Nedzirdīgajiem

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa svētku uzruna pie Brīvības pieminekļa

Nedzirdīgajiem

Dienas ziņas

«Aizliegtā paņēmiena» mēģinājums pieteikt kādu ordenim beidzas ar vērienīgu izmeklēšanu un noklausītām sarunām

Šķiet, nevainīgā LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” vēlme noskaidrot, kā piešķir valsts augstāko apbalvojumu - Triju Zvaigžņu ordeni - mūsu valsts likumsargu izpratnē izrādījās tik bīstams noziegums, ka bija jāpiesaista Satversmes aizsardzības birojs un Drošības policija, jānoklausās telefonsarunas un jāizseko zvanītāju atrašanās vieta. Bet pēc vērienīgas rosības process izbeigts, jo noziegums nav konstatēts.

Šī likumsargu reakciju izraisījusī operācija sākās 2015.gada vasarā, lai gūtu priekšstatu, kam piešķir un par ko piešķir Trīszvaigžņu ordeni. To ik gadu izlemj Valsts prezidenta kancelejas paspārnē esošais Ordeņa kapituls. Pieteikt pretendentus var ikviens, un tālāk lemj komisija, kuru šobrīd vada Saeimas ģenerālsekretāre Karina Pētersone. Taču komisija nekad nav atklājusi, kā notiek izvērtēšana. 

KONTEKSTS

Šobrīd neviens Latvijas likums neliedz žurnālistam uzdoties par kādas valsts iestādes pārstāvi, par to nav paredzēta ne kriminālatbildība, ne arī administratīvā atbildība.

Tādēļ raidījuma komanda nolēma pieteikt kandidātus, un, lai tie būtu reālie cilvēki, žurnālisti, uzdodoties par pārstāvjiem no paša Ordeņa kapitula, aicināja vairākas Latvijas pašvaldības nosaukt kandidātus.

No pašvaldībām arī tika saņemtas atbildes:

  • Ligita Gintere – Jaunpils novada domes priekšsēdētāja,
  • Hardijs Vents – Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs,
  • Oļges Agafonovs – Zilupes novada domes priekšsēdētājs,
  • cesvainietis Gunārs Agrīns Kornets, kas ir ilggadīgs jātnieku sporta entuziasts un kas jau septiņdesmitajos gados Cesvainē uzsāka veidot kvalitatīvu sporta zirgu bāzi.   

Trīs Zvaigžņu ordenim komanda nolemj izvirzīt arī Jutu Strīķi, lai pārbaudītu, vai ordeņa piešķiršanu Strīķei atbalstītu Saeimas deputāti, kuriem, uzdodoties par nevalstiskas organizācijas “Mēs – pret korupciju”, prasīti atbalsta paraksti. 

Kopumā no vairāk nekā 30 aptaujātajiem Saeimas deputātiem izdodas iegūt dažus parakstus par Strīķi, bet izskatās, ka arī tautas kalpiem īsti nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem valsts galvenais apbalvojums tiek piešķirts.

Apbalvojums  Kornetam

Tā kā eksperiments atcelts, raidījuma veidotāji nezina, vai ordeņa kapituls viņu pieteikumus izskatīja, bet viens no pieteiktajiem pie apbalvojuma tika. -  Gunārs Agrīns Kornets maijā no Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa rokām saņēma Atzinības krusta zeltītu goda zīmi par nozīmīgo ieguldījumu pašvaldības darbā, uzcītīgu un uzticīgu kalpošanu sabiedrības labā. 

Turpinot eksperimentu, pieteikumi, arī Strīķes kandidatūra, nosūtīti Ordeņa kapitulam, bet ar to arī operācija bija galā. 

2015.gada 9.septembrī atskanēja zvans no Valsts prezidenta kancelejas toreizējā vadītāja Aleksandra Bimbiruļa.

Viņš zvanīja uz raidījuma komandas norādīto kontakttālruni, kas bija dots pašvaldībām. Kā viņš pie tā ticis, nav zināms.

KONTEKSTS

Deviņdesmito gadu sākumā Bimbirulis bija izmeklētājs Cēsu prokuratūrā.
Vēlāk strādājis banku sektorā, SEB bankā
Pēc  Andra Bērziņa kļūšanu par  prezidentu nonāca  Valsts prezidenta kancelejā. Sākumā kā vadītājs vietnieks, pēc tam tās vadītāju.  
2015.gada beigās šo darbu pameta, šobrīd strādā valsts finanšu iestādē “Altum.”     

“Ko jūs runājat un ko jūs darāt! Kā jūs dalāt ordeņus pa labi, pa kreisi! Pa visiem Latvijas novadiem. Nu droši vien policijai varbūt sniegsiet tos paskaidrojumus,” sašutumu neslēpa Bimbirulis. 

Žurnālisti kancelejas vadītājam uzreiz atklāj, ka tas ir raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” eksperiments un iesaka sazināties ar LTV Ziņu dienesta galveno redaktoru Gunti Bojāru un iedod telefona numuru. Taču Bimbirulis nezvana.

Tikmēr raidījuma veidotāji operāciju pārtrauc, jo ir skaidrs - zinot, ka pieteikuma iesniedzēji ir žurnālisti, attieksme pret pieteikumiem varētu būt cita, un eksperiments vairs nesanāk, kāds tas bija plānots.

KONTEKSTS

Šādās situācijās, lai pārbaudītu lietas apstākļus, tiesībsargiem ir iespēja sākt tā saukto resorisko pārbaudi, proti, uzaicināt personas uz sarunu. Taču nekas tāds nenotika. 

Taču ar to viss nebeidzās, un aptuveni pēc pusgada - jau 2016.gada pavasarī - raidījuma žurnāliste Sanita Miķelsone saņem pavēsti ierasties policijā uz liecības sniegšanu.

Izrādās, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Aleksandrs Bimbirulis vērsies Ģenerālprokuratūrā. 2015.gada 23.oktobrī, aptuveni pusotru mēnesi pēc Bimbiruļa zvana “Aizliegtā paņēmiena” pret žurnālisti sākts kriminālprocess, un to sākusi Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Sevišķi smagu un sērijveida noziegumu apkarošanas nodaļa.

Kriminālprocess ierosināts pēc Krimināllikuma 145.panta, kas paredz atbildību par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ja ar to radīts būtisks kaitējums.

Lai pieteiktu kādu personu Trīs Zvaigžņu ordeņa saņemšanai, Ordeņa kapitulam ir jānorāda šīs personas kods. Pati persona par sevi ordeni prasīt nevar, kas nozīmē, ka to vienmēr dara kāds cits, un tādējādi pieteikuma iesniedzējs kaut kādā veidā ir ticis pie šī cilvēka personas koda. Pēc policijas loģikas, šādā veidā kriminālprocesi būtu rosināmi pret visiem, ka līdz šim cilvēkus pieteikuši kandidātus Trīs Zvaigžņu ordeņa saņemšanai.         

Kopumā izmeklēšanas laikā nopratināti vairāk nekā 20 cilvēki. Uz liecību sniegšanu aicināti visi raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” žurnālisti. Liecības snieguši gan Saeimas deputāti, kas izteica atbalstu Jutai Strīķei, gan arī cilvēki, par kuriem nosūtīti pieteikumi ordeņa saņemšanai.

No liecībām redzams, ka policijas un prokuratūras loģiku neviens no šo liecību sniedzējiem īsti nesaprata, jo viņi pieteikšanu ordenim uzskatīja par godu, nevis būtisku kaitējumu.    

2015.gada decembrī Satversmes aizsardzības birojs sācis žurnālistes telefonsarunu noklausīšanos. Tas noticis veselu mēnesi, un to sankcionējusi Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa, ko vada Sandra Strence, un atļauju devusi tiesnese Irēna Krastiņa.

Vienai no žurnālistes draudzenēm, kas strādā Iekšlietu ministrijā preses nodaļā, izrādās, dots uzdevums ziņot par visu, ko draudzene viņai jautājot – kas attiecas uz valsts pārvaldes darbu. Šis izriet no viņas teiktā liecībā.

Un izrādās, ka izmeklēšana kaut kādu informāciju arī gribējusi no Drošības policijas, bet no lietas materiāliem izriet, ka Drošības policija ir pateikusi “stop”.

Drošības policija atbildē izmeklētājiem norādīja, ka “minētā vēstule satur fiziskas personas datus un datus par šīs personas saistību ar pētnieciskās žurnālistikas jomu, kuri vērtējami kā dati par fiziskās personas privāto dzīvi un atbilstoši informācijas atklātības likumam ir atzīstamas par ierobežotas pieejamības informāciju”.

Kas tieši ir šī minētā vēstule, raidījuma veidotājiem nav zināms.

Policija arī bija ieguvusi informāciju no mobilo sakaru operatora par žurnālistes ienākušajiem un saņemtajiem zvaniem un visu zvanītāju atrašanās vietu.

Šī gada vasaras vidū kriminālprocess tika izbeigts, jo noziedzīgais sastāvs tā arī netika atrasts. Rudenī tika izbeigta arī policijas iniciētā administratīvā lietvedība no Valsts datu inspekcijas puses, jo arī nekādas nelikumīgas darbības netika saskatītas.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers to nekomentē, liekot šos jautājumus uzdot policijai, taču savā atbildē liek saprast, ka, iespējams, vēl nekas nav beidzies un lieta pat var atgriezties apritē:

“Esmu uzdevis uzraudzības kārtībā izvērtēt kriminālprocesa izbeigšanas pamatotību un likumību.”

Tiesnese Krastiņa no komentāriem atteicas, aizbildinoties, ka vēl joprojām notiek izmeklēšana, lai gan process ir izbeigts. Tiesnese, kas spērusi nopietnu soli un devusi sankciju noklausīties žurnālista telefona sarunas, pat īsti nezina, kas tur ar to lietu īsti ir.

Savukārt Valsts policija, uz ko kā galveno atbildētāju šajā procesā norāda prokuratūra, savu atbildi solīja sagatavot līdz raidījuma iznākšanai ēterā. 

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti