Dižkoku Krustpils pusē pārdēvē par Trešā bruņotā vilciena ozolu

Lai godinātu vēsturiskus notikumus, novadpētniece Sarmīte Ozoliņa rosinājusi pārdēvēt Krustpils pagastā Urķērnieku māju tuvumā augošo parasto ozolu (Quercus robur). Līdz ar vēsturnieka skaidrojumu ozolam ar 4,24 metriem lielu apkārtmēru ir dots vārds Trešā bruņotā vilciena ozols, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē.

Trešais bruņotais vilciens tika uzbūvēts 1919. gada oktobrī Zīlānu stacijas depo darbnīcā. Vilciens sastāvēja no bruņulokomotīves, trim ar pretložu bruņām klātiem vagoniem, uz tā bija izvietots 77 milimetru (mm) lielgabals, 105 mm haubice, seši vai septiņi ložmetēji. Vilcienam bija nozīmīga loma Rēzeknes atbrīvošanā, jo tas cīnījās pret diviem Sarkanās armijas bruņu vilcieniem. Savukārt Bermontiādes laikā tas piedalījās uzbrukumā Olaines aizsardzības līnijā.

Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Jānis Tomaševskis norādīja: "Latvijas armijas bruņoto vilcienu izveide un attīstība gājusi roku rokā ar Latvijas armijas un valsts tapšanas ērkšķaino, tomēr varonības pilno ceļu. Bruņotajiem vilcieniem bija liela nozīme Latvijas uzvarai Neatkarības karā, tiem vairākās spilgtās epizodēs izšķirot Latvijas armijas kaujas operāciju likteni. Zīlānu dzelzceļa depo uzbūvētais bruņotais vilciens un tā darbība Neatkarības kara laikā pierāda, ka pat trūkstošu izejmateriālu apstākļos bija iespēja izveidot kaujas spējīgu kājnieku atbalsta "ieroci", kas sekmēja pretinieka spēku vājināšanu un veicināja savējo panākumus. Tāpēc dižozola nosaukšana Trešā bruņotā vilciena vārdā ir apsveicama."

Piešķirt Trešā bruņotā vilciena nosaukumu dižozolam mudināja Jēkabpils novadpētniece Sarmīte Ozoliņa. Vēstulē Dabas aizsardzības pārvaldei viņa norādīja, ka Urķērnieku mājās dzimis Pēteris Kalniņš, kas strādāja Zīlānu dzelzceļa stacijas depo. Brīvības cīņu laikā šajā depo tika būvēts trešais bruņu vilciens. Pārdēvējot ozolu jaunā vārdā, viņasprāt, tiek iemūžināts ļoti svarīgs vēstures fakts.

Arī Tomaševskis pauda – kaut ozolam nav tiešas saistības ar bruņotā vilciena vēsturi un kaujām, tā atrašanās konkrētajā vietā var veicināt sabiedrības interesi par Latvijas vēstures lappusēm, ar kurām ir pamats lepoties.

Jēkabpils novadā ir reģistrēti 534 dižkoki. Šobrīd visvairāk ir apzināti parastie ozoli (208), parastā priede (104) un parastā liepa (49). Latvijā kopumā līdz šim apzināti 14 762 valsts nozīmes dižkoki. Līdzīgi kā Jēkabpils novadā arī Latvijā visdižākie koki ir parastie ozoli (38% no kopējā dižkoku skaita), parastā priede (23%) un parastā liepa (11%). Visvairāk dižkoku konstatēti Vidzemē (5 161), bet dižkoki aug arī Kurzemē (3 823), Latgalē (3 037) un Pierīgā (2 741).

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti