Arī prieks ir nozīmīgs izaugsmei! Kultūras izlase skolēniem decembrī

Gan kalendāra gads, gan skolas mācību semestris tuvojas noslēgumam, un gaisā jau jūtams svētku tuvums, kur kultūrai ir svarīga vieta. Skolotāji, kuri laicīgi sagādājuši teātra izrāžu un koncertu biļetes vai rezervējuši mākslinieku laiku kultūras norisēm skolas telpās, nu var mierīgi baudīt kultūru kopā ar skolēniem. Man šķiet, ka skolotājiem ir dubultinteresanti – viņi vēro gan norisi, gan savus skolēnus, viņu reakciju, prasmi būt jaunā situācijā utt., un tas ir tik ļoti aizraujoši!

Pirms pāris nedēļām pēc izrādes kultūrtelpā "Oratorio" Rēzija Kalniņa, šoreiz būdama režisores kurpēs, saka: "Es jau tur no maliņas skatos, nevis uz aktieriem, bet uz jums, skatītāji, tverot jūsu reakciju." Nu akurāt tas, ko dara gudrs un iejūtīgs skolotājs! Skolotājiem ir tik daudz kopīga ar radošajiem ļaudīm, vajag tikai to atzīt un izmantot.

Ja skolotāja veiktā izvēle bijusi pārdomāta un gudra, skolēni pieredz un izjūt savas valsts kultūru. Vienlaikus gan skolotājiem, gan vecākiem jābūt modriem un stingriem, lai neuzķertos uz apšaubāmiem Ziemassvētku koncertiņiem, ludziņām, piparkūku darbnīcām, pasākumiem ar dāvaniņām u.tml.

Lūdzu, esiet piesardzīgi un atkal un atkal sāciet ar jautājumu, vai tas ir kultūras notikums, tad noskaidrojiet, vai tajā ir vērtīgs pienesums skolēnu pieredzei un, galu galā, viens nežēlīgi atklāts jautājums sev pašam – vai tas tiešām ir tas vērtīgākais, ko varu saviem skolēniem šajā semestrī piedāvāt.

Pievēršoties saturam, šajā izlasē atradīsiet gan jaunumus, gan svētku noskaņai atbilstošas norises. Arī tas, kas rada prieku, ir nozīmīgs cilvēka izaugsmei un labbūtībai, tikai jāmācās saskatīt un izprast, un nošķirt graudus no pelavām. Iedvesmai iesaku ieskatīties britu rakstnieces un mākslinieces Sūzijas Hodžas (Susie Hodge) grāmatā "Kā māksla var mainīt dzīvi". Tajā, izmantojot dažādu laiku un kultūru mākslinieku vizuālās mākslas darbus, autore mudina izprast, kā māksla var palīdzēt mazināt stresu, kliedēt dusmas, radīt enerģiju, mācīties līdzjūtību, uzveikt skumjas utt. Vai tas nebūtu brīnišķīgs projekts – izveidot no šāda rakursa atlasītu latviešu mākslinieku darbu katalogu? Varbūt sniegainā dienā nolemsiet pamēģināt?

Iespējams, ka jauniešus vairāk uzrunās tieši jauno mākslinieku skatījums uz pasauli, turklāt ne tikai vizuālajā mākslā.

Izpētiet šī gada "Spēlmaņu nakts" nominantus un balvu saņēmējus dažādās kategorijās! Starp viņiem ir tik daudz jaunu cilvēku, un ikviens no viņiem ar saviem izteiksmes līdzekļiem veido stāstu, aktualizē to, kas sāp, brīdina no neapdomīgas rīcības, mudina izprast (ne tikai iegaumēt) vēstures notikumus un mācīties atšķirt vecus grābekļus no izturīgiem ceļa spieķiem. Ceremonijas ierakstu un apbalvoto sarakstu atradīsiet LSM.lv. Tālākais jūsu pašu ziņā, bet mierīgi pārrunāt redzēto gan vajadzētu.

Jauno mākslinieku skatu uz šodienas pasauli rāda arī vesela virkne izstāžu, kaut gan laikmetīgums raksturo arī Jāzepu Grosvaldu, kuram veltīta retrospekcija "Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslā" Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Turpat Kupola zālē izvietota Artūra Virtmaņa personālizstāde "Psihopomps: iesācēja ceļvedis viņpusē", kas piedāvā paskatīties uz katastrofu kā izrādi (spectacle), kur drūmais un melanholiskais saplūst ar sapņaino un ekstātisko. Daudzi jaunieši, vērodami pasaulē notiekošo, atrodas līdzīgās emociju šūpolēs; iespēja redzēt mākslinieka versiju var pavērt jaunas perspektīvas vai labāk argumentēt savējo. Braucot uz Rīgu, vērts ieplānot laiku samērā jaunas kultūrvietas iepazīšanai. Tipiskā Vecrīgas vidē Riharda Vāgnera ielā iekārtojusies Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālās mākslas telpa "Pilot", kur apskatāmi to mākslinieku darbi, kas pretendēja uz Gada jaunā mākslinieka balvu. Pievērsiet uzmanību, cik daudzveidīgas zināšanas un prasmes ieguldītas un kādi materiāli izmantoti šo darbu tapšanā, tai skaitā no dabaszinātņu un tehnoloģiju jomas. Skolēniem var rasties jautājumi gan par kemigrammām, kas uzdrukātas uz alumīnija, gan par melno papīru, kas piesūcināts ar darvu, un citiem materiāliem un procesiem.

Tāpēc skolotājiem vērts darboties komandā un no katras pieredzes iegūt maksimumu, jo runa jau nav par kultūru un mākslu vai STEM, bet kultūru, mākslu un STEM.

Tas pats lielā mērā attiecas uz dizaina jomas norisēm – idejām un tehniskajiem risinājumiem jādzīvo nešķiramā tandēmā. Nenokavējiet laikmetīgās modes un mākslas dueta Mareunrol's personālizstādi izstāžu zālē "Rīgas mākslas telpa" un, protams, izbaudiet trīs kolosālākās modes krāsas – melno, balto un sarkano – Aleksandra Vasiļjeva fonda kolekcijas un Modes muzeja krājuma tērpos.

Izlasē atradīsiet arī citus interesantus un vērtīgus kultūras notikumus; vien pievērsiet uzmanību, kas jāpaspēj vēl decembrī, un ar ko varēsiet sākt jauno gadu.

Priecājos, ka varam veicināt izglītības un kultūras satikšanos mūsu bērnu, jauniešu un visas sabiedrības labā. Lai tā turpinām tālāk!

"Latvijas skolas somas" kultūras norišu izlase decembrim

LASI PAR:

Teātris

Latvijas Leļļu teātra izrāde “Sibīrijas haiku”
Latvijas Leļļu teātra izrāde “Sibīrijas haiku”

Izrāde "Sibīrijas haiku"

Kas? Latvijas Leļļu teātris

Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika un pēc pieprasījuma; klātienes norise

Kam? 4.–9. klase

"Sibīrijas haiku" ir vizuāli poētiskā un tehnoloģiski smalkā manierē izveidots papīra animācijas iestudējums, kas izseko mazā lietuviešu zēna Aļģa pieredzei un redzējumam, kopā ar ģimeni nonākot izsūtījumā Sibīrijā. Izrāde tapusi pēc daudzu godalgu ieguvušā tāda paša nosaukuma lietuviešu grafiskā romāna, ko veidojusi rakstniece Jurga Vile un māksliniece Lina Itagaki. Režisors Valters Sīlis ar radošo komandu šo darbu veidojis kā tehniski niansētu un emocionāli piepildītu vēstījumu bērniem no 10 gadu vecuma par Baltijas valstu iedzīvotāju deportācijas pieredzi, atklājot šīs vēstures lappuses no bērna skatupunkta.

Izrāde "Anna un Froga"

Kas? "Istabas teātris" (biedrība "Pusstāvs")

Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise

Kam? 1.–4. klase

"Anna un Froga" ir franču komiksu autores Anukas Rikāras stāsti par meitenīti Annu, vardi Frogu, slieku Kristofu, kaķi Renē un suni Bibī. Komiksu lasījums atklāj īstas draudzības dažādās šķautnes ikdienišķās situācijās, piemēram, frī kartupeļu pārēšanās, sniegavīru velšana, dāvanu pirkšana vai desiņu cepšana. Draugu mazās dīvainības un vājības kļūst par ēsmu sirsnīgai viena otra izjokošanai. Taču ķildas un sāncensība vienmēr beidzas labi – visi "baltie meli" tiek atklāti un aizvainojumi pārvarēti bez didaktikas un moralizēšanas.

Aktrises kopā ar publiku teatrālā veidā, izmantojot rekvizītus un kostīmu detaļas, ieskaņos un padarīs šo komiksa lasījumu patiešām dzīvu. Auditorija tiks iesaistīta, katram skolēnam vai skolēnu grupai piešķirot konkrētu skaņas radīšanas uzdevumu. Šādā veidā auditorija pieredzēs, kā literatūra, teātris un mākslas darba ieskaņošana sastopas vienā skatuves mākslas notikumā.

Izrāde "Kinderlande"

Kas? "Istabas teātris" (biedrība "Pusstāvs")

Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise

Kam? 3.–9. klase

Vācu mākslinieka Mavila (Mavil) komikss "Kinderlande" veltīts notikumiem Austrumberlīnē 1989. gadā – tieši pirms Berlīnes mūra krišanas. Ar aizrautību un puicisku humoru Mavils stāsta par draudzību, drosmi un uzticēšanos, par bērnību, kas aizrit starp pionieru organizāciju un baznīcu, slepus noklausītām ziņām par pārbēgšanu uz Rietumberlīni un galda tenisa turnīru tieši Vācijas lielo pārmaiņu priekšvakarā.

Liepājas Leļļu teātra izrāde “Sniega karaliene”.
Liepājas Leļļu teātra izrāde “Sniega karaliene”.

Izrāde "Sniega karaliene"

Kas? Liepājas Leļļu teātris

Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika un pēc pieprasījuma no 2. decembra; klātienes norise

Kam? 1.–4. klase

Mīlestība tāpat kā Sniega karaliene uzliek daudz pārbaudījumu Kajam un Gerdai. Bērnus vieno ārkārtīgi stipra un sirsnīga draudzība, tomēr Sniega karaliene to nolēmusi sašķelt. Un viss norit pēc karalienes plāna — Kajs pazūd un Gerda dodas viņu meklēt. Ceļā viņu gaida neskaitāmi pārbaudījumi — jāpretojas kārdinājumam palikt Floras ziedu valstībā, tāpat kā kļūt par daļu no princeses greznās dzīves.

Skatītāju iztēlē tiek uzburta situācija, no kuras var izkļūt, tikai piedaloties neparastā spēlē ar neparedzamiem, tikai mīlestībai raksturīgiem noteikumiem. Izrādes "Sniega karaliene" dramatizējumu veidojis Valdis Pavlovskis, iedvesmojoties no pazīstamā dāņu rakstnieka Hansa Kristiana Andersena pasakas. Režisore Laila Kirmuška. Klasisko stāstu mūzikā stāsta Kristaps Krievkalns, scenogrāfijas un leļļu skiču autore ir Gita Peta, kura mīmiskās lelles veidojusi kopā ar leļļu mākslinieci Daci Rožlapu. Lomās aktrises – Vija Mežale, Madara Enkuzena, Denisa Braša un Ilze Jura.

Muzikāla izrāde "Pifa Ziemassvētki"

Kas? "Latvijas Jaunatnes teātris"

Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika; klātienes norise

Kam? 1.–4. klase

Muzikālā izrāde "Pifa Ziemassvētki" paredzēta jaunāko klašu skolēniem. Tā ir aizraujoša, muzikāla Ziemassvētku izrāde, kuras laikā skatītāji uzzinās, kā gada skaistākajiem svētkiem gatavojas Pifs, Herkuless, krustmāte Agate, krusttētiņš Tontons, Dudū un Pele.

Izrādē skan Jāņa Petera un Ivara Vīgnera leģendārās dziesmas. Lomās – Edgars Lipors, Jānis Skanis, Laila Kirmuška, Jānis Kirmuška, Vita Baļčunaite u. c.

Valmieras Drāmas teātra koncertizrāde “Es arī te, kas man jādara”.
Valmieras Drāmas teātra koncertizrāde “Es arī te, kas man jādara”.

Koncertizrāde "Es arī te, kas man jādara"

Kas? Valmieras Drāmas teātris

Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika; klātienes norise

Kam? 8.–12. klase

Pieci jaunieši izveidojuši muzikālu apvienību, kurā jūtas droši. Dziesmā taču neskaitās, tāpēc var pateikt, kā patiesībā ir. Klāt ir pirmais koncerts, kurš draud nenotikt. Kādam sākas panikas lēkme un liekas, ka mirs. Kādam gribas uzpīpēt vai iedzert, vai velnsvienzinko. Kāds satraukumā nevar beigt sist bungas. Kāds aizmirsis piezvanīt mammai. Kādam nav naudas un ļoti gribas ēst. Izpeldēs visi vai neviens. Kā var atbalstīt citus, kad pašam visvairāk nepieciešams balsts? Izrāde mēģinās atklāt, kā dzīvot bišķiņ vieglāk. Izrāde tapusi Valmieras vasaras teātra festivāla ietvaros.

Latvijas Nacionālā teātra izrāde “Maigā vara”.
Latvijas Nacionālā teātra izrāde “Maigā vara”.

Izrāde "Maigā vara"

Kas? Latvijas Nacionālais teātris

Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika; klātienes norise

Kam? 10.–12. klase

Prestižā Eiropas teātra festivālā kā atklāšanas notikums iecerēta slavena krievu izcelsmes režisora izrāde par iekarotāju Tamerlanu. Īsi pirms pirmizrādes radošajai komandai pievienojas jauna teātra māksliniece Tīna no Austrumeiropas. Tīna ir pārliecināta, ka pēkšņā iespēja viņas karjeru pacels jaunā līmenī. Kad ukraiņu mākslinieku kopiena uzsāk cīņu par to, lai topošā izrāde nenotiktu, Tīna nonāk nepatīkamu patiesību un sarežģītu izvēļu labirintā, kurā atklājas – neviens nav gluži tas, par ko uzdodas. Izrāde aplūko mākslas pasaules un individuālo līdzatbildību kara apstākļos.

Cirks

Rīgas cirka izrāde “Pienene”.
Rīgas cirka izrāde “Pienene”.

Izrāde par klimata pārmaiņām "Pienene"

Kas? Rīgas cirks

Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise

Kam? 5.–12. klase

Gluži kā pienenei, kas spēj izdzīvot un izplatīt savas pūku sēklas, neskatoties uz skarbiem apstākļiem, arī cilvēcei ir iespēja apvienoties un cīnīties par savas planētas dzīvi.

"Pienene" ir pusaudžiem un jauniešiem adresēta laikmetīgā cirka izrāde par krustcelēm, kurās šobrīd atrodas cilvēce. Kādu ceļu mēs iesim klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzes situācijā, kas izveidojusies industriālās attīstības, netālredzības un alkatības rezultātā? Kāda būs mūsu nākotne? Kādu jūs vēlaties to redzēt? Šie jautājumi caurvij iestudējumu, un, apvienojot grīdas un gaisa akrobātiku, deju un mūziku, "Pienene" rosina apdomāt nākotnes vīzijas un iespējamo rīcību, ko varam veikt, lai nepieļautu planētas bojāeju.

Rīgas cirka izrāde “Pačamamo”.
Rīgas cirka izrāde “Pačamamo”.

Klaunādes izrāde "Pačamamo"

Kas? Rīgas cirks

Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise

Kam? 1.–9. klase

Savā koferī nesdams trikus, mūziku, kā arī dažādas noderīgas un nenoderīgas lietas, klauns Cronopio ierodas jaunā (vai varbūt sen pazīstamā?) vietā. Cronopio uzbur komisku un sirsnīgu ne pārāk veikla ceļotāja tēlu un humora valodā runā par lielām un mazām pazīstamām tēmām.

"Pačamama" Dienvidamerikas pirmiedzīvotāju – kečvu (inku) – mitoloģijā ir dieviete, kuras vārdu varētu tulkot kā Māte Zeme vai Māte Pasaule. Pačamamai arī mūsdienās tiek veltīti Andu civilizācijas rituāli – gan kečvu pēctečiem nozīmīgi, gan uz tūristiem orientēti. Kādas ir mūsu attiecības ar Māti Zemi? Vai, ceļojot un uz īsāku vai garāku laiku piestājot dažādās valstīs, šīs attiecības mainās?

Vizuālā māksla

Jāzeps Grosvalds Petrogradā 1916. gadā.
Jāzeps Grosvalds Petrogradā 1916. gadā.

Jāzepam Grosvaldam veltīta retrospekcija "Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslā"

Kas? Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Kad? Pēc pieprasījuma līdz 2024. gada 30. martam; klātienes norise

Kam? 7.–12. klase

Jāzeps Grosvalds (1891–1920) bija ļoti daudzpusīga, izcili talantīga personība, par kuru iespējams sacīt, ka būtībā visas viņa darbības uzskatāmas par mākslas faktu – ne tikai paši mākslas darbi, bet arī vēstules, dienasgrāmatas, krāšņi pašdarināti žurnāli, pat modernais ģērbšanās stils.

Pagrieziena punkts Jāzepa Grosvalda dzīvē, kas lika nobriest gan kā personībai, gan kā māksliniekam, bija Pirmā pasaules kara sākums, kad viņš vairs nevarēja atgriezties Parīzē un iepazinās ar citiem jaunajiem latviešu māksliniekiem. Grosvaldam, kurš augstu vērtēja kolēģu tehniskās spējas un plašās mākslas vēstures zināšanas un kuram pašam savukārt bija iespēja tos izglītot par jaunākajām tendencēm mākslā, bija lemts kļūt par klasiskā modernisma ievadītāju latviešu mākslā, satuvinoties ar saviem vienaudžiem un izveidojot pulciņu "Zaļā puķe". Vienlaikus viņš šajā brīdī sāka izteikti sevi apzināties kā latviešu tautas pārstāvi, pievērsās nacionāli svarīgām tēmām, kas veidoja pamatu drīz pēc tam neatkarību ieguvušās jaunās Latvijas valsts modernajai mākslai.

Izstāde ietver aptuveni 400 Jāzepa Grosvalda mākslas darbu no Latvijas un Zviedrijas muzeju krājumiem un privātkolekcijām, tai skaitā vairāk nekā 150 darbu no Vermlandes muzeja Kārlstadē.

Artūra Virtmaņa personālizstāde “Psihopomps: iesācēja ceļvedis viņpusē” Latvijas Nacionālajā mākslas...
Artūra Virtmaņa personālizstāde “Psihopomps: iesācēja ceļvedis viņpusē” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Artūra Virtmaņa personālizstāde "Psihopomps: iesācēja ceļvedis viņpusē"

Kas? Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Kad? Pēc pieprasījuma līdz 2024. gada 11. februārim; klātienes norise

Kam? 8.–12. klase

Ekoloģiskā krīze, karš, pandēmija un nevienlīdzība ir kļuvuši par daļu no normālības. Distopiski pasaules bojāejas scenāriji arvien vairāk kļūst par mūsu realitāti. Jebkura sistēma, atstāta pašplūsmai, laika gaitā tiecās uz haosu: siltuma enerģija izkliedējas, bioloģiskie organismi iet bojā, sabiedrības sabrūk. Vai pastāv kāds, kas varētu mūs ievest šajā jaunajā realitātē, ceļvedis, kas mūs varētu sagatavot pārmaiņām?

Izstāde sniedz iespēju ieraudzīt katastrofu kā izrādi (spectacle), kur drūmais un melanholiskais saplūst ar sapņaino un ekstātisko. Telpa un vide kā mākslas objekts un performatīvs notikums, kas darbojas līdzīgi kā Nīčes aprakstītais grieķu traģēdijas mehānisms, ļauj aculieciniekam piedzīvot uzburtus notikumus kā patiesi īstus un vienlaikus izbaudīt tos estētiski kā vērotājam no malas. Izstāde neaktualizē kādu konkrētu dabas, vides, tehnoloģisko vai sociāli politisko kataklizmu, bet drīzāk katastrofas ideju un tās klātbūtni kā tādu.

Santas Frances personālizstāde “Esmu redzams šajā attēlā, un man tas nepatīk” ISSP galerijā.
Santas Frances personālizstāde “Esmu redzams šajā attēlā, un man tas nepatīk” ISSP galerijā.

Santas Frances personālizstāde "Esmu redzams šajā attēlā, un man tas nepatīk"

Kas? ISSP galerija

Kad? Saskaņā ar darba laiku līdz 2024. gada 7. martam; klātienes norise

Kam? 10.–12. klase

Izstāde ir grāmatas "WunderKombināts II. Latvijas mākslas gadagrāmata 2023" publicētās vizuālās esejas izvērsums telpā. Apspēlējot cilvēka nebeidzamo vēlmi pēc kontroles pār savu likteni, iekšējā miera meklējumiem un izmisīgiem mēģinājumiem izbēgt no eksistenciālām šausmām, māksliniece izveidojusi vizuālu stāstu, kas vēsta par konfliktu starp dažādiem domāšanas veidiem – maģisko un katastrofālo, kā vizuālu un konceptuālu atsauci izmantojot japāņu Ikebana un Kintsugi tehnikas.

BDO jauno mākslinieku balvas 2023 finālistu darbu izstāde

Kas? Latvijas Mākslas akadēmija

Kad? Saskaņā ar darba laiku līdz 2024. gada 25. janvārim; klātienes norise (Eksperimentālās mākslas telpa PILOT, Riharda Vāgnera iela 3, Rīga)

Kam? 10.–12. klase

"BDO jauno mākslinieku balva" ir BDO Latvia iniciatīva, sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju (LMA), KIM? Laikmetīgās mākslas centru un eksperimentālā mākslas telpu PILOT, kuras mērķis atbalstīt jaunos māksliniekus pēc LMA maģistra studiju absolvēšanas kādā no vizuālās, vizuāli plastiskās vai audiovizuālās mediju mākslas nodaļu apakšnozarēm, lai sekmētu mākslinieka atpazīstamību un profesionālo karjeras attīstību pēc studiju noslēguma.

Jaunie mākslinieki izmanto daudzveidīgas izpausmes formas un materiālus. Kā atzīmē viena no izstādes dalībniecēm Agate Tūna, jaunās tehnoloģijas un plašsaziņas līdzekļi nekad nav īsti "jauni", bet gan kalpo kā iepriekšēju izgudrojumu transformācijas vai uzlabojumi. Tādējādi ir lietderīgi apvienot digitālās un analogās metodes, veicinot intriģējošu dialogu starp abiem. Viņas darbs instalācija "Tehno–rēgs" ieguva galveno balvu.

Kino

Piedzīvojumu filma "Ziemassvētki džungļos"

Kas? Filmu studija "Lokomotīve" / Izplatītāji biedrība "Kultūrpunkts", Latvijas Kinematogrāfistu savienība, Latvijas kinoteātri

Kad? Pēc pieprasījuma vai atbilstoši seansiem; gan klātienes, gan digitāla norise

Kam? 1.–12. klase

Desmitgadīgā Paula ar ģimeni pārceļas uz tālu zemi, jo tēvs ir ģeologs un strādā zelta raktuvēs. Tomēr dzīve džungļos izrādās nopietns pārbaudījums vecāku attiecībām, un, tuvojoties svētkiem, Paula saprot, ka tikai Ziemassvētku brīnums var saglābt ģimeni. Taču ko darīt, ja nav ziemas? Izrādās, jaunais draugs Ahims ir dzirdējis, ka arī džungļu biezoknī sastopams Ziemassvētku vecītis. Plāns ir rokā! Bet bērni nenojauš, cik bīstami un aizraujoši piedzīvojumi viņus sagaida: pazemes alas, džungļu gari, kanibāli, neparasti dzīvnieki un daudz kas cits...

Filma “Vietām gaidāms stiprs lietus”.
Filma “Vietām gaidāms stiprs lietus”.

Filma "Vietām gaidāms stiprs lietus"

Kas? Studija "Red Dot Media"

Kad? Pēc pieprasījuma un pie filmu izplatītājiem skolās; klātienes norise

Kam? 8.–12. klase

Iemīlējies pāris Sabīne un Reinis spiesti strauji uzsākt kopdzīvi. Ātri vien jaunie mīlnieki sāk patiesi iepazīt viens otra atšķirīgos sapņus un vēlmes. Sabīnei kaisle kļūst par vientulību, līdz sasniedz dusmu robežu, uz kuras izvēlēties mainīt savu rīcību. Jaunās sievietes emocijas un iztēle liek realitātei sarauties un lietus gāzēm viņu nelaist laukā no dzīvokļa. Jaunais pāris nonāk uz saspīlētas robežas – izvēlēties, vai tiešām ir gatavi būt kopā.

Filma "Elpot zem ūdens"

Kas? Studija "Fly Far Films"

Kad? Pēc pieprasījuma un pie filmu izplatītājiem skolās; klātienes norise

Kam? 10.–12. klase

Stāsts par Raiti, kurš ir iestrēdzis atkarības ritenī un nespēj tikt no tā ārā. Raitis ir nozadzis narkotiku saini un cenšas to pārdot, riskējot ar visu, ieskaitot līdzcilvēkus. Vienlaikus viņš cenšas izveidot attiecības ar jauniepazīto oficianti Janu un viņas 10 gadus veco meitu. Balansējot starp pretrunīgajiem dzīves veidiem, narkomānija ved Raiti dziļāk negodīgā rīcībā, neuzticībā un nespējā būt savas dzīves noteicējam.

Dizains

Modes muzeja izstāde “Melns, balts, sarkans”.
Modes muzeja izstāde “Melns, balts, sarkans”.

Izstāde "Melns, balts, sarkans"

Kas? Modes muzejs

Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise

Kam? 5.–12. klase

Izstāde tapusi sadarbībā ar Aleksandra Vasiļjeva fondu un piedāvās ieskatu trīs visu laiku ietekmīgāko krāsu uztverē un vēsturē, skatītu caur modes prizmu. Eksponāti aptver laikposmu no 19. gadsimta līdz pat mūsdienām.

Izteiksmīgie tērpi un aksesuāri no Aleksandra Vasiļjeva fonda kolekcijas un Modes muzeja krājuma ilustrē trīs "eksistenciālo" krāsu iespaidīgās izpausmes modē: no ampīra laikmeta muslīna kleitām līdz pat mūsdienām, no mazās, melnās kleitiņas līdz modes šedevriem. Skolēniem būs iespēja novērtēt ne vien izcilu šuvēju un izšuvēju veikumu 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma tērpos, bet arī 20. un 21. gadsimta modes dizaineru idejas. Izstādē būs apskatāmi izcilu dizaineru – Vivjenas Vestvudas, Džona Galjāno, Tjerī Muglera, Karla Lāgerfelda, Džanfranko Ferre, Iseja Mijakes un citu – radītie tērpi trīs ikoniskākajās modes krāsās: melnā, baltā un sarkanā.

"Mareunrol's" personālizstāde “Fieldwork: Invisible exercises” Rīgas mākslas telpā.
"Mareunrol's" personālizstāde “Fieldwork: Invisible exercises” Rīgas mākslas telpā.

"Mareunrol’s" personālizstāde "Fieldwork: Invisible exercises"

Kas? Izstāžu zāle "Rīgas mākslas telpa"

Kad? Saskaņā ar darba laiku līdz 2023. gada 29. decembrim; klātienes norise

Kam? 5.–12. klase

Laikmetīgās modes un mākslas dueta "Mareunrol's" personālizstāde ir līdz šim vērienīgākā autoru vizuālo darbu reprezentācija, kurā māksla izgaismojas kā sajūtu telpa – vizuālās izteiksmes līdzekļi, pakļauti mākslinieku radītajam konceptam, ir iedarbīgākais instruments patiesības vēstīšanai. Runa ir par tādu patiesību, kas spēj izurbties pat cauri stereotipu un virspusēju priekšstatu izveidotiem uzslāņojumiem, tādēļ izstādes ietvaros abiem māksliniekiem īpaši svarīgi ir atklāt savas dziļākās intereses un profesionālo dzīvesstāstu. 

Ekspozīciju veido dažādu mediju mākslas darbi un visu telpu caurvij nesinhronizētas skaņas instalācijas, kas tiecas izjaukt citādi starp darbiem pastāvošo harmoniju. Izstāde konceptuāli veidota kā ceļš caur vairākiem etapiem / idejām, kuras simbolizē mākslinieku pašreizējo vizuālo praksi – divas ieejas abu mākslinieku radītajā vidē apzīmē cikla sākumu un ar to saistīto izvēles pieņemšanu; daba saskarsmē ar pilsētvides turbulenci rada kustīgu bilžu ainavu, kurā cilvēks ir tēlnieciski veidots mākslas darbs. Meditācija par radīšanu motivē apdomāt patiesības principus un meklēt skaisto, taču tas nereti var novest pie radošas izdegšanas. Izstāde ir vizuāla mākslinieku darba dienasgrāmata, kas vistiešākajā veidā ļauj apzināties mākslas tapšanas procesualitāti – neredzamos prāta un prakses vingrinājumus.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja izstāde “Katram savs krēsls. Krēsli un sēdēšana Rīgā no 13. gad...
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja izstāde “Katram savs krēsls. Krēsli un sēdēšana Rīgā no 13. gadsimta līdz mūsdienām”.

Izstāde "Katram savs krēsls. Krēsli un sēdēšana Rīgā no 13. gadsimta līdz mūsdienām"

Kas? Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs

Kad? Līdz 2024. gada 27. oktobrim; klātienes norise

Kam? 5.–12. klase

Atzīmējot 250. gadadienu, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs īpaši lepojas ar Latvijā lielāko kultūrvēsturisko mēbeļu kolekciju. Muzeja krājumā tiek glabāti vairāk nekā 400 krēsli, ko rīdzinieki izmantojuši no 17. gadsimta līdz mūsdienām. Izstādē eksponētie teju 50 krēsli no Rīgas vēsturei nozīmīgās un stilistiski daudzveidīgās muzeja krēslu kolekcijas sniedz priekšstatu, kā Rīgas sabiedrībā kopš 13. gadsimta pakāpeniski ienāca rietumu kultūrai raksturīgā sēdēšana krēslos. Krēslu lietošana kļuva arvien demokrātiskāka un izplatījās Rīgas pārvaldē, dažādās organizācijās, publiskajā telpā un privātajos mājokļos. Izstādē dižojas arī krēsli no muzeja krājuma, kas iekļauti Latvijas Kultūras kanonā – tie ir mākslinieka Anša Cīruļa (1883–1942) radītā Rīgas pils Sūtņu akreditācijas zāles interjera daļa.

Materiālais un nemateriālais kultūras mantojums

Izstāde "Strenču fotodarbnīcas salons. Fonā ziema"

Kas? Latvijas Fotogrāfijas muzejs

Kad? Saskaņā ar darba laiku līdz 29. decembrim; klātienes norise

Kam? 5.–12. klase

Izstāde "Strenču fotodarbnīcas salons. Fonā ziema" vēsta par Strenču fotodarbnīcas salona darbību 1920. un 1930. gados, rekonstruējot vidi ar autentiskiem salona priekšmetiem un inventāru. Kā ekspozīcijas centrālais elements ir ziemas ainavas fons, kuru pēc Strenču darbnīcas dibinātāja Dāvja Spundes (1878–1960) pasūtījuma gleznojis mākslinieks Indriķis Zeberiņš (1882–1969). Spunde Strenču fotodarbnīcu dibināja 1909. gadā. 1913. gadā uzcēla modernizētu fotodarbnīcas ēku Rīgas ielā 17, Strenčos, ar stikla rūtojumu jumta daļā, kas ļāva fotosesijās efektīgāk regulēt apgaismojumu. Strenču fotodarbnīcas darbības laikā no 1910. gada līdz 1980. gadu sākumam darbojušies sekojoši fotogrāfi – Jānis Ziemeļnieks (īstajā vārdā Jānis Krauklis, 1897–1930), Konrāds Krauklis (1899–1978), Elza Kraukle (1910–1985), kā arī asistējuši Gunta Kraukle (1937) un Jānis Krauklis (1946–2011).

Izstāde aptver kultūras mantojuma disciplīnu un laikmetīgās vizuālās mākslas nozari, kas mijiedarbojoties veido dialogu un rezultējas pagātnes un tagadnes tradīciju sinerģijā.

Plašāk par programmu "Latvijas skolas soma" un pilns kultūras norišu saraksts atrodams latvijasskolassoma.lv.

Publikācija tapusi sadarbībā ar programmu "Latvijas skolas soma".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti