Vēsture un šodiena, indivīds un sabiedrība – «Latvijas skolas somas» izlase janvārim

Gluži kā gadskārtu ieražas, arī valstiski nozīmīgas dienas sakārto mūsu laika skrējienu, ieviešot tajā zināmu ritmu un paredzamību. Janvāris nu jau trīs gadu desmitus mums ir barikāžu mēnesis. Šis ir īstais brīdis izmantot Latvijas Kara muzeja, Barikāžu muzeja un citu šiem notikumiem veltītu vietu resursus. Ja skolēni tur pabijuši kopā ar klasesbiedriem, var sekot saruna ar laikabiedriem ģimenes lokā – vecākiem vai vecvecākiem par intīmākiem un personiskākiem vēsturisko notikumu aspektiem.

Uz šīm vietām var doties pirmo reizi, bet to var pārvērst arī par tradīciju, jo, bērniem augot, sarunas kļūst aizvien nopietnākas.

Nesen pirmizrādi piedzīvojusi režisora Viestura Kairiša filma "Janvāris". Ceram, ka šajā janvārī daudzās skolās notiks šīs filmas skatīšanās un tai sekojošas sarunas. Tā ir pirmā latviešu mākslas filma, kurā darbība notiek 1991. gada janvāra barikāžu laikā. Filma, kas jau guvusi starptautisku atzinību, var tikt izmantota arī kā sākumpunkts, gan lai veidotu bērniem un jauniešiem zināšanas par šo Latvijas valsts atjaunošanai svarīgo Trešās atmodas epizodi, gan rosinātu domāt par sevi šī brīža pasaulē. Filmas varoņi – jaunie kinematogrāfisti – patiesībā bija bezgala tālu no jebkādas politiskās dzīves, līdz pēkšņi atradās politikas un vēstures krustpunktā. Un ko tad, ja līdzīgi pavērsieni notiktu tagad?

Iespējams, ka pēc filmas noskatīšanās sākas kaismīgas diskusijas par to, vai bija tā, kā rāda filmā, un tad jāatceras pašiem un jāpalīdz saprast jauniešiem, ka vēsturiskajām filmām nav jābūt kā mācību filmām. No mākslas filmas nav jāsagaida tas, ko sniedz dokumentālā filma. Piemēram, tā nav spēlfilmas atbildība, lai fakti būtu līdz sīkumiem precīzi. Izmantojot filmu mācību procesa ietvaros, skolotājs palīdz veidoties skolēnu kultūrpratībai, aicinot pēc filmas noskatīšanās meklēt konkrētu vai plašāku informāciju. Tas būs daudz aizraujošāk, nekā sākt ar grāmatu, un uzzinātais labāk paliks prātā. Tā filmas skatīšanās rada pievienoto vērtību mācību procesam. Līdzīgi var izmantot arī teātra izrādi, koncertlekciju, izstādi utt. Vidusskolēniem noderīga būs Dailes teātra izrāde "Kur pazuda valsts", kurā ietverts tas pats jautājums: kā būtu, ja notikumos iesaistītie būtu rīkojušies citādi?

Domājot par jaunās paaudzes attiecībām ar vēsturi, Kara muzeja Izglītojošā darba nodaļas vadītājs Mārtiņš Mitenbergs atzīst, ka, iespējams, drīz vien "mums jāpieņem un drīz tas būs sabiedrībai izaicinājums, ka arī par barikāžu laiku jaunās paaudzes mēģinās izraut no konteksta un zīmolot kaut kādas konkrētas lietas, varbūt pat tādā veidā, kādā paši barikāžu dalībnieki nav ne iedomājušies. Tas nav ne slikti, ne labi. Ir vienkārši dabiski, ka nākamās paaudzes, kuras pašas notikumu nav piedzīvojušas, sāk interpretēt".

Savukārt Teikas vidusskolas vēstures skolotājs Valdis Klišāns brīdina, ka, arī cenšoties atrast pievilcīgākus veidus vēstures apgūšanai, tostarp izmantojot vieglo valodu, tai "jābūt maksimāli precīzai, neaizejot banalitātēs. Laika gaitā cilvēkiem mēdz veidoties romantizēts priekšstats par notikumiem, taču dzīve ir dzīve. Protams, barikādēs ij maizītes ēda, ij alkoholu lietoja, taču tajā pašā laikā tie cilvēki ārkārtīgi riskēja."

Līdzīgas aktualitātes būs atrodamas arī ekspozīcijā "Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991" Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Izstāde veltīta Latvijas laikmetīgās mākslas avangardiskajai lomai mūsu valstiskās neatkarības atgūšanas periodā, kad aizsākās ievērojami liberalizācijas procesi un māksla kļuva par pretošanās formu un pārmaiņu veicinātāju. Iespējams, ka te raisīsies saruna par cenzūru un kultūras un radošās brīvības nozīmi.

Par paradumiem un izvēlēm rosina domāt arī izrāde, kas pieteikta kā ķermeniska pieredze, "Mans līgums ar krēslu" Ģertrūdes ielas teātrī. Cilvēku veido liels skaits kaulu, locītavu un muskuļu, bet cik no tiem mēs ikdienā izmantojam? Izrādes autori atgādina, ka, veicot tik ierasto darbību – apsēžoties – mēs kļūstam par sēdētāju sabiedrību. Ko tas mums nodara un vai to ir iespējams mainīt?

Un tā viss savijas – vēsture un šodiena, māksla un politika, indivīda izvēles un visu sabiedrību ietekmējoši notikumi.

Par to visu ar vārdiem, krāsām, kustībām, skaņām stāsta kultūras norises; jāprot tikai nolasīt un tad izdarīt savus secinājumus.

Atgādinām, ka virkne kultūras institūciju mēdz piedāvāt īpašas atlaides skolēniem, ģimenēm, senioriem, kā arī pedagogiem.

Dizaina biroja H2E veidotajā 2023. gada sienas kalendārā teikts šādi: "Prāts padara pasauli saprotamu, bet spēle un skaistums – dzīvojamu. Un pat izbaudāmu." Lai izdodas izbaudīt kultūras piedāvājumu!

Kultūras norišu piedāvājuma izlase janvārim

Lasi par:

• Mūziku
• Teātri
• Deju
• Vizuālo mākslu
• Kino
• Dizainu
• Materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu

Mūzika

Koncertuzvedums "Mazais princis"

Kas? Liepājas Simfoniskais orķestris

Kad? 13. un 14. janvārī; klātienes norise

Kam? 1.–9. klase

Antuāna de Sent-Ekziperī "Mazais princis" ir poētisks stāsts par to, kā lidmašīnas pilots, ciešot avārijā, nosēžas tuksnesī un tur satiek mazu zēnu, kas uz Zemi atlaidies no neliela asteroīda. Stāsts ir filozofisks, un tas ietver sabiedrības kritiku, vienlaikus pārdomājot pieaugušo pasaules dīvainības.

Slaveno Antuāna de Sent-Ekziperī darbu skolēniem  izstāstīs Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķi – flautists Reinis Lapa, obojists Mārtiņš Zālīte, klarnetists Kārlis Catlaks, fagotiste Lindsija Deivisone, mežradznieks Ingus Novicāns un trompetists Mārtiņš Zujs kopā ar aktieri Ēriku Vilsonu. Uzveduma scenogrāfiju veidojis Varis Siliņš.

Koncertuzvedumu "Mazais princis" veidojusi "Spēlmaņu nakts" un "Lielās mūzikas balvas" laureāte – režisore Zane Kreicberga tandēmā ar komponistu Andri Vecumnieku.

Koncerts "Visuma vīzijas"

Kas? "Latvijas Koncerti"

Kad? 18. janvārī VEF Kultūras pilī; klātienes norise

Kam? 4.–6. klase

Koncertprogrammā "Visuma vīzijas" spilgti izpaudīsies ne tikai muzikālā līnija, bet tā informatīvi ievadīs jauniešus arī debess spīdekļu pasaulē. Programmas muzikālo pamatu veidos daļas ("Jupiters", "Venēra", "Marss", "Urāns") no pazīstamās angļu komponista G. Holsta svītas "Planētas", pārstāvot klasiskās mūzikas devumu šajā jomā, taču tikpat aizraujoši izskanēs arī vairāku rokmūzikas autoru skaņdarbi par Visuma tēmu. Dziedātājas Jolantas Strikaites-Lapiņas dzidrais soprāns iezaigosies gan latviešu, gan franču komponistu dziesmās par zvaigznēm. Mūzikas uztveri papildinās arī laikmetīgās dejas dejotāji un dažādi vizuālie risinājumi.

Koncerts "Ronja – laupītāja meita"

Kas? "Latvijas Koncerti"

Kad? 7. un 8. februārī VEF Kultūras pilī; klātienes norise

Kam? 1.–4. klase

Zviedru rakstnieces A. Lindgrēnes stāsts par meiteni Ronju koncertcikla "Mūzika Tev" jaunāko klašu skolēniem varbūt ir jau zināms. Jaunu lasījumu šim stāstam nu jau pirms krietna laika piešķīris arī komponists Valts Pūce, sacerot dziesmas, kuras atkal no jauna celtas gaismā šajā uzvedumā. Tajā, gluži tāpat kā rakstnieces stāstā, vēstīs, ka raupjajā laupītāju vidē dzīvojošie bērni liks arī pieaugušajiem saprast, ka īsta draudzība un mīlestība ir daudz lielākas vērtības par ienaidu un laupīšanu. Ronjas un Birka lomās iejutīsies Elza Rozentāle un Ralfs Eilands, Ronjas vecāku Lūvises un Matisa lomās – Ieva Parša un Juris Kaukulis. Dziedātājus atbalstīs arī instrumentālā grupa, bet Harpijas, Mošķuļus un citus spilgtus grāmatas tēlus izdejos Siguldas deju grupa Gunas Brižas vadībā.

Koncertstāsts "Mikrofona aptauja"

Kas? Skoleniem.lv

Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise

Kam? 5.–12. klase

Koncertstāsts ir par leģendārā latviešu dziesmu konkursa "Mikrofona aptauja" vēsturi un latviešu nozīmīgākajiem izpildītājmāksliniekiem, dziesmu autoriem un komponistiem. Stāstu stāstīs talantīgais mūziķis, dziedātājs Daumants Kalniņš, kurš izdziedās gan mazāk zināmas, gan visiem labi zināmas latviešu kultūrā nosakņojušās dziesmas, kas savu ceļu pie klausītāja sākušas tieši caur leģendāro dziesmu konkursu.

Programmas kodolu veido latviešu komponistu Imanta Kalniņa, Zigmara Liepiņa, Helvija Stengrēvica radītā estrādes mūzika, kā arī visiem iemīļotas melodijas jaunās džeza skaņās.

Teātris

Izrāde "Spreideits"

Kas? Daugavpils teātris

Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika; klātienes norise

Kam? 1.–9. klase

"Spreideits" ir pirmais Annas Brigaderes pasaku lugas iestudējums latgaliski uz profesionālā teātra skatuves. Izrādē mazā laimes meklētāja piedzīvojumus bagātina dejas etnoroka grupas "Laimas muzykanti" vadītāja Artūra Uškāna sacerēto muzikālo kompozīciju pavadījums, kā arī latgaliešiem raksturīgais sirds siltums un dzīvesprieks.

Augumā necilais, taču dūšas pilnais puika Sprīdītis dodas plašajā pasaulē meklēt vietu, kur nauda žāvējas un laime mīt. Ceļā viņš saskaras ar dažādiem pārbaudījumiem, un, pateicoties savam gara spēkam, apķērībai un labajai sirdij, viņš tiek apbalvots ar brīnumainiem ieročiem, kuri palīdz uzveikt pašu Nelabo! Pārbaudījumiem bagātais ceļojums atgādina mazajam drosminiekam, ka katrs ir pats savas laimes kalējs un viņa laimīgā zeme ir blakus cilvēkiem, kuriem viņš patiesi rūp.

Izrāde "Kur pazuda valsts"

Kas? Dailes teātris

Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika; klātienes norise

Kam? 9.–12. klase

Latvijas okupācija un Latvijas valstsvīru šaubīgā rīcība 1940. gada jūnijā ir viena no mūsu vēstures tumšākajām lappusēm. Tās centrā valsts pašpasludinātais vadonis Kārlis Ulmanis. Viņa personība turpina izraisīt interesi, skepsi un apbrīnu. Bet kā bija patiesībā? Vai Latvija varēja saglabāt brīvību arī vistumšākajā vēstures brīdī, ja Ulmanis būtu rīkojies citādi?

Izrādi iedvesmojuši divi Dailes teātra uzvedumi – "Gūsteknis pilī" (2011) un "Četras dienas jūnijā" (1989), īpaši leģendārā Ulda Vazdika atveidotais Ulmanis Atmodas laika iestudējumā, kas notika tagadējā Prezidenta pilī, pēdējā prezidenta Ulmaņa darba kabinetā.

Deja

Izrāde "Vērpete"

Kas? Biedrība "Tuvumi"

Kad? Rīgas cirkā 12. janvārī; klātienes norise

Kam? 1.–12. klase

"Spēlmaņu nakts" balvu ieguvusī Krišjāņa Santa (Latvija) un Ērika Eriksona (Zviedrija) dejas izrāde "Vērpete" pirmizrādi piedzīvoja 2015. gadā festivālā "Homo Novus". Izrādē piedalās mūziķi Mārtiņš Miļevskis (vibrofons) un Rihards Lībietis (ģitāra).

"Vērpetes" pamatā ir kustība, kur pāris griežas, sadevies rokās. Izrādes autori no šīs vienas kustības ir izveidojuši horeogrāfiju, kuru raksturo precizitāte, ātrums, uzticība un augošs saviļņojums. Pievilkšanās un atgrūšanās spēki notur dejotājus savstarpējā spriedzē – tā ir reizē pakļaušanās un cīņa. Virzoties cauri telpai, ne mirkli neatlaižot ciešo roku satvērienu, dejotāji izraisa arī skatītāju pārvietošanos, pamazām ievelkot tos kopīgā vērpetē. Tā ir pieredze, ko daudzi skatītāji raksturojuši kā atrašanos dabas stihijas vidū, kur prātu pārņem neizskaidrojama pacilātība.

Ķermeniska pieredze "Mans līgums ar krēslu"

Kas? Ģertrūdes ielas teātris

Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika (tuvākās izrādes 10. un 11. februārī); klātienes norise

Kam? 10.–12. klase

Mēs esam sēdētāju sabiedrība. Dibena un krēsla magnētiskās attiecības ir cilvēku iedzimtais līgums. Katrs līgums ir gan universāls, gan personīgs, tādēļ ikviens skatītājs šajā izrādē kļūst par centrālo norišu lauku. Ikviens cenšas atrast savu krēslu – cits vienkāršāku, cits ietekmīgāku, pierodot pie savas vietas, kuru grūti pamest. Tas kļūst par identitātes sastāvdaļu. Un krēslu mums netrūkst – bārā, vilcienā, galmā, kultūras kanonā un birojā… Kur vien veries, visapkārt krēsli un tajos sēdošie ar durošām sāpēm krustos, savilktiem pleciem un vieglu dunoņu deniņos. 206 kauli, aptuveni 360 locītavu un 650 muskuļi – tas ir cilvēks, bet cik gan daudz mēs no šiem dotajiem izmantojam un cik – apsēžoties apslāpējam?

Vizuālā māksla

Ekspozīcija "Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991"

Kas? Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Kad? No 2023. gada 3. februāra līdz 2025. gada 12. janvārim; klātienes norise

Kam? 1.–12. klase

Jaunā ekspozīcija veltīta Latvijas laikmetīgās mākslas avangardiskajai lomai mūsu valstiskās neatkarības atgūšanas periodā, kad Mihaila Gorbačova 1985. gadā iniciētās atklātības un pārbūves politikas iespaidā sabiedrībā, tai skaitā rakstnieku, mūziķu, mākslinieku vidē, aizsākās ievērojami liberalizācijas procesi. Tie iedvesmoja Latvijas sabiedrību un ietekmēja arī politisko lēmumu pieņemšanu. Šis nesenās vēstures laikposms, kad māksla kļuva par pretošanās formu un pārmaiņu veicinātāju, atgādina mums kultūras un radošās brīvības nozīmi.

Izstādes nosaukums atsaucas uz Kristapa Ģelža videoinstalāciju "Mūra nojaukšana", kurā mūris skatāms kā ideoloģisks simbols "dzelzs priekškaram", kas sadalīja Eiropu četrus gadu desmitus. Ekspozīcijas pamatu veido Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas darbi, kuru saturs reaģē un kritiski vēršas pret padomju sociālpolitisko realitāti, saglabājot skaudru aktualitāti arī šodien, kad pavisam netālu no mums Krievija izvērš karu un posta Ukrainas teritoriju un cilvēku dzīves. Mākslinieki atklāj pārmaiņu ērai raksturīgās pretrunas un eksistenciālo pieredzi, gan izmantojot ideoloģiski piesātinātu simboliku, mitoloģiskas alegorijas un tēlus, gan pavisam tieši runājot par svarīgiem notikumiem.

Kino

Filma "Janvāris"

Kas? Filmu studija "Mistrus Media"

Kad? Pēc pieprasījuma skolās un Latvijas kinoteātros; gan klātienes, gan digitāla norise

Kam? 6.–12. klase

1991. gada janvāris. Pēc skolas beigšanas Jazis nevar izlemt, kā dzīvot tālāk, viņam draud iesaukšana Padomju armijā. Pirmās nopietnās attiecības, 90. gadu sākuma bohēma, paaudzes protests. Latvijā tikmēr turpinās cīņa par valsts neatkarību, padomju milicijas speciālo uzdevumu vienības OMON draud apstādināt baltiešu brīvības cīņu, Rīgā sāk būvēt barikādes. Filmas jaunie varoņi ir tālu no jebkādas politiskās dzīves, taču apstākļi viņiem liek nonākt notikumu epicentrā un izdarīt izvēli.

Romas Starptautiskajā filmu festivālā filma "Janvāris" uzvarēja konkursa galvenajā kategorijā "Progresīvais kino", filmas režisors Viesturs Kairišs tika atzīts par labāko režisoru, savukārt filmas galvenās lomas atveidotājs Kārlis Arnolds Avots izcīnīja labākā aktiera darba balvu.

Filma "Mēs tikai tagad sākam"

Kas? Filmu studija "Ego Media"

Kad? Pēc pieprasījuma; digitāla norise

Kam? 10.–12. klase

Režisores Martas Hercas jaunā dokumentālā filma "Mēs tikai tagad sākam" ir skaudri sāpīgs un traģisks, bet vienlaikus arī dziļi cilvēcisks un gaišs stāsts. Tās centrā ir vēsturnieks Marģers Vestermanis, kurš ir viens no nedaudzajiem Latvijā, kas izdzīvoja Otrā pasaules kara holokaustā.

Kā pēc visa pārciestā ir iespējams dzīvot pilnvērtīgu dzīvi? Kur smelt spēku, ja ir iznīcināts viss, kas cilvēkam mīļš un dārgs? Tie ir daži no jautājumiem, uz kuriem atbildes meklē filma. Lai arī savā cienījamā vecumā Marģeram Vestermanim bijis fiziski un arī garīgi grūti, viņš kopā ar filmas veidotājiem apmeklējis kādreizējo Rīgas geto teritoriju un citas vietas, kur kādreiz risinājās baisie notikumi, un dalījies atmiņās, kas viņu vajā visu mūžu.

Dizains

Izstāde "Ne-lietas"

Kas? Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs

Kad? No 2023. gada 28. janvāra līdz 2025. gada 26. martam; klātienes norise

Kam? 1.–12. klase

Izstāde "Ne-lietas" pirmo reizi apvieno mākslinieka un dizainera Jāņa Straupes pēdējo 20 gadu radošos darbus, kā arī atklāj jaunās ieceres – vērienīgus skulpturālus un kinētiskus objektus.

Jānis Straupe savā daiļradē spēj apvienot apbrīnojamu amatniecības kvalitāti ar kompleksi inovatīvu radošo māksliniecisko domāšanu, transformējot Latvijas amatniecības un dizaina praksē tik populāro un tradicionālo kokmateriālu oriģinālā, vēl neredzētā veidā. Varētu teikt, ka mākslinieks strādā robežjoslā starp tēlniecību un konceptuālo dizainu. Viņa pēdējos gados tapušos darbus raksturo formas tīrība un dinamika – masīvkoka skulptūras izceļ materialitāti, bet reizē tiecas pārvarēt gravitācijas spēku, radīt viegluma ilūziju un grāciju. Jānis Straupe aizvien turpina eksperimentēt, meklē jaunus izteiksmes līdzekļus un piesaista komplicētus tehniskos risinājumus, radot arī īpašas kinētiskas kompozīcijas.

Materiālais un nemateriālais kultūras mantojums

Muzejpedagoģiskā nodarbība "1991. gads – barikāžu laiks"

Kas? Latgales Kultūrvēstures muzejs

Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise

Kam? 6.–12. klase

Viens no nozīmīgākajiem un simboliskākajiem notikumiem Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanā bija 1991. gada janvāra barikādes Rīgā, kurās piedalījās iedzīvotāji no visas Latvijas, arī no Rēzeknes un tās apkārtnes.

Nodarbībā skolēni iepazīs Trešās atmodas jeb "dziesmotās revolūcijas" perioda svarīgākos procesus, kas veicināja Atmodas kulmināciju – barikāžu laiku 1991. gada janvārī un tam sekojošo Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Īpaša uzmanība nodarbībā tiek veltīta Rēzeknes pilsētas un Rēzeknes rajona iedzīvotāju iesaistei šajos notikumos, kas atspoguļota muzeja krājumā esošajos dokumentos un fotogrāfijās, kā arī Atmodas notikumus raksturojošajās lietās. Muzeja pagalmā stilizētu barikāžu atmosfērā iespējama saruna ar kādu no barikāžu dalībniekiem.

1991. gada barikāžu muzeja piedāvājums

Kas? 1991. gada barikāžu muzejs

Kam? Pēc pieprasījuma; gan klātienes, gan digitālas norises

Kam? 1.–12. klase

Uz muzeja ekspozīcijas bāzes ir izstrādātas piecas muzejpedagoģiskās programmas "Spēlēsim barikādēs" (1.–7. klase), "Barikāžu CV" (8.–12. klase), "Uz barikādēm" (6.–12. klase) "Virtuālā ekskursija" (1.–12. klase) un "Civilā aizsardzība barikādēs un tagad" (1.–12. klase). Nodarbības iepazīstina ar barikāžu laika notikumiem, kā arī aicina aktīvi līdzdarboties.

1991. gada barikāžu muzejam ir pieejams arī muzeobuss, kas ir mobils muzejs, sniedzot skolēniem iespēju apgūt prasmes un iemaņas darbā ar dažādiem informācijas avotiem, savienojot informāciju no mācību grāmatām, vecāku stāstījuma, barikāžu laikabiedru atmiņām un veidojot izpratni par vēstures daudzveidīgās interpretācijas cēloņiem un nozīmi.

Muzeobusa aprīkojums ir pilnībā autonoms, spējīgs darboties jebkurā vietā arī bez pieslēgšanās vietējam elektroavotam. Mobilais muzejs var viesoties jebkurā Latvijas reģionā un skolā.

Plašāk par programmu "Latvijas skolas soma" un pilns kultūras norišu saraksts atrodams programmas mājaslapā.

Publikācija tapusi sadarbībā ar programmu "Latvijas skolas soma".