Pasaules izpratni palīdz attīstīt arī mūsu attiecības ar mākslu. Filozofs un publicists Konrāds Pauls Līsmans, domājot par atšķirību starp zinātni un mākslu, savā grāmatā "Izglītība un provokācija" atgādina, ka "[..] nevienā mākslas darbā nav hipotēzes par pasauli, taču ikviens no tiem savā veidā attēlo pasauli". Tālāk ikkatram skatītājam, klausītājam, lasītājam pašam jāprot izlobīt mākslinieka sūtīto ziņu un salīdzināt to ar savu pieredzi, savām domām un vērtībām. Taču vispirms jāgrib piepūlēties un ķerties pie šī emocionālā un intelektuālā darba – tā pa īstam ieklausīties, ieskatīties, ļauties, nevis paslēpties kapucē, telefonā, smiekliņā vai blakussēdētāja bikstīšanā; jo īpaši tas ir mulsinoši maz pieredzējušam kultūras norišu lietotājam. Tur vajadzīga droša, atbalstoša vide un attieksme, kaut kā nezināšanas vai nesaprašanas pieņemšana par sākuma punktu, nevis "kā jau visiem zināms" un pareizo atbilžu konkursiņš.
Daudzveidīgas kultūras un mākslas norises ar vārdiem, krāsām, kustībām un skaņām palīdz saredzēt ikdienā notiekošo, mudina domāt, palīdz mācīties, izprast sevi, citus un apkārtējo pasauli.
Attīstot ieradumu pēc katras norises padomāt, izprast savu reakciju, sasaistīt pieredzēto ar jau zināmo vai izjusto, pamanīt jaunas idejas aizsākumu, skolēni veidojas par pieredzējušu un zinošu nākotnes kultūras auditoriju, un mēs varam būt droši, ka teātru, muzeju, kinoteātru un koncertzāļu apmeklētāju netrūks.
Pievēršoties marta jaunumu lapai, redzam, ka brīnišķīgs galamērķis šī pavasara braucienam pie kultūras ir Liepāja. Koncertzāle "Lielais dzintars" sadarbībā ar Valsts Akadēmisko kori "Latvija" sākumskolēniem sarūpējusi kameroperu "Ej nu ej!", savukārt vidusskolēniem sadarbībā ar Liepājas Simfonisko orķestri un mūzikas apskatnieku Orestu Silabriedi aizsāk koncertciklu "Simfonija TUVĀK", kas iepazīstinās klausītājus ar pasaules simfoniskā repertuāra skaistākajām simfonijām. Kur nu vēl muzejs, Hoijeres kundzes viesu nams, koncertdārzs "Pūt, vējiņi!", slavenās ērģeles, ielu māksla, arhitektūra utt. – ar vienu dienu var arī nepietikt.
Hamlets ieņem Latvijas teātru skatuves – Ērika Vilsona monoizrādei jauniešiem, kas jau izpelnījusies skatītāju atzinību, pievienojas Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra izrāde. Gan Rīgā, gan Liepājā mazos skolēnus gaida leļļu teātru izrādes, un, kas vēl interesanti, – gandrīz visā profesionālie teātri izveidojuši iepazīšanās tūres teātru aizkulisēs, kurās atklāj izrādes tapšanas un norises brīnumu.
Kā allaž, bagāts ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja piedāvājums. Nodarbība skolēniem izstādē "Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991" pievēršas Atmodas laika perioda mākslai, saistot tam laikam aktuālās mākslas izpausmes ar mūsdienu mākslā novērojamajām aktualitātēm, vienlaikus aicinot skolēnus reflektēt par brīvības jēdzienu. Marta izskaņā būs skatāmi astotās Purvīša balvas par izcilāko sniegumu vizuālajā mākslā 2021. un 2022. gadā pretendenti. Daudz vairāk ideju kultūras norisēm atradīsiet šajā un iepriekšējās izlasēs.
Pavasarī, kad dienas ir vismaz šķietami garākas, ir labākais laiks baudīt kultūru, nostiprinot skaistu ieradumu to darīt kopā vispirms ar klasi, tad draugu, ģimeni, kolēģi vai citu uzticības personu. Lai jums gribas iet uz teātri, koncertu, kino vai izstādi un pēc tam lai ir vajadzība gardi pārspriest redzēto, salāgojot mākslinieka radīto pasauli ar savējo!
Kultūras norišu piedāvājuma izlase martam
Lasi par:
Mūzika
Kameropera "Ej nu ej"
Kas? Koncertzāle "Lielais dzintars" sadarbībā ar Valsts Akadēmisko kori "Latvija"
Kad? 13. aprīlī Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars"; klātienes norise
Kam? 1.–5. klase
Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" un tā mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Māris Sirmais saviem jaunākajiem klausītājiem sagādājis pavasarīgu un skanīgu kameroperu, kuras stāsts ir par pilsētas puiku, kurš izdzīvo plašu emociju gammu, nonākot tramvajā vai ciemojoties pie vecmammas piejūras lauku mājās, domājot par tēta miegu vai laika zoba sagrauztu žogu. Pārdomas un sajūtas, kas uzrodas pēkšņi, gatavība aizraujošiem piedzīvojumiem un negaidītiem pavērsieniem vijas viscaur krāšņajai un atraktīvajai koncertizrādei.
Koncerts un saruna "Simfonija TUVĀK. Bēthovena astotā"
Kas? VSIA "Liepājas Simfoniskais orķestris"
Kad? 20. aprīlī Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars"; klātienes norise
Kam? 10.–12. klase
Koncerts un saruna "Simfonija TUVĀK. Bēthovena Astotā" sāksies ar mūzikas apskatnieka Oresta Silabrieža ievadvārdiem, kuros atklās simfonijas tapšanas laika kontekstu un šedevra uzbūves detaļas. Ludvigu van Bēthovenu dēvē par pēdējo titānu no "vīniešu klasiķiem". Viņš radījis 240 muzikālos sacerējumus, no kuriem deviņas ir pabeigtas simfonijas, pieci klavierkoncerti, 18 skaņdarbi stīgu kvartetam, kā arī viena pabeigta opera "Fidelio". Mūsdienu pētnieki uzskata, ka Bēthovens praktiski no jauna izgudrojis simfonijas žanru. Pēc koncerta klātesošie būs aicināti uz neformālu sarunu ar diriģentu Atvaru Lakstīgalu.
Koncertcikls "Simfonija TUVĀK" veidots, lai iepazīstinātu klausītājus ar pasaules simfoniskā repertuāra stūrakmeņiem – skaistām, klasiskām simfonijām, kas būtu jāzina ikvienam.
Mūzikls "Karlsons"
Kas? Operetes teātris
Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika un pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–4. klase
Iespēja skolēniem iepazīties ar mūzikla žanru, vērojot azartisko un aizraujošo igauņu komponista Ārnes Oita mūziklu – stāstu par zviedru rakstnieces Astrīdas Lindgrēnes radīto Brālīti un Karlsonu, kas dzīvo uz jumta.
Iestudējuma režisors Valdis Lūriņš, lomās Kārlis Rūtentāls, Megija Krista Strautmane, Laura Purena, Tatjana Kalniņa vai Sabīne Krilova, Adams Vaicis, Anastasija Dolgoņenko vai Elīna Avotiņa, Inmārs Sikle, Dāvis Loks, Patrīcija Kozlovska vai Henrijs Kozlovskis, Sandija Dovgane vai Elīna Bojarkina. Instrumentālais ansamblis džeza pianista Madara Kalniņa vadībā.
Teātris
Ērika Vilsona monoizrāde jauniešiem "Hamlets"
Kas? Kultūras attīstības biedrība "Tapala lapa"
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 10.–12. klase
Izrādē ar skolēnu līdzdalību tiek izspēlēta un izstāstīta Viljama Šekspīra luga "Hamlets". Stāsta galvenais varonis, kara draudu priekšvakarā atgriezies no universitātes, uzzina, ka viņa tēvs ticis nogalināts, bet māte apprecējusi tēva slepkavu. Mēģinādams saprast, kā rīkoties šajos apstākļos, Hamlets saskaras ar situācijām un problēmām, kas pieprasa pastāvīgu domāšanu, izvēļu izdarīšanu, atbildības uzņemšanos un ir raksturīgas videi, kurā šodien dzīvojam mēs. Iestudējums robežojas ar lekciju, sarunu un lugas analīzi, vērš skatītāju uzmanību pie dramaturģijas kā literatūras veida un traģēdijas kā dramaturģijas žanra un aicina uz kopīgu refleksiju par ētiskiem un sociāli nozīmīgiem jautājumiem, kas skar vecāku un bērnu, draugu un mīļoto cilvēku attiecības.
Izrāde "Hamlets"
Kas? VSIA "Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris"
Kad? Pirmizrāde 5. aprīlī; pēc iepriekš izsludināta grafika; klātienes norise
Kam? 10.–12. klase
Luga, kuras darbības vieta ir valsts, kura savus politiskos oponentus joprojām indē, ka viduslaikos un nepilnvērtības kompleksu nomākta viduvējība var kļūt par karali. Valsts, kura visas lietas dara pēdiņās un lietas nesauc īstajos vārdos. Varbūt tāda valsts nemaz neeksistē? Hamlets cenšas izdibināt patiesību zem melu, liekulības un puvuma fasādes. Bet viņš nekad nevar zināt, kur nākamreiz tiks uzklāta inde.
Izrāde "Pilna slodze"
Kas? SIA "WILLA"
Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika un pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Izrāde "Pilna slodze" ir traģikomisks stāsts par pavisam parastu pedagogu, kurš strādā pavisam parastā mūzikas skolā. Viena spraiga mācību diena bungu skolotāja Kristapa dzīvē uzdod eksistenciālus jautājumus par mācību procesa jēgu un pedagoga vietu tajā. Katrs skolēns ir citāds – viens nespēj nosēdēt mierīgi ilgāk par piecām sekundēm, kāds cits tik ļoti satraucas par rezultātu, ka nespēj darbu pat iesākt. Kādam šķiras vecāki, cits netiek galā ar pusaudzības nastu.
Iestudējums ir apbrīnas pilns stāsts par pedagogiem un asprātīgs spogulis skolēniem izglītības sistēmā, kurā robežas starp tiesībām un pienākumiem, skolotājiem un skolēniem, pedagogiem un vecākiem mēdz izlauzties ārpus rāmjiem kā kola no pārāk sakratītas pudeles.
Izrāde "Skeleta Juhana gaitas"
Kas? VSIA "Latvijas Leļļu teātris"
Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika un pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–4. klase
Tēte un māmuks dzīvo laukos, meža mājās. Kādu dienu tēte mājās pārved skeletu, kurš ir devies pensijā. Skelets, kas nekad nav piederējis cilvēkam, bet bijis plastmasas mācību līdzeklis anatomijas stundām, ir noguris, nobružāts un pensionējies, tas nonāk aprūpē pie māmuka un tētes mājās, kur abi ir nodzīvojuši visu mūžu. Skelets iegūst vārdu Juhans un sāk piedalīties tētes un māmuka ikdienas dzīvē, ienesot tajā gan pārpratumus un jautrību, gan daudz sirsnības, un palīdz atrisināt tētes un māmuka savstarpējās attiecības.
Izrāde "Murjāņu Kurmītis un viņa draugi"
Kas? SIA "Liepājas Leļļu teātris"
Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika un pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–6. klase
Izrādes centrā ir Murjāņu Kurmītis un viņa draugu raibie piedzīvojumi. Rūķa Dūķa šķūnītī-darbnīcā atdzīvojas Murjāņu stāsti, kuros satiekamies ar Ieviņu, Baiso Līdaku, pieciem Murīšiem un citiem tēliem. Izrādes tēli top no dažādiem sadzīves priekšmetiem, kas savu mūžu ir nokalpojuši, bet, salikti kopā, iegūst jaunu, simbolisku jēgu. Piešķirot ikdienišķiem sadzīves priekšmetiem cilvēciskas īpašības, atdzīvojas veļas šņore un zeķes, sietiņš, pogas, brilles, cepures un cimdi, badmintona volāniņš, zivju murds, krūzes, radio un citi priekšmeti.
Interaktīva programma–kvests. Ceļojums pa teātri "Teātris – mistiskā teritorija"
Kas? Rēzeknes teātris "Joriks"
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–4. klase
Atraktīvā izlaušanās nodarbībā pa teātri apmeklētājiem nebūs laika sēdēt krēslos. Viņi tiks iesaistīti interaktīvā ceļojumā, kurā, pateicoties savām zināšanām, palīdzēs izglābt kādu varoni, piedaloties dažādās spēlēs un simulācijās. Katram būs iespēja iejusties aktieru un varoņu lomās un pārbaudīt, cik viegli vai grūti tas ir. Izlaušanās ceļojums "Teātris – mistiskā teritorija" būs veltīts teātrim, tā attīstības vēsturei, dažādiem teātra žanriem un veidiem, atpazīstamākajiem izrāžu tēliem. No teātra "Joriks" izrāžu dekorācijām un rekvizītiem tiks sagatavoti pieci laukumi teātra 1. un 2. stāvā, skaņotāja un gaismotāja telpās, dekorāciju meistardarbnīcā. Tur skatītājiem – ceļotājiem – tiks nospēlētas miniatūras izrādes. Lai tiktu nākamajā posmā, skatītājiem būs jāpiedalās aktivitātē un būs jārisina daudz aizraujošu uzdevumu.
Izzinoša nodarbība "Ceļojums pa Liepājas teātra aizkulisēm"
Kas? SIA "Liepājas teātris"
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Ceļojumā pa Liepājas teātra aizkulisēm skolēniem būs iespēja ieraudzīt teātri no otras puses – grimētavas, frizētavu, skatuvi un citas vietas, kurās skatītājiem ikdienā nav iespējams piekļūt. Skolēni iepazīsies ar to, kā top izrādes rekvizīti un ko izrādes laikā ēd un dzer aktieri. Frizētavā būs iespēja pielaikot parūkas un, uzkāpjot uz skatuves, kaut reizi dzīvē sajusties kā aktierim. Teātris ir vieta, kurā piedzimst brīnums, un ceļojums teātrī būs iespēja uz mirkli kļūt par šī brīnuma daļu.
Vizuālā māksla
Nodarbība "Iepazīsti mākslas valodu!"
Kas? Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Muzeja klasiskās mākslas ekspozīcijā (19. gadsimta–20. gadsimta vidus) ieraugāma dažāda darbu tematika un atšķirīga mākslas valoda, kas mainījusies laika gaitā. Tomēr dažas pamatkategorijas nemainās. Nodarbības pastāvīgajā mākslas ekspozīcijā rosinās labāk izprast bāzes principus, uz kā balstās gan mūsu vecmeistaru, gan modernistu daiļrade. Muzejs piedāvā sešas nodarbību tēmas un apakštēmas, kas ir iekšēji plašas, mākslas izglītībā aktuālas un radoši interpretējamas. Vienā muzeja apmeklējuma reizē aicinām klasi izvēlēties vienu tēmu, atbilstoši interesēm un mācību vielas aktualitātei.
Tēmas pēc izvēles: krāsa mākslā un tonālā glezniecība, krāsa mākslā un emocijas, līnija mākslā, ainava mākslā un telpiskums, ainava mākslā un tematika, portrets mākslā.
Nodarbība "Brīvības darbnīca"
Kas? Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 7.–12. klase
Nodarbība skolēniem izstādē "Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991" pievēršas Atmodas laika perioda mākslai, saistot tam laikam aktuālās mākslas izpausmes ar mūsdienu mākslā novērojamajām aktualitātēm, vienlaikus aicinot skolēnus reflektēt par brīvības jēdzienu.
Izstādē pārstāvētais laika periods Latvijai nozīmēja cīņu par neatkarību, vēlmi atbrīvoties no padomju ideoloģijas žņaugiem, represijām un vēlmi veidot pašiem savu nacionālu valsti. Māksliniekiem tas nozīmēja spēt runāt godīgi, redzēt pasauli un justies brīvi.
Radošā darbnīca balstās uz katra indivīda brīvības izpratni un brīvības jēdziena interpretāciju. Jaunieši šajā vecumā asi izjūt sabiedrības problēmas – valstī, cilvēku attiecībās un paši sevī. Brīvība ir aktuāla vienmēr.
Nodarbība sākas ar izstādes apskati muzejpedagoga pavadībā, tematiski pievēršoties Atmodas laika mākslas periodam un šī laika aktuālajām mākslas norisēm.
"Purvīša balvas 2023" kandidātu izstāde
Kas? Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma no 31. marta līdz 11. jūlijam; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Ekspozīciju veido spilgts glezniecības, tēlniecības, instalāciju, foto un videomākslas kopums, ko radījuši astotajai Purvīša balvai par izcilāko sniegumu vizuālajā mākslā 2021. un 2022. gadā neatkarīgo ekspertu izvirzītie seši mākslinieki un autoru kolektīvi – Evelīna Deičmane, Ance Eikena, Kristaps Epners, Daiga Grantiņa, Darja Meļņikova, Evita Vasiļjeva un Kaspars Groševs. Kopumā Purvīša balvas 2023 fināla atlasei tika nominēts 21 mākslinieks / mākslinieku grupas, kuru radošais veikums atzīts kā nozīmīgs notikums Latvijas vizuālās mākslas ainā laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim.
Izstāde "Propagandas efekts: plakāts padomju Latvijā kā aizmirstais fenomens"
Kas? Latvijas Mākslas akadēmija
Kad? Pēc pieprasījuma līdz 20. aprīlim; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Plakāta efektivitāte slēpjas tā spējā ātri, lakoniski un tieši nodot skatītājam viegli uztveramu, retorisku un nediskutējamu vēstījumu. Apzinot Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) fondā nonākušo plakātu kolekciju, izstādes veidotājas – LMA Mākslas vēstures un teorijas 4. kursa studentes Zanda Kagaine, Monta Gintere, Laima Dūda un Inese Gātere – ekspozīcijā pēta plakātu kā padomju varas propagandas izplatīšanas instrumentu Latvijas teritorijā padomju okupācijas laikā. Izstāde atspoguļo gan dažādus ar politiku, sabiedrību un ideoloģiju saistītus jautājumus, ko skāra propaganda, gan arī, pētot muzeju vēsturiskos krājumus, mēģina apjaust sabiedrības reakciju uz to.
Nodarbība "Pirmie soļi foto stāsta veidošanā"
Kas? Biedrība "ISSP"
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–4. klase
Nodarbībā fotogrāfs Reinis Hofmanis iepazīstina skolēnus ar vizuāla stāsta veidošanu viena attēla ietvaros. Skolēni uzzina, kas ir fotogrāfija, kādas ir šī medija iespējas. Iepazīstoties ar mākslinieka Gustava Kluča darbiem, skolēni gūst ieskatu foto montāžas un kolāžas tehnikās, kuras praktiskajā daļā paši pielieto, lai veidotu vizuālu stāstu no Latvijas laikmetīgo fotogrāfu darbiem (Kristīnes Madjares, Ivetas Gabaliņas, Andreja Strokina, Evitas Gozes, Kristīnes Krauzes Sluckas u. c.). Šādā veidā skolēni attīsta savu radošo domāšanu, veido vizuālo izpratni un netiešā veidā uzzina par Latvijas laikmetīgās fotogrāfijas autoriem.
Nodarbība "Veiksme vai prasme? Kā uzņemt labu attēlu"
Kas? Biedrība "ISSP"
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 5.–9. klase
Vai pastāv perfekts attēls? Kas ir nepieciešams, lai attēls būtu labs? Nodarbībā skolēni tiek iepazīstināti ar kompozīcijas tehnikām, kas tiek izmantotas jebkādu attēlu veidošanā. Aplūkojot Ivara Grāvleja darbu "Noderīgi padomi fotogrāfiem" (2016), skolēni atraktīvā veidā izzinās fotografēšanas "likumus" un domās par priekšnosacījumiem veiksmīgam attēlam. Iepazīstoties arī ar Edvarda Burtinska un Ansela Adamsa darbiem, skolēniem tiks parādītas dažādas kompozīcijas tehnikas, kas tiek izmantotas, lai panāktu mākslinieciski pievilcīgus un sabiedrībā atzītus attēlus. Tiks aplūkoti tādi jēdzieni kā gaisma, laiks, ekspozīcija, asums, asuma dziļums, zelta griezums u. c.
Nodarbība veidota interaktīva, iesaistot jauniešus satura veidošanā un izmantojot dažādas aplikācijas mācību procesā. Apgūtās zināšanas nodarbībā tiek pielietotas praksē, veicot radošu foto uzdevumu.
Nodarbība "Kas ir laikmetīgā māksla un laikmetīgā fotogrāfija?"
Kas? Biedrība "ISSP"
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Nodarbībā skolēni atraktīvā un radošā veidā tiek iepazīstināti ar jēdzienu "laikmetīgā māksla", īpašu uzmanību pievēršot Latvijas laikmetīgās fotogrāfijas autoriem un viņu darbiem. Dalībnieki, piedaloties spēlē "Laikmetīgās mākslas rēbuss", tiek rosināti interpretēt attēlus, šādā veidā trenējot vizuālo lasītprasmi un konceptuālo domāšanu. Pēc spēles redzētie attēli tiek pārrunāti un skolēni tiek iepazīstināti ar to autoriem un viņu darbiem – Ivars Grāvlejs, Arnis Balčus, Andrejs Strokins, Diāna Tamane, Iveta Gabaliņa, Annemarija Gulbe, Reinis Hofmanis, Ieva Epnere u. c.
Nodarbības otrajā daļā jaunieši tiek aicināti piedalīties diskusijā par šo mākslinieku darbiem, to nozīmi Latvijas kultūrā un savu izpratni par to, kas ir laikmetīgā māksla.
Kino
Filma "1960. gada meitenes"
Kas? Filmu studija "Fenixfilm"
Kad? Pēc pieprasījuma skolās un Latvijas kinoteātros; gan klātienes, gan digitāla norise
Kam? 10.–12. klase
Filma ir par mūsdienām, kas atspoguļotas caur sieviešu dzīvēm. 1960. – gads, kad "sociālismam bija jāpanāk pilnīga un totāla uzvara". Režisore Una Celma: "Tas ir stāsts par manām klasesbiedrenēm, pilnīga un totāla sociālisma bērniem, vidi, kurā mēs uzaugām, mūsu jaunību un to, kas mēs esam šodien. Par viņām neraksta avīzēs un nerunā masu medijos. Viņas ir redzamas fonā. Mēs zinām, ka viņas eksistē, bet tas arī viss. Viņas ir savas paaudzes sievietes, dažas no daudzajām, kuras pārstāv sava dzimuma likteni. Paaudze, kuras dzīve ritēja divās pilnīgi atšķirīgās sistēmās. Šo sistēmu mantojums tika nodots nākamajām paaudzēm. Tas ir par sievietēm, kuru galvenā funkcija bija ģimenes veidošana un bērnu audzināšana. Tieši viņas strādāja algotu darbu, gatavoja ēdienu, tīrīja, mazgāja un stāvēja garās rindās, lai nopirktu desu. Vai viņām izdevās realizēt savus sapņus un savu potenciālu kā sievietēm un kā personībām?"
Dizains
Izstāde "Porcelāna dzīres – ielūdz Kuzņecovi"
Kas? Mākslas centrs "Zuzeum"
Kad? Pēc pieprasījuma līdz 6. augustam; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Ar vairāk nekā 1000 porcelāna, fajansa un māla priekšmetiem no Zuzānu kolekcijas un vizuāliem materiāliem tiks izstādē izstāstīts Kuzņecovu porcelāna ražošanas stāsts. Iespējams, tikai retajam zināms, ka 19. gadsimtā Krievijā ar Kuzņecova vārdu darbojās 13 fabrikas, no kurām Rīgā atradās viena. Būdama pirmā Latvijas teritorijā izveidotā porcelāna ražotne, tā pastāvēja no 1841. gada līdz Otrajam pasaules karam, un tai bija un ir nozīmīga vieta Kuzņecovu porcelāna vēsturē kā vienīgajai, kas nesa Kuzņecovu vārdu arī starpkaru posmā, kad visas pārējās dzimtai piederošās fabrikas Padomju Krievijā bija nacionalizētas. Šis periods sakrita ar nozīmīgu pārmaiņu laiku pasaulē, kas atsaucās arī uz mākslu, kurā veidojās pavisam jauni un atšķirīgi stili. Likumsakarīgi, ka to ietekme vērojama arī šajā laikā tapušajā Kuzņecova porcelāna produkcijā – apvienojumā ar savdabīgu vietējo rokrakstu, ko veidojuši latviešu mākslinieki.
Izstāde turpina "Zuzeum" aizsākto "Kuzņecova projektu", kura galvenā iecere ir godināt Latvijas porcelāna ražošanas pirmsākumus, iezīmējot arī pēctecību. Tādēļ centrālā vieta izstādē atvēlēta tieši Latvijas fabrikai, kuras produkcija veido plašāko kolekcijas daļu. Lai padziļinātu izpratni par Kuzņecovu porcelāna ražošanas vēsturi, ekspozīciju strukturēti papildina gandrīz visās Kuzņecovu fabrikās izgatavotās produkcijas klāsts. Tas ļauj saprast Rīgas fabrikas vietu un nozīmi Kuzņecovu porcelāna impērijā, kā arī palīdz nolasīt dažādu kultūru mijiedarbību.
Izstāde "Mirdza Jurča"
Kas? Rīgas Porcelāna muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma līdz 9. aprīlim; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Mirdzas Jurčas radošais mūžs saistās gan ar A/S "M. S. Kuzņecovs" Porcelāna, fajansa un māla izstrādājumu fabriku 20. gadsimta 30. gados un darbu Rīgas Keramikas fabrikā kara laikā 20. gadsimta 40. gados, gan pēckara gados, jau padomju okupācijas laikā. Līdz 70. gadiem Mirdza Jurča ir radījusi neskaitāmus apgleznojumus un dekora dizaina paraugus masveida ražošanai gan fajansā, gan porcelānā. Vienlīdz veikli viņa prata radīt rotājumus autoritārai un totalitārai iekārtai raksturīgajā "tautiskajā stilā", kā arī vēlāk – modernisma laikmetu raksturojošus lakoniskus risinājumus. Līdzās šķīvju, krūžu, krūku, servīžu un citu priekšmetu grafiskajam noformējumam Mirdza Jurča ir radījusi arī vairākas trauku formas, īpaši mākslinieciski izteiksmīgas fajansā.
Muzeja pamata ekspozīcijā ikdienā ir apskatāmas sešas priekšmetu grupas, kuru dekoru autore ir Mirdza Jurča. Savukārt krājuma izstādes mērķis ir izcelt konkrēto autori ārpus kopējā plūduma un akcentēt viņas unikālo rokrakstu. Izstādē Rīgas Porcelāna muzejā ir eksponēti ap 60 priekšmetiem un priekšmetu grupām, kuru formas vai dekora autore ir Mirdza Jurča. Daudzas no tām publiski tiek izrādītas pirmo reizi.
Izstāde "Lēciens nākotnē. 60. gadu mode"
Kas? Modes muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 10.–12. klase
Ikviena paaudze cenšas izsapņot un izdomāt savu nākotni, bet 60. gadu jaunā paaudze nākotnē vienkārši ielēca – tik zibenīgi vakardienas sapņi kļuva par šodienas realitāti. Izstāde "Lēciens nākotnē. 60. gadu mode" piedāvā daudzpusīgu ieskatu šīs desmitgades modes svarīgākajās tendencēs – no kosmosa tēmas līdz hipijiem. Ietekmīgāko Francijas, Lielbritānijas, Itālijas un ASV dizaineru radītos tērpus papildina 60. gadu rotas un aksesuāri. Izstāde ļauj gūt priekšstatu gan par raksturīgākajiem desmitgades siluetiem, gan par krāsu un rakstu daudzveidību, kur atturīgs minimālisms sadzīvo ar košu psihedēliju un modernās mākslas ietekmi.
Kultūras mantojums
Muzejpedagoģiskā nodarbība "Bēgļu gaitās"
Kas? Muzejs un pētniecības centrs "Latvieši pasaulē"
Kad? Pēc pieprasījuma līdz 31. maijam; klātienes norise
Kam? 5.–9. klase
"Bēgļu gaitās" ir aktīva nodarbība pamatskolas skolēniem ar mērķi palīdzēt izprast kara bēgļu pieredzi. Ar muzeja krājuma priekšmetu, Otrā pasaules kara bēgļu atmiņu stāstu fragmentu un fotogrāfiju palīdzību skolēni iepazīst kara ietekmi uz civiliedzīvotāju dzīvi. Nodarbības noslēgumā skolēni izdara secinājumus par jebkura kara postošo ietekmi cilvēka dzīvē.
Nodarbību veido trīs daļas: īss ievads vēsturiskajā situācijā, mazā grupā veicams praktisks darbs, kas ietver muzeja priekšmetu pētīšanu, informācijas meklēšanu, atjautības un sadarbības uzdevumus, kā arī secinājumu apkopošanu muzejpedagoga vadībā.
Nodarbība pieejama izstādē "Bēgļu gaitās" muzeja telpās "Berga Bazārā".
Tiešsaistes nodarbība "Romāns ar zeltu"
Kas? Andreja Upīša memoriālais muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; digitāla norise
Kam? 10.–12. klase
"Zelts" (1921) ir pats aktuālākais Andreja Upīša romāns, kas asprātīgi ataino kredītu "burbuļa" saceltās kaislības Rīgā pirms vairāk nekā 100 gadiem. Romāna centrā – nabadzīgā un rūpju māktā Sveiļu ģimene, kuru dzīve pilnīgi mainās pēc dāsna mantojuma saņemšanas.
Andreja Upīša savulaik romānā uzdotie jautājumi nav zaudējuši savu svaru arī šodien: kāpēc zelts mūs tā vilina? Cik bīstama var būt viegla peļņa? Vai nauda pieder mums, vai tomēr mēs – naudai? Savas atbildes jāmeklē arī katram 21. gadsimta pusaudzim, kas pavisam drīz sasniegs pilngadību un līdz ar to – visas pieaugušo pasaules iespējas un problēmas.
Tiešsaistes nodarbību "Romāns ar zeltu" ievada jautājums par to, kā jaunie cilvēki rīkotos romāna varoņu vietā, piepeši iegūstot daudz naudas? Tāpat skolēniem būs jāatpazīst romāna sižets pēc Otto Medņa zīmējumiem un tā varoņi pēc Latvijas Mākslas akadēmijas studentu izteiksmīgajām grafikām.
Skolēni izzinās arī romāna "Zelts" tapšanas laiku Andreja Upīša dzīvē, atšķirīgus romāna izdevumus un dažas tā "mūzas" – 20. gadsimta sākuma rosīgo Rīgu un vairākus reālisma literatūras autorus (Emīlu Zolā, Teodoru Dreizeru, Viktoru Margeritu).
Muzejpedagoģiskā nodarbība "Ciemos pie grāfa Borha Varakļānos"
Kas? Varakļānu novada muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; gan klātienes, gan digitāla norise
Kam? 1.–12. klase
Skolēni iepazīst Varakļānu novada kultūrvēsturi, īpašu uzmanību pievēršot ievērojamā 18. gadsimta dabaszinātnieka, grāfa Mihaela Jana fon der Borha atstātajam materiālajam un nemateriālajam kultūras mantojumam. Kā galvenais izziņas avots tiek izmantota pastāvīgā, modernizētā ekspozīcija, kurā audzēkņi padziļināti iepazīstas ar grāfa Borha zinātniskajiem pētījumiem un literāro darbību.
Ņemot vērā to, ka Varakļānu muižas pils ir viena no pirmajām klasicisma stila celtnēm Latvijā, ko Varakļānu muižas īpašniekam, Romas Svētās impērijas grāfam Mihaelam Janam fon der Borham projektējis un cēlis itāļu arhitekts Vinčenco Macotti laika posmā no 1783. līdz 1789. gadam, tiek sniegtas zināšanas par arhitektu, pils arhitektūras stilu, interjeru ar 18.–19. gadsimta sienu un griestu gleznojumiem, kokgriezuma tehnikā izpildītām kāpņu margām un eksterjeru ar iekšpagalmiem un pagrabiem.
Skolēni ar skrejriteņiem dodas izpētīt Borhu dzimtas kapenes un vēsturisko romantiskā stila ainavu parku. Saistībā ar Borha poēmu "Varakļānu pils sentimentālais dārzs" meklē senā parka iezīmes un arhitektūras formas.
Izstāde "Kara grimases"
Kas? Latvijas Kara muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 8.–12. klase
Emocionālajā, skaudrajā un garīga dziļuma caurstrāvotajā Viļņa Heinrihsona izstādē "Kara grimases" skatāmās gleznas, zīmējumi un teksti kā ļoti tieša reakcija uz baisajiem Krievijas kara pret Ukrainu notikumiem. Kā saka pats autors, ar šo izstādi viņš vēlas dot vārdu visiem tiem tūkstošiem agresijas apklusināto cilvēku, kuri paši vairs runāt nevar.
Literatūra un grāmatniecība
Radošās rakstīšanas nodarbība "Ceļa galā stāsts"
Kas? Rakstniece Laura Vinogradova
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Nodarbībā rakstniece Laura Vinogradova kopā ar skolēniem atklās stāsta veidošanas pamatus, ar spēles elementiem skolēni tiks rosināti izprast radošās rakstniecības pamatprincipus, kā arī izzinās valodas nozīmi teksta veidošanā. Kopā papildinot jau iepriekš īpaši šai nodarbībai radītu autores tekstu, skolēni iepazīsies ar izmantojamo vārdu nozīmi tekstā un kā tie spēj mainīt teksta jēgu. Tāpat tiks saprasta stāsta sižetiskās līnijas veidošana un radošuma iespējas. Autore demonstrēs, kā no skolēnu atbildēm un viņas uzdotajiem jautājumiem tiek veidots stāsts.
Plašāk par programmu "Latvijas skolas soma" un pilns kultūras norišu saraksts atrodams programmas mājaslapā.
Publikācija tapusi sadarbībā ar programmu "Latvijas skolas soma".
