Līdzīgi izmantojami arī daudzveidīgi kultūras un mākslas darbi un norises – ne vien emocionālai baudīšanai, bet arī kā katalizators sarunām par indivīdam un sabiedrībai svarīgo. Plašajā Latvijas filmu, teātra izrāžu, muzikālo notikumu, izstāžu, muzejpedagoģisko nodarbību klāstā, kas ar valsts finansējumu pieejams programmā "Latvijas skolas soma", atrodams katram vecumposmam un katram iepriekšējās pieredzes līmenim atbilstošs saturs.
Lieliska tēma sarunām ir patriotisma izpratne, un to lieliski aizsākt ar Santas Remeres rakstu "Vispatiesākā patriotisma izpausme". Viņasprāt, vispatiesākā patriotisma izpausme ir medicīnas, sociālo, kultūras un izglītības darbinieku darbs, "turklāt ne jau tikai novembrī, kad jāpilda patriotiskās audzināšanas programma, bet katru dienu, meklējot atbildes uz audzēkņu uzdotajiem jautājumiem, mācot un mācoties sadzīvot, rūpēties, izprast sevi un apkārtējos".
Man liekas, ka šim profesiju uzskaitījumam vajadzētu pievienot laipnus un iejūtīgus policistus, smaidīgas veikalu kasieres, sētniekus, kuri ikvienam novēl labrītu, un tā mēs nonākam pie secinājuma, ka
patriotisms nav svētku tērps, bet ikdienas darba cimdi.
Šī doma atrodama daudzos mākslas darbos – ka ikdienas izvēles, lēmumi un rīcības ir grūtākas nekā mirkļa varoņdarbi, ka vieglāk būt varonim starp citiem nekā būt tam pirmajam un kādu laiku vienīgajam, kurš piedāvā jaunu domu, skatapunktu vai ceļu. Savukārt to, kas notiek, ja paklusē, ja atmet ar roku, ja atdod varu tam, kurš pie tās visaktīvāk rāvies, arī esam pieredzējuši. Vai esam arī sapratuši un no tā mācījušies?
Profesors Tomass Misko trāpīgi teicis, ka "demokrātija ir atkarīga no mūsu spējas pretoties kārdinājumam mānīties un izvairīties no atbildības". Pieliekam šo mērauklu dzīves realitātei un atklājas materiāls visam spektram – no komēdijām līdz drāmām un trilleriem.
Pirms gada kā vērtīgu resursu, kas izaudzis Latvijas valsts simtgades programmā, ieteicām Nacionālo enciklopēdiju, kurā iekļautais šķirklis "Latvijas valsts simtgades svinības" kompakti stāsta par mūsu valsts veidošanu un attīstīšanu, par neatkarības idejas nosargāšanu karu un okupāciju apstākļos, neatkarības atjaunošanas laika priekiem, grūtībām un traģēdijām; par to, kā Latvija – tas ir mēs – mācāmies dzīvot 21. gadsimtā. Iespējams, ka mācību procesā var noderēt arī apkopojošā publikācija par Latvijas valsts pirmajiem simts gadiem. Izdevums "Latvijas valsts simtgade. Pašu radīts un radāms stāsts" pieejams arī pašvaldību publiskajās bibliotēkās. Ja reiz par grāmatām – ceļu pie lasītājiem sāk grāmata, kas sasaistīta ar dokumentālā vēstures raidījumu cikla "Atslēgas" saturu. Raidījumu cikla autors un vadītājs Mārtiņš Ķibilds (1973–2019) bija Latvijas patriots un vēstures entuziasts, kurš uz šķietami zināmo un ikdienišķo prata paraudzīties ar interesi un degsmi, kas pārņēma. Rudens vakari ir labs laiks, lai pirmo reizi vai atkārtoti noskatītos kādu no cikla raidījumiem.
Un izrādās, ka simtgades svētki tāpat kā darbi nebeidzas – šoruden tiek atzīmēti Saeimas un Valsts prezidenta institūta simts gadi, kas nozīmē jaunas, interesantas diskusijas, publikācijas un citus bezmaksas resursus un sarunu tēmas. Tāda pati cienījama jubileja Liepājas operai, un ar to jau nekas nebeigsies.
Protams, ka svētkos vajag prieku, un tas ir klātesošs arī šajā izlasē iekļautajās kultūras norisēs. Svētki jāsvin un mūsu valsts jāgodina, taču labāk to darīt nevis ar iemācītām frāzēm, bet to īpašo un neatkārtojamo, ko tikai mēs katrs – un vēl labāk, ja kopā – varam darīt labākas, taisnīgākas un laimīgākas sabiedrības veidošanai.
Kultūras norišu izlase valsts svētku mēnesim
Lasi par:
Mūzika
Koncertuzvedums "Pār deviņi novadiņi"
Kas? "Lielais dzintars"
Kad? 8. novembrī pulksten 11.00; klātienes norise
Kam? 5.–9. klase
Ar vārdiem "folklora" un "tautasdziesmas" skolēni sastopas latviešu valodas un literatūras, kā arī mūzikas stundās. Vai tie ir tikai mistiski svētki un dainutēva pierakstītas četrrindes skapī? Tās ir arī šodien skanošas dziesmas, danči, melodijas un patiesībā viss, kas veido mūsu pasaules redzējumu.
"Lielais dzintars" skolēnus aicina doties ceļojumā cauri Latvijai. Cik garš ir Kurzemes garais sauciens? Vai Zemgalē visi dzied par zemi? Kā Vidzemes kalni ietekmē to, kā dzied? Ar ko Latgale atšķiras no citiem novadiem? Ceļojumu vadīs dziedātāja un skolotāja Igeta Ozoliņa, grupas "Tautumeitas" solistes Asnate un Aurēlija Rancānes, Edgars Zilberts no folkloras un seno cīņu kopas "Vilkači", kā arī folkloras kopas "Tarkšķi" un "Ķocis" un deju kopa "Dzirnas".
Tautas mūzikas kopas "Trejasmens" seno karavīru dziesmu koncerts
Kas? Tautas mūzikas kopa "Trejasmens"
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Koncertā izskanēs senās karavīru dziesmas, kurās attēlota tēvzemes mīlestība, gatavība to aizstāvēt, dienēšana dažādu valstu un tautu armijās, atvadīšanās no līgavas un vecākiem, dodoties karā, kā arī citas tēmas. Muzikālo izpildījumu papildinās senie instrumenti, par kuriem mūziķi arī pastāstīs: taures, dūdas, stabules, bungas, kokles u. c.
Kopas "Trejasmens" mūziķi ir ģērbušies tagadējās Latvijas teritorijas viduslaiku rekonstrukcijas apģērbos no 10.–14. gs.
Teātris
Politiskā rasola izrāde "Vēlēšanās"
Kas? "Kvadrifrons"
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 10.–12. klase
Par vienu no mūsdienu demokrātiju priekšrocībām tiek uzskatītas sabiedrības plašās līdzdalības iespējas politikas veidošanā. Tomēr visizplatītākā un atbildīgākā politiskās līdzdalības forma ir dalība vēlēšanās.
Izrāde "Vēlēšanās" ir politisks stendaps ar pavāršova elementiem, ko izrādes komanda veidojusi izrādīšanai Latvijas vidusskolās, lai sniegtu vidusskolēniem priekšstatu par to, ka ikviens sabiedrības loceklis var ietekmēt mūsu valsts un sabiedrības nākotni.
Visā Latvijā apkopotie dati apstiprina, ka visbiežāk vēlēšanās piedalās vecāka gadagājuma cilvēki. Jauniešu nelielā aktivitāte visbiežāk skaidrota ar atšķirīgām prioritātēm attiecīgajā vecuma posmā un ar mazāku informētību par to, kā funkcionē sabiedrības pārvaldes sistēma. Izrādē "Vēlēšanās" aktieris Jānis Kronis tiksies ar vidusskolēniem, lai interaktīvas un aizraujošas izrādes formā vienotos par ideālā rasola recepti. Piedaloties aizklātā balsojumā, skolēni kopīgi lems par populāro salātu sastāvdaļām un to proporcijām, kā arī nepiespiestā gaisotnē iepazīsies ar līdzšinējo Saeimas sasaukumu un demokrātisko vēlēšanu sistēmu. Jaunieši tiek aicināti aizdomāties par savu atbildību un līdzdalības nepieciešamību, jo izlemjot nepiedalīties vēlēšanās, mēs sakām: "Nākamos četrus gadus es esmu gatavs ēst rasolu, kura sastāvdaļas noteicis kāds cits."
Patriotiski muzikāla mistērija, stāsts par Brīvības cīņām "Mūžības skartie"
Kas? "Vilsons Production" un Jāņa Lūsēna mūzikas nams "Ozolu skola"
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Viens no Aleksandra Čaka daiļrades vadmotīviem bija personības brīvība, kas visspilgtāk izpaudās poēmu ciklā "Mūžības skartie", kur strēlnieku tēli attēloti kā pilsoniskās un valstiskās brīvības iemiesojums. Daiļdarba liktenis bija tikpat sarežģīts kā Čaka dzīve – sākot ar vispārēju atzinību un beidzot ar valsts politiskās vadības un paša Čaka noliegumu. Cikla tapšana aizsākās 1930. gadā ar poēmas "Strēlnieku atgriešanās" publikāciju un tūlītēju lasītāju atzinību. Vēlāk, Čakam strādājot Latviešu veco strēlnieku biedrības izdevumu redakcijā un veidojot žurnālu "Latviešu Strēlnieki", viņš satikās un iepazinās ar strēlniekiem un viņu cīņu stāstiem, no kuriem tapa poēmu cikls "Mūžības skartie". Čaka poēmu cikls "Mūžības skartie" ir viens no latviešu literatūras klasikas stūrakmeņiem un pamatoti ierakstīts Latvijas Kultūras kanonā.
Aktieris Mārtiņš Vilsons, komponists Jānis Lūsēns un mūziķe Evija Mundeciema ietērpuši Čaka tekstus spēcīgā, patriotiskā, emocionālā un mākslinieciskā valodā, kas ļauj līdzdzīvot un saprast latviešu strēlnieku varonību un neatkarīgas valsts izveides augsto cenu, kuru viņi samaksāja arī par mūsu brīvību un labklājību.
Digitālā izrāde "Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris"
Kas? Latvijas Nacionālais teātris
Kad? Pēc pieprasījuma; digitāla norise
Kam? 7.–12. klase
Valsts dibināšanas dienas simulācija, iespēja pašiem personīgi atgriezties 100 gadus senā pagātnē, Rīgā, Pilsētas II teātrī, kur kopā sanāca gan drosmīgi un stratēģiski valstiski domājoši, gan vienkārši avantūristiski noskaņoti un nejauši iesaistīti cilvēki, kas pieņēma vēsturisko Latvijas Republikas proklamāciju. Starp patriotiski un jūsmīgi noskaņotiem bija arī skeptiski un visu apšauboši cilvēki, starp gudriem un erudītiem – apjukuši. Visas šīs balsis skanēs jums ausīs, un jums būs jāizšķiras, pie kuriem vēlaties piederēt jūs.
Izrādes ieraksts veikts, lai iemūžinātu un digitalizētu vienu no oriģinālākajām pēdējo gadu izrādēm, ko skolēni var piedzīvot attālināti – klasē vai mājās, vērojot valsts proklamēšanas notikumus savā viedierīcē, datorā vai pieslēdzot pie televizora.
Kino
Filma "Janvāris"
Kas? Filmu studija "Mistrus Media"
Kad? No 11. novembra Latvijas kinoteātros un pēc pieprasījuma filmu izplatītājiem (Latvijas Kinematogrāfistu savienība, biedrība "Kinopunkts" u. c.)
Kam? 6.–12. klase
1991. gada janvāris. Pēc skolas beigšanas Jazis nevar izlemt, kā dzīvot tālāk, viņam draud iesaukšana Padomju armijā. Pirmās nopietnās attiecības, 90. gadu sākuma bohēma, paaudzes protests. Latvijā tikmēr turpinās cīņa par valsts neatkarību, padomju milicijas speciālo uzdevumu vienības OMON draud apstādināt baltiešu brīvības cīņu, Rīgā sāk būvēt barikādes. Filmas jaunie varoņi ir tālu no jebkādas politiskās dzīves, taču apstākļi viņiem liek nonākt notikumu epicentrā un izdarīt izvēli.
Romas Starptautiskajā filmu festivālā filma "Janvāris" uzvarēja konkursa galvenajā kategorijā "Progresīvais kino", filmas režisors Viesturs Kairišs tika atzīts par labāko režisoru, savukārt filmas galvenās lomas atveidotājs Kārlis Arnolds Avots izcīnījis labākā aktiera darba balvu.
Filma "Dziesmuvara"
Kas? Filmu studija "Terra Europa"
Kad? Bezmaksas norise
Kam? 7.–12. klase
Līdz ar pirmo vidzemnieku dziedāšanas dienu Dikļos 1864. gadā un 1873. gada Pirmajiem Vispārējiem latviešu dziedāšanas svētkiem Rīgā, Dziesmu svētki kļuvuši par neatņemamu latviskās identitātes sastāvdaļu. Filmā atainoti centieni Dziesmu svētkus pakļaut dažādiem ideoloģiskiem mērķiem un tautas attapība to nepieļaut. Dziesmuvara tautai devusi spēku izcīnīt neatkarīgu valsti, izturēt karos, pretoties pārtautošanai. Dziesmu svētkos nostiprinājies mūsu garaspēka karaspēks, kas Trešajā atmodā izrādījies stiprāks pat par padomju okupantu bruņotajiem spēkiem.
Multimediālā dejas izrāde "Latvju zīmēs rotāties"
Kas? Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar biedrību "Vektors"
Kad? 18. un 19. novembrī Forum Cinemas "Kino Citadele"; klātienes norise
Kam? Ikviens interesents
Multimediālā izrāde ir īpašs notikums latviešu skatuviskās tautas dejas vēsturē – ierastā stadiona vai skatuves formāta vietā zīmes kārtojās digitālā vidē, saplūstot tehnoloģijai ar tradīciju, deju rakstiem ar animācijām un montāžas iespējām uz lielākā kino ekrāna Ziemeļeiropā.
Izrāde pirmizrādi piedzīvoja 2022. gada janvārī un tapa laikā, kad amatiermākslas kolektīvu darbība bija pakļauta stingriem ierobežojumiem. Ideja veidot šāda veida izrādi radusies, tieši pateicoties attālinātajam mēģinājumu procesam. Horeogrāfe Dagmāra Bārbale ieraudzīja, ka ierastā stadiona vai skatuves formāta vietā dejotājus iespējams apvienot digitālajā vidē, filmējot katru no 600 dejotājiem atsevišķi un izkārtojot latvju rakstos ar video montāžas palīdzību.
Ļoti nozīmīga loma izrādē ir mūzikai – 15 oriģinālus tautasdziesmu tekstos balstītus skaņdarbus veidojis komponists Mārtiņš Miļevskis, Saulkrastu koris "Anima", Bungu un dūdu mūzikas grupa "Auļi", mūziķi Otto Trapāns, Undīne Balode, Jānis Kalniņš un Latvīte Cirse.
Vērienīgo projektu īstenoja mākslinieciskā darba grupa: idejas autore un horeogrāfe-inscenētāja Dagmāra Bārbale, režisors Reinis Suhanovs, komponists Mārtiņš Miļevskis, vokālo aranžējumu autore Laura Leontjeva, video režisors Reinis Blūms un skaņu režisors Kaspars Bārbals.
Materiālais un nemateriālais kultūras mantojums
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja piedāvājums
Muzejpedagoģiskā nodarbība izstādē "Satversme 100+"
Kas? Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
Kad? No 8. novembra pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Izstāde "Satversme 100+" iepazīstina ar Latvijas konstitūcijas tapšanas vēsturi, vēsturiskajām izmaiņām, ko tā ieviesa, un aicina domāt, diskutēt un novērtēt pamatlikumā paustās idejas un vērtības arī mūsdienās.
Nodarbības laikā skolēni uzzina galvenos Satversmes pamatprincipus, salīdzinot Satversmes ietvertās normas un tiesības ar dažādu sabiedrības grupu iespējām pagātnē – Livonijas, Kurzemes–Zemgales hercogistes un Krievijas impērijas laikā. Izprotot Satversmes ieviestās pārmaiņas un vēsturisko nozīmi, ar scenogrāfiski izveidotas vides un multimediju palīdzību nodarbībā iepazīstina ar Satversmes autoriem un likuma tapšanu, kā arī Satversmes likteni vēstures griezumā: pēc 1934. gada 15. maija, Latvijas neatkarības zaudēšanas un neatkarības atjaunošanas. Skolēni pētīs dažādus vēstures avotus, ar uzdevumu palīdzību iejutīsies dažādu laikmetu sabiedrībās.
Nodarbības noslēgumā skolēni apgūst Satversmes piedāvātās un garantētās pilsoniskās līdzdalības iemaņas, pie interaktīva "balsošanas galda" piedaloties nobalsošanā par kādu svarīgu jautājumu un pamatojot savu izvēli.
Lāčplēša diena muzejā
Kas? Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
Kad? 11. novembrī; gan klātienes norise, gan digitāla norise
Kam? Ikviens interesents
11. novembrī plkst. 9.30 Latvijas Nacionālais vēstures muzejs aicina sekot līdzi videoreportāžai, kurā notiks svinīga eksponēšana, stāstījums par Lāčplēša Kara ordeņa vēsturi un Lāčplēša dienas tradīcijām (tiešsaistē). Vēlāk no 10.00 līdz 18.00 būs iespēja klātienē apskatīt Lāčplēša Kara ordeņa pilna komplekta izstādi, kā arī citas Latvijas vēstures ekspozīcijas un izstādes. Dienas noslēgumā plkst. 16.00 un 17.00 apmeklētāji kopā ar muzeja Numismātikas nodaļas speciālistiem varēs doties ekskursijā par Lāčplēša Kara ordenim veltīto izstādi. Visas norises 11. novembrī muzejā būs bez maksas.
Ceļojošā izstāde "Nāve mīt mūsu vidū. Deportācijas uz Rīgu un holokausts vācu okupētajā Latvijā"
Kas? Latvijas Okupācijas muzejs
Kad? No 31. oktobra līdz 11. decembrim; klātienes norise
Kam? 7.–12. klase
Izstāde stāsta par nacistu okupācijas laika deportācijām uz Rīgu un tur veiktajām slepkavībām, kā arī to, kā šie noziegumi ir atspoguļoti pēc Otrā pasaules kara beigām. Rīga bija Latvijas ebreju dzīves centrs 20. gs. pirmajā pusē. Pēc vācu karaspēka iebrukuma 1941. gada jūlijā pilsēta kļuva par deportāciju galamērķi un nacistu piekoptās iznīcināšanas politikas vietu. SS, policijas un vērmahta karaspēka, kā arī vietējo palīgvienību dalībnieki nogalināja gandrīz visus Latvijas un no Vācijas, Austrijas un Čehijas deportētos ebrejus. Izdzīvojušie reti atgriezās dzimtenē. Pastrādātie noziegumi netika vispusīgi juridiski izvērtēti viņu dzimtajās zemēs un politiska interese par ebreju upuru pieminēšanu bija maza.
Muzejpedagoģiskā nodarbība "Mana dzimtene Latvija"
Kas? Ogres Vēstures un mākslas muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 5.–9. klase
Izmantojot muzeja krājuma priekšmetus un attēlus, skolēni iepazīstas ar Latvijas vēsturi un svarīgākajiem notikumiem laiku lokos. Nodarbība sākas ar stāstījumu par ledus laikmetu Latvijas teritorijā un kā šeit izskatījās lielo ģeoloģisko procesu norisēs. Skolēni uzzina par pirmo cilvēku ienākšanu Latvijā, par latviešu tautības veidošanos, Latvijas tapšanu par rūpniecības un tirdzniecības centru, kur arī Ogrei ar tās atrašanos Daugavas krastā gadsimtu gaitā bija nozīmīga loma.
Nodarbības otrajā daļā tiek runāts par Latvijas Republikas izveidi, akcentēta Latvijas simbolika un skolēniem ir iespēja veidot pašiem savu oriģinālo aplikāciju, pēc atmiņas kā puzli salikt Ogres ģerboni, Latvijas lielo un mazo ģerboni, to aplicēt un izkrāsot.
Nodarbības laikā skolēni tiek iesaistīti diskusijā par to, kā ir veidojusies un mainījusies tagadējās Latvijas teritorija, vēsture, ekonomika, kā arī to, kas ir ietekmējis mūsu zemes iedzīvotāju likteņus.
Muzejpedagoģiskā nodarbība "Reiz cīņās par Latviju"
Kas? Ogres Vēstures un mākslas muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Laikaposms pēc Pirmā pasaules kara daudzviet pasaulē bija satraukumu un lielu pārmaiņu laiks. 1918. gadā tika nodibināta Latvijas valsts. Nodarbības laikā skolēni, izmantojot muzeja krājuma eksponātus, uzzina par Latvijas dibināšanas notikumiem un par tiem drosmīgajiem cilvēkiem, kuri gāja kara laukā un cīnījās par savu dzimteni. Ogres novadnieki – četri brāļi Blaui – par varonību kaujās tika apbalvoti ar mūsu valsts augstāko militāro apbalvojumu – Lāčplēša Kara ordeni.
Skolēni atbilstoši vecumposmam tiek iepazīstināti ar Lāčplēša Kara ordeni, tā dizainu, detaļu nozīmi. Būs apskatāms ogrēnieša Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Jāņa Sniedzes diploma oriģināls, kā arī citi ar brīvības cīņām saistīti priekšmeti.
Bezmaksas norises
Kultūras un patstāvīgas domas interneta žurnāla Satori.lv rakstu sērija "Laikmetīgais patriotisms"
Kas? Kultūras un patstāvīgas domas interneta žurnāls Satori.lv
Kam? 9.–12. klase
Rakstu sērija jautā, kā rodas mīlestība pret Latviju? Ne jau pēc vienas formulas. Šis gads to ir pierādījis. Par Latviju iestājas gan ar Abrenes uzrakstu uz krūtīm, gan ar sojas pienu ūsās. Pie agresoru vēstniecībām piketē gan Dainu skapja, gan Lindes un Hirša fani. Zemessardzē stājas vīri, kuriem Latvijas kods ir tēva rudzu lauks, un sievas, kurām tas ir gājiens dabā ar Zaļgalvi. Un katrs patriots ir vērtība.
Vizuālās komunikācijas speciāliste Santa Remere raksta: "Patriotisms ir radošs darbs, kas prasa spēju reaģēt uz vienmēr mainīgiem apstākļiem, strādāt ar visdažādākajiem indivīdiem, paaudzēm, tehnoloģijām un sabiedrības grupām. Strādāt ar sevi, lai neizdegtu un saglabātu motivāciju. Tā ir uzticēšanās un paļaušanās uz cilvēcību. Pacietība un pārliecība, ar kādu cilvēki paliek strādāt savā profesijā līdz absurdam neizdevīgos apstākļos, visbiežāk nav nekas cits kā mīlestības apliecinājums un vispatiesākā patriotisma izpausme."
Autoru pārdomas rosinās arī skolēnu un skolotāju diskusijas par to, kas ir patriotisms, kā tas izpaužas un ko tas nozīmē katram no mums.
Plašāk par programmu "Latvijas skolas soma" un pilns kultūras norišu saraksts atrodams programmas mājaslapā.
Publikācija tapusi sadarbībā ar programmu "Latvijas skolas soma".
