Kam jābūt Eiropas Parlamentā? Saskaņa: Stabilitātei!

Nils Ušakovs, Ņikita Piņins, Regīna Ločmele, Pāvels Kuzmins, Juris Rozenvalds, Anna Stroja

Jānis Domburs 23.maijs, ceturtdiena 13:00

Simt kuģu līgums un «Inčukalns gana tukšs» – vai Latvija pērn palaida garām iespēju slēgt līgumu par lētāku gāzi no ASV

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 1 mēneša.

Ekonomikas ministrijas un "Latvenergo" bijusī un esošā vadība turpina uzstāt, ka pērnpavasar, kad plaša delegācija no Latvijas apmeklēja ASV un tikās ar vairākiem sašķidrinātās dabasgāzes tirgotājiem, izdevīgākus līgumus par dabasgāzes piegādēm Latvijai nav bijis iespējams noslēgt. Tikmēr Latvijas Bankas Ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners, kurš publiski paudis, ka sarunu neuzsākšana ar ASV kompānijām radījusi tālejošas sociālās un ekonomiskās sekas Latvijai, trešdien "Kas notiek Latvijā?" uzsvēra, ka jautājums ir par to, vai izmantotas visas iespējas panākt noslēgt darījumu, kas nodrošinātu stabilas dabasgāzes piegādes.

"Viņiem ("Latvenergo" – red.) nav pilnvarojums runāt par visai Latvijas tautsaimniecībai nepieciešamo gāzes daudzumu – desmit kuģiem, vēl jo vairāk – uz ilgtermiņa līgumu," skaidrojot iemeslus, kādēļ Latvijas Bankas vietnē markroekonomika.lv publicētajā rakstā "Enerģētikas zaļais mezgls" vērsis uzmanību uz to, ka iespējamais ieguvums no ilgtermiņa līgumiem ar ASV sašķidrinātās dabasgāzes piegādātājiem par tiešajām piegādēm varētu sasniegt pat miljardu eiro, norādīja Kušners. Tieši šādu piedāvājumu – slēgt piegāžu līgumus uz desmit gadiem par 10 TWh piegādi ik gadu, pēc viņa teiktā, izteikuši ASV piegādātāji.

Viņš rakstā bija vērsis uzmanību uz visai ievērojamām dabasgāzes cenu atšķirībām Nīderlandes TTF biržā un "Henry Hub" biržā ASV. Ievērojamā dabasgāzes cenu atšķirība pērnā gada maija beigās apspriesta slēgtā diskusijā, ko organizēja Fiskālās disciplīnas padome (FDP). Tas noticis diskusijas panelī, ko vadīja FDP loceklis Ivars Golsts, kurš ir arī "Latvenergo" padomes loceklis. Tādēļ, pēc Kušnera teiktā, iespējamais "simt kuģu līgums" kādu laiku ekspertu līmenī ticis apspriests kā tāds, kuru Latvija izmantos, bet pēc tam šī "iespēja pamazām izzuda".

"Uzņēmums ("Latvenergo" – red.) godprātīgi un ļoti veiksmīgi pilda savu funkciju, bet vai vispār mums ir nepieciešams stabils gāzes piegādes līgums visai ekonomikai uz garu laiku, lai mēs vismaz par kādu no enerģētikas jautājumiem varam pateikt sabiedrībai, uzņēmējiem, pašvaldību energouzņēmumiem: jums šajā gadījumā ir zināma stabilitāte," sava jautājuma būtību skaidroja Kušners.

Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Jānis Patmalnieks ("Jaunā Vienotība") diskusijā "Kas notiek ar dabasgāzes iepirkumiem Latvijai un Skultes termināļa projektu?" apgalvoja, ka minētā diskusija bijusi prāta vētra, kurā apspriesti dažādi scenāriji par Latvijas ekonomikas attīstību enerģētikas sektorā. "Šeit ir jānodala divas lietas. Ja runa ir par ilgtermiņa līgumiem pēc 2025. gada, tad tas var būt diskusiju objekts," tā Patmalnieks, uzsverot, ka tas nav jāsaista ar iespējām iegādāties lētu dabasgāzi vēl pērn. Toreiz šādas iespējas neesot bijis.

Arī Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis, kurš pērnā gada aprīļa sākumā piedalījās vizītē ASV, apgalvoja, ka sašķidrinātās dabasgāzes piegādātāji tolaik neesot piedāvājuši tūlītējas piegādes. "Viņi meklēja šos ilgtermiņa līgumus, lai varētu uzsākt būvēt jaunus termināļus," viņš teica.

Savukārt satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība), kurš līdz pērnā gada maija vidum ieņēma ekonomikas ministra amatu, atklāja, ka no "Conexus Baltic Grid" un "Augstsprieguma tīkla" saņemtā informācija liecinājusi, ka "Inčukalns ir gana tukšs" un pastāv risks, ka var būt elektroenerģijas pārrāvumi. Tādēļ arī meklētas iespējas iepirkt dabasgāzi pēc iespējas ātrāk.

"Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste vēl trešdien nevēlējās atklāt, cik tad "Latvenergo" samaksājis par sašķidrināto dabasgāzi, kas pērn esot tikusi pirkta no ASV, Kataras un Norvēģijas, taču "Latvenergo" nerevidētajā gada pārskatā lasāms, ka kopējās dabasgāzes un citu energoresursu izmaksas pērn pārsniegušas 518 miljonus eiro.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti