20 gadu vecumā viņa bija stāvoklī, dzīvoja kopā ar draugu, kurš iedzēris kļuva agresīvs. Viņa pati anonīmā intervijā raidījumam atzīst - dīvaini, bet pēc pāridarījumiem viņa kā apmāta allaž pie viņa atgriezusies, un neviens viņu nav arī apturējis.
Tagad viņa jau audzina mazuli, bet civilvīrs joprojām nav labojies.
“Es parasti to teicu mammai, viņa tā kā mēdza palīdzēt, nošķirt mani no viņa, bet es nezinu, gāju pie viņa visu laiku atpakaļ. Vai nu noslēdzos sevī, vai vienkārši viņam ātri piedevu. Un viss turpinājās tā kā ikdienā,” atceras jauniete.
Viņa ir saukusi policiju vairākas reizes, kad dzīvoja projām no vecākiem un kad viņa bija stāvoklī. Vienreiz saukta arī ātrā palīdzība tāpēc, ka viņš iesita pa vēderu, tieši dažas dienas pirms tam, kad viņai bija jādzemdē.
“Atbrauca ātrie, un es nevarēju vispār parunāt, es biju šoka stāvoklī. Aizveda uz slimnīcu, nekādas policijas vispār.. Nekas netika iesaistīts. Paklausījās bērnam sirds toņus un palaida mājās,” atcerējās meitene.
Ātrās palīdzības mediķi jautāja, kas notika, bet viņa nevarēja parunāt, tad viņas draugs pats pateica, ka viņš iesita pa vēderu “un tas arī viss”. “Mani vienkārši aizveda uz slimnīcu un tad palaida mājās,” viņa stāstīja.
Policija saukta arī tad, kad bērns bija piedzimis, jo draugs vairākas reizes kļuva agresīvs, sita meiteni, sita mājai logus ārā.
“Un policija atbrauc parasti, paņem viņu uz trīs stundām, tad palaida mājās, un viņš nāca un ārdījās tālāk parasti,” stāstīja jauniete. Vienreiz bija atbraukusi Valsts policija, tad bērns nebija mājās, bet pārējās reizes parasti brauca pašvaldības policija.
“Beigās tā policija sāka mani jau nosodīt, kad saucu viņus piekto reizi laikam, tad viņi man [sacīja], ka pati vainīga, ko tu ej pie viņa atpakaļ, mēs tev vairāk nepalīdzēsim. Tad es vienreiz saucu, viņi pat necēla augšā manu numuru,” viņa atminējās.
Atbilstoši likumam varmāku var nošķirt no cietēja, pat ja cietušais dzīvo viņa privātīpašumā, var noteikt aizliegumu tuvoties, taču šīs meitenes gadījumā tas nav realizēts.
Arī situācijas ar sabiedrības neiejaukšanos viņai ir ļoti pazīstamas, un viņai ir gadījies būt pavisam kritiskā situācijā, bet cilvēki iet garām.
“Piemēram, taksists brauc garām, redz, ka es tur guļu zemē, ka man seja ir asinīs, vienkārši cilvēki brauc garām, iet garām, viņiem vienkārši vienalga bija,” stāstīja jauniete.
