Kā zināms, KNAB darbiniece Strīķe pēdējā laikā uzmanības centrā nonākusi ilgstošā konflikta dēļ ar KNAB vadītāju Jaraslovu Streļčenoku, kurš cenšas viņu atlaist. Taču ar Strīķes darbību saistāms arī laiks, kad KNAB risināja vairākas lielas lietas un, piemēram, tieši KNAB gribēja veikt kratīšanu bijušā politiķa Ainara Šlesera dzīvesvietā. Un visa šī skandāla rezultāta pat krita Saeima.
Konteksts:
LTV raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" operācija sākās 2015.gada vasarā, lai gūtu priekšstatu, kam piešķir un par ko piešķir Trīszvaigžņu ordeni. To ik gadu izlemj Valsts prezidenta kancelejas paspārnē esošais Ordeņa kapituls. Pieteikt pretendentus var ikviens, un tālāk lemj komisija, kuru šobrīd vada Saeimas ģenerālsekretāre Karina Pētersone. Taču komisija nekad nav atklājusi, kā notiek izvērtēšana.
Vairāku ekspertu skatījumā tas bija laiks, kad Latvijas politika vismaz daļēji atbrīvojās no oligarhu ietekmes. Līdz ar to raidījums nolēma augstajam apbalvojumam izvirzīt arī KNAB darbinieci Strīķi. Taču šajā gadījumā vēl kāds cits mērķis - pārbaudīt, vai ordeņa piešķiršanu Strīķei atbalstītu Saeimas deputāti.
Uzdodoties par nevalstiskas organizācijas "Mēs – pret korupciju", LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" devās uz Saeimu vākt atbalsta parakstus.
Deputāts Einārs Cilinskis (Nacionālā apvienība) piekrita parakstīt aicinājumu, bet plaši nepaskaidroja, kāpēc. Arī viņa partijas biedrs Imants Parādnieks piekrita, sakot: "Viņa to ir pelnījusi". Tikmēr viņu kolēģis Raivis Dzintars ir piesardzīgāks: “Es izvairīšos, ņemot vērā visus politiskos konfliktus. Man nav tik stingras pārliecības. Es nesaku, ka nē, par to tad vajadzētu padomāt.”
Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāts Kārlis Seržants šo ideju neatbalstītu: "Ne vienmēr un ne visur viņa ir darījusi valsts labā, bet ir darījusi konkrētas partijas labā un vārdā." Pret to bija arī Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka (Zaļo un zemnieku savienība), kā arī opozīcijā esošās "No sirds Latvijai" Saeimas deputāts Gunārs Kūtris.
Liecības no kriminālprocesa materiāliem:
Juta Strīķe, ordenim izvirzītā KNAB darbiniece:
"Par to, ka biju nominēta apbalvojumiem, es dzirdu pirmo reizi un nebiju brīdināta par to, ka tieku izvirzīta. Saistībā ar pievienotajiem Saeimas deputātu ierosinājumiem varu liecināt, ka domāju, ka dotās personas patiesi ir vēlējušās izvirzīt mani apbalvošanai. Saistībā ar šo gadījumu vēlos liecināt, ka man nav nodarīts kaitējums un esmu pagodināta par to, ka kāds ir vēlējies mani izvirzīt apbalvošanai."
Imants Parādnieks, kurš izteica atbalstu Jutai Strīķei:
"(..) Meitene man teica, ka ir no iniciatīvas grupas, kas vēlas izvirzīt atsevišķus cilvēkus apbalvošanai. Tā kā es uzskatīju, ka šāda rīcība ir apsveicama un J. Strīķe ir pelnījusi, ka viņu apbalvo, tad labprāt parakstīju šo ierosinājumu."
Arī opozīcijā esošās Latvijas Reģionu apvienības Saeimas deputāts Juris Viļums visai atturīgi vērtēja šo priekšlikumu, norādot: "Šobrīd KNAB tik daudz brīnumu, ka tur vairs nevar saprast, kurš ir kurš. Es nevaru uzņemties soģa lomu un teikt, ka Juta Strīķe tur ir vienīgā pareizā."
Kopumā raidījums aptaujāja vairāk nekā 30 Saeimas deputātus, secinot, ka arī viņiem īsti nav skaidrs, pēc kādiem kritērijiem valsts galvenais apbalvojums valstī tiek piešķirts.
"Aizliegtais paņēmiens" savā eksperimentā secina, ka divi Nacionālās apvienības pārstāvji – Imants Parādnieks un Einars Cilinskis –, kā arī viens opozīcijā esošās "No sirds Latvijai" partijas pārstāvis Arvīds Platpers savu parakstu Strīķes atbalstam uzliek tūlīt, citi sola vēl padomāt. Viennozīmīga attieksme nav arī partijas "Vienotība" deputātu rindās, bet uzkrītoši, ka aptaujātie ZZS deputāti gan – visi kā viens – par ordeni Strīķei nemaz negrib dzirdēt.
Jau ziņots, ka saistībā ar šo eksperimentu pret žurnālisti tika sākta lieta, noklausītas sarunas. Tiesa, pēc vērienīgas rosības process izbeigts, jo noziegums netika konstatēts.
