Kas noticis Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča pilnvaru pirmajā gadā un kam jānotiek turpmāk?

Edgars Rinkēvičs

Jānis Domburs 19.jūnijs, trešdiena 21:15

Deputāti lēš izredzes 31. maijā ievēlēt prezidentu: «nebūs persona XY» un «90% – ievēlēs pirmajā dienā»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 1 mēneša.

Tas, vai Valsts prezidentu izdosies ievēlēt 31. maijā, lielā mērā atkarīgs no tā, cik gatavi Saeimā pārstāvētie politiskie spēki būs atdot balsis par citu kandidātu, ja to sākotnēji atbalstītais kandidāts kādā no vēlēšanu kārtām "izkritīs",  bet vēlēšanas turpinās, deputātiem balsojot par vēl palikušajiem kandidātiem. Šobrīd nevienam no pieteiktajiem kandidātiem nepietiek balsu ievēlēšanai jau pirmajā kārtā – trešdien "Kas notiek Latvijā?" diskusijā izskanēja gan prognozes, ka visu izšķirs tas, cik pārliecinošu iespaidu pieteiktie kandidāti spēs atstāt uz to frakciju deputātiem, kas pašas savus kandidātus Valsts prezidenta amatam nav izvirzījušas, gan pieļāvums, ka 31. maija vēlēšanās Saeima prezidentu neievēlēs.

10. maija diskusija  notika dažas stundas pēc tam, kad pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits paziņoja par lēmumu nekandidēt uz otru pilnvaru termiņu, norādot, ka "ņemot vērā patlaban briestošo de facto koalīciju ar prokremliski noskaņotiem un ar oligarhiem saistītiem politiskiem spēkiem, esmu nolēmis 31. maijā Valsts prezidenta vēlēšanās nepiedalīties." Deputāts Edvīns Šnore, kura pārstāvētā Nacionālā apvienība (NA) bija nolēmusi virzīt Levitu apstiprināšanai uz otru pilnvaru termiņu, diskusijā vairījās no skaidras atbildes par to, vai ar NA balsīm var rēķināties kāds cits no Valsts prezidenta amatam izvirzītajiem kandidātiem. "Ja pirmajās vēlēšanās Valsts prezidents netiek ievēlēts, mēs pilnībā redzam iespēju pārliecināt trešo koalīcijas partneri vēlēt tomēr par esošo prezidentu," sacīja Šnore.

Jau vēstīts, ka atbilstoši šā gada aprīļa beigās notikušās SKDS aptaujas datiem (tās ietvaros respondentiem tika jautāts, kuru no diviem uz aptaujas brīdi zināmajiem potenciālajiem kandidātiem – Egilu Levitu vai Uldi Pīlēnu viņi atbalstītu – red.) 19% NA vēlētāju par sev tīkamāko atzinuši "Apvienotā saraksta" (AS) nosaukto Valsts prezidenta amata kandidātu – miljonāru Uldi Pīlēnu. Viktors Valainis, kura pārstāvētās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) vēlētāju vidū atbalsts Pīlēna kandidatūrai sasniedz 42%, norādīja: "Ja šis būtu atvērtā tipa jautājums, ZZS atbalstītājs nenosauktu nevienu no šiem kandidātiem. Es domāju, pārsvarā tur būtu pilnīgi cits kandidāts."

Ņemot vērā spēku samēru 14. Saeimā un politiķu līdz šim pausto, 31. maija Valsts prezidenta vēlēšanās "Jaunās Vienotības" kandidāts – ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs šobrīd var rēķināties ar 26 savas frakcijas deputātu balsīm. Līdzīgi arī "Progresīvo" kandidāte Elīna Pinto šobrīd droši var rēķināties tikai ar savu izvirzītāju – "Progresīvo" Saeimas frakcijas deputātu desmit balsīm. Savukārt AS virzītais Pīlēns vēlēšanās varētu saņemt vismaz 25 deputātu balsis, proti, 16 AS deputātu balsis un vēl deviņas partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) deputātu balsis. Nedz ZZS, nedz "Stabilitātei!" pagaidām savas balsis nevienam no kandidātiem nav apsolījuši. Valsts prezidenta ievēlēšanai ir nepieciešama vismaz 51 deputāta balss.

Taujāti par to, kā rīkosies, kad 31. maijā veidosies situācijas, ka viņu sākotnēji atbalstītais kandidāts no sacensības par Valsts prezidenta amatu izstājas, vēl neviens no 14. Saeimas politiķiem šonedēļ nebija gatavs par to runāt. "Tā ir jauna situācija," atbildot uz Jāņa Dombura jautājumu, sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Valainis.

"Likumdošana ir ļoti būtiski mainījusies no tām reizēm, kad varēja atnest kandidātu nakts laikā. Šeit nebūs sabiedrībai nekādu pārsteigumu," viņš teica, uzsverot – nekādu personu X un Y kandidātu vidū nebūs.

"Līdz 31. maijam vēl ir ļoti garš ceļš ejams. Tās ir trīs nedēļas. Cīņa un debates jau pēc būtības tikai tagad sākas," uzsvēra "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Kaspars Briškens, piebilstot, ka šobrīd iztirzāt versijas par vēl citu, ne 31. maija vēlēšanām pieteikto kandidātu parādīšanos nozīmētu spekulēt.

"Šajā brīdī mana prioritāte ir meklēt balsis mūsu kandidātam," viņš teica.

AS Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars un LPV frakcijas priekšsēdis Ainārs Šlesers diskusijā pauda pārliecību, ka nākamo Valsts prezidentu 14. Saeima spēs ievēlēt jau pirmajās, proti, 31. maija vēlēšanās.

Savukārt Valsts prezidenta kancelejas mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, lūgta komentēt to, cik korekta ir NA politiķa Šnores interpretācija par to, vai Levita 10. maija paziņojums nozīmē atteikšanos kandidāt tikai 31. maija vēlēšanās un nozīmē, ka gadījumā, ja 31. maijā Valsts prezidents ievēlēts netiek, jaunajās vēlēšanās starp kandidātiem varētu būt arī Levits, lakoniski atbildēja: "Valsts prezidents Egils Levits savā paziņojumā ir visu pateicis."

 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti