Attiecību veidošana jāmācās
Partnera izvēle ir samērā vienkāršs, bet vienlaikus arī ļoti sarežģīts process, ko ietekmē daudz dažādu faktoru – gan mūsu vajadzības, gan vecums, gan sociālais statuss un mūsu izvirzītie kritēriji. Rodas jautājums, vai vispār ir iespējams izveidot sarakstu ar ideālajiem kritērijiem ideālajam partnerim? Ja tā – tad kāpēc mēs vispār kļūdāmies?
"Mēs kļūdāmies, jo būtībā skolā nemācāmies, kā veidot attiecības, kā saprast otru un ko kas nozīmē," atzina Veselovskis.
Turklāt daudz ko cilvēki dara arī neapzināti, ļaujot savu partneri izvēlēties zemapziņai. Piemēram, ja sieviete vairākas reizes izvēlas veidot attiecības ar tādu vīrieti, kas nemaz nav gatavs nopietnām attiecībām, un beigu beigās viņu pamet, iespējams, ka kaut kādā veidā viņas zemapziņa tieši tādu vīrieti izvēlas.
"Iespējams, ka tāpat ir bijis arī viņas mammai, viņas vecmammai. Tātad viņa nemāk izvēlēties vīrieti, kurš viņu varētu mīlēt, un viņa izvēlas vīriešus, kuri nespēj viņu mīlēt," pauda Veselovskis.
Tas pats attiecas arī uz vīriešiem – ir pieņēmums, ka vīrieši ir spēcīgais dzimums, bet daudzi spēj būt spēcīgi tikai no ārpuses un savas attiecības izvēlas veidot pilnīgi pretēji.
"No ārpuses viņš varbūt ir spēcīgais līderis, bet tas, kā viņš veido attiecības, var būt ļoti pretēji. Viens varbūt parazitēs un izmantos, un gribēs nospiest, bet cits rūpēsies par sievu, par bērniem. Tātad ārpuse var būt līdzīga, bet iekšpuse pavisam savādāka. Ja cilvēki nav mācījušies atpazīt un iepazīt citus cilvēkus, saprast viņus vairāk, tad viņi uzraujas uz visādām problēmām.
Es teiktu – jo vairāk problēmu bijis ģimenē, jo vairāk pēc tam sievietei vai vīrietim būs problēmu attiecībās, jo viņi nav iemācījušies saprast, kas ir rūpes, bet kas – rūpju demonstrācija," pauda Veselovskis.
Psihoterapeits atklāja, ka viņa ieskatā attiecību veidošana būtu jāmācās gluži tāpat kā matemātika vai citas prasmes, mācoties iepazīt cilvēkus un pašam sevi un savas vajadzības.
Lai iepazītu otru, vajag laiku
Katrā no dzīves sfērām cilvēks var būt pilnīgi atšķirīgs. Karjerā un darbā cilvēks var būt ļoti veiksmīgs un atvērts, bet mājās pavisam citādāks, tāpēc ar attiecību veidošanu, pirmkārt, nevajadzētu steigties. Nav pareizi balstīt savus priekšstatus par otru tikai uz savām iedomām.
"Katra sfēra būtu jāiepazīst atsevišķi. Tas, ka viņš ir veiksmīgs un spīdošs, un Hārvardu beidzis, neko neliecina par attiecībām, par attiecību veidošanu, kā tas būs.
Vienmēr – jo ilgāk šis iepazīšanās laiks, jo labāk. Jo vairāk ir bijušas krīzes situācijas un grūtības, grūtību pārvarēšanas, jo vairāk var spriest par otru," skaidroja Veselovksis.
Tāpat psihoterapeits norādīja, ka daudz par otru personu pasaka arī veids, kā viņš vai viņa runā par saviem iepriekšējiem partneriem.
"Var spriest arī no iepriekšējām attiecībām – ko viņš pastāsta. Ja viņš visas lamā, ja visas ir sliktas, tad droši vien ar laiku viņš sāks arī šo sievieti lamāt. Tātad ārējais neko nenozīmē. Cilvēki ir iemācījušies ļoti labi imitēt to, kas skaitās pareizi un labi. Mēs nezinām, kas ir tālāk. Līdz ar to uzmanīgi iepazīstamies, skatāmies, vai ir kopīgas intereses, vai ir kopīgs redzējums, kopīgi mērķi," ieteica Veselovskis.
Taureņi vēderā nav labs kritērijs
Tāpat vispirms svarīgi, lai cilvēks pats par sevi ir pašpietiekams. Tikai tad, ja pats esi drošs par sevi un mierīgs, varēsi izveidot veiksmīgas un veselīgas attiecības ar kādu citu.
"Ja cilvēks, piemēram, nespēj būt viens, un tad kāds parādās, viņš momentā pieķeras. Viņš pieķeras tāpēc, ka ir izmisis, nevis tāpēc, ka ir pavērojis, papētījis, sajutis, ka ir kaut kas līdzīgs, ka ir saderība. Tātad – jo vairāk pašpietiekamības, jo labāk. Jo vairāk trauksmes, nedrošības un izmisuma, jo vairāk cilvēks to otru vispār neredz. Viņš iemīlas fantāzijā," skaidroja Veselovskis.
Līdz ar to pirms attiecību veidošanas vispirms svarīgi strādāt ar savu pašapziņu un pašpietiekamību, lai partnera izvēlei varētu brīvi veltīt laiku – vērtēt, domāt, ieklausīties, iepazīt, salīdzināt.
"Ja cilvēks skrien, jo vajag apprecēties vai vajag fiksi kādu blakus, tad viņš neko neredz. Jo vairāk mēs neredzam, jo vairāk mūs sagaidīs problēmas.
Var, protams, paveikties, bet var arī nepaveikties. Vēl viens labs kritērijs ir, ka attiecībās cilvēki viens otru stiprina un veicina viens otra izaugsmi. Piemēram, kad abi paliek drošāki, kad abi virzās karjerā, kad abi pamazām uztrenējas būt par labākiem vecākiem. Savukārt tāda liela iemīlēšanās, taureņi – tas nebūs labs kritērijs," norādīja Veselovskis.
Psihoterapeits skaidroja, ka ļoti bieži ir situācijas, kad cilvēks kādu satiek, bet taureņu nav, tāpat kā uguņošanas vai rozā briļļu un lielās iemīlēšanās perioda, taču beigu beigās cilvēks pie otra pamazām pierod, otru iepazīst un jūtas arvien labāk par sevi un attiecībām.
"Cilvēki sāk viens otru mīlēt bez šīs hipersuper fāzes. Tā kā tie taureņi vispār vairāk ir tāda bīstama lieta. Ja kāds pāris, piemēram, stāsta par taureņiem un laimīgu laulību 60 gadu garumā, tad mēs jau nezinām, vai viņu taureņi ir tādi paši kā mūsu taureņi. Varbūt tie mūsu taureņi ir tādi apreibinoši, un mēs jūtamies kā alkohola reibumā, bet viņiem tie taureņi ir kā māksla, kā glezna, kā kaut kas mierīgs," skaidroja Veselovskis.
