Jautāts par to, kāpēc pārbaudes neveic Ģenerālprokuratūra, Stukāns atbildēja: "Tāpēc, ka saņemot šādu iesniegumu, bija norādīts, ka Stukāns ir šīs organizētās grupas vadītājs, atbalstītājs vai līdzdarbojies."
Stukāns gan nenoliedza, ka ir bijis VID un tur saticis arī Štālbergu, taču apgalvoja, ka šajā gadījumā pārrunāta kāda lieta, kas bijusi saistīta ar nelikumīgām darbībām naftas produktu apritē.
Komentējot Lūres un Štālberga publiski pausto, ģenerālprokurors apšaubīja šo bijušo VID darbinieku motivāciju, tagad nākot klajā ar atklāsmēm par iespējamu iejaukšanos kriminālprocesu izmeklēšanā – tādā gadījumā viņiem par to esot bijis jāziņo jau ātrāk. "Ja kāds ir izdarījis kriminālnoziegumu un viņi par to nav ziņojuši, tā ir kriminālatbildība," pavēstīja Stukāns.
Viņš arī apgalvoja, ka VID ģenerāldirektore Jaunzeme konkrētās krimināllietās "gribēdama neko nevar izdarīt". "
Savukārt pati Jaunzeme sacīja, ka viņas kā VID ģenerāldirektores pienākums ir nodrošināt finanšu noziegumu izmeklētājus ar atbilstošiem resursiem, tādēļ visas sarunas, kas varētu skart kādu lietu izmeklēšanu, esot saistītas tieši ar to.
Komentējot bijušās VID Iekšējās drošības pārvaldes darbinieces Gitas Plaudes sniegto interviju, kurā citstarp stāstīts par to, ka pārvaldes vadītājs Aigars Prusaks viņu informējis par "neaizskaramo" amatpersonu esamību, Stukāns apgalvoja, ka viņa bijusi izsaukta uz VDD, taču "visu noliedza".
Viņš gan zināja teikt, ka Plaude savulaik rakstījusi iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) saistībā ar Prusakas iespējamo interešu konfliktu (Kristīne Prusaka-Brinkmane darbu VID atstāja šā gada februārī – red.), savukārt pārbaude saistībā ar citiem Plaudes sniegtajā intervijā minētiem faktiem VDD esot sākta tikai tagad.
Bijušais finanšu ministrs Jānis Reirs VID ģenerāldirektori no amata uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku atstādināja aizvadītā gada 15. septembrī, īsi pēc tam, kad klajā nāca informācija par vairāku VID darbinieku, tajā skaitā Lūres un Štālberga, aizturēšanu saistībā ar kukuļa izspiešanu. Viņa pēctecis Ašeradens atjaunoja Jaunzemi amatā, paziņojot, ka tiks uzdots izstrādāt konkrētus pasākumus VID reputācijas uzlabošanas jomā un to īstenošanas plānu.
Komentējot Jaunzemes atjaunošanu amatā, Ašeradens raidījumā "Kas notiek Latvijā?" klāstīja: "Man pārliecība radās tāda, iepazīstoties ar šiem dokumentiem un arī pārrunājot tos ar drošības dienestu vadītājiem, ka VID ir ļoti apņēmīgi cīnījies ar korupciju, ļoti labi ir strādājis Iekšējās drošības dienests."
Pati Jaunzeme uzskata, ka pēdējo gadu laikā korupcija VID darbinieku rindās ir ievērojami samazinājusies. "Mēs runājam par piecdesmit procesiem, kas ir nonākuši līdz tiesai," tā VID ģenerāldirektore.
Lielākā daļa koruptīvos nodarījumos apsūdzēto VID darbinieku ir muitnieki – 2021. gadā aizdomās par korupciju Terehovas muitas kontroles punktā tika aizturētas 29 amatpersonas, par aizdomās turētām tika atzīta 21. No tām vairākas Ekonomisko lietu tiesa jau notiesājusi. Savukārt pērn par kukuļņemšanu tika aizturēti 15 muitas darbinieki no Rīgas, bet par 100 000 eiro liela kukuļa izspiešanu no uzņēmēja Arņa Ramoliņa Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aizturēja vairākus VID darbiniekus. Šīs lietas ietvaros tika aizturēti iepriekš minētie Lūre un Štālbergs.
