To Čakša trešdien pavēstīja "Kas notiek Latvijā?", argumentējot: "Es esmu par skolotāju algu pieaugumu, bet tas, par ko mēs runājam, ir iet vecajās sliedēs – pašvaldībām nedot nekādu motivāciju mainīt skolu tīklu. Mēs nemainām pašu būtību, kas ir svarīgākais, lai mēs tiekam pie kvalitatīvas izglītības. Un šobrīd tā nevienlīdzība, kas ir skolotāju starpā, tad līdz ar to paliek."
Atbilstoši tam, kas valdības sēdē tika lemts aizvadītā gada 17. septembrī, tādējādi novēršot Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) izsludināto streiku, kas notiktu nepilnas divas nedēļas pirms 14. Saeimas vēlēšanām, Izglītības un zinātnes ministrijai līdz pērnā gada 1. decembrim bija jāizstrādā vairāki dokumenti un normatīvo aktu projekti streika prasību izpildei. Vēlāk to izstrādes termiņš tika pagarināts, bet tas arvien nav noticis. Savukārt rīkojuma projektu par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laika posmam no 2023. gada septembra līdz 2025. gada 31. decembrim ministrija gan ir izstrādājusi pat divās versijās, taču tas arvien nav pieņemts valdībā. Pret šo rīkojuma projektu savas iebildes ir izteikusi gan LIZDA, gan Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA), gan Latvijas Pašvaldību savienība. "Nākamajā valdības sēdē tam ir jābūt pieņemtam," trešdien sacīja Čakša.
Tikmēr LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga brīdina, ka, LIZDA ieskatā, rīkojuma pieņemšana vēl nenozīmē streika prasību izpildi. "Pedagogu darba samaksas principus un slodzes principus nosaka Ministru kabineta noteikumi. Un nav iesniegti grozījumi nevienos no attiecīgajiem Ministru kabineta noteikumiem. To, ka tiek gatavots Ministru kabineta lēmumprojekts…tas nav Latvijā atbilstošs dokuments, uz kā pamata rēķina algu, sadala naudu," tā Vanaga, piebilstot, ka vienīgais pierādījums prasību izpildei ir attiecīgo noteikumu pieņemšana.
Savukārt LIVA prezidents Rūdolfs Kalvāns uzsver, ka pret dokumentu, kurš, iespējams, nākamnedēļ tiks pieņemts valdībā, arvien ir daudz iebildumu, no kuriem neviens negrasās atkāpties. Tas nozīmē, ka vairākas ieinteresētās puses šo rīkojuma projektu nav saskaņojušas. "Tad, protams, ir Ministru prezidenta un ministru lēmums nesaskaņotu, teiksim tā, par spīti tomēr pieņemt. Tas ir koalīcijas lēmums, tas ir arī premjera varbūt personīgs lēmums to tā virzīt vai nevirzīt. Varbūt debates klātienē vai "Zoom" var kaut ko nedaudz mainīt, bet ne šinī jautājumā," brīdināja Kalvāns.
Jāatzīmē, ka saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas aprēķiniem, pedagogu darba samaksas zemākās likmes palielināšanai no pašreizējiem 7,50 eiro līdz 8,50 eiro par stundu lielāko daļu no finansējuma ir jāiegūst no skolu tīkla sakārtošanas jeb optimizācijas. Proti, likmes palielināšanai no šā gada 1. septembra nepieciešami 5,46 miljoni eiro, bet lielākā daļa no šīs summas jeb 4,16 miljoni eiro būtu jāiegūst no skolu tīkla sakārtošanas.
"Mums ir radīts mīts, ka nauda aiziet uz pašvaldību un pašvaldība pati pieņem lēmumus, ka tad ir naudas vairāk. Bet aprēķina princips tad nav mainījies. Ir jāmaina viena skolēna izmaksas," diskusijā uzsvēra Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos.
Jau vēstīts, ka LIZDA padome ir nolēmusi 24. aprīlī rīkot protesta gājienu un sākt trīs dienas ilgu streiku, taču LIZDA vadītāja Vanaga iepriekš arī pieļāva, ka politiķu spēkos vēl ir streiku novērst.
