Stāsti par vēsturi un mūsdienām. «Latvijas skolas somas» 4. maija kultūras norišu izlase

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Tā vien liekas, ka pirmie pavasara ziedi, kas, izmantojot vismazāko piesaulīti, pierāda pasaulei savas tiesības uz esību un koši svin dzīvi, rāda piemēru arī cilvēkiem – apzināties mērķi un atrast, ja nepieciešams, kaut vai spraugu asfaltā, pa kuru izkļūt brīvībā. Pavasara un brīvības svētki ir arī 4. maijs, jo šī 1990. gada diena ir viens no diviem nozīmīgākajiem datumiem Latvijas valsts vēsturē. Nu jau vairākus gadus tos svinam ar kopā sanākšanu pie balti klātiem galdiem un, kas vēl svarīgāk, ar sarunām par to, kas notika, kā bija, ko un kāpēc kurš darīja un ko tas viss nozīmē šodien.

Tiesa gan, pieaugušajiem nereti piemirstas, ka viņu sarunu biedri vai klausītāji nav pieredzējuši ne 1990. gada maija pacilājošo saviļņojumu, ne laiku pirms un pēc tam, kad eiforija un ticība ideāliem savijās ar dzīves praktiskās puses apstākļiem un vajadzībām.

Tāpēc, ja gribam, lai atmiņas dzīvo un palīdz veidot labāku šodienu un nākotni, mums jāpalīdz saviem bērniem un jauniešiem tās saredzēt, sadzirdēt un izjust ne vien kognitīvi, bet arī emocionāli.

Un te vislabākie palīgi būs kultūras norises, radot kopīgu pieredzi un pārdzīvojumu un atverot durvis domām un sarunām, kas var notikt gan skolā, gan ģimenes un draugu lokā.

Šajā programmas "Latvijas skolas soma" komandas veidotajā kultūras norišu izlases speciālizlaidumā aicinām jūs izmantot gan to, ko jau atzinīgi novērtējuši pedagogi un skolēni – koncertsarunas, muzeju nodarbības, filmas – gan arī jaunumus, kas nupat pievienojušies plašajam iespēju klāstam. Uzzinot, cik liela nozīme Latvijas neatkarības atgūšanā bijusi mūzikai un dzejai ar tajā iekodētajiem zemtekstiem un savējo atpazīšanu, šodienas jauniešiem vieglāk saprast, ka koncerti un mākslas akcijas Ukrainas atbalstam ir kas daudz vairāk par stilīgu tusiņu. Vecākiem atliek vien rūpīgi ieklausīties, ko bērni sadzirdējuši un sapratuši, un tad atklāti padalīties ar saviem jaunības gadu stāstiem, lai meklētu kopīgo un atšķirīgo. Ļoti iespējams, ka rezultāts pārsteigs abas puses.

Savulaik 4. maija kontekstā lieliski iederējās Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra izrāde "Neatkarības bērni", kas diemžēl vairs nav pieejama (tas māca izmantot teātru piedāvājumus, jo tie nebūs pieejami mūžīgi). Tagad spēcīgu un skolēnu jau augstu novērtētu izrādi "Mēs, roks, sekss un PSRS" sarūpējis Valmieras Drāmas teātris. Līdzīgi kā nesen latviešu valodā publicētā Reina Rauda (Rein Raud) grāmata "Perfektā teikuma nāve", izrāde sasaucas ar šī brīža notikumiem Eiropā un ļauj atskārst smago pieredzes nastu, ko negribot un neapzināti saņem katra nākamā paaudze.

Daudzviet pasaulē vecāki un pedagogi smagu vēstures jautājumu izpratnes veidošanai izmanto Evas Bantingas (Eve Bunting) alegoriju "Lielie briesmoņi"*. Tas ir stāsts par idillisko mežu, kurā bezrūpīgi savas dienas vadīja tā iemītnieki, līdz ieradās Lielie briesmoņi un labā dzīve beidzās. Liekas, ka viss skaidrs, vainīgs ārējais ienaidnieks, bet vai tikai? Laikam jau visos laikos mums jāatceras par lielajiem briesmoņiem, kuri tik veikli prot iestāstīt, ka tās vāveres kuplastes, tie putni čiepstētāji vai kādi citi līdzās esošie patiesībā paši vainīgi un mums nu nemaz nav vajadzīgi. Dažkārt viņi iebaida, citreiz – piesola kārumu vai atzinību, līdz it kā nemanāmi esam kļuvuši par līdzdalībniekiem netaisnīgu lēmumu pieņemšanā. Vai tas kaut ko atgādina?

Kultūras pieredze atkal kalpo kā platforma domāšanai un sarunām, kas tālāk ietekmē mūsu rīcību, piemēram, kā es izturēšos pret šo "citādo" bērnu manā klasē, pret jauno kaimiņu, pret melnīgsnējo kurjeru, kurš, starp citu, lieliski veic savu darbu.

Risinās sarunas par brīvību, pie kuras tik viegli pierast, un par smagām izvēlēm, kas jāveic arī visbrīvākajam cilvēkam. Par to, kas jādara pašam, un to, ko var paveikt tikai kopīgiem spēkiem.

Tieši tādēļ šo skaisto un nozīmīgo svētku laikā vēlamies vēlreiz akcentēt, ka bērniem un jauniešiem domātās kultūras programmas mērķis ir radīt tādas pieredzes, kas spēcina individuālo brīvību (katram jādomā ar savu galvu) un vienlaikus sasaista mūs kā kopienu, jo tikai kopā esam patiesi stipri (bet kopiena nav sastingusi un nemainīgi noslēgta). Izmantojiet paši programmas "Latvijas skolas somas" saturisko piedāvājumu un mudiniet savu bērnu skolotājus izmantot valsts piešķirtos līdzekļus saturiski bagātu un formas ziņā jauniešus uzrunājošu norišu iepazīšanai. Noskaidrojiet, ko bērni pieredzējuši, un pārrunājiet gūtos iespaidus; iespējams, ka gūsiet idejas nākamajam kultūras iepazīšanas gājienam šajās vai nākamajās svētku dienās.

Lai svētku un solidaritātes karogi plīvo zilās un mierpilnās debesīs!


* Dzejolis–alegorija kopā ar metodiskajiem ieteikumiem atrodams materiālā "Sociālās zinības pamatskolā":

Dokumenti

“Sociālās zinības pamatskolā”.pdf

Lejuplādēt

1.54 MB

“Latvijas skolas somas” kultūras norišu izlase, sagaidot 4. maiju

Mūzika

Koncertprogramma “Atmodas dziesmas. Dziesmotā revolūcija”
Koncertprogramma “Atmodas dziesmas. Dziesmotā revolūcija”

Koncertlekcija “Atmodas dziesmas. Dziesmotā revolūcija”

Kas? “Dzīvā skaņa”

Kad? Pēc pieprasījuma; gan klātienes, gan digitāla norise

Kam? 1.–12. klase

Koncertlekcija “Atmodas dziesmas. Dziesmotā revolūcija” ir muzikāls stāsts par Latvijas nesenās vēstures notikumiem – Trešo Atmodu, Dziesmoto revolūciju un Latvijas neatkarības atjaunošanu. Šis kultūras notikums, sasaucoties ar pasaulē notiekošo, palīdzēs iepazīt mūzikas klātbūtnes nozīmi vēsturiskos notikumos.

Programmā iekļautas nozīmīgākās un simboliskākās atmodas laika dziesmas, kas savijas ar stāstu par to, kā notika Latvijas neatkarības atgūšana. Skanēs Zigmara Liepiņa, Imanta Kalniņa, Raimonda Paula un Jura Kulakova radītā mūzika. Stāsts par neatkarības atgūšanu veidots, konsultējoties ar Latvijas vēsturniekiem. Koncertstāstu papildinās gan vēsturiski kinokadri, gan īpaši veidoti videomateriāli. Programma ir interaktīva, skolēniem būs iespēja gan uzzināt ko jaunu, gan parādīt savas zināšanas un dziedāt visiem kopā. Pedagogiem tiek piedāvāti jautājumi, ko uzdot skolēniem, lai palīdzētu izprast koncertlekcijas saturu.

Teātris

Izrāde “Nasing spešal” Ģertrūdes ielas teātrī
Izrāde “Nasing spešal” Ģertrūdes ielas teātrī

Izrāde “Nasing spešal”

Kas? Ģertrūdes ielas teātris

Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika; klātienes norise

Kam? 10.–12. klase

Izrādes “Nasing spešal” pamatā ir viena no ilgākajām Saeimas sēdēm atjaunotās Latvijas vēsturē – tā sākās 2008. gada 11. decembrī, turpinājās līdz nākamās dienas rītam un pēc nedēļu ilga pārtraukuma noslēdzās 2008. gada 18. decembrī, kopā ilgstot 28 stundas un 16 minūtes. Sēdes darba kārtībā bija nākamā gada valsts budžeta un tā pavadošo likumprojektu grozījumi un Administratīvi teritoriālās reformas likums. Tobrīd Latviju skāra pasaules ekonomiskā un vietējā politiskā krīze, un, kaut gan valdības un Saeimas īstenotie pasākumi vēlāk tika nodēvēti par “veiksmes stāstu”, tie būtiski iedragāja Latvijas sabiedrības uzticību valdībai un parlamentam nākotnē.

“Nasing spešal” tekstu veido Saeimas deputātu un valdības pārstāvju runātais sēdes laikā, ko izrādes radošā komanda pārstrādājusi krāsainā dokumentālā mozaīkā, skatītājiem tuvplānā atklājot aizrautīgu cīņu par varu un vēlētāja balsi.

Izrāde “Mēs, roks, sekss un PSRS”
Izrāde “Mēs, roks, sekss un PSRS”

Izrāde “Mēs, roks, sekss un PSRS”

Kas? Valmieras Drāmas teātris

Kad? Pēc teātra repertuāra; klātienes norise

Kam? 10.–12. klase

Šis ir stāsts par jauniem cilvēkiem, kuri 1985. gadā piedzīvoja leģendāro grupas “Pērkons” koncertu Ogres estrādē un tam sekojošo vilciena izdemolēšanu. Trīs draugi – septiņpadsmitgadīgie Andrejs, Vizma un Uģis – klausās mūziku, cenšas atrast savu vietu dzīvē, risina attiecības viens ar otru, ar savām ģimenēm un komunistisko režīmu. Viņu alkas pēc neatkarības no vecāku un iepriekšējo paaudžu uzskatiem un kontroles sakrīt ar lielajām, kolektīvajām, gaisā jūtamajām alkām pēc pārmaiņām un brīvības. Izrādē skanēs arī “Pērkona” mūzika, katrai dziesmai kļūstot par nozīmīgu daļu no stāsta.

Kino / audiovizuālā māksla

Filma “Drosmes diena”
Filma “Drosmes diena”

Filma “Drosmes diena”

Kas? Filmu studija “Red Dot Media”

Kad? Pēc pieprasījuma; digitāla norise. Filma skatāma arī sabiedrisko mediju satura atskaņotājā Replay.lv

Kam? 7.–12. klase

Filmas pamatā ir materiāli par 1983. gada tiesas prāvām pret citādi domājošajiem – šajā gadā uz cietumiem un nometnēm tika nosūtīti ārkārtīgi daudz cilvēku, kuri nespēja samierināties ar pastāvošo iekārtu. Tomēr kāds no tiesājamiem atļāvās līdz šim neiedomājamo – publiski skaļi paust patiesību par vardarbīgo padomju valsti un okupāciju. Tas bija Gunārs Astra. Tā bija īstena drosme, kas līdz pat Atmodas gadiem un PSRS sabrukumam iedrošināja tautu nebaidīties. Gunārs Astra tika divas reizes represēts, kopumā ieslodzījumā pavadīja nepilnus 20 gadus.

4. maija Latvijas filmu maratons klātienē un tiešsaistē (bezmaksas)

Kas? Nacionālais Kino centrs

Kad? 4. maijā klātienes seansos kinoteātrī “Splendid Palace” un Rīgas apkaimēs, kā arī tiešsaistē portālā filmas.lv

Kam? 1.–12. klase

Pēc divu pandēmijas gadu pārtraukuma, kura laikā 4. maija Latvijas filmu maratons pārcēlās tiešsaistē – Nacionālā kino centra portālā filmas.lv –, šogad tas atkal atgriežas kinoteātrī “Splendid Palace”, bezmaksas klātienes seansos abās kinozālēs. Ielūgumus uz kinoteātra seansiem no 27. aprīļa varēs saņemt kinoteātra kasē vai piereģistrēt elektroniski kinoteātra mājaslapā; detalizēta informācija par seansiem un pieteikšanos sekos.

Muzeji un arhīvi / atmiņu institūcijas

Vašingtona, ASV 20. gs. 80. gadi.
Vašingtona, ASV 20. gs. 80. gadi.

Izstāde “Nyet, Nyet, Soviet! Politiskie protesti un demonstrācijas ārpus Latvijas 1945–1991”

Kas? Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē”

Kad? No 10. maija; klātienes norise (Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā)

Kam? 5.–12. klase

Izstāde “Nyet, Nyet, Soviet! Politiskie protesti un demonstrācijas ārpus Latvijas 1945–1991” apkopo trimdas latviešu politisko protestu un demonstrāciju pieredzi, kas rosina mūs būt ne tikai sabiedriski aktīviem un līdzatbildīgiem, bet arī izprast savas valsts brīvības cenu un katra paša iesaisti tās saglabāšanā. Izstāde rosina meklēt atbildes uz jautājumu “Ko tu dari Latvijas brīvības labā?”.

Nodarbības laikā (aptuveni viena stunda) jauniešiem būs iespēja iepazīties ar izstādi, meklējot atbildes uz āķīgiem jautājumiem, būs pašiem jādomā, kā varētu izteikties par sev svarīgām tēmām, izgudrojot atbilstošus saukļu, kā arī būs iespēja uzgleznot savu vēstījumu uz sešus metrus gara “Brīvības mūra”.

Milicijas darbinieki vēršas pret ziedu nolicējiem pie Brīvības pieminekļa. Rīga, 1987. gada 23. augu...
Milicijas darbinieki vēršas pret ziedu nolicējiem pie Brīvības pieminekļa. Rīga, 1987. gada 23. augusts

Muzejpedagoģiskā nodarbība “Gara spēka atmoda”

Kas? Latvijas Okupācijas muzejs

Kad? Pēc pieprasījuma; digitāla norise no 9. līdz 19. maijam

Kam? 9.–12. klase

Nodarbībā izmantoti muzeja jaunās ekspozīcijas elementi un plašs video materiālu klāsts. Skolēni uzzinās par situāciju pirms atmodas, par svarīgākajiem notikumiem un organizācijām, taču vislielākā uzmanība tiks veltīta tieši tautas gara spēkam, kas izpaudās dažādos veidos – gan iestājoties pret vides sagandēšanu, (jo vide nav tikai vide), gan drosmē doties pie miliču un trolejbusu vadu ieskautā Brīvības pieminekļa, lai pieminētu īpašu notikumu gadadienas. Runāsim un klausīsimies Dziesmotās revolūcijas fenomenu un pievērsīsimies unikālajam Baltijas ceļam, akcentējot vienu no demokrātijas pamatiezīmēm – vārda un  ticības brīvību.

Lai nodarbība izdotos pēc iespējas labāka, aicinām skolēnus pirms nodarbības veikt mājasdarbu – ar aptaujas palīdzību izzināt savu tuvinieku pieredzi atmodas notikumos. Aicinām skolotājus parūpēties par to, lai skolēni saņemtu un izdarītu savu mājas darbu, kā arī rosinām skolotājus izmantot šīs intervijas kā mācību procesa sastāvdaļu.

Fotoizstāde "Deklarācijai "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" 30"...
Fotoizstāde "Deklarācijai "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" 30" Brīvības laukumā 2020. gada augustā

Fotoizstāde “Deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” (bezmaksas)

Kas? Latvijas Nacionālais arhīvs

Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise Rīgas Ukraiņu vidusskolā (no 2. līdz 20. maijam), Latvijas Nacionālā arhīva izstāžu logos (no 2. līdz 6. maijam) un Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē (līdz 13. maijam)

Kam? 9.–12. klase

Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 4. maijā pieņemtajai Deklarācijai “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” bija izšķiroši svarīga iekšpolitiska un ārpolitiska nozīme valsts neatkarības atjaunošanas procesā. Deklarācija ir mūsu valsts kontinuitātes pamats, jo ar tās pieņemšanu tika atjaunota 1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas Republika. Tās pieņemšana apliecināja, ka, lai arī Latvijas neatkarības piekritēji ir izvēlējušies nevardarbīgu un konstitucionālu neatkarības atjaunošanas ceļu, tie ir gatavi uz drosmīgiem un principiāliem lēmumiem.

Izstādē atspoguļoti ne tikai 4. maija notikumi, bet šis tautas vēstures izšķirošais brīdis ir skatīts arī citu Trešās atmodas notikumu kontekstā, kuri Neatkarības deklarācijas pieņemšanu padarīja iespējamu.

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcija
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcija

Muzejpedagoģiskā programma “Mana Latvija”

Kas? Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

Kad? Pēc pieprasījuma; gan klātienes, gan digitāla norise

Kam? 1.–9. klase

Nodarbības laikā skolēni iegūs jaunu informāciju un izpratni par Latvijas vēsturē nozīmīgiem datumiem – 1918. gada 18. novembri, 1919. gada 11. novembri, 1990. gada 4. maiju; valsts simboliem – karogu, ģerboni, himnu; ievērojamām personībām – Jāni Čaksti, Oskaru Kalpaku, Kārli Ulmani, Daini Īvānu. Laikmeta noskaņas izprast palīdzēs vēsturiskās fotogrāfijas un priekšmeti. Savu vērību un izpratni par dzirdēto skolēni pārbaudīs, saliekot laika līniju ar vēsturiskiem attēliem un faktiem. Programmas rezultātā pieaug skolēnu patriotisms, cieņa pret Latvijas valsti, tās simboliem.

Ekspozīcijas “Valstiskās neatkarības atjaunošana 1987.–1991. gads” iepazīšana

Kas? Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzejs

Kad? Pēc pieprasījuma; gan klātienes, gan digitāla norise

Kam? 9.–12. klase

Skolēni izzinās Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanas procesus 20. gadsimta 80. un 90. gadu mijā līdz Latvijas pievienošanās NATO un Eiropas Savienībai. Pievienotā aktivitāšu lapa palīdzēs apkopot iegūtās zināšanas un izprast Atmodas laika notikumus.

Muzejpedagoģiskā nodarbība “Baltijas brīvības ceļš”

Kas? Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzejs

Kad? Pēc pieprasījuma; gan klātienes, gan digitāla norise

Kam? 9.–12. klase

Programmas “Baltijas brīvības ceļš” laikā skolēni plašāk uzzinās par Trešās atmodas notikumiem laika posmā no 1985. gada līdz 1991. gadam, iepazīstoties ar  priekšmetu, fotogrāfiju un dokumentu kopumu, kas stāsta par Latvijas un Baltijas neatkarības centieniem 20. gadsimta 80. gadu otrajā pusē. Programmas ietvaros būs iespēja uzzināt par Latvijas Tautas frontes izveidošanos, akcijas “Baltijas ceļš” norisi, 1990. gada 4. maija deklarācijas pieņemšanu, 1991. gada barikādēm, kā arī citiem Latvijas vēsturē svarīgiem notikumiem. Programmu veido divas daļas – gida stāstījums par Trešo atmodu un uzdevumu pildīšana sagatavotajās darba lapās, tā dodot iespēju padziļināti izpētīt ekspozīciju un nostiprināt zināšanas.

Pastaiga pilsētvidē ar gidu “1990. gada 4. maijam pa pēdām” (bezmaksas)

Kas? Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) Tautas frontes muzejs

Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise 2., 3., 5. un 6. maijā

Kam? 9.–12. klase

2022. gadā apritēs 32 gadi, kopš 1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Tā paredzēja atjaunot Latvijas Republikas suverenitāti un 1922. gada 15. februārī pieņemtās Satversmes darbību, kā arī pasludināja par starptautisku noziegumu PSRS militāro agresiju 1940. gada 17. jūnijā. LNVM Tautas frontes muzejs piedāvā īpašu 4. maijam veltītu maršrutu Vecrīgā, kura laikā varēs izzināt, kur Rīgā un ārpus tās tika apspriesta, rakstīta un pieņemta neatkarības atjaunošanas deklarācija. Maršruta sākumpunkts būs Tautas frontes muzejs Vecpilsētas ielā 13/15 un galapunkts – Brīvības piemineklis, savukārt tā laikā skolēni piestās pie Saeimas, 11. novembra krastmalā, pie Latvijas Universitātes, kā arī citām deklarācijas veidošanas laikā svarīgām pieturvietām.

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja digitālie bezmaksas resursi vietnē emuzejs.lnvm.lv

Kas? Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

Kad? Pēc pieprasījuma; digitālas norises

Kam? 7.–12. klase

Atzīmējot 4. maiju, muzejs aicina izzināt dažādus eMuzeja resursus – apskatīt galerijas, virtuāli vai klātienē izstaigāt ekskursijas maršrutu un noskatīties interviju, diskusijas, konferences ierakstus, kā arī lasīt konferences materiālus.

  1. Virtuāla galerija “1990. gada 4. maijs. Deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu pieņemšana”, kas sniedz ieskatu deklarācijas pieņemšanas procesā, balsojumā un sabiedrības noskaņā pēc nozīmīgā balsojuma.
  2. “1990. gada 4. maijs. Virtuāla ekskursija” aicina virtuālā vai reālā pastaigā pa Rīgu, iztēlē piedzīvojot 1990. gada pavasara notikumu virkni, kas beidzās ar triumfālo balsojumu Latvijas PSR Augstākajā padomē un tautas manifestāciju Daugavmalā.
  3. Valsts prezidenta Egila Levita stāstījums par deklarācijas tapšanas gaitu intervijā Dainim Īvānam (intervija ierakstīta 2020. gadā).
  4. Video ieraksti:


Plašāk par programmu “Latvijas skolas soma” un pilns kultūras norišu saraksts atrodams programmas mājaslapā.

Publikācija tapusi sadarbībā ar programmu "Latvijas skolas soma".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti