- Par kaķi 1000 eiro, suns vēl dārgāks
- Suni var pavairot un tirgot jebkurš
- Biznesam labvēlīga beznodokļu zona
- Audzētāji neizsniedz čeku, čipo paši
- Izaug ne tāds suns, kāds solīts
- Kucēniem pieraksta citus vecākus
- Negodīgi arī veterinārārsti
Cik maksā kaķi un suņi?
Informācija sludinājumu portālā liecina, ka Skotijas nokareno ausu kaķis ir mazs, smuks un maksā 230 eiro. Donas sfinkss atgādina citplanētu varoni no fantāziju filmām, bet esot ļoti maigs un rotaļīgs, un tā cena ir 250 eiro. Savukārt meinkūna cena ir 500 eiro, mazliet mazāk – 400 eiro – tiek prasīti par Devonas reksa šķirnes kaķi.
Operācija "Ķepa uz maka"
Operācijas uzdevums iedziļināties suņu un kaķu pavairošanas un tirdzniecības biznesā, lai noskaidrotu, vai to var uzskatīt par godīgu, tīru un caurspīdīgu. Uzmanība nolemts pievērst tam, kādā veidā dzīvnieki tiek audzēti un pavairoti, vai par šāda veida saimniecisko darbību tiek maksāti nodokļi, kā arī – ar kādām krāpniecības shēmām šajā jomā jārēķinās, izvēloties savu nākamo mājdzīvnieku.
Krietni vairāk – 850 eiro – tiek prasīti par Abesīnijas šķirnes kaķi, kas atgādina mazu lūsenu, par Birmas šķirnes kaķi nedaudz mazāk – 800 eiro. Savukārt par Bengālijas šķirnes kaķu puiku prasa 800 eiro, bet par meiteni – 1000 eiro.
Šķirnes suņi izrādās ir vēl dārgāki nekā kaķi, izpētījis "Aizliegtais paņēmiens". Par Kane Korso šķirnes suni tiek prasīti 400 eiro, Akita Inu šķirnes suni – 600 eiro. Tikmēr Taizemes ridžbeka šķirnes suņa cena līdzīga tai, ko prasa par lietotu bet braucošu automašīnai, –1500 eiro. Tikpat liela cena ir Norvīčas terjera škirnes sunim, bet punduršpica cena sasneidz 1800 eiro.
Ne kaķu, ne suņu izmērs cenu neietekmē. Svarīga ir šķirne, tās aktualitāte un ekskluzivitāte, kā arī kucēnu izcelsme.
Ja tēvs vai mamma ir, piemēram, kāda suņu čempionāta uzvarētājs, tad cena var pat dubultoties. Lētāki ir sunīši bez ciltsrakstiem un tādi, kuru mammas kritušas grēkā ar citām šķirnēm.
Suni var pavairot jebkurš
Valdības noteikumi nosaka, ka, pirmkārt, pašam suņu pavairotājam un tirgotājam ir jābūt apmācītam. Jābūt saņēmušam apmācību apliecinošu dokumentu vai jābūt ar atbilstošu izglītību veterinārajā, bioloģijas vai kinoloģijas jomā. Otrkārt, mājas dzīvniekam ir jābūt reģistrētiem, un, treškārt, jānodrošina, ka sunim vai kaķim nav vairāk kā viens mazuļu metiens gadā.
Noteikumos nav noteikts, kādos apstākļos dzīvnieku jātur. Tāpat nav arī skaidri definēts, vai tirgotājam ir obligāti jāreģistrē arī kucēni, vai pietiek, ka reģistrēta ir tikai to mamma. Izrādās, ka arī punkts par izieto apmācību ir absolūti tukšs – kādai tai jābūt, precīza regulējuma nav, atzīst Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).
PVD pārstāve Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa atzīst: "Nav nekur noteikts, kurš būtu šis apmācītājs un kādas tēmas tur būtu īpaši jāiekļauj".
Raidījums secina: lai arī valsts pārvalde centusies šo jomu kaut kā regulēt, īsti sanācis tas nav, un faktiski ar dzīvnieku pavairošanu un tirdzniecību var nodarboties jebkurš.
Labvēlīga beznodokļu zona?
Arī saistībā nodokļu maksāšanu šajā jomā skaidrības nav, secina raidījums.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) apgalvo, ka likums nosaka - saimnieciskā darbība ir jāreģistrē, ja personas īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību. Tomēr trīs darījumus gadā katrs varot veikt bez reģistrēšanās, bet, ja kucēnu piedzimst vairāk, tas jau nav atkarīgs no cilvēka.
Katrā ziņā VID šo jomu zem savas lupas nav turējis, kā darbības veids tas nav arī izcelts atsevišķi.
Līdz ar to LTV raidījums secina, ka, visdrīzāk, suņu un kaķu tirdzniecība ir biznesam ļoti labvēlīga beznodokļu zona.
Neizsniedz čeku, čipo paši
"Aizliegtais paņēmiens" devās klātienē aplūkot varākas suņu audzētavas, kas reklamējas vairāk un kuru darbība "ož" pēc īsta biznesa. Dažas no tām:
- Suņu audzētava "Vesta-M"
Saskaņā ar internetā pieejamo informāciju šajā audzētavā var dabūt gan Sibīrijas haskijus, gan vācu špicus, gan Kane Korso, gan arī Amerikāņu akitas. Cenas sasniedz pat 1000 eiro. Uzņēmumu reģistrā šādu uzņēmumu nevar atrast, bet suņi tur ir un bizness griežas. Un izrādās audzētava "Vesta-M" ir arī eksportētāja – suņi tiek pārdoti, piemēram, Igaunijā, Krievijā, Ukrainā un citur.
Jautāta, vai par suņa iegādes darījumu var saņemt čeku, suņu audzētavas īpašniece saka:
"Nē, priekš kam. Nē es varu noslēgt pirkšanas-pārdošanas līgumu, nekādus čekus, kvītis, nē," teica uzņēmuma īpašniece Antra Muula-Ieviņa.
- Bernes ganu suņu audzētāja Codē
Šajā audzētavā piedāvā Bernes ganu suņus, plānos ir vēl Čihua-hua šķirnes suņu audzēšana. Vēl tur ir angļu buldogs. Par noskatīto Bernes šķirnes kucēnu vārdā Vikings saimniece prasa 650 eiro.
Konkrētajam kucēnam nav čipa, taču saimniece Alla Larionova saka, ka viņa pati klienta priekšā ievadot čipu. Tas gan ir pretrunā likumam, jo to drīkst darīt tikai sertificēti veterinārārsti, bet viņa sertificēto veterinārārstu sarakstā atrodama nav.
Līgumu suņu audzētāva piedāvā uzrakstīt ar roku, un var nojaust, ka ne par kādu kvīti saimniece runāt negrib. Sarunas laikā atklājas, ka viņa nav viss parasta suņu audzētāja, bet gan suņu kluba "A Fortuna" prezidente.
Saruna ar viņu atklāj vēl vairākas šīs jomas "likumus". Proti, kā varēja dzirdēt, kucēni līdz ar pārdošanu pirmo reizi uzreiz tiek reģistrēti uz jaunā īpašnieka vārda. Tas nozīmē, ka, pat ja VID gribētu zināt, cik liels ir šī biznesa apgrozījums, tas nemaz neizdotos.
Paši suņi audzētāji labākajā gadījumā ir reģistrējuši tikai vecākus, bet cik daudz ko pārdevuši, visi gali ir ūdenī.
Šobrīd tā atļauj darīt likums, kas nosaka, ka sunītim vēlākais jābūt reģistrētam, sasniegušam pusgada vecumu, bet pārdot drīkst jau no divu mēnešu vecuma.
- Audzētava dzīvoklī Baldonē
Šajā audzētavā tiek pavairoti Čihua-hua šķirnes kucēni, un izbrīnu raisa tas, kā vienā dzīvoklī var satilpt tik daudz iemītnieku. Ar suņu biznesu saimnieks nodarbojoties jau vairāk nekā 30 gadus. Kucēnu cena pat 2500 eiro, un biznesa apjomi izskatās vērienīgi.
Uz saimnieka vārda gan reģistrētas pat vairākas firmas un viena šajā Baldones dzīvoklī, bet nodokļu maksājumi gan 2014.gadā, gan 2015.gadā bijuši apaļas nulles.
Iznākums neatbilst solītajam
Par to, kādi tad varētu būt kopējie kaut vai tikai suņu tirdzniecības apjomi Latvijā, ne PVD, ne VID apjausmas nav, jo patiesībā šobrīd neviens arī nezina, cik vispār suņu ir Latvijā.
Taču kontroles trūkums, kas veicina suņu audzētāju pašdarbību, no kuras rezultātā valsts budžets, visticamāk, praktiski neieņem nekādus nodokļus, ir tikai viena šīs jomas bēda.
Par regulāru šī biznesa sastāvdaļu arī kļuvušas cilvēku sūdzības, ka iegādātais šķirnes suns, piemēram, ir izaudzis citādāks, nekā sākumā solīts, vai arī tam ir nopietnas veselības problēmas.
Izrādās, ka visa šī biznesa lielākā ēnas puse, ir suņu ciltrakstu safabricēšana, kas tiek darīts, lai paaugstinātu dzīvnieku vērtību.
Proti, ja bez ciltsrakstiem šķirnes suns maksā apmēram 150 eiro, tad ar - cena ir divkārša. Dārgākām šķirnēm cenu starpības ir ievērojama.
No vienas puses tādā veidā tiek apkrāpti pircēji, no otras puses – šādas krāpniecības shēmas arī rada problēmas ar šķirnes izsekojamību un tīrību. Un rezultātā suņi izrādās neveselīgi un savam šķirnes raksturam neatbilstoši.
Šīs shēmas jau tiek īstenotas augstākā līmenī ar suņu klubu un pat asociāciju ziņu, kas apvieno šos klubus, jo uz ciltsrakstiem parādās gan viņu zīmogi, gan paraksti.
Kucēniem pieraksta citus vecākus
Shēmas esot vairākas, stāsta kāda anonīma šīs jomas pārzinātāja, norādot, ka galvenais shēmas princips – kucēni tiek pierakstīti citām mammām un citiem tēviem.
Sevišķi izplatīts, piemēram, ir kucēnus bez ciltsrakstiem nopirkt Krievijā, kur tie maksājot sevišķi lēti, vai kādā citā kaimiņvalstī, atvest uz Latviju un ''pieražot'' klāt ciltsrakstu dokumentus. Un, ja ir kādas novirzes no suņa šķirnes tradicionālā izskata, dokumenti to piesedz.
Un sliktākais scenārijs neesot gluži tas, ka kucēnam, izaugot lielam, atklājas vēl visādi šķirnes brīnumi, bet, ja šāda dokumentu safabricēšana jau notiek no paaudzes paaudzē, tad var sekot arī nopietnas veselības problēmas.
"Cilvēks, kas nopērk pirmo savu suni mūžā, viņš ir nopircis suni ar ciltsrakstiem un tad aiziet pirmo reizi pie vetārsta, un tad sāk suni ārstēt.
Faktiski viņš ir iegrābies ne tikai nestabilā raksturā, viņš ir iegrābies slimā sunī, viņš ir iegrābies milzīgos izdevumos un lielās nepatikšanās. Bet suns ir dzīvnieks, mēs esam viņu jau iemīlējuši. Tāpēc mēs arī nesūdzamies un projām nedodam kā ar sabojātiem zābakiem," stāstīja anonīma šīs jomas pārzinātāja.
Par to, ka kucēniem Latvijā iespējams pierakstīt citus vecākus, LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" pārliecinājās eksperimentā - bezšķirnes kucēns Bandžo pārtapa par dižciltīgu un dārgu suni.
Negodīgi arī veterinārārsti
Nereti šajās shēmās ir iesaistīti arī veterinārārsti, kas savieno suņu biznesu ar savu ārstu praksi. Un arī eksports nemaz nenotiek tik ētiski. Proti, likums nosaka, ka kucēnu drīkst transportēt, tikai sākot no trīs mēnešu vecuma, kad veikts viss potēšanas cikls. Taču bieži vien tas netiek ievērots, jo kucēnu vajag piegādāt ātrāk.
LTV raidījums "Aizliegtas paņēmiens" sludinājumu portālā atroda sertificētu mājdzīvnieku kurjeru, kam lūgts Anglijā nogādāt suni, kam vēl nav trīs mēneši. Kurjers norādījis, ka dokumentus esot iespējams viegli viltot, ierakstot, ka dzīvniekam jau ir trīs mēneši.
"To vienkārši var izdarīt," teica kurjers, piebilstot, ka veterinārsti to darot.
To, ka ne visi veterinārārsti ir godprātīgi, pierāda raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" eksperiments, kura laikā Džeka Rasela šķirnes kucīti čipota pie veterinārārstes, kam nav darbībai nepieciešamā sertifikāta.
