«Aizliegtā paņēmiena» sezona: Izgaismojot ēnu ekonomikas un birokrātijas nostūrus

LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” temats nr.1 šosezon bija izvairīšanās no nodokļiem un to nemaksāšana. Tāpat raidījumā pētīti jautājumi saistībā ar drošību, bērniem un bēgļiem.

 

“Melnā kase”

Vienā no sezonas pirmajām operācijām “Melnā kase” atklājās, ka uzņēmēji iejaucas kases aparātu darbībā un jau notikušos darījumus no to atmiņas izdzēš. LTV rādīja gan to, kā tas notiek, gan uzzināja, ka šāds pakalpojums, proti, datu dzēšana bieži vien tiek pārdota kopā ar kases aparātu.    

Šādas manipulācijas neizbrīnīja Valsts ieņēmumu dienestu (VID), jo tā esot ikdiena, un izrādās, ka kases aparātos noslēpt darījumus protot pat zobārsti.

Pēc VID aprēķiniem, šādā veidā ik gadu valstij nodokļos garām aiziet 140 miljoni eiro, bet sodi par kases aparātu datu grozīšanu esot pārāk viegli.

Pēc raidījuma VID arī sāka īpašu akciju, kurā Latvijas iedzīvotāji tika aicināti dalīties ar VID savos pirkuma čekos, lai VID inspektori varētu pārliecināties, vai šie čeki redzami arī uzņēmumu grāmatvedībā. Rezultātā apmēram tūkstoš uzņēmumiem aptuveni 70 gadījumos konstatēta kases datu pārgrozīšana.   

Iepriekš, 2014.gada nogalē, saistībā ar iejaukšanos kases aparātu darbībā VID izmeklēja lietu pret sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu “Gan bei”, kas, iespējams, dzēsa pirkumus, izņēma  no kases naudu, daļu paturot sev, daļu samaksājot darbiniekiem.

Pēc šī gadījuma daudzi Latvija iedzīvotāji aicināja “Gan bei” boikotēt, taču izskatās, ka šajā ēdināšanas uzņēmumā apmeklētāju netrūkst. Gandrīz visi uzrunātie gan saka, ka nodokļu nemaksāšanu neatbalsta un skolotājiem un mediķiem ir vajadzīgas lielākas algas. Viens vīrietis gan atzīst, ka atbalsta “nesamērīgi lielus nodokļu” nemaksāšanu: “Lai nodrošinātu šīs darba vietas un nomaksātu nodokļus, tad uzņēmumam ir jābankrotē. Lai saglabātu vidējo dzīves līmeni vismaz, uzņēmums ir vienkārši spiests izvairīties no nodokļiem.”

 

“Auto shēmas”

Operācijā “Auto shēmas” atklāja, kā no pievienotās vērtības nodokļu nomaksas masveidā izvairās lietotu auto tirgotāji. Veidi pat ir vairāki, bet viens no populārākajiem ir tā dēvētā kauferu sistēma – automašīna formāli tiek pirkta nevis Latvijā esošajā autoplacī, bet kādā fiktīvi Vācijā. Autotirgotāju saimē LTV raidījumam pat izdevās tikt pie kāda izcila padomdevēja: “Lai nebūtu lieka reģistrācija, lieka naudas tērēšana, mēs uzreiz taisām tā, ka jūs esat nopirkusi vispār no tā vācu Hanša un brauciet reģistrēt. Mēs visu to sagatavojam, ar papīriem jūs ejat uz CSDD, vienīgais jautājums – kur nopirkāt. Jums ir jāsaka nevis Latvijā, bet Vācijā. Viena atbilde.”

Savukārt, ja autoplacī ierodas negaidīti ciemiņi, piemēram, VID ar auditu, tad steigšus viss jāpārreģistrē uz jaunu kompāniju, un “visi gali ūdenī”, pirms ir kāds uzrēķins.  

Lietoto auto nozarē  tādu veiklu auto tirgotāju dēļ valsts ik gadu neiegūst apmēram 20 miljonus eiro.

Valsts ieņēmumu dienests kritiskajā situācijā vaino Ceļu satiksmes drošības dienestu (CSDD), kas pietiekami nepārbauda reģistrējamos auto,  savukārt CSDD saka, ka ne jau viņi iekasē nodokļus. Vēlāk abas iestādes solīja, ka aizdomīgos gadījumos CSDD auto reģistrāciju aizturēs, līdz jāvārdu būs teicis VID. 

Tagad, dodoties uz autoplaci, kas bija raidījuma uzmanības lokā, izrādās - tur VID uzraudzību jūt daudz ciešāk un pēc 1.jūnija šādu auto reģistrācija kļūšot sarežģītaka.

 

“Nenotveramie takši” un nelegālie pārvadātāji

Šajā sezonā LTV raidījums atklāja, ka nodokļu optimizēšana pilnā sparā turpinās arī vieglo taksometru biznesā, kurā galvenais aizsegs ir franšīzes sistēma. To lieto nozares galvenie spēlētāji – “Panda Taxi” un “Baltic Taxi”, un abos gadījumos savērpti milzu dažādu uzņēmumu tīkli, kuros iesaistīti taksisti, kas visbiežāk tikai paraksta vajadzīgos papīrus. 

“Baltic Taxi” shēmas galvenais princips – uz katru mašīnu viens mikrouzņēmums, kas gadā nepārsniedz 50 tūkstošu eiro apgrozījumus, lai “neieslēgtos” pievienotās vērtības nodokļa (PVN) skaitītājs. Savukārt katra firma, kas lieto “Panda Taxi” mašīnas un zīmolu, nodokļos maksā tik, cik grib, un, kā liecina gada atskaites, visbiežāk gandrīz nemaz.

Izskanējis risinājums nevis skaitīt nobrauktos kilometrus, bet valstij iekasēt konkrēta gada licences cenu par vienu taksometru. Šo kārtību varētu ieviest no 2017.gada. 

Neliels “Aizliegtā paņēmiena” panākums ir pārvadātāju jomā maršrutā Rīga – Olaine, kur no trases pazudis nelegālais pasažieru pārvadātājs ar segvārdu “SanFrancisko”. Netīrie un baltie mikroautobusi tur bojāja gaisu jau daudzus gadus, bet tagad cīņā uzvarējusi pašvaldība. “Mani novērojumi ir tādi, ka viņi nav vairs manīti. (..) Cik jautājis esmu kolēģiem, tad viņi arī saka, nav izslēgts, ka kāds tomēr kaut kur parādās, bet nu tā kā tas bija iepriekš – nekaunīgi viņi piebrauc priekšā organizētajiem autobusiem – tāds nav redzēts vairāk,” stāsta Olaines novada domes izpilddirektors Ģirts Batrags.

 

Advokāti un nodokļi

Pelēkās ekonomikas smārds atklājās advokātu darbības lauciņā – daži no Latvijas izcilākiem advokātiem nodokļos gada laikā maksā pat mazāk nekā cilvēki ar minimālās algas ienākumiem. Piemēram, kāds advokāts 2014.gadā visa gadā laikā nodokļos samaksāja vien 54 eiro, bet kāds pat pilnīgi neko. Konkrētus nemaksātājus raidījums neatklāja, un  arī paši advokāti lielākoties bija  nerunīgi.

Savukārt VID neslēpj, kā advokāti šādos gadījumos samazina savus nodokļu maksājumus - no maksājamajiem nodokļiem mēdz atņemt attaisnotos izdevumus darba vajadzībām, piemēram, apģērbam, brillēm, dārgu zīmolu pulksteņiem, arī vakariņu izdevumiem. Advokātu padomē gan aizstāv savus kolēģus, savukārt nodokļu nomaksa esot katra paša ziņa.

 

“Bagātnieku kūtis” un “Mājas, kuru nav”

Divās operācijās (“Bagātnieku kūtis” un “Mājas, kuru nav”) LTV atklāja, ka ietaupīt var arī uz nekustamā īpašuma nodokli, ja vien ēkai vai zemei ir statuss, kas paredz ievērojami zemāku kadastra vērtību un līdz ar to arī mazāku nodokli. Šoreiz zaudētājas ir pašvaldības, kam nodoklis iet secen, bet daudzās par to, šķiet, īsti neuztraucās.

Turklāt tie “taupīgākie” nav gluži Latvijas mazturīgākais iedzīvotāju slānis. Dzīvojamā māja uz lauksaimniecības zemes Ādažos – ārstam Artūram Sondoram. Saimniecības ēka Mežaparkā, kas pēc kadastra statusa tikpat labi ir arī kūts vai sabiedriskā tualete, bet izrādās māja ar baseinu, istabām, virtuvi un centrālo apkuri – grāmatu izdevējai Vijai Kilblokai. Ēka ar milzu guļamistabu, ēdamistabu Kuldīgas novadā varētu būt villa, bet oficiāli ir sabiedriskā bibliotēka, un pieder Latvijas tenisistam Ernestam Gulbim. Grezna villa Jūrmalā izrādās ir parasts atpūtas nams viesu uzņemšanai – pieder Jāņa Dāvja atraitnei Margaritai.

Jūrmalā LTV uzgāja lērumu ēku, kuras ir apdzīvotas, bet kuras vispār nav reģistrētas Valsts zemes dienestā, jo oficiāli tās aizvien tiek būvētas un būvētas. Un kamēr Jūrmala vien izsniedz būvatļaujas, ko var darīt līdz pat astoņiem gadiem, tikmēr par māju nodokli var nemaksāt.

Oficiāli neesošo ēku situāciju Saeimas deputāts, Budžeta komisijas vadītājs Jānis Vucāns (Zaļo un zemnieku savienība) sola labot. Situāciju sola labot arī Ādažos un Kuldīgā, Sondora zemei un Gulbja ēkai piemērojot atbilstošāku statusu. Valsts zemes dienests savukārt pārstrādājis arī būvju klasifikāciju, kas spēkā varētu stāties no nākamā gada vidus un daudz precīzāk noteiks ēkas statuss.

 

“Impērija no nekā”

Taču saistība ēnu ekonomikas jautājumiem “Aizliegtais paņēmiens” pārsteidza pat pašus nodokļu iekasētājus. Līdz šim plaši nezināmi brāļi Dirnēni, viens no kuriem strādāja VID Finanšu policijā, pateicoties aizdomīgam mantojumam no mātes, pēkšņi kļuvis bagāts. Rūpīgi vairāku gadu garumā savītā shēmā, kurā bija iesaistīts gan viena brāļa dēls, gan otra brāļa meita, gan izmantotas ārzonas kompānijas, atklājās vairāku miljonu eiro vērta vesela nekustamo īpašumu un dārgu automašīnu impērija un aizdomas, ka nodokļu izkrāpšanas shēmas izmantotas pašu labā.

Jau neilgu laiku pirms raidījuma parādīšanas finanšu policists Roberts Dirnēns darbu Valsts ieņēmumu dienestā pameta. Operācija laikā skaidrojumu nesaņēma arī no otra brāļa, un vienīgi viņa meita metās uzbrukumā. Vēlāk gan Dirnēna meita Madara atklāja, ka pēc raidījuma ģimenes uzņēmumiem VID pievērsa īpašu uzmanību: “Pēkšņi vienkārši pēc kaut kāda raidījuma kratīšanas nāk, uz VID tur jāiet bezmaz vai katru dienu. Nu, tas jums liekas normāli? Kā viss tika pasniegts par mums – kaut kāda impērija. Kāda impērija? Nu, kas tās par muļķībām!”

Raidījumā atspoguļoto faktu izmeklēšanu sāka VID īpaši izveidota izmeklētāju grupa. Rezultātā šobrīd ir ierosināti jau vairāki kriminālprocesi, īpašumos veiktas desmitiem kratīšanu, četras personas aizdomās turamo statusā. Sākotnējā informācija liecina, ka Dirnēnu bagātības, iespējams, patiešām cēlušās no noziegumiem, kādi Finanšu policijai tieši būtu jāapkaro. 

Sekas skāra arī pašu Valsts ieņēmumu dienestu – pēc Dirnēnu gadījuma tika pārbaudīti arī pārējie gan Finanšu, gan Muitas policijas darbinieki un viņu amatpersonu deklarācijas. Melnajā sarakstā nokļuva aptuveni 30 VID darbinieku, un VID vadība ir solījusi pakāpeniski no viņiem atbrīvoties. Savukārt, lai novērstu korupcijas riskus, sākta augstāk stāvošu VID darbinieku rotācija, liekot mainīt amatus 39 amatpersonām, ieskaitot pat VID ģenerāldirektores vietniekus.

Tāpat sodīta notāre Daina Andersone, kas vēl pirms gada tika atzīta par Latvijas labāko notāri. Viņa bija kārtojusi brāļu Dirnēnu mātes mantojuma darījumu, bet žurnālistiskā eksperimenta laikā izrādījās, ka ar viņu var sarunāt jebkāda mantojuma summu, kādu klients vien vēlēsies

 

“Bistro Frics”

Pagājušajā vasarā “Aizliegtā paņēmiena” Jūrmalā atvērtais bistro un dažādie notikumi ap to kļuva par mazā biznesa spoguli mūsdienu Latvijā.

Operācijas mērķis bija noskaidrot, ar kādiem birokrātiskiem šķēršļiem jāsaskaras nelielam uzņēmumam, lai Jomas ielā pārdotu frī kartupeļus. Pirmkārt, atbilstoši triju dienestu – Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts darba inspekcijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta – prasībām bija jāsarūpē biezās dokumentu mapes. Savukārt, lai tās dabūtu gatavas, ir vai nu jāpatērē tam vasara, vai arī jāalgo starpnieku firmas. Izrādās, starpnieku pakalpojumi ir vesela biznesa joma, kurā strādā bijušie valsts dienestu darbinieki.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektore, kura par nelielu naudu pārdeva apliecības, ka uzņēmējs ir izgājis pārtikas veterināro prasību kursus. Nauda par to gan neliela, bet izskatās, ka regulāra. PVD pēc šī notikuma inspektorei darbu uzteica.

Taču par nopietnāko izaicinājumu kļuva Jūrmalas tirdzniecības atļauja, kuras saņemšanai nācās lauzties cauri būvniecības prasībām. Mājaslapā informācijas par to nav, savukārt būvvaldes inspektore Aina Birina ne pārāk laipnā sarunā atzīst – informāciju nekur nevar iegūt. 

Visa rezultātā atklājās, ka arī šajā gadījumā ir krietni jāpatērējas. Lai būvvalde dotu zaļo gaismu, bistro bija nepieciešams skiču projekts, oficiāli arhitektu izstrādāts, arī oficiāls uzmērījums. Kopumā tie ir vairāki tūkstoši eiro. Turklāt Jūrmalā šis process ir jāiziet pirms katras vasaras, neatkarīgi, vai pārdošanas vieta ir kā mainījusies.

Meklējot aplinkus ceļus, caur dažādām uzņēmēju norādēm LTV raidījums satika Ingūnu Piču,- Jūrmalas pašvaldības policijas darbinieku, kas atbild par nepilngadīgu personu pieskatīšanu. Viņš bija gatavs sakārtot arī tirdzniecības atļauju lietu un pastāsta, ka sarunāt esot iespējams arī ar Birinu. Pičam gan tas maksāja amatu, un Jūrmalas policijā viņš vairs nestrādā. Kā noskaidrots no viņa paša, arī šobrīd viņš nekur nestrādājot.

Aina Birina gan solīja laboties, turpmāk būt laipna un aizvien Jūrmalas būvvaldē strādā. Lai to pārbaudītu LTV atkal devās pie viņas uz Jūrmalas būvvaldi, un atklājas – Aina Birina patiesi ir labojusies, komunikācija šoreiz ir ļoti laipna, izskaidrojoša, viņa pat skatās acīs un arī mazliet pasmaida.

 

Solītie uzlabojumi top?

Toreiz pēc raidījuma Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra nāca klajā ar ieceri, ka vairākās pašvaldībās varētu izveidot aģentūras filiāles, lai palīdzētu uzņēmējiem noorientēties situācijā. Taču galvenais solījums toreiz nāca no Ekonomikas ministrijas, kuru tobrīd vadīja ministre Dana Reizniece-Ozola – kopā ar uzņēmēju organizācijām izvērtēt un izravēt visas liekās prasības, ko šobrīd no uzņēmējiem prasa dažādi dienesti, arī pašvaldības.

Jūrmalas uzņēmēja Irēna Rudzinska, kurai Jomas ielā pieder kafejnīca “Kafijo”, gan nav sajutusi pilnīgi neko. Piemēram, lai vasaras sezonā iznestu laukā galdiņus ar puķu podiem, atkal jāsaskaņo arhitekta izstrādāts projekts, turklāt jāuzrāda arī ģeodēzijas mērījuma dati. “Tas ir lieks apgrūtinājums, jo atkal tev jāpārkopē viss projekts pa jaunu ar visiem dokumentiem, kas tur vajadzīgi, ar visām komersantu apliecībām. Tas būtu mazākais, bet tajā pašā laikā, es domāju, tā tāda makulatūras vākšana. Es pat brīnos, kur būvvaldei tik daudz vietas, lai to visu gadu no gada sakrātu,” saka uzņēmēja.

Arī mazā biznesa pārstāve Elīna Egle izmaiņas nejūt: “Visas šīs administratīvās procedūras, administratīvās prasības ir palikušas līdzšinējā apjomā. Varbūt atsevišķi kosmētiski uzlabojumi ar informācijas pieejamību vai raganu medībām, atbrīvojot kādus ierēdņus no darba, ir bijušas vienīgās lietas, kas, cerams, pamainījušas tikai un vienīgi cilvēku domāšanu.”

Savukārt Ekonomikas ministrijas paspārnē darbs tomēr notiek. To apliecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš: “Pilnīgi pareiza un adekvāta ir tā pieeja, ka vienkārši metodiski ir nevis jārunā par to, ka ir birokrātija, bet jāiet skrupulozi cauri nozari pa nozarei. Jo katrai nozare ir savas arī dimensijas, specifikas, un tādā veidā var ļoti labi izkristalizēt tos uzlabojumus, kuri nepieciešami.”

 

Eksperimenti par drošības aspektiem

Tāpat šosezon “Aizliegtais paņēmiens” pētīja gan maizes sastāvu, gan ciemojušies cūku fermās un drošības jautājumus.

Operācijā “Sprāgstvielas” konstatēts, ka Latvijas drošības iestādēm būtu vairāk jāseko līdzi dažādu ķīmisko vielu apritei, no kā var pagatavot spridzekļus, jo tās ir pārāk viegli pieejamas. Drošības policija savukārt solīja, ka sprāgstvielu pagatavošanas recepšu izvietošana internetā drīzumā varētu būt krimināli sodāms pārkāpums.

Ar drošību problēmas aizvien arī uz Latvijas ceļiem – operācijā “Tahogrāfi” izrādījās, ka liela daļa šoferu neievēro atpūšanās noteikumus. Un pieķerti cilvēki, kas palīdz tikt galā ar laika mērītājiem jeb tahogrāfiem, lai policija šādus šoferus nepieķertu. Turklāt šāds nelikumīgs pakalpojums bija pieejams arī oficiālajā smago automašīnu “Volvo” centrā Latvijā.  Divi tā darbinieki piedāvāja pielāgot tahogrāfus, bet rezultātā tā abi zaudējuši darbu. Mainīta arī visa Latvijas “Volvo Truck” filiāles vadība.

Drošības aspekts lūkots arī veselības kontekstā. Operācijā “Sportojam” izrādījās, ka daudzos sporta klubos savus pakalpojumus piedāvā tādi treneri, kas gluži trenēt nedrīkst un nav atrodami oficiālajā treneru datu bāzē. Tā esot problēma, bet nedrīkstot būt, raidījumā uzsvēra Izglītības ministrijas pārstāvis Edgars Severs un pieļāva, ka viltus treneriem varētu ieviest administratīvos sodus. Pagaidām pārmaiņas vēl procesā, bet efekts esot – pieaugusi interese par sertifikātu iegūšanu.

 

Skats uz bērniem

Ieguvēji raidījuma kontekstā, iespējams, nākotnē būs arī Latvijas bērni, jo bērnu tematam dažādos griezumos bija veltīti vairāki šīs sezonas “Aizliegtā paņēmiena” raidījumi. Pirmkārt, pievērsta uzmanība tam, ka vecākiem aizvien jāinstruē savas atvases, kā rīkoties uz ielas. Operācija “Sunītis” skaidri parādīja, ka ir bērni, kas gatavi sekot pilnīgam svešiniekam, ja viņam pie rokas ir piemīlīgs kucēns, līdzīgi rīkojas pusaudži, uzķeroties uz aicinājuma dzīvokli uzspēlēt “X-box”.

Operācijā “Angļu valodas eksāmens” savukārt pārbaudīts – lai arī daudziem jauniešiem ir izcila angļu valodas izruna, ar zināšanām un vārdu krājumu gluži tik labi vis nav. 

Savukārt jautājumā par demogrāfiju skrupulozi apkopota Igaunijas pieredze ģimeņu un bērnu atbalstu jomā. Secinājumi – kaimiņu risinājumi vienkāršāki un dāsnāki. Un arī šajā jomā ir kāds rezultāts, proti, valstiskā līmenī izveidots Demogrāfijas lietu centrs, kas sola visas labākās pieredzes ieviest arī Latvijā.

 

Bēgļu jautājumi

Vairākas raidījuma operācijas veltītas arī bēgļu tematam. LTV žurnālists parādīja bēgļu ceļu no Turcijas uz Grieķiju, gan fiksēja unikālus kadrus, kā strādā bēgļu nelegālie pārcēlāji. 

LTV arī iedziļinājās islāma reliģijā – kad un kā šīs reliģijas pārstāvji lūdzas, un kā uz to reaģē Latvijas sabiedrība, piemēram, lielveikalā. Raidījuma veidotāji centās saprast, kāda tad ir patiesā sieviešu loma musulmaņu ģimenēs, par ko ir tik daudz dažādu priekšstatu un stereotipu eiropiešu vidū. 

LTV mērķis ir sniegt iespējami precīzāku informāciju par šiem cilvēkiem, it sevišķi tādēļ, ka, piemēram, operācija “Dezinformācija” ļāva skaidri ieraudzīt, ka mūsu sabiedrībā ir cilvēki, kas par bēgļiem ir gatavi pat izplatīt melus un sacerēt pasakas, lai tikai biedētu. 

Bēgļu kontekstā vērts atgādināt arī operāciju “Svešie / savējie”, kurā tikai aptuveni puse no vairāk nekā 30 aptaujātajiem Latvijas ģimenes ārstiem apliecināja, ka gatavi uzņemties gaidāmo bēgļu ārstēšanu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti