"Providus" vadošā pētniece labas pārvaldības un pretkorupcijas jautājumos Līga Stafecka plānu, kuru bija jāpieņem vēl 2021. gadā, raksturoja kā salipinātu darbu sarakstu, kurā atrodamas arī savā ziņā uzjautrinošas apņemšanās, piemēram, plānots veikt analīzi par personas dzimuma lomu un tā iespējamo ietekmi uz koruptīvas rīcības izpausmēm.
"Arī izpildot šo plānu, vai mēs panāksim kaut kādas būtiskas izmaiņas? Par to man nav tik lielas pārliecības," atzina Stafecka.
Savukārt "Sabiedrības par atklātību – Delna" pētnieks Olafs Grigus norādīja:
"Viss tas process, visa tā plāna stādīšana bija ļoti sadrumstalota. Visi iesniedza kaut kādus savus vēlamos darbus, bet nebija tāda sajūta, ka būtu kaut kāds centralizēts procesu virzītājs."
Ne reizi vien plāna saskaņošanas sanāksmēs esot bijušas situācijas, kad institūcijas mēģinājušas atkratīties no tā, ka tās tiek noteiktas par atbildīgajām par kādu konkrētu uzdevumu īstenošanu. "Nē, nē, mēs nevaram būt atbildīgi, šis nav mūsu kompetence. Un tā bezgalīgi ilgi," savos vērojumos dalījās pētnieks.
Vairāki korupcijas jautājumos specializējušos nevalstisko organizāciju priekšlikumi plānā tā arī nav tikuši iekļauti, pamatojoties uz visai apšaubāmiem apgalvojumiem. Piemēram, apspriežot "Sabiedrības par atklātību – Delna" priekšlikumu par publiski pieejama amatpersonu pilnā reģistra ieviešanu, izskanējusi tēze, ka Latvijas okupācijas gadījumā šis amatpersonu saraksts varētu nonākt "nedraudzīgās rokās", stāstīja Grigus.
Anna Aļošina, KNAB priekšnieka vietniece nevalstisko organizāciju kritiku arī par to, ka plāns, kam bija jāaptver laika periods no 2021. līdz 2025. gadam, pieņemts tikai tagad, gan noraidīja: "Mūsu izšķiršanās konceptuāli, ko mēs visu laiku pārdomājām, bija – kā mēs darām. Vai mēs ejam uz kvalitāti, vai mēs ejam uz minimumu. Tāda bija tā izšķiršanās."
KNAB institucionālās pārraudzības īstenotāja – Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") partijas biedrs, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts Edmunds Jurēvics "Kas notiek Latvijā?" nenoliedza, ka valdības nule kā apstiprinātajam Korupcijas novēršanas un apkarošanas plānam piemīt fokusa trūkums. Savukārt opozīcijā esošās partijas "Progresīvie" ģenerālsekretāre, bijusī "Sabiedrības par atklātību – Delna" direktore Liene Gātere uzsvēra, ka daudzās valstīs, kur korupcijas līmenis ir ievērojami zemāks, iztiek vispār bez korupcijas novēršanas un apkarošanas plāniem.
