Liekot kopā šī pavasara kultūras norišu izlasi, domas visu laiku atsitas pret jauno realitāti – regulārajām ziņām par notikumiem vienā vai otrā kara zonā, par bruņošanās pieaugumu un nepieciešamību "gatavoties karam, ja gribam mieru", ko atkal un atkal atgādina augsta līmeņa lēmumu pieņēmēji, izpildītāji un procesu vērotāji. Kur rast spēku, optimismu un cerību, ka ugunskurus izdosies apdzēst, ka veselais saprāts uzvarēs, ka demokrātija nav tikai instruments, ar kuru apmuļķotu ļaužu vairākums likumīgā ceļā atsakās no savām tiesībām, dodot vaļu "stiprai rokai" un atjaunojot diktatūras? Kā runāt ar bērniem un jauniešiem, lai pēc Covid-19 radītajām traumām neradītu vēl vienu salnu pavasarī, vairojot depresiju un neziņu par savu nākotni?
Autora ziņas
Gadu mija, šī cilvēku izdomātā spēle, sniedz papildu iespēju un motivāciju mazliet distancēti paraudzīties uz sevi un apkārtējo pasauli (nē, ne to aiz trejdeviņām jūrām, bet tepat savā ietekmes lokā esošo), izvērtēt redzēto, nosvinēt veiksmes, pafilozofēt par lielajiem jautājumiem un tad ķerties pie jaunās dzīves praktizēšanas. Ko tad šis gads mums piedāvā?
Vai vizuālo tēlu lasīšana un vizuālā kultūra kopumā būtu jāmāca tāpat kā lasīšana un rakstīšana? "Latvijas skolas somas" tematiskā kultūras norišu izlase šoreiz veltīta vizuālajai mākslai. Eseju par šo tēmu ar akcentu uz vizuālpratību uzrakstījusi Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore, mākslas zinātniece Dr. paed., Mg. Art. Austra Avotiņa.
Gan kalendāra gads, gan skolas mācību semestris tuvojas noslēgumam, un gaisā jau jūtams svētku tuvums, kur kultūrai ir svarīga vieta. Skolotāji, kuri laicīgi sagādājuši teātra izrāžu un koncertu biļetes vai rezervējuši mākslinieku laiku kultūras norisēm skolas telpās, nu var mierīgi baudīt kultūru kopā ar skolēniem. Man šķiet, ka skolotājiem ir dubultinteresanti – viņi vēro gan norisi, gan savus skolēnus, viņu reakciju, prasmi būt jaunā situācijā utt., un tas ir tik ļoti aizraujoši!
Kad veiksmīgi aizvadīts mošķīšu vakars un saldumu krājumi sagādāti vismaz tuvākajam laikam, domas var kļūt rimtākas un atgriezties pie citām ikgadējām novembra tēmām. Tās var būt rudenīgas gadskārtu ieražas pašu zemē, izzinot tās, pētot, kāds izskatās gads, dzīvojot saskaņā ar dabu, latviešu tradīcijām un svinot gadskārtu svētkus. Tie var būt arī nozīmīgi mūsu valsts biogrāfijas notikumi, kurus var izzināt, atcerēties, pārdomāt, svinēt. Lūk, cik dažādos veidos var darboties ar vienu un to pašu tēmu. Kā allaž noteicošā ir skolēnu līdzšinējā pieredze un viņu gatavības līmenis iet ne vien tālāk, bet arī aplūkojamās tēmas dziļumā.
Programmas "Latvijas skolas soma" komanda sadarbībā ar dažādu kultūras nozaru ekspertiem iepazīstina ar programmā iekļautajām kultūras nozarēm. Šomēnes fokusā muzeji un kultūras mantojums. Par to, kā starptautiskā mērogā muzeji pārvērtē savu darbību, stāsta Elīna Vikmane, Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslas institūta pētniece, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda un Latvijas Muzeju biedrības valdes locekle.
Pavasara saule un bagātīgais marta kultūras norišu birums rosina vēl vairāk nekā parasti domāt par kultūras lomu mūsu dzīvē un pasaules izpratnē, tostarp par to, kā radošums izpaužas ikdienā. Vai tas ir spējā ielikt savu redzējumu veicamajā darba uzdevumā, lai rezultāts (un arī process) būtu maksimāli jēgpilns? Vai tas ir prasmē uzdot jautājumus, tai skaitā sev un Google, arī tad, kad nekas nav skaidrs un nākamais solis pazudis kā līmlentes rullīša gals? Vai tas ir par gatavību un drosmi būt vienlaikus pašam par savas dzīves līderi, menedžeri, izpildītāju un stratēģisko futurologu? Redzēt perspektīvu, nospraust mērķi un tad pieskatīt, lai visas darbības soli pa solim vestu noskatītajā virzienā, vienlaikus izvairoties no krampjainas turēšanās pat pie vislabākā iepriekš izstrādātā plāna. Būt tik stipram, gudram un uzmanīgam, lai pamanītu skudru, pieturētu atvērtas durvis aiz muguras nākošajam un nepieņemtu uz cita nelaimes celtu pieminekli.
Programma "Latvijas skolas soma" šajā februārī nāk ar tik bagātīgu, interesantu un vērtīgu kultūras norišu klāstu, ka var tikai balti apskaust lielos un mazos skolēnus un no sirds priecāties par skolotājiem, kuri savu darba pienākumu ietvaros kopā ar audzēkņiem var izbaudīt kaut vai daļu no daudzveidīgā kultūras piedāvājuma. Izcili muzikāli notikumi koncertzālēs "Lielais dzintars" un "Gors" vai turpat pašu skolā, leļļu teātra, deju un kustību izrādes Rīgā, Dziesmu un deju svētkiem veltīta izrāde un izstāde Liepājā, lielisks muzeju piedāvājums, kas palīdz iepazīt arhitektūru, vēsturi, mūs pašus un šodienas izaicinājumus – pat daļējs uzskaitījums nesanāk īss un nav ātri izdarāms.
Noslēdzas vēl viens rosīgs gads, kurā programmā "Latvijas skolas soma" kopīgi esam bērniem un jauniešiem radījuši iespēju pieredzēt daudzveidīgas un vērtīgas kultūras norises. Tās radījušas prieku un nopietnas pārdomas, aizraujošā veidā ļāvušas izzināt dažādas tēmas un piedāvājušas paskatīties uz pasauli un sevi no cita skatpunkta. Arī šā gada starptautisko notikumu kontekstā kultūra ir palīdzējusi apzināties savas emocijas un sarunāties. Šis ir laiks, kad jādod iespēja izpaust savas sajūtas, bažas un kaut kur sadzirdētu vai iedīglī esošu paša veidotu viedokli, vienlaikus praktizējot gan kritisko domāšanu, gan empātiju.
Šķiet, šoruden Saeimas vēlēšanu gaisotnē un starptautisko notikumu ietekmē vairāk nekā parasti publiskās un privātās situācijās runāts par demokrātiju, par valsts un indivīda attiecībām, par patriotismu, par senāku un nesenāku vēstures notikumu atstātajām (vai iedomātajām) pēdām mūsu šodienas uzskatos un rīcībā utt. Lai arī ātru un vienkāršu pareizo atbilžu, kā jau demokrātijā, nav, vismaz vakarīgām sarunām ģimenes un draugu lokā tēmu netrūka, un nu skolotāji var priecāties, ka viņu rīcībā ir kaudzēm aktuālu materiālu, ko ieteikt skolēniem dažādu tēmu, tai skaitā pretrunīgu jautājumu, pētīšanai, analizēšanai, diskutēšanai, vērtēšanai.
Rudens ar tumšākiem vakariem, miglas vāliem un krāsu uzliesmojumiem kļavu lapotnēs ir tik piemērots laiks kultūras izbaudīšanai. Apzināti vai pat neapzināti izvēlamies kultūras norises ne vien atpūtai, izklaidei, pārdomām, bet arī kā jauna izzināšanai. To skolā mācās mūsu bērni un jaunieši – atpazīt, iepazīt, izbaudīt un izmantot daudzveidīgās kultūras izpausmes. Savukārt programma "Latvijas skolas soma" rūpējas, lai tā nebūtu "mācīšanās par" kultūru, bet reāla kultūras pieredzēšana visā tās izpausmju daudzveidībā.
Esmu novērojusi, ka rakstos par kino izglītības un filmpratības (film literacy)[1] nozīmi sabiedrībā to autori sevi atgriež bērnībā vai vairākus gadus senākā pagātnē. Šiem rakstiem piemīt nostalģiska putekļu notraukšana – vietumis romantiskām pasāžām līdzīgas atsauces uz to, kā savulaik pēc filmas seansa ir izspēlēta kāda aina vai citāts dzīvē, vai kino atmiņas sapludinās ar sevis apzināšanos noteiktā vecumā. Vai vienkārši seansā tika ieraudzīta citu dzīve, kāda tā nekad nav šķitusi iedomāta. Vai nekad netiks pieredzēta. Tomēr vienojošais ir kas nemainīgs – interese par kino ir formējusies agrā vecumposmā. To rodu arī amerikāņu itāļa, režisora un producenta Mārtina Skorsēzes (Martin Scorsese) aizrautīgajā stāstījumā – nākot no darbšķiras ģimenes, viņa bērnībā mājās tikpat kā nav bijušas grāmatas, bet ārpus skolas notikumu trajektorija aptvēra baznīcu, kinoteātrus un televīzijas saturu.[2]
Rudens ir dāsnuma un dalīšanās gadalaiks – ģimenei, draugiem un garāmgājējiem tiek piedāvāti tomāti, āboli, koši asteru pušķi un citi labumi, jo "mums jau to daudz". Bagātīgs šoruden arī kultūras norišu piedāvājums "Latvijas skolas somā". Tās iespējams pieredzēt gan kultūras institūcijās, gan skolās; gan klātienē, gan digitāli. Pieejami arī lieliski bezmaksas kultūras notikumi, uz kuriem var doties, sedzot ceļa izdevumus no programmas līdzekļiem. Kā orientēties šajā bagātībā?
Pierimstošās Covid-19 pandēmijas un Eiropā uzliesmojušā kara apstākļos kultūra turpinājusi saglabāt nozīmīgu lomu cilvēku dzīvē, sniedzot mierinājumu un iedvesmojot cīņai, rosinot domāt, mudinot paust savu pārliecību un neaizmirst par citu vajadzībām. Valsts finansētā programma "Latvijas skolas soma" turpinājusi nodrošināt skolēniem regulāru satikšanos ar kultūru, savukārt kultūras nozares pārstāvji ar gandarījumu atzīst, ka aizvadītajā mācību gadā tieši skolēni veidojuši nozīmīgu daļu auditorijas, tā palīdzot īstenot radošus sapņus un sasniegt nozīmīgus mērķus.
Lai kas būtu aiz loga un termometrā, lielākajai daļai Latvijas skolēnu mācību gads noslēdzies un vismaz teorētiski tas nozīmē, ka sākas vasara. Kopā esam paveikuši kārtējo dzīves un mācīšanās ceļa posmu, tāpēc liels paldies ikvienam, kurš arī šajā mācību gadā kopīgi ar skolēniem pieredzēja, izzināja un izbaudīja Latvijas kultūras un mākslas norises.
Tā vien liekas, ka pirmie pavasara ziedi, kas, izmantojot vismazāko piesaulīti, pierāda pasaulei savas tiesības uz esību un koši svin dzīvi, rāda piemēru arī cilvēkiem – apzināties mērķi un atrast, ja nepieciešams, kaut vai spraugu asfaltā, pa kuru izkļūt brīvībā. Pavasara un brīvības svētki ir arī 4. maijs, jo šī 1990. gada diena ir viens no diviem nozīmīgākajiem datumiem Latvijas valsts vēsturē. Nu jau vairākus gadus tos svinam ar kopā sanākšanu pie balti klātiem galdiem un, kas vēl svarīgāk, ar sarunām par to, kas notika, kā bija, ko un kāpēc kurš darīja un ko tas viss nozīmē šodien.
Aprīlis atnesis sen gaidītās pārmaiņas – mēs noņemam maskas un atkal varam saskatīt apkārtējo sejas vaibstus. Ir vieglāk elpot un sarunāties, ir priecīgāk smieties, savukārt asara izrādē, koncertā vai ziņas dzirdot ir nodevīgāk saredzama. Tikai loģiski, ka šopavasar, izmantojot programmas “Latvijas skolas soma” sniegtās iespējas, skolēni vairāk nekā citus gadus vēlas “kaut kur doties”. Beidzoties Covid-19 pandēmijas radītajiem ierobežojumiem, jaunumu izlasē atkal iekļautas daudzas klātienes norises.
Pēdējā laikā mums nācies saskarties ar notikumiem, kas skarbi un bez kompromisiem pārbauda gan mūsu vērtību sistēmu, gan drosmi un spēju mainīties. Cilvēku dzīves mainījusi pasaules mēroga pandēmija un Eiropā notiek reāla karadarbība. Programma "Latvijas skolas soma" izveidojusi kultūras norišu izlasi, kas var noderēt sarunām ar bērniem un jauniešiem skolā mācību procesā un ģimenes lokā.