Nedzirdīgajiem

Bez aizvainojuma

Nedzirdīgajiem

Sporta studija

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Studijas uzsauc valsts»

Valsts maksā par jauniešu kļūdām – daudzi vienkārši pamet «budžeta studijas»

(precizēts*) 
Zināšanu un motivācijas trūkums, ačgārnas gaidas un arī nesagatavotība pareizajai izvēlei ir daži no iemesliem, kāpēc daudzi jaunieši uzsākt studijas augstskolās par budžeta naudu, bet vēlāk tās pamet, un faktiski valsts par viņu mācībām izmet naudu vējā, vēsta LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens". 

Valsts ik gadu atvēl naudu aptuveni 23 000 budžeta studiju vietām, visvairāk no tām ir Rīgas Tehniskajā universitātē, Latvijas Universitātē un Rīgas Stradiņa universitātē.  Pārējie par studijām maksā, un lētākajā programmā par vienu gadu prasa aptuveni 1500 eiro, vidēji jārēķinās ar 2000 eiro.

Ja students ticis budžeta vietā, tas vēl nenozīmē, ka tā viņam ir garantēta līdz studiju beigām.  Katra mācību gada beigās vērtē studentu atzīmes un sasniegumus, un,  ja budžeta vietas students studējis slikti vai studijas nolēmis pamest pavisam, tad viņa vietu budžeta grupā ieņem labākie no maksas grupas.

Latvijas Universitāte šogad pēc studijām saņemto pieteikumu skaita ir populārākā augstskola Latvijā, un tajā trīs studiju programmas gadu no gadu ir ļoti populāras.

Viena no tām ir Sociālo zinātņu fakultātes bakalaura studiju programma ''Komunikācijas zinātne'', tajā ir jāstudē trīs gadi. Studijas par valsts budžeta līdzekļiem 2012.gada rudenī sāka 25 cilvēki. Tikai 12 no viņiem savas budžeta vietas saglabāja līdz pat studiju beigām.  Bet pieci jaunieši studijas pameta pavisam. 

Juridiskās fakultātes bakalaura studiju programmā ''Tiesību zinātne'' 2012.gadā studijas par budžeta naudu sāka 55 cilvēki.  No tiem visus trīs kursus par budžeta līdzekļiem studēja  28. Daži no budžeta grupas izkrita vai nu pirmajā vai otrajā kursā, daži no viņiem trešajā kursā budžeta grupā atgriezās, bet  bakalaura grādu ieguva. Bet   19 studenti jeb 40% studijas pameta.

Ekonomikas un vadības fakultātes bakalaura programmā ''Vadības zinības'' jāmācās četri gadi. 2011.gadā budžeta vietās tika 57 cilvēki, un visus šos gadus par valsts naudu studējuši un beiguši 28,  divi - nonāca maksas vietās, bet studijas pabeidza.  Pārējie 27 studijas pametuši.

Un kopumā tikai trīs studiju programmās, apskatot 100 budžeta vietas no 23 000, sanāk, ka valsts velti iztērētā nauda ir gandrīz 90 000 eiro, norāda “Aizliegtais paņēmiens”.

Visvājākā vieta, izrādās, ir atbirums jau pēc pirmā studiju kursa, kas liek domāt, ka jaunieši šīs studijas izvēlējušies ne gluži atbildīgi, iespējams, kļūdaini, bet valsts par šādu vieglprātību tērē nodokļu maksātāju naudu. 

Pilnu datu par šādi iztērēto naudu Izglītības un zinātnes ministrijai nav. Ministrijai gan bijis plāns visu uzskaitīt, bijis iecerēts pētījums, ko vajadzēja prezentēt šī gada rudenī. Izsludināts konkurss, un tajā uzvarēja mazpazīstams uzņēmums “Projekti un kvalitātes vadība”, bet iecere izgāzusies - no izpētītajām garajām skaitļu virknēm neko nevarēja saprast un uzņēmumam nauda nav samaksāta.

Aptaujājot 60 jauniešus, kuri nav pabeiguši studijas par budžeta naudu, raidījuma komanda secināja, ka daļa no jauniešiem, kas izdarīja studiju izvēli apzināti, sāka strādāt un studiju teorētiskās zināšanas apvienojuši ar praktiskajām. Daļa no viņiem tālāk studē maģistratūrā.   

Otrā grupa ir jaunieši, kas studijas pabeidz tikai tāpēc, lai būtu “papīrs”.  Savukārt trešā grupa ir cilvēki, kas augstskolās iestājas, pateicoties labajām sekmēm, bet, sapratuši, ka tas nav viņu aicinājums, studijas pamet. 

Daudzi jaunieši pēc vidusskolas precīzai izvēlei vēl nav gatavi. Motivācijas trūkums, ačgārnas gaidas un bieži vien arī zināšanu trūkums - šos kā iemeslus, kāpēc jaunieši bieži vien pēc pirmā kursa no studijām pazūd, min paši augstskolu pārstāvji.

 Pirms vairākiem gadiem no atsevišķu augstskolu vadības un Latvijas Studentu apvienības izskanēja aicinājums diskutēt, vai nevajadzētu budžeta naudu no studentiem atprasīt – ja viņi studijas pametuši - vai vismaz ieviest līgumsodus. Tas, iespējams, jauniešus motivētu izvēli izdarīt atbildīgāk. Bet pagaidām šādi ierosinājumi palikuši vien ideju līmenī.

Igaunijā tajā pašā laikā kārtība ir stingrāka – kopumā studentiem nav jāatmaksā valsts nauda, ja viņi, piemēram, ir nolēmuši pēc pirmā kursa studijas pamest, bet ar noteikumu, ka šo neilgo studiju laikā kaut kas ir jāapgūst un vismaz jāiegūst attiecīgs kredītpunktu skaits – ja nē, tad gan daļa naudas budžetam ir jāatdod.

Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis raidījumā pieļāva, ka Igaunijas piemērs varētu būt labs veids, kā studentu izvēli pēc vidusskolas beigām padarīt atbildīgāku, tiesa, norādot, ka šobrīd vidusskolā mācās daudzi tādi skolēni, kuriem drīzāk būtu jau jāapgūst profesija. 

  ____

* (13.12. precizēts studiju pametušo studentu skaits) 

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti