Kultūras un mākslas norises ir lielisks sākumpunkts domāšanai un sarunām par indivīdam un sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem. Tāpēc arī "pēc" sarunām, vienalga skolā vai mājās, vajadzētu ietvert to personīgo stīgu, kas atmodina un notur interesi, liek uzdot jautājumus, pat kašķēties, savu viedokli aizstāvot, bet kopumā ir vēl viens solis mūžgarajā ceļā uz sevis un pasaules iepazīšanu. Ar ko sākt? Kāpēc ne ar kopīgi noskatītu filmu, jo, kā saka Dārta Ceriņa, LKA Kultūras un mākslu institūta zinātniskā asistente, lektore, kritiķe, Rīgas Starptautiskā kinofestivāla kuratore, "filmpratība ir šī gadsimta lasīt un rakstīt prasme", tāpēc "ir kritiski svarīgi attīstīt vizuālo domāšanu, kustīgo attēlu gramatiku un vārdnīcu". Vecāku uzdevums ir uztvert nopietni mājas darba uzdevumu "noskatīties filmu X", savukārt skolotājus aicinām šādu mājasdarbu biežāk uzdot.
Līdzīgas mūsu laikmeta dzīvei nozīmīgas pratības attīsta arī citi kultūras notikumi. Svarīgi tajos saskatīt šodienas un rītdienas ziņu un vērtību – gan teātra izrādē, kas atbraukusi uz skolu, gan Purvīša retrospekcijas un Latvijas Bankas simtgades izstādē "Vērtību zīmes" Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, gan muzikālā vēstījumā par Faustu vai mazo princi, ko stāsta Liepājas Simfoniskais orķestris, gan Latvijas Fotogrāfijas muzeja fotoizstādē, kas atklāj, ka dejā izteikto tēla veidošanos no neskaitāmām atsevišķām kustībām spēj notvert tikai fotogrāfijas medijs. Lemiet, ar ko sākt, un sniedziet skolēniem (un arī sev) iespēju baudīt kultūru un kļūt dzīvespratīgākiem.
Kultūras norišu piedāvājuma izlase oktobrim
Lasi par:
- Mūziku
- Teātri
- Vizuālo mākslu
- Kino
- Materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu
- Literatūru un grāmatniecību
Mūzika
Koncertuzvedums "Mazais princis"
Kas? Liepājas Simfoniskais orķestris
Kad? Pēc pieprasījuma un pēc iepriekš izsludināta grafika; klātienes norise
Kam? 1.–9. klase
Antuāna de Sent-Ekziperī "Mazais princis" ir poētisks stāsts par to, kā lidmašīnas pilots, kurš, ciešot avārijā, nosēžas tuksnesī un tur satiek mazu zēnu, kas uz Zemi atlaidies no neliela asteroīda. Stāsts ir filozofisks, un tas ietver sabiedrības kritiku, vienlaikus pārdomājot pieaugušo pasaules dīvainības.
Slaveno Antuāna de Sent-Ekziperī darbu skolēniem izstāstīs Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķi – flautists Reinis Lapa, obojists Mārtiņš Zālīte, klarnetists Kārlis Catlaks, fagotiste Lindsija Deivisone, mežradznieks Ingus Novicāns un trompetists Mārtiņš Zujs kopā ar aktieri Ēriku Vilsonu. Uzveduma scenogrāfiju veidojis Varis Siliņš.
Koncertuzvedumu "Mazais princis" veidojusi "Spēlmaņu nakts" un "Lielās mūzikas balvas" laureāte – režisore Zane Kreicberga tandēmā ar komponistu Andri Vecumnieku.
Koncertuzvedums "Maestro Imants Resnis. Fausta pazudināšana"
Kas? "Lielais dzintars"
Kad? 28. oktobris; klātienes norise
Kam? 9.–12. klase
Liepājas operas simtgades svinības vainagos un noslēgs Hektora Berlioza dramatiskās leģendas "Fausta pazudināšana" koncertuzvedums. Par diriģentu izraudzīts Liepājas Simfoniskā orķestra kādreizējais mākslinieciskais vadītājs, Lielās mūzikas balvas laureāts un Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Imants Resnis.
Franču heroiskā romantisma ģēnija Hektora Berlioza "Fausta pazudināšana" pēc būtības ir opera par Fausta ilgošanos, Mefistofeļa kārdinājumu un Margeritas maldīšanos. Pats komponists šo uzskatīja par vienu no saviem labākajiem veikumiem. Interesanti, ka tas tapis, komponistam esot garā ceļojumā – opuss dzima karietē, vilcienā, tvaikonī, krodziņā, dzīvoklī, kafejnīcā, Tileriju dārzā un sēžot uz Tempļa bulvāra ceļastaba.
Imanta Rešņa vadībā šo iespaidīgo stāstu izdziedās pasaules klases solisti un iestudējumā piedalīsies arī Liepājas Simfoniskais orķestris, Valsts akadēmiskais koris "Latvija" un Liepājas amatierkoris "Intis".
Koncertlekcija "Kultūras satura veidošana un izmantošana: no hobija līdz profesijai"
Kas? Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība
Kad? Pēc pieprasījuma; gan klātienes, gan digitāla norise
Kam? 1.–12. klase
Arvien vairāk jauniešu savu nākotni saista ar satura veidošanu, jo īpaši sociālajos tīklos, kļūstot par jūtūberiem, influenceriem, blogeriem, tiktokeriem. Vai šādu saturu aizsargā autortiesības? Vai būt autoram un izpildītājam ir tik vienkārši? Vai un kā drīkst izmantot citu autoru darbus? Kas ir autors, izpildītājs, producents kā profesija? Koncertlekcijas ietvaros bērni un jaunieši, klausoties mūziķu sniegumā un sarunājoties ar viņiem, gūs izpratni par to, kas mūsdienās ir autors, izpildītājs, producents un kā taisnīgi lietot kultūras produktus.
Koncertsarunās piedalīsies profesionāli mūziķi, piemēram, Kārlis Kazāks, Katrīna Dimanta, DJ Rudd, Kārlis Būmeisters u. c., kā arī nozares eksperti, sniedzot iespēju jauniešiem izbaudīt kvalitatīvu kultūras notikumu, kā arī gūt padziļinātu izpratni par radošo procesu.
Teātris
Politiskā rasola izrāde "Vēlēšanās"
Kas? Teātra trupa "Kvadrifrons"
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 10.–12. klase
Par vienu no mūsdienu demokrātiju priekšrocībām tiek uzskatītas sabiedrības plašās līdzdalības iespējas politikas veidošanā. Tomēr visizplatītākā un atbildīgākā politiskās līdzdalības forma ir dalība vēlēšanās.
Izrāde "Vēlēšanās" ir politisks stendaps ar pavāršova elementiem, ko izrādes komanda veidojusi izrādīšanai Latvijas vidusskolās, lai sniegtu vidusskolēniem priekšstatu par to, ka ikviens sabiedrības loceklis var ietekmēt mūsu valsts un sabiedrības nākotni.
Visā Latvijā apkopotie dati apstiprina, ka visbiežāk vēlēšanās piedalās vecāka gadagājuma cilvēki. Jauniešu nelielā aktivitāte visbiežāk skaidrota ar atšķirīgām prioritātēm attiecīgajā vecuma posmā un ar mazāku informētību par to, kā funkcionē sabiedrības pārvaldes sistēma. Izrādē "Vēlēšanās" aktieris Jānis Kronis tiksies ar vidusskolēniem, lai interaktīvas un aizraujošas izrādes formā vienotos par ideālā rasola recepti. Piedaloties aizklātā balsojumā, skolēni kopīgi lems par populāro salātu sastāvdaļām un to proporcijām, kā arī nepiespiestā gaisotnē iepazīsies ar līdzšinējo Saeimas sasaukumu un demokrātisko vēlēšanu sistēmu. Jaunieši tiek aicināti aizdomāties par savu atbildību un līdzdalības nepieciešamību, jo izlemjot nepiedalīties vēlēšanās, mēs sakām: "Nākamos četrus gadus es esmu gatavs ēst rasolu, kura sastāvdaļas noteicis kāds cits."
Dzejas un mūzikas izrāde "Ziemeļnieks"
Kas? SIA "Vilsons Production"
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 10.–12. klase
Dzejas un mūzikas izrāde "Ziemeļnieks" ir veidota multimākslinieka Jāņa Ziemeļnieka (Kraukļa) 125. jubilejas gadā. Tajā Jāņa Ziemeļnieka dzeja izskanēs Mārtiņa Vilsona interpretācijā, kā arī Jura Kulakova dziesmās ar Jāņa Ziemeļnieka vārdiem no cikla "Ētera odējs" (2008) un Svena Vilsona kompozīcijās.
Multimākslinieks Jānis Ziemeļnieks latviešiem vairāk zināms kā jauns, no dzīves pāragri šķīries dzejnieks, Benjamiņu redakcijas darbinieks, bet mazāk zināms ir fakts, ka savas darba gaitas Jānis Ziemeļnieks uzsāka Strenču fotodarbnīcā kā fotogrāfs Dāvja Spundes vadībā. 2004. gadā, veicot remontdarbus kādreizējā Strenču foto darbnīcā, tika atrasta Latvijā lielākā un vērtīgākā stikla foto plašu kolekcija, kura 2022. gada pavasarī tika iekļauta UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā. Kolekcijā atrodami trīs fotogrāfu darbi: Dāvja Spundes, Jāņa Kraukļa (Ziemeļnieks) un Konrāda Kraukļa.
Muzikāls, izglītojošs teātra un dzejas piedzīvojums visu vecumu bērniem "Kas par traku, tas par traku"
Kas? Ditas Balčus teātris "3 MĀSAS"
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–4. klase
Izrāde ir ceļojums latviešu dzejnieka Ojāra Vācieša fantāzijās, viņa radīto dzejas tēlu pasaulē, kas skatītāju priekšā atdzīvojas – dzied, dejo, spēlējas, iesaistot arī skatītājus. Ojāra Vācieša rotaļīgums un humora izjūta kopā ar Elizabetes Balčus oriģinālmūziku, dzīvo instrumentu spēli (čells, flauta, saksofons, ģitāra, klavieres), kā arī aktieru azartisko darbošanos ļauj skatītājiem piedzīvot ne tikai iedvesmojošu, bet arī izzinošu mūzikas, dzejas un teātra mākslas pieredzi. Izrādē skan Ojāra Vācieša bērnu dzejas izlase: "Astoņi kustoņi", "Mušas nāve", "Mēnesim robs" u.c.
Muzikāla, interaktīva izrāde-modes skate "Viņš ir pliks jeb Karaļa jaunais tērps"
Kas? Ditas Balčus teātris "3 MĀSAS"
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Muzikālā, interaktīvā izrāde "Viņš ir pliks jeb Karaļa jaunais tērps" noris modes skates formā ar iekļautu mākslas darba izsoli un eksistenciāliem jautājumiem par esību un laikmetīgo mākslu, kā arī šīs dienas aktualitātēm sabiedrībā – vai zīmulis ir zīmulis un vai tu esi tu?
Kāds Karalis bija tik pārņemts ar jauniem tērpiem, ka izdeva visu naudu, lai vienmēr būtu izmeklēti, mūsdienīgi ģērbies. Viņš bieži apmeklēja teātra izrādes, koncertus, izstādes un rīkoja svētkus tikai tāpēc, lai varētu izrādīt savus jaunākos zīmolu tērpus. Ja par citiem karaļiem parasti dzird, ka viņi atrodas valsts padomē, tad par šo vienmēr dzirdēja, ka viņš patlaban pārģērbjas. Šoreiz karaļvalsts gatavojas īpaši vērienīgiem svētkiem, kuriem nauda netiek žēlota – tiek izgatavoti Goda vārti un Karalis pasūta sev nebijušu tērpu ar gaismas rakstiem un maģiskām īpašībām, kuru var ieraudzīt tikai tie, kas ir gudri…
Vizuālā māksla
Latvijas Nacionālajam baletam veltīta izstāde "Mēģinājums"
Kas? Latvijas Nacionālā opera un balets sadarbībā ar Latvijas Fotogrāfijas muzeju
Kad? Līdz 27. novembrim; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Latvijas Nacionālā baleta simtgades programmu atklājot, Latvijas Fotogrāfijas muzejā (LFM) skatāma izstāde "Mēģinājums", kura izceļ personības – skatuves un aizskatuves māksliniekus un fotogrāfus –, kuri veido baleta tēlu šobrīd. Izstādē skatāmie septiņu fotogrāfu darbi tapuši no šī gada janvāra līdz augustam dažādos baleta radīšanas apstākļos: uzvedumos un mēģinājumu zālēs, darbnīcās un studijā, atspoguļojot personības, procesu, emocijas, kustību un vidi. Fotogrāfijas tiks izstādītas ne tikai izstāžu zālē, bet arī integrētas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā.
Dejas fotogrāfijas aizsākumi sakrīt ar pašas fotogrāfijas izgudrošanas laiku 19. gadsimta vidū. Ar dagerotipijā iemūžinātām statiskām (parasti baletdejotāju) pozām kā sākuma punktu un beidzot ar tehnoloģiski modernākajām iespējām tvert mirkli mūsdienās, pēdējo gadsimtu griezumā baleta un fotogrāfijas attīstība un attiecības ir cieši saistītas. Dejā izteiktais tēls tiek konstruēts no neskaitāmām kustībām, kuras atsevišķi notvert, iespējams, spēj tikai fotogrāfijas medijs. Vēsturiski sabiedrības priekšstatu par baletdejotāju, baletu un deju kā tādu nereti veidoja tieši fotogrāfija un tas, kā dejotājus redzēja fotomākslinieki.
Latvijas Bankas simtgades izstāde "Vērtību zīmes"
Kas? Latvijas Banka sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju
Kad? Pēc pieprasījuma no 2022. gada 8. oktobra līdz 2023. gada 15. janvārim; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Latvijas Bankas simtgadei veltītā izstāde aicina novērtēt naudu ne vien kā racionālās saimnieciskās pasaules neatņemamu sastāvdaļu, bet arī kā paliekošu kultūrvēsturisku simbolu, latviešu tautas vēstures un garīgo vērtību iemiesotāju. Leģendārā sudraba piecu latu monēta, tautā dēvēta par Mildu – Riharda Zariņa spilgts mākslinieciskais veikums – ikvienam latvietim asociējas ar valsts neatkarību, tā turēta cieņā un godā, mantota paaudzēs un aizvien ir Latvijas atpazīstamības zīme.
Izstāde ir veltīta Latvijas Bankas kolekcijas monētām, kas regulāri tiek izlaistas, sākot ar 1996. gadu. To veidošanā piedalījušies visu paaudžu un nozaru Latvijas mākslinieki, pētot, izzinot un eksperimentējot, lai radītu neparastus risinājumus, pielietojot unikālus materiālus un visjaunākās tehnoloģijas. Katra Latvijas izdotā naudas zīme top kā miniatūrs mākslas darbs, kas iekodē universālu vēstījumu šodienai un nākotnei. Latvijas Bankas kolekcijas monētas ir ieguvušas plašu starptautisku atpazīstamību un balvas konkursos, tās vienmēr atrodas pasaules numismātu uzmanības fokusā, bet galvenais – tie ir kodolīgi stāsti par mūsu vēsturi, kultūru un vērtībām.
Kino
Skaties jaunākās pašmāju filmas kinoteātros vai skolā
Piedāvā: Latvijas kinoteātri, Latvijas Kinematogrāfistu savienība, biedrība "Kultūrpunkts"
Norises laiks: Pēc pieprasījuma; gan klātienes, gan digitāla norise
Kontaktinformācija: Aicinām sazināties ar katru piedāvātāju individuāli
Mērķauditorija: 1.–12. klase
Šajā rudens semestrī Latvijas kinoteātros iznāks virkne jaunu pašmāju kinofilmu – "Mīlulis" (režisors Staņislavs Tokalovs), "Neona pavasaris" (režisors Matīss Kaža), "Janvāris" (režisors Viesturs Kairišs), "Mamma vēl smaida" (režisore Elza Gauja), "Māsas" (režisore Linda Olte), "Suflieris" (režisors Marguss Paju) u. c.
Aicinām sekot līdzi filmu iznākšanai un iepazīties ar tām kopā ar klasi Latvijas kinoteātros vai skolās.
Materiālais un nemateriālais kultūras mantojums
Muzejpedagoģiskā nodarbība "Liepājas–Romnu dzelzceļš un ceļošanas mode"
Kas? Liepājas muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 4.–12. klase
Muzejpedagoģiskās nodarbības "Liepājas–Romnu dzelzceļš un ceļošanas mode" satura pamatā ir aizraujošs laiks vēsturē, kad 1871. gadā, sākoties Liepājas–Romnas dzelzceļa būvniecībai, Liepājā ienāca dzelzceļš, uzplauka ekonomiskā un kultūras dzīve un Liepāja kļuva par nozīmīgu, modernu un dinamisku pilsētu.
Liepājas muzeja lielajā izstāžu zālē skatāma izstādē "Dzelzceļš ienāk Liepājā (1871–1940)", kas tapusi sadarbībā ar modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva fondu un scenogrāfi, mākslinieci Annu Heinrihsoni. Tajā skolēniem būs iespēja ne tikai gūt teorētiskas zināšanas par dzelzceļu un ceļošanas modi, bet arī interaktīvi darboties, restaurēt tā laika notikumus un gūt priekšstatu par to, kā dzelzceļa izbūve var veicināt pilsētas izaugsmi. Tāpat izstādē skatāmi vairāk nekā 60 modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas tērpi, kas raksturo 19. / 20. gadsimta ceļošanas modi. Faktoloģisko dziļumu izstādē nodrošina sadarbība ar Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeju, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvu un Latvijas Fotogrāfijas muzeju.
Nodarbības laikā skolēni iepazīs vērienīgās izstādes vēsturisko kontekstu, kā arī tās veidošanas konceptu un gūs iespēju iedomāties, kā būtu nonākt kādā no Eiropas dzelzceļa stacijām 20. gadsimta sākumā brīdi pirms vilciena atiešanas.
Muzejpedagoģiskā nodarbība "Dauderu dārza noslēpumi"
Kas? Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļa
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–9. klase
Muzejpedagoģiskās programmas "Dauderu dārza noslēpumi" mērķis ir atraktīvā veidā izzināt "Dauderu" nama saimnieku dzīvesveidu 19.–20. gadsimtā un iepazīt muzeja dārza elementus. Nodarbības laikā skolēni uzzinās to, kā katrs vēstures posms ienesis noteiktas izmaiņas "Dauderu" dārzā un kā katrs nama saimnieks gan namu, gan dārzu pielāgoja savām vajadzībām. "Dauderu" nama un tā dārza bagātā vēsture skaidri atspoguļo visas Rīgas un Latvijas vēstures gaitu. Ēka celta 1897. gadā kā alusdarītavas "Waldschlößchen" (mūsdienās "Aldaris") īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villa, bet no 1937. līdz 1940. gadam savrupnams ar tam piegulošo dārzu tika labiekārtots kā vērienīga Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa vasaras rezidence. Padomju okupācijas laikā ēka tika pielāgota aģitpunkta un bērnudārza vajadzībām, bet kopš Trešās atmodas ēkā pastāv muzejs. Līdztekus namam 19.–20. gadsimta mijas gaisotni un Latvijas vēstures līkločus atspoguļo arī "Dauderu" dārzs, ko projektējis ievērojamais Rīgas ainavu arhitekts Georgs Kūfalts. Tas priecē ar ainaviskiem apstādījumiem un interesantu reljefu, raksturo sava laika elites priekšstatus par ērtu dzīvi pilsētā.
Programma izveidota kā orientēšanās uzdevumu komplekts trim grupām, kuras ietvaros skolēni iet noteiktu maršrutu "Dauderu" dārzā.
Literatūra un grāmatniecība
Izzinoša nodarbība "Imanta Ziedoņa detektīvs: Ziedoņa dzīves un vērtību izzināšana"
Kas? Imanta Ziedoņa fonds "Viegli"
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 10.–12. klase
Nodarbības laikā skolēni aktīvā izziņas procesā iepazīst Imanta Ziedoņa dzīvi, literāro darbību, ieguldījumu kultūras dzīvē, pasaules redzējumu un ceļojumus, rakstnieka atstāto kultūras mantojumu, saikni ar teātri, t. sk., Dailes teātra un režisora Pētera Pētersona izrādi "Motocikls", kas ir iekļauta arī Latvijas kultūras kanonā, darbību kino jomā – režisora Gunāra Pieša filmu "Pūt, vējiņi" –, kā arī ieguldījumu sabiedriskajās aktivitātēs.
Nodarbība norit četrās darba stacijās – darbs, daba, ceļš un paradokss –, katrā no tām interpretējot dotos materiālus un noslēgumā papildinot detektīvkarti.
Dzejas bilžu grāmatu sērijas "Bikibuks" radošā darbnīca izstādē "Bikimetrs"
Kas? Izdevniecība "Liels un mazs"
Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika un pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–4. klase
Radošajā darbnīcā skolēni atklās mācību tēmas caur dzejas bilžu sērijas "Bikibuks" grāmatām un radīs paši savu "Bikibuku", aktīvi līdzdarbojoties – klausoties, lasot, rakstot un zīmējot.
Darbnīcas pirmajā daļā skolēni iepazīsies ar dzejas bilžu grāmatu sērijas "Bikibuks" veidotājiem – autoriem un māksliniekiem –, lasīs dzejoļus un pārrunās ar tēmu saistītos nezināmos vārdus, atbildēs uz dažādiem jautājumiem uzdevumu lapās, kā arī izveidos stāstu vai dzejoli, kuru otrajā darbnīcas daļā katrs ilustrēs un radīs savu "Bikibuku" vienā no mākslinieciskajām tehnikām, kas izmantota sērijā izdotajās grāmatās.
Darbnīcas vada dzejniece un dzejas bilžu grāmatu sērija "Bikibuks" sastādītāja Inese Zandere kopā ar māksliniecisko redaktori un ilustratori Rūtu Briedi vai kādu citu "Bikibuka" mākslinieku. Nodarbības noslēgumā notiks saruna par pasaku rakstīšanas algoritmu un par pasaku nepieciešamību un tematiku mūsdienās. Tāpat skolēni atklās jaunus autorus, kā arī radīs kopīgu pasaku.
Plašāk par programmu "Latvijas skolas soma" un pilns kultūras norišu saraksts atrodams programmas mājaslapā.
Publikācija tapusi sadarbībā ar programmu "Latvijas skolas soma".
