Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Privet»

Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Latvijas kodi»

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Privet»

Valsts tērē resursus krievu valodas mācīšanai, bet skolēni nespēj uzturēt pat vienkāršu sarunu

Valsts izglītības sistēma tērē resursus, lai mācītu skolēniem krievu valodu. Tā ir populārākā otrā svešvaloda skolās, kuru mācās jau no 6.klases, un ik gadu to apgūst aptuveni 60 000 jauniešu. Taču LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”  eksperimentos pārliecinājās, ka lielākā daļa jauniešu krieviski nespēj uzturēt pat elementāru sarunu. Arī šo zināšanu rezultātus īsti nepārbauda, jo eksāmens ir izvēles un to kārto tikai neliela daļa no 12.klases beidzējiem.

Svešvalodu zināšanas ir vērtība, un Latvijā tās jau no agra vecuma māca skolā, turklāt obligāti ir jāapgūst vismaz divas. Pirmā svešvaloda jāapgūst jau no 1.klases, un Latvijā visbiežāk tā ir angļu valoda, bet otrā svešvaloda jāmācās no 6.klases.

Skolēnu valodu izvēle: 

Pirmā svešvaloda:

Angļu valoda – 197 000


Otrā svešvaloda:

Krievu –   61 000

Vācu – 22 000

Franču – 4500

Absolūti lielākā daļa skolēnu šobrīd kā otro svešvalodu apgūst krievu valodu. Ja parēķina visu septiņu gadu laikā – viens skolēns krievu valodu mācās vismaz 700 stundas pa 40 minūtēm jeb aptuveni 450 astronomiskās stundas. Svešvalodas kursos caurmērā pašu pamata līmeni sola iemācīt 50 stundās, 100 stundās jau sasniegt bāzes līmeni, bet 150 stundās runāt gana raiti.

Valsts skolēnu svešvalodu mācīšanai tērē resursus, un varētu domāt, ka pēc šāda laika un naudas patēriņa skolu beidzēji spēj un prot sarunāties krieviski vismaz tekošā sarunvalodā.

Mācās, bet ne visi iemācās

Lai noskaidrotu, kādas ir skolēnu zināšanas, raidījuma komanda pieteica žurnālistu vizīti uz Ķekavas vidusskolu, pie 12.klases skolēniem, kuri visi ir mācījušies krievu valodu no sestās klases.

Skolēns Roberts pirmais bija gatavs uz interviju, taču, uzzinot, ka jārunā krieviski, jaunietis samulsa. “Es nezinu krieviski. Es domāju, būs latviski jārunā. Nemācēšu atbildēt,” viņš paziņoja. Turpmākajā sarunā viņš latviski pastāstīja, ka izvēlējas mācīties krievu valodu, jo tā ir “plaši sastopama Latvijas darba tirgū un arī cilvēki bieži vien uz ielām runā krieviski”. Bet ikdienā Robertam ar krievu valodu sakārties nesanāk, arī vienīgais krievu draugs tekoši runā latviski.

Artūrs gan runā krieviski, bet uzskata, ka viņa valodas zināšanas 12.klasē ir tādas pašas kā 6.klasē, jo krievu valoda viņu neinteresē.  Arī vairāki citi jaunieši krieviski jautāti, piemēram, kur atrodas ēdnīca un kāds šodien ir datums, jautājumus nesaprata.  

Tomass un Laura gan tekoši runā krieviski. Tomass skaidroja, ka, viņaprāt, krievu valoda ir vienkārša, un viņa tēvs ir krievs. Bet Laura vēlējās iemācīties krievu valodu, tā, viņasprāt, ir noderīgāka nekā vācu valoda, viņa arī skatās filmas krieviski.

Izskatās, ka krieviski spēj sarunāties tie, kuriem ģimenē vai draugu lokā bijusi saskarsme ar krievvalodīgajiem, vai arī tādi, kas valodas apguvei pieiet ar stingru motivāciju un ārpus stundām, piemēram, skatās krieviski filmas.  Citi labākajā gadījumā valodu saprot, bet jūtas tajā ļoti neērti un nelabprāt tajā runā. Skola vien tātad valodas izjūtu nespēj dot pat sešu gadu laikā. 

Šo jauniešu krievu valodas skolotāja Dangute Vīgupa atzīst, ka krievu valodai nav pielietojuma, tāpēc arī viņi nerunā brīvi.

Skolotājus ierobežojot arī noteiktais valodas apguves standarts.

 “Ja septītajā klasē ir jāpaņem īpašības vārds, darbības vārds, viņi to latviešu valodā nezina, tad mēs varam tā pakāpeniski, lēnām paiet, tad mēs pie tā atgriezīsimies 8.klasē. Mums 9.klases beigās ir jāraksta eseja, par eseju viņi sāk mācīties tikai 9.klase 2.semestrī latviešu valodā. (..) Viņi jau to dzimtajā valodā vēl nav mācījušies,” norādīja skolotāja.

Krievu producents un metro

Iespējams, skolēni tikai kautrējās, un raidījuma komanda sarīkoja vēl vienu eksperimentu - izsludināja pieteikšanos 18 – 22 gadus veciem jauniešiem uz filmēšanos masu skatos Krievijas producentu “Red Wolf studio” filmā, kuru uzņems Latvijā.

Uzreiz pēc eksperimenta jauniešiem atklāts, kas noticis, un visi bija saprotoši, un ar ļaunu prātu neviens neaizgāja.

Sludinājumi izvietoti augstskolās un portālā ss.lv, bet no daudziem interesentiem komanda atlasīja tādus, kuriem krievu valoda nav dzimtā valoda, kas to skolā mācījušies no agra vecuma un kas savas zināšanas vērtē gan labi, gan ne pārāk labi.

Un arī lielākā daļa no šiem jauniešiem, atstāti viens pret vienu ar it kā krievu producentu no Maskavas, sarunu uzturēt īsti nespēja, lai gan viņiem jautāja samērā vienkāršas lietas, piemēram, pastāstīt par sevi, par savu pilsētu, vai Rīgā ir metro, kāds ir latviešu nacionālais ēdiens.

IZM: Viss ir kārtībā

Izglītības ministrija un tās paspārnē esošais Valsts izglītības satura centrs skolēnu valodas zināšanas vērtē kā labas. Centralizētajos eksāmenos, ko skolēni kārto krievu valodā pēc 12.klases, vidējais rezultāts pērn  bijis 67%.  Arī iepriekšējos gados tie bijusi 70% līmenī, un tas ir augstāks pat par rādītājiem angļu valodas eksāmenos.

Bet centralizētie eksāmeni krievu valodā, atšķirībā no angļu, ir izvēles priekšmets, kas nozīmē, ka tos kārto tikai tie, kas vairāk vai mazāk jau ir pārliecināti, ka atzīme nebūs slikta.  

Absolūti lielākajai daļai skolēnu krievu valodas zināšanas paliek vispār neizvērtētas. Pēc devītās klases obligāta pārbaudījuma šajā priekšmetā nav, bet tālāk jau vidusskolā to skolēnu skaits, kas izvēles kārtot centralizēto eksāmenu krievu valodā, ir ļoti niecīgs - pērn aptuveni 2500 skolēnu. No visiem skolēniem, kas 12.klasē apgūts krievu vaodu kā otru svešvalodu, eksāmenu kārto tikai 15%.  

Raidījuma komanda arī noskaidroja, ka skolās trūkst krievu valodas skolotāju un it īpaši tādu, kas valodas mācīšanas pedagoģiju būtu apguvuši mūsdienās, un interese par šo profesiju ir niecīga.

Nevienā no Latvijas augstskolām nav bakalaura programmas, kas sagatavotu tieši krievu valodas skolotājus, bet gan vācu valodas, gan arī angļu valodas pedagogiem Latvijas Universitātē tādas ir, un tajās pat ir valsts finansētas budžeta vietas.   

Tiesa, par krievu valodas skolotāju var kļūt, piemācoties pusotru gadu vēl klāt jau pēc iegūta bakalaura grāda, un šim nolūkam domāta maģistrantūra vai otrā līmeņa profesionālās augstākas izglītības studijas krievu valodas pedagogiem, kurā gan budžeta vietu nav.

Latvijas Universitātē maģistrantūrā krievu valodas pedagoga studiju programmā šobrīd studē viens cilvēks, bet otrā līmeņa profesionālā augstāko līmeni iegūst deviņi cilvēki.   Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā šādas profila maģistrantūras vispār nav, bet otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību krievu valodas pedagoga kvalifikāciju neiegūst neviens cilvēks.

Daugavpils Universitātē var iegūt maģistra grādu, specializējoties par krievu valodas skolotāju, mācību ilgums divarpus gadi, bet studējošo skaits pa visiem kursiem - četri. Un Liepājas Universitāte  arī ir tikai maģistrantūras programma, kurā šobrīd studējošo skaits - trīs.

Bet tikmēr skolās krievu valodu turpina mācīties aptuveni 60 000 jauniešu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt