Ceram, ka Latvijas skolēniem sagādāto iespēju pieredzēt vismaz vienu kultūras norisi semestrī izbauda un novērtē arī skolotāji; katrā ziņā programma "Latvijas skolas soma", radot apstākļus, lai skolēni sastaptos ar kultūru, vienlaikus vēlas atbalstīt arī pedagogus. Jo īpaši šāds atbalsts vajadzīgs laikā, kad Latvijā notiek nozīmīgas izglītības satura reformas, pieaug tehnoloģiju piedāvāto iespēju loma, aktualizējas jautājums par jauna veida mācību materiālu izmantošanu, kas ņem vērā skolēnu vajadzības, kā arī mūsu dzīvē jūtama aizvien plašāka audiovizuālā satura klātbūtne. Iekļaujot mācību resursu klāstā pārdomātas, radošas un mūsdienīgas, profesionāli veidotas kultūras norises – filmas, skatuves mākslas notikumus, vizuālo mākslu utt., ko rekomendē programma "Latvijas skolas soma" –, pieaug ikviena skolēna iespēja sastapties ar daudzveidīgām kultūras un mākslas izpausmēm, iemācīties tajās lietoto māksliniecisko izpausmes līdzekļu valodu un izmantot to savā mācīšanās procesā.
Ja satikšanās ar kultūru ir veiksmīga, pamazām rodas vajadzība, vēlme un prasme pašiem atrast vispiemērotākās kultūras norises, lai dotos uz tām kopā ar draugiem vai būtu atvērtāki ģimenes kopīgajiem kultūras pasākumiem.
Pavisam lieliski, ja bērni kopā ar klasesbiedriem, gūtās pieredzes iedvesmoti, aicinās uz kādu kultūras pasākumu pārējos ģimenes locekļus. Te gan vietā brīdinājums – nesteidzieties apvainoties, ja jauniešu izvēles un gaume atšķirsies no jūsu. Tas nav domāts personīgi. Kultūrprasme veidojas pakāpeniski un par kultūras gardēdi gluži kā Michelin pavāru nekļūst vienā dienā. Tiesa gan daudz nogaršošanas vajadzēs abos gadījumos, un tieši to kultūras jomā sniedz programma "Latvijas skolas soma".
Atgriežoties pie skolas, no kultūras norisēm ir arī praktisks labums –
savienojot izglītības standartos un programmās paredzēto mācību saturu ar kultūras pieredzi, mācīšanās kļūst personiskāka, dziļāka; vēstījums ir skaidrāks un saprotamāks, jo nokļūst pie skolēna, tā teikt, pa citām durvīm – ar emociju un citu maņu iesaisti.
Tāpēc pieaugušajiem jāpierod, ka kultūras notikumu pieredzēšana ir ne tikai atpūta un kvalitatīvi pavadīts brīvais laiks, bet var būt arī būtiska mācību procesa daļa, kas gan radošajam, gan analītiskajam prātam palīdzēs atklāt atšķirīgas dzīves situācijas, mudinās saskatīt pretrunīgus jautājumus, attīstīs medijpratību un raisīs emocionālo līdzpārdzīvojumu. Būs reizes, kad tieši tas būs visvērtīgākais ieguvums, kas iekustinās citus, tai skaitā kognitīvos procesus, un atjaunos ticību saviem spēkiem un vēlmi mācīties.
Kultūra dara brīnumus; pieredziet tos šajā pavasarī!
Mūzika
Koncertuzvedums "Zem Spānijas debesīm"
Kas? VSIA "Latvijas Koncerti"
Kad? 21. februārī Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars"; klātienes norise
Kam? 5.–7. klase
Muzikālais uzvedums jau ar pirmajām, aizrautīgajām spāņu mūzikas taktīm aizvedīs klausītājus uz gleznaino Spānijas pilsētiņu Rondu, kas esot paradīze zemes virsū, ietīta apelsīnkoku ziedu smaržu un glicīniju mākonī, kas aiz šaurajām ieliņām slēpj sevī saules noglāstītos puķu laukus, zaļos dārzus, vīna laukus un olīvkoku birzis.
Tieši te, Rondā, likts šūpulis spāņu korridai – vēršu cīņai. Un tieši te uzauguši stāsta galvenie varoņi – skaistule Estrelita un torero Alvaress, kuriem jāpārvar kāds šķērslis, lai dotos abu kopīgajā dzīves ceļā.
Šo stāstu izspēlēs trio "Art-i-Shock" un izdziedās dziedātāja Marlēna Keine un Jegors Kovaikovs, savukārt straujos spāņu ritmus izdejos Ruslavs Kurlovičs kopā ar flamenko deju studijas "Duende" dejotājām.
Muzikāli izzinoša programma "Ceļojums skaņu pasaulē"
Kas? Operdziedātāja Evita Teterovska, pianists Ventis Zilberts, muzikoloģe Auriga Jermaka
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Koncertprogrammā dzirdamas dažādu komponistu harmoniskās krāsas solodziedājumos balsij ar klavierēm. Ieskanēsies gan romantiskas noskaņas franču komponistu Žila Masnē un Žorža Bizē darbos, gan itāļu komponistu Džakomo Pučīni un Alfredo Katalani ārijās. Caur vācu mūzikas dižgariem atklāsies operetes žanrs, kā arī Amerikas "garša" dažādos Amerikas komponistu darbos. Papildus tam būs dzirdamas arī latviešu tautas dziesmas un latviešu komponistu kamermūzikas opusi (piemēram, latviešu tautas dziesma solo balsij ar klavierēm "Vai tā mana vaina bija?" Oļģerta Grāvīša apdarē, Jāņa Lūsēna opuss "Mazu brīdi pirms" u. c.). Mūzika savīsies ar aizraujošiem stāstiem par operas un kamerdziedāšanas žanriem un mākslinieku personīgi pieredzētiem notikumiem mūzikas laukā, ar rosinošiem jautājumiem iesaistot sarunās arī skolēnus.
Koncerts "Mediņu laboratorija Sn S2+Be1+Ba Br"
Kas? Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola sadarbībā ar Latgales vēstniecību "Gors", Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolu un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju
Kad? 30. martā Latgales vēstniecībā "Gors"; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Koncerts "Mediņu laboratorija" veidots kā ķīmiska formula, kurā savienosies trīs muzikāli elementi, kurus katrs savā laikmetā un dzīves nogrieznī radījuši trīs komponisti – Vīnes klasiķis Ludvigs van Bēthovens, franču romantiķis Kamils Sensānss un mūsu pašu Pēteris Barisons. Programmā izskanēs Ludviga van Bēthovena 1. simfonija, Kamila Sensānsa 2. klavierkoncerts, kā arī Pētera Barisona kantāte korim un orķestrim "Brīnumzeme".
Koncertā piedalīsies Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas simfoniskais orķestris, jauktais koris, solisti Marija Virki (klavieres), Aleksandrs Komka (klavieres), Latvijas Nacionālās operas un baleta solists, baritons Kalvis Kalniņš, Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolas audzēkņi un pedagogi, diriģents – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijas profesora Andra Vecumnieka simfoniskā orķestra diriģēšanas klases 8. semestra students Vilhelms Georgs Vācietis, kas ievieš jaunu muzikālo redzējumu par skaņdarbiem un veicina audzēkņu profesionāli muzikālo attīstību, iedrošinot sadarboties jaunajiem mūziķiem un sniedzot profesionālu muzikālu baudījumu koncerta apmeklētājiem.
Teātris
Izrāde "Ragana". Gandrīz mūzikls pēc Aspazijas lugas "Ragana"
Kas? Ģertrūdes ielas teātris
Kad? Pēc pieprasījuma un pēc iepriekš izsludināta grafika; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Aspazijas luga "Ragana" tapa laikā, kad dzejnieces un dramaturģes lugas tika iestudētas Rīgas Latviešu teātrī, tomēr sievietes stāvoklis sabiedrībā, runājot dzejnieces vārdiem, "tinās melnas nakts dūmakā". Arī šodien, gandrīz 130 gadus vēlāk, līdztiesības ideja ar Aspazijas roku uzstājīgi klauvē pie mūsu kultūras namdurvīm, no jauna taujājot, ar kādiem līdzekļiem ne tikai iespējams, bet arī vērts piepildīt savus sapņus un ilgas?
Izrādes radošā komanda, sekojot Aspazijas valodas krāšņajam rakstam, ar balss un ritma spēlēm izgaismo "Raganas" stāstā glabāto pavedienu par sievietes pieredzi, piepildot savas ilgas un sapņus.
Sakausējot mūsu kultūras mantojumu un šodienas realitāti, izrādes radošā komanda pulsējoša bīta pavadībā aicina gaismas un tumsas šķilto dzirksteļu mirdzumā meklēt ceļu viņpus duālistiska pasaules redzējuma un nepārtraukta progresa idejas.
Izrāde "Dziesmu svētki"
Kas? SIA "Liepājas teātris"
Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika; klātienes norise
Kam? 8.–12. klase
Dziesmu svētku laikā tūkstošiem cilvēku spēj vienoties dziesmās un dejās, kas aizkustina citu tūkstošu sirdis. Šajā stāstā satiekas tikai deviņi mūsu līdzcilvēki, un tomēr – viedokļi par to, kas un kāpēc notiek Dziesmu un deju svētkos, var novest kā līdz smiekliem, tā asarām un cerams – ne līdz kam traģiskākam.
Un lai arī šajā izrādē tiks runāts par Dziesmu svētkiem, jautājums beigu beigās ir par mums pašiem – kā saglabāt savu balsi pēc lielās dziedāšanas un kā šajos sajukušajos laikos vienoties ne tikai dziesmā, bet arī sarunā. Vai tiešām, lai patiesi sarunātos, mums vienmēr vajag īpašu iemeslu?
Izrāde "Vafeļu sirdis. Misija – tētis"
Kas? VSIA "Latvijas Leļļu teātris"
Kad? Pirmizrāde 17. februārī; pēc iepriekš izsludināta grafika; klātienes norise
Kam? 1.–2. klase
Lēna un Trille ir divi deviņgadīgi vienaudži, kurus vieno sirsnīga draudzība. Kopā viņiem patīk izzināt pasauli, un dažkārt ceļā rodas pārdrošas idejas, kuras gatavs atbalstīt pat Trilles mīļākais pieaugušais – vectēvs, kurš ir tikpat piedzīvojumu kārs kā mazdēls. Trilles ģimene ir liela, tajā mūždien kūsā pacilājošs dzīvesprieks, īpaši, ja ciemos ierodas vectante ar vislabāko sirdi un prasmi izcept pasaulē gardākās vafeles, savukārt Lēna dzīvo viena ar mammu. Tieši tāpēc kādu dienu Lēna nolemj izvietot pārdrošu sludinājumu, lai šo divvientulību mainītu. Trille ir Lēnas draugs un glābējs ikreiz, kad Lēna kārtējo reizi kaut kur krīt un gāžas, tomēr mazās meitenes sirds kāro tikai pēc viena – tēta. Piedzīvojums abiem liek vieniem doties ar prāmi uz pilsētu, lai sapelnītu naudu, kopā vilties par lietām, ko abi nespēj ietekmēt, skumt par tuva cilvēka aiziešanu un uzzināt, ko nozīmē īsta draudzība.
Deja
Laikmetīgās dejas izrāde "Tīklā"
Kas? Horeogrāfe Liene Grava sadarbībā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (festivālu "Vasarnīca")
Kad? 20. martā Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars"; klātienes norise
Kam? 6.–12. klase
Dejas izrāde vēsta par to, kā jauniešiem ir arvien grūtāk nodefinēt savas personības vērtību, jo sociālo tīklu spiediens rada sajūtu, ka nepietiek ar to, ka tu pats sev patīc. Vēl vajag pamanīties patikt arī citiem. Tas rada spriedzi un labvēlīgu augsni neskaitāmiem kompleksiem.
Izrādes galvenie varoņi ir divi jaunieši, kas mēģina iegūt ārējo novērtējumu. Viņi satiek "labdari", kurš abiem palīdz kļūt populāriem, taču izrādās, ka labdarim ir savtīgi mērķi un popularitātes medības aizved jauniešus pa bīstamu ceļu.
Kustību izrāde "Atceries mani"
Kas? "Dirty Deal Teatro"
Kad? Pirmizrāde 3. februārī; pēc iepriekš izsludināta grafika; klātienes norise
Kam? 10.–12. klase
Kustību režisore Elīna Gediņa un laikmetīgās dejas apvienība "SIXTH" kustību izrādē domā par neatbildētajiem un neatbildamajiem jautājumiem, šaubām, kas rodas, izaugot no drošā, kļūdas piedodošā studenta statusa, kā arī par bailēm, kas pārņem, nonākot vidē, kurā katra mākslinieka panākumi ir paša rokās.
Vizuālā māksla
Ekspozīcija "Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991"
Kas? Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Kad? No 2023. gada 3. februāra līdz 2025. gada 12. janvārim; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Jaunā ekspozīcija veltīta Latvijas laikmetīgās mākslas avangardiskajai lomai mūsu valstiskās neatkarības atgūšanas periodā, kad Mihaila Gorbačova 1985. gadā iniciētās atklātības un pārbūves politikas iespaidā sabiedrībā, tai skaitā rakstnieku, mūziķu, mākslinieku vidē, aizsākās ievērojami liberalizācijas procesi. Tie iedvesmoja Latvijas sabiedrību un ietekmēja arī politisko lēmumu pieņemšanu. Šis nesenās vēstures laikposms, kad māksla kļuva par pretošanās formu un pārmaiņu veicinātāju, atgādina mums kultūras un radošās brīvības nozīmi.
Izstādes nosaukums atsaucas uz Kristapa Ģelža videoinstalāciju "Mūra nojaukšana", kurā mūris skatāms kā ideoloģisks simbols "dzelzs priekškaram", kas sadalīja Eiropu četrus gadu desmitus. Ekspozīcijas pamatu veido Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas darbi, kuru saturs reaģē un kritiski vēršas pret padomju sociālpolitisko realitāti, saglabājot skaudru aktualitāti arī šodien, kad pavisam netālu no mums Krievija izvērš karu un posta Ukrainas teritoriju un cilvēku dzīves. Mākslinieki atklāj pārmaiņu ērai raksturīgās pretrunas un eksistenciālo pieredzi, gan izmantojot ideoloģiski piesātinātu simboliku, mitoloģiskas alegorijas un tēlus, gan pavisam tieši runājot par svarīgiem notikumiem.
Māra Bišofa izstāde "Dziesmu un deju svētki"
Kas? Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars"
Kad? Līdz 15. martam; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkus noteikti var uzskatīt par vienu no nozīmīgākajām latviešu tautas vērtībām, kas arī šogad pulcēs tūkstošiem dziedātāju un dejotāju no visas Latvijas un pasaules. Taču uz šo tradīciju var paskatīties caur citādāku prizmu. Starptautiski atzītais latviešu grafiķis un zīmētājs Māris Bišofs 12 sietspiežu (zīmējumu) ciklā radoši interpretē šos svētkus, meklējot jaunus vaibstus un jaunus skaidrojumus to semantikā.
Neizpaliekot mākslinieka ierastajai ironijai, darbi ir grafiski interesanti un vairāk aprakstoši, ietverot kādu konkrētu domu. Mākslinieks attēlojis tādus neiztrūkstošus dziesmu un deju svētku elementus kā ģenerālmēģinājumu, uz kuru simboliski no mākoņa maliņas lūkojas to iedibinātāji, un dalībnieku gājienu, kam ir veltīti vairāki zīmējumi.
Izstāde ir bez maksas.
Sandras Strēles personālizstāde "Nenotikušās izstādes: brikšņi"
Kas? Izstāžu zāle "Rīgas mākslas telpa"
Kad? Pēc pieprasījuma līdz 19. martam; klātienes norise
Kam? 8.–12. klase
Personālizstādi veido 25 monumentālu gleznojumu cikls. Nosacīti mākslinieces darbus var attiecināt uz ainavu glezniecību. Pati māksliniece uzsver, ka viņas glezniecības izpratni visprecīzāk raksturo jēdzieni "stāsts, stāstniecība, serialitāte", kur stāsts turpinās no vienas gleznu sērijas uz nākamo.
Kino
Filma "Mātes piens"
Kas? Filmu studija "Deviņi"
Kad? Pēc pieprasījuma skolās un Latvijas kinoteātros; gan klātienes, gan digitāla norise
Kam? 8.–12. klase
Jauna, daudzsološa ārste konfliktā ar totalitāro padomju režīmu zaudē visu – karjeru, mīlestību pret dzīvi un pat mātes instinktu, liedzot savam bērnam mātes pienu. Taču pieaugot, meita kļūst par viņas vienīgo atbalstu un cenšas palīdzēt gan mātes depresijai, gan pati mācās izdzīvot nomācošajā padomju režīmā. Mātes un meitas dzīvesstāsti norisinās padomju okupētajā Latvijā laikposmā no 1945. līdz 1989. gadam.
Filma veidota pēc populārā rakstnieces Noras Ikstenas romāna "Mātes piens" motīviem.
Filma "Zilās asinis"
Kas? Filmu studija "Fenixfilm"
Kad? No 24. februāra pēc pieprasījuma skolās un Latvijas kinoteātros; gan klātienes, gan digitāla norise
Kam? 9.–12. klase
Vai ir iespējams dzīvot tā, lai visi ar tevi ir apmierināti? Diāna, kas nāk no augstākajiem sabiedrības slāņiem, cenšas savu dzīvi pielāgot tam, kā citiem šķiet pareizi. Mātei, draudzenei, sabiedrībai, vīram. Cenšoties saglabāt statusu sabiedrībā un mēģinot slēpt vīra atkarību, Diānas attiecības ar meitu kļūst traumatiskas. Kas ir svarīgākais – sabiedrība vai attiecības ar meitu? Ko izvēlēsies Diāna? Realizēs kāda cita ideju par savu dzīvi vai būvēs pati savu?
Animācijas filma "Lielais Indriķis"
Kas? Filmu studija "Animācijas brigāde"
Kad? No 4. februāra pēc pieprasījuma skolās un Latvijas kinoteātros; gan klātienes, gan digitāla norise
Kam? 1.–9. klase
Pēc ilgāka laika atgriezies dzimtenē, Baltaines speķa pīrāgs Lielais Indriķis atklāj, ka to ir pārņēmuši Austrumu pīrāgi cara Aivena Briesmīgā vadībā, un nekas cits neatliek, kā sākt cīņu par dzimtās zemes atbrīvošanu. Animācijas filma "Lielais Indriķis" tiek ekranizēta pēc mākslinieka, scenāriju autora un producenta Māra Putniņa grāmatas "Mežonīgie pīrāgi un Lielais Indriķis" motīviem.
Arhitektūra
Izstāde "Detaļu spēks. Izcilība, inovācijas, vēstures noslēpumi"
Kas? Latvijas Arhitektūras muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma līdz 17. martam; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Izstāde ir veltīta arhitektūras, būvniecības, būvmateriālu ražošanas un restaurācijas veiksmēm. Tajā skatāmi pēdējos gados tapuši objekti, cenšoties atklāt interesantāko no tā, kas īstenots plašā saturiskā spektrā, ietverot restaurētus un atjaunotus vēstures pieminekļus, skolas, birojus, sporta celtnes, inženierbūves u. c.
Daļa no izstādē redzamajiem objektiem kļuvuši par būvniecības nozares konkursa "Latvijas būvniecības gada balva" laureātiem. Īpaša uzmanība izstādē pievērsta īstenoto projektu detaļām, bez kuru kvalitātes nav iespējama augstvērtīgu objektu tapšana.
Dizains
Izstāde "Ne-lietas"
Kas? Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Kad? Līdz 2025. gada 26. martam; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Izstāde "Ne-lietas" pirmo reizi apvieno mākslinieka un dizainera Jāņa Straupes pēdējo 20 gadu radošos darbus, kā arī atklāj jaunās ieceres – vērienīgus skulpturālus un kinētiskus objektus.
Jānis Straupe savā daiļradē spēj apvienot apbrīnojamu amatniecības kvalitāti ar kompleksi inovatīvu radošo māksliniecisko domāšanu, transformējot Latvijas amatniecības un dizaina praksē tik populāro un tradicionālo kokmateriālu oriģinālā, vēl neredzētā veidā. Varētu teikt, ka mākslinieks strādā robežjoslā starp tēlniecību un konceptuālo dizainu. Viņa pēdējos gados tapušos darbus raksturo formas tīrība un dinamika – masīvkoka skulptūras izceļ materialitāti, bet reizē tiecas pārvarēt gravitācijas spēku, radīt viegluma ilūziju un grāciju. Jānis Straupe aizvien turpina eksperimentēt, meklē jaunus izteiksmes līdzekļus un piesaista komplicētus tehniskos risinājumus, radot arī īpašas kinētiskas kompozīcijas.
Izstāde "Snīkeri: eko x ego"
Kas? Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma līdz 17. aprīlim; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Ar sociālās vēstures paradoksiem izraibinātā sporta apavu attīstības gaita ir tēma, kas ļauj labāk izprast gadījumus, kad sabiedrības priekšstati par veselīgu dzīvesveidu veidojas patērnieciskā atkarībā no preču tirgus. Snīkeri ir pretrunām bagāts šīs tendences piemērs. Tie ir gan vienkāršības un komforta simbols, gan sociālā prestiža aksesuārs, kuru par globālu kulta objektu padarījusi zīmolvedība.
Izstādei atlasītie materiāli – sākot no etnogrāfiskiem 19. gadsimta fetiša priekšmetiem un beidzot ar Latvijā ražotu 3D printeri, kas turpina darināt jaunus eksponātus arī izstādes norises laikā, – veido starpnozaru pieejā balstītu vēstījumu, lai atspoguļotu mijiedarbi starp sporta un kultūras industrijām, "veselā miesā vesels gars" mārketingu un ražošanas tehnoloģijām.
Snīkeru darbnīca izstādē "Snīkeri: eko x ego"
Kas? Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma līdz 17. aprīlim; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Pēc izstādes iepazīšanas skolēni veido savu snīkeru prototipu kādam no iztēlotajiem nākotnes scenārijiem, kopīgi spriežot, kā mūsu šodienas izvēles veido rītdienas pasauli un kā, ļaujot vaļu iztēlei, atjautīgi palūkoties uz izaicinājumiem. Kāda varētu izskatīties mūsu ikdiena nākotnē? Kā mēs strādāsim, pārvietosimies, kādi būs mūsu hobiji un nākotnes sporta veidi? Kā izskatīsies mūsu pilsētas, daba un cilvēka ķermenis? Un galu galā – kā izskatīsies apavi, kurus valkās nākamās paaudzes? Snīkeru darbnīca aicina iepazīt spekulatīvus nākotnes scenārijus, radoši apdomājot dažādus pasaules attīstības virzienus – no reālistiskiem līdz pilnīgi fantastiskiem.
Darbnīcas dalībnieki ir aicināti ņemt līdzi arī savus materiālus snīkeru veidošanai: visdažādākos dabas materiālus, interesantus ikdienas priekšmetus, piemēram, kurpju šņores, burbuļplēves un krāsainus žurnālus, un pat savu laiku nokalpojušus sporta apavus, no kuriem radīt jaunus, fantastiskus nākotnes snīkerus.
Materiālais un nemateriālais kultūras mantojums
Kārlim Ulmanim veltītā ekspozīcija muzejā "Pikšas"
Kas? Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejs "Pikšas"
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 7.–12. klase
Debates par Kārļa Ulmaņa lomu vēstures veidošanā notiek joprojām. Tās balstās kā faktos, tā emocijās un subjektīvās interpretācijās, apliecinot Kārļa Ulmaņa fenomena nozīmību gan sabiedrības pagātnes, gan nākotnes apziņā. Tikai iegūstot laika distanci un pāraugot kolektīvās traumas, ir iespējams uzsākt atvērtu diskusiju par Kārli Ulmani. "Pikšas", apvienojot Zemgales vecsaimniecības tēlu ar piemiņas vietas nozīmi, ir piemērotākā vieta atbilžu meklējumiem uz jautājumiem, kas ir Kārlis Ulmanis un kāda ir viņa loma Latvijas vēsturē?
Līdz šim apjomīgākā pretrunīgajam politiķim veltītā ekspozīcija tapusi sadarbībā ar dizaina biroju H2E un Dr. hist. Kasparu Zelli.
Izstāde "Kara anatomija: cilvēka dzīvības vērtība"
Kas? Latvijas Kara muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; gan klātienes, gan digitāla norise
Kam? 8.–12. klase
Kara postošais raksturs paliek nemainīgs neatkarīgi no laikmeta vai vietas. Karš iznīcina pilsētas un valstis, attiecības starp tautām, kultūras pieminekļus un apkārtējo vidi. Agri vai vēlu laikmeti dziedē visus šos postījumus, tomēr mūžam neatgriezeniskas paliek karā zaudētās cilvēku dzīvības, sakropļotie ķermeņi un iztukšotās dvēseles.
Pat tumšākajos kara laikos cilvēka dzīvības vērtību turpina apliecināt medicīnas personāla nerimstošais darbs un cerību dāvājoša pašaizliedzība. Pulvertoņa pagrabstāvā izstādē skatāmas groteskas protēzes, neparastie medikamenti, ķirurģiskie instrumenti, mediķu atmiņu stāsti un vēsturiskas fotogrāfijas.
Muzejpedagoģiskā nodarbība "Propaganda. Karš Ukrainā"
Kas? Latvijas Okupācijas muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; gan klātienes, gan digitāla norise
Kam? 9.–12. klase
Mūsdienās demokrātiskajās valstīs uzskatu un vārda brīvība ir pašsaprotama. Laikā, kad notiek Krievijas karš pret Ukrainu, informācijas par to masu medijos, sociālajos tīklos un dažādās interneta platformās ir daudz, taču – kā tajā visā orientēties? Kas ir propaganda, un kā tā strādā? Kā saprast, ka fakti ir sagrozīti un nepatiesi? Tie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem mēģināsim rast atbildes nodarbības laikā.
Skolēni izzinās propagandu Otrā pasaules kara laikā, ko izmantoja divi totalitāri režīmi – nacistiskā Vācija un PSRS – savu interešu īstenošanai. Tāpat uzzinās par mūsdienu Krievijas propagandu, kas ar dezinformāciju un meliem mēģina attaisnot savas valsts veiktos noziegumus pret Ukrainas tautu un valsti. Skolēni tiks mudināti izprast savas iespējas atpazīt viltus ziņas un dezinformāciju.
Muzejpedagoģiskā nodarbība "Deportācijas. Ģimeņu stāsti"
Kas? Latvijas Okupācijas muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 9.–12. klase
Skolēniem būs iespēja uzlabot savu izpratni par okupāciju un padomju režīma īstenotajām represijām, izmantojot ekspozīcijā pieejamajos ģimeņu stāstus, plašāk apskatot tieši izsūtīšanu uz ieslodzījuma un nometinājuma vietām.
Nodarbības ievadā skolēni iepazīsies ar muzeja ekspozīciju, apskatot tēmas un jēdzienus, kas saistīti ar padomju okupāciju, deportācijām, GULAG nometnēm. Skolēni veiks grupu darbu, kurā viņiem būs iespēja iepazīties ar piecām ģimenēm – Aivariem, kuru dēli bija nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, Kaleviciem, Jakovičiem un Lasmaņiem, kuru tēvi bija Aizsargu organizācijas dalībnieki, un Bāriem, kuru tēvs bija lieltirgotājs. Lielākā daļa no viņiem deportēti 1941. gadā, kad tēvi, šķirti no pārējās ģimenes, izcieta sodu ieslodzījuma vietās, bet pārējie ģimenes locekļi centās izdzīvot nometinājuma vietās. Katra grupa ekspozīcijā meklēs informāciju par konkrēto ģimeni, kuru skāra deportācijas, kā arī analizēs vēstures avotus. Nodarbības noslēgumā skolēni prezentēs grupu darbā paveikto, kā arī uzzinās, kā un kad deportētie cilvēki atgriezās, kāda bija viņu dzīve pēc izsūtījuma, kad viņi tika reabilitēti un kad uzsākta viņu kā upuru pieminēšana.
Izzinoša nodarbība "Kā darbojas kultūra?"
Kas? Imanta Ziedoņa fonds "Viegli"
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 10.–12. klase
Nodarbības ietvaros vidusskolēni iepazīsies ar kultūras iestādēm un to darbības specifiku, Latvijas kultūrpolitikas procesiem, kā arī veicinās izpratni par pilsonisko līdzdalību kultūras nozarē. Nodarbības pirmajā daļā jaunieši diskutēs par jēdziena "kultūra" definīcijām, iepazīsies ar Latvijas kultūrpolitikas pamatnostādnēm, Kultūras ministrijas darbības nozarēm un pakļautībā esošajām kultūras institūcijām. Skolēni pārrunās, kādās kultūras norisēs paši ir piedalījušies, kādas kultūras institūcijas tās veidojušas un kur tās notikušas.
Strādājot grupās, jaunieši iejūtas kādu kultūras institūciju pārstāvju lomās un veido šo institūciju vizītkartes, kas uzrunā bērnu un jauniešu auditoriju, atspoguļojot to darbību – vadību, pastāvēšanas laiku, atrašanās vietu, darbības jomu, aktuālo piedāvājumu, interesantus faktus.
Nodarbības otrajā daļā, balstoties kultūras patēriņa pētījumu datos, jaunieši iepazīstas ar dažādiem Latvijas kultūrpolitikas izaicinājumiem. Katras komandas uzdevums ir risināt vienu no aktuālajiem kultūrpolitikas pamatnostādnēs definētajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras katra no jauniešu izvēlētajām kultūras institūcijām, savstarpēji sadarbojoties, piedāvājot trīs savus problēmu risinājumus.
Bezmaksas interaktīva audiostāsta pastaiga "Iepazīsti Latvijas neatkarības stāstu"
Kas? SIA "Premium art"
Kad? Pēc pieprasījuma; digitāla norise
Kam? 1.–12. klase
Bērnu grāmatu autore, rakstniece Agnese Vanaga kopā ar vēstures lietpratēju, pieredzējušu skolotāju Vitu Jaunozolu ir radījušas interaktīvu pastaigu-stāstu maršrutu, lai aizraujošā un izglītojošā veidā iepazīstinātu skolēnus ar svarīgākajiem Latvijas neatkarības iegūšanas un tās atjaunošanas notikumiem. Skolēni uzzinās, kas un kā notika, kādi apstākļi palīdzēja, kādi šķēršļi bija jāpārvar, kādi cilvēki bija klāt toreiz un ko viņi darīja ne tikai 18. novembrī, lai mēs ik gadu varētu svinēt Latvijas dzimšanas dienu.
Komponists Kārlis Auzāns ir paspilgtinājis stāstu ar orģinālmūziku un skaņas efektiem, radot sajūtu, ka stāsta klausītājs atrodas stāsta epicentrā un notikumi tam notiek visapkārt. Neatkarības stāstu ierunājusi TV personība un pasākumu vadītājs Renārs Zeltiņš, kurš iejuties kareivja Viļa lomā.
Pastaigas sākums ir pie skulptūras Lielais Kristaps, tā turpinās gar Rīgas pili, Latvijas Banku, Neatkarības laukumu, Latvijas Nacionālo teātri, Kārlim Ulmanim veltīto pieminekli, Rūdolfam Blaumanim veltīto pieminekli, iet caur Bastejkalnu un noslēdzas pie Brīvības pieminekļa.
Audiostāsta pastaiga ir aptuveni vienu stundu gara un ir pieejama bez maksas aplikācijā "Immersive audio guide Qwixi" (pieejama gan App Store, gan Google Play). Pastaigā no apskates punkta līdz nākamajam punktam var doties katrs savā tempā un jebkurā sev ērtā laikā.
Literatūra un grāmatniecība
Radošās rakstīšanas nodarbība "Ceļa galā stāsts"
Kas? Rakstniece Laura Vinogradova
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Nodarbībā rakstniece Laura Vinogradova kopā ar skolēniem atklās stāsta veidošanas pamatus, ar spēles elementiem skolēni tiks rosināti izprast radošās rakstniecības pamatprincipus, kā arī izzinās valodas nozīmi teksta veidošanā. Kopā papildinot jau iepriekš īpaši šai nodarbībai radītu autores tekstu, skolēni iepazīsies ar izmantojamo vārdu nozīmi tekstā un to, kā tie spēj mainīt teksta jēgu. Tāpat tiks saprasta stāsta sižetiskās līnijas veidošana un radošuma iespējas. Autore demonstrēs, kā no skolēnu atbildēm un viņas uzdotajiem jautājumiem tiek veidots stāsts.
Plašāk par programmu "Latvijas skolas soma" un pilns kultūras norišu saraksts atrodams programmas mājaslapā.
Publikācija tapusi sadarbībā ar programmu "Latvijas skolas soma".
