Kas notiek ar priekšvēlēšanu debatēm krievu valodā?

Jānis Siksnis, Leila Rasima, Edvīns Šnore, Gatis Liepiņš, Vjačeslavs Dombrovskis, Sigita Roķe, Māris Baltiņš, Ina Druviete

Jānis Domburs 22.maijs, trešdiena 21:15

Kam tiek valsts budžets? Valsts prezidenta kancelejai – papildus vairāk nekā pusmiljons algu celšanai par līdz pat 25%

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

"Kanceleja lēma lūgt papildu finansējumu, lai paaugstinātu atalgojumu līdz konkurētspējīgākam līmenim," tā uz jautājumu, kādēļ 2023. gada budžetā Valsts prezidenta kanceleja pieprasījusi vairāk nekā pusmiljonu eiro atalgojuma palielināšanai, atbildēja Valsts prezidenta kancelejā. Raidījums "Kas notiek Latvijā?" jau vēstīja, ka, ņemot vērā 2023. gadā piešķirto papildu finansējumu atlīdzību palielināšanai, vidējā atlīdzība amata vietai mēnesī Valsts prezidenta kancelejā tagad sasniedz 4368 eiro un ir visaugstākā visā valsts pārvaldē, nedaudz apsteidzot Augstāko tiesu un Valsts kanceleju, būtiski – Saeimu. "Kas notiek Latvijā?" sīkāk analizēja vairāk kā 3,2 miljonu eiro lielās izmaksas atlīdzībām, kas paredzētas prezidenta kancelejas budžetā.

 Valdības sagatavotajā un Saeimas apstiprinātajā valsts budžetā lasāms, ka pērn atlīdzībām Valsts prezidenta kancelejai plānoja gandrīz 2,6 miljonus eiro, bet šim gadam apstiprinātā summa ir vairāk nekā par 24% lielāka. Amata vietu skaits nemainās – 61, ieskaitot prezidentu.

Gada sākumā valdības apstiprinātajos papildus izdevumos, kad "aiz borta" palika dažādi pieprasījumi veselības, sociālajās, izglītības un citās jomās, starp budžeta prioritātēm tika iekļauts finansējuma palielinājums Valsts prezidenta kancelejai vairāk nekā miljona apmērā, no kā lielākā daļa – 586 117 eiro – ir "kapacitātes stiprināšanai".

Budžeta paskaidrojumos redzams, ka visa šī summa paredzēta atlīdzību palielināšanai ar pamatojumu "Nodrošināt atlīdzības palielinājumu atbilstoši grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā un pamatojoties uz izmaiņām mēnešalgu diapazonā".

Šāds pamatojums ir neviennozīmīgs, bet noteikti – nevienlīdzīgs. Likums paredz obligātu atalgojuma pieaugumu Valsts prezidentam, kas no augšminētajām summām ir niecīga daļa. Tikmēr darbinieku līdzšinējais atalgojums Valsts prezidenta kancelejā attiecīgos mēnešalgu diapazonos jau līdz šim bija augstāks nekā citās iestādēs, kurās daudzviet uz šādiem atalgojuma pieaugumiem nevar cerēt.

Jābūt konkurētspējīgākiem nekā citiem?

Nule kā Valsts prezidenta mājaslapā publicētā informācija par amatpersonu un darbinieku mēnešalgu apmēru atklāj mēnešalgu diapazonus dažādās prezidenta kancelejas amatu grupās. Tajā gan izpaliek informācija par piemaksām un prēmijām, kas arī ietilpst kopējā atlīdzību budžetā.

Publiskā informācija liecina, ka laika posmā kopš 2019. gada, kad amatā stājās Egils Levits, Valsts prezidenta kancelejas darbinieku atlīdzībām paredzēto līdzekļu kopējais apmērs audzis par vairāk nekā 60%. Šajā summā ietilpst arī Valsts prezidenta atalgojums. Jau vēstīts, ka Valsts prezidenta mēnešalga no šā gada 1. janvāra pieauga par 1702 eiro. Tomēr Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane rakstiskā atbildē raidījumam "Kas notiek Latvijā?" raksta: "Darba slodzes un atalgojuma nesabalansētības dēļ pēdējos gados darba tiesiskās attiecības ar kanceleju ir pārtraukuši vairāki augsti kvalificēti darbinieki – juristi, konsultanti, komunikācijas speciālisti, informācijas tehnoloģiju speciālisti, tehniskā nodrošinājuma speciālisti. Arī meklējot jaunus darbiniekus, kanceleja ir saņēmusi atteikumus nekonkurētspējīgas darba samaksas dēļ."

Kā zināms, atalgojuma konkurētspēja ir visas valsts pārvaldes problēma, taču publiski nav ziņu, ka atalgojuma problēmu dēļ tā ir akūta tieši Valsts prezidenta kancelejā un kāds no redzamiem Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem būtu atstājis darbu tieši atalgojuma dēļ.

"Šī brīža atalgojums amatiem pret mēnešalgu grupu intervāla maksimumu ir robežās no 62 % līdz 97 %," – tā kancelejas pārstāve atbildēja un raidījuma "Kas notiek Latvijā?" jautājumiem par atalgojumu celšanu vēl ar šā gada februārī. Te jāatgādina, ka saskaņā ar Valsts kancelejas datiem, līdz šā gada sākumam vairāk nekā septiņiem tūkstošiem dažādās valsts pārvaldes iestādēs strādājošiem atalgojums nesasniedza pat mēnešalgu grupu minimumus. Savukārt apkopojumā par nodarbināto slodzēm sadalījumā pa mēnešalgu intervāliem uz 2022. gada oktobri, kas līdz šim ir aktuālākie dati, no vairāk kā 28 tūkstošiem resoru iestādēs strādājošo, atšķirībā no prezidenta kancelejas, tikai ļoti nelielai daļai, vairākiem simtiem, atalgojums pārsniedza viduspunktu jeb 50%. Iecere par darba samaksu vidēji 80% no privātā sektora ir datēta tikai ar 2027. gadu, un šā gada valsts budžets neparedz finansējumu plašiem un būtiskiem atalgojuma pieaugumiem.

Vadībai līdz 5986, padomniekiem līdz 4585, personālvadībai – 3355 eiro mēnesī

"Darba samaksas pieaugums amatu kategorijām ir dažāds. Individuāli tika izvērtēts iespējamais paaugstinājums, ņemot vērā arī esošo atalgojumu, no 3 % līdz 25 %. Nepārsniedzot mēnešalgu grupu intervāla maksimumu, vidējais paaugstinājums izveidojās 20 %" – tā pieaugumu skaidro Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja. Augstākā līmeņa amatiem mēnešalgu plānots palielināt līdz konkrētās mēnešalgu grupas intervāla viduspunktam, savukārt atbalsta personālam pieaugums ierobežots līdz 25 %.

Trīs augstāk atalgotie amati intervālā no 5189 līdz 5986 eiro ir kancelejas vadītājs, vadītāja vietnieks un Valsts prezidenta padomnieku biroja vadītāja, kuros strādā attiecīgi Andris Teikmanis, Laila Jurcēna un Sarmīte Ēlerte. Vidējā mēnešalga – 5592 eiro. Prezidenta padomnieku vidējā alga tagad ir 4299 eiro, liecina publiski pieejamā informācija. 

Valsts ieņēmumu dienesta publiski pieejamajos datos vēl nav publicētas visu prezidenta kancelejas vadības un padomnieku iesniegtās deklarācijas. Starp publicētajām ir Valsts prezidenta kancelejas vadītāja Teikmaņa deklarācija, kurā uzrādīta 67 100 eiro alga, tātad vidēji gandrīz 5591 eiro mēnesī. Savukārt Levita padomniece Aiva Rozenberga deklarācijā norādījusi, ka viņas alga 2022. gadā bijusi gandrīz 58 262 eiro jeb vidēji 4855 eiro mēnesī – tātad tā jau pērn bijusi virs Valsts prezidenta padomnieku šāgada atalgojuma diapazona augšējās robežas.

Salīdzinot Valsts prezidenta kancelejas publiskoto informāciju par amatpersonu un darbinieku mēnešalgām ar vairāku citu valsts iestāžu publicēto informāciju, vidējās mēnešalgas Valsts prezidenta kancelejā ir visnotaļ dāsnas. Piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē informācijas sistēmu drošības pārvaldnieka vidējā mēnešalga ir 1554 eiro, bet vadošā personāla speciālista vidējā mēnešalga – 1200 eiro. Pārtikas un veterinārajā dienestā augstākā informācijas tehnoloģiju speciālista vidējā mēnešalga ir 1780 eiro, bet personāla vadītāja vidējā mēnešalga – 1620 eiro. Tikmēr Valsts prezidenta kancelejā "informācijas tehnoloģiju funkciju" nodrošinātāju vidējā mēnešalga ir 2907 eiro, bet vienīgajai "personālvadības funkciju" nodrošinošajai amata vietai vidējā mēnešalga ir 3355 eiro.

Rezerves atvaļinājumiem un pabalstiem, prēmijas reizi gadā

Valsts budžetā minētā vidējā atlīdzība amata vietai ietver gan ne vien mēnešalgu, bet arī darba devēja sociālās iemaksas, iespējamās piemaksas, prēmijas un pabalstus. Valsts prezidenta kancelejas šā gada budžetā minētā vidējā atlīdzība 4368 eiro apmērā, arī atskaitot sociālās iemaksas, ir lielāka nekā vidusmēra alga, summējot publiski norādītās vidējās mēnešalgas. Līdz ar to  budžetā atlīdzībām paredzētā summa – 3,234 miljoni eiro ar uzviju pārsniedz to, kas nepieciešama publiski pieejamo mēnešalgu izmaksai. Jautāta par to, vai budžetā ieplānotā "rezerve", kas pārsniedz pusmiljonu eiro, paredzēta piemaksām un prēmijām, Deičmane raidījumā "Kas notiek Latvijā?" sacīja, ka regulāras piemaksas Valsts prezidenta kancelejas darbinieki nesaņem. Aprēķinot budžeta pieprasījumu, atlīdzībām paredzētajā summā gan tiekot iekļauta arī nauda, kas vajadzīga atvaļinājuma pabalstu izmaksai 50% apmērā no darbinieka mēnešalgas, rezerve gadījumiem, ja kādam no darbiniekiem būtu jāizmaksā sociālais pabalsts, piemēram, saistībā ar tuvinieka nāvi un arī nauda vienas prēmijas izmaksai. Tomēr regulāru piemaksu neesot, bet prēmiju, kuras apmērs ir līdz 75% no mēnešalgas, darbinieks varot saņemt ne biežāk kā vienu reizi gadā.

Jāatzīmē gan, ka, izpētot Valsts kases ikmēneša pārskatus par valsts budžeta izpildi, raidījums "Kas notiek Latvijā?" konstatēja, ka aizvadītā gada pēdējos mēnešos summas, kuras Valsts prezidenta kanceleja tērējusi atlīdzībām, ir manāmi lielākas nekā šā gada pirmajos trīs mēnešos, kad valstī bija tā dēvētais tehniskais budžets. Piemēram, aizvadītā gada novembrī atlīdzībās izmaksāti 242 763,50 eiro, bet šā gada janvārī – 180 302,30 eiro; aizvadītā gada decembrī – 232 445,07 eiro, bet šā gada februārī – 189 054,43 eiro. Detalizētākus datus par prezidenta kancelejas darbinieku algām kancelejas pārstāve raidījumam "Kas notiek Latvijā?" atteicās izsniegt, kā pamatojumu minot Valsts prezidenta kancelejas darbinieku datu aizsardzību un norādot, ka detalizēta informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.  

Citus sērijas "Kam tiek valsts budžets?" rakstus var izlasīt šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti