Gada beigas ir dāvanu saņemšanas un sniegšanas laiks gan citiem, gan sev, un tā nu sagadījās, ka šogad kopā ar elegantu plauktiņu es sev esmu uzdāvinājusi arī vērtīgu atziņu, kas būtu biežāk jāatceras, gan lēmumus pieņemot, gan ikdienas un lielos darbus darot. Stāsts ir par dizainu tā plašākajā nozīmē. Vairāk nekā 100 gadus ASV strādājošs japāņu izcelsmes mājas preču ražotāju uzņēmums katram klientam dara zināmu, ka šis ir uzņēmums, kur visi produkti tiek "pamatīgi apdomāti, rūpīgi izveidoti un apburoši izstrādāti" (Where all things are thoroughly considered, meticulously designed, and delightfully crafted). Ne vien izteiktā doma, bet arī izvēlētie vārdi ir tik ietilpīgi, ka grūti atrast visprecīzāko latviskojumu, bet galvenais jau skaidrs – jābūt atbildīgiem, apzinātiem un klātesošiem trīs svarīgos posmos: attīstot jaunu ideju/produktu, izstrādājot tā dizainu un (te pat negribas teikt – ražojot) radot ikkatru vienību, kas dosies pie lietotāja.
Man šis šķiet labs atgādinājums un sava veida kontrolsaraksts darbībai gan izglītības, gan kultūras lauciņā: kā plānojam – sagatavojam – īstenojam mācību stundu, kultūras norisi vai jebkuru citu savu rīcību un kaut kā jauna radīšanu.
Vai esam izdomājuši, kam un kāpēc būs vajadzīgs mūsu radītais; vai izstrādes procesā padomāts par visiem iespējamajiem lietotājiem, situācijām un vajadzībām; vai katra izpildījuma reize notiek ar tik pat lielu rūpību un atbildības sajūtu kā pirmā.
Tāds domu rakurss varētu noderēt tiem kultūras nozares profesionāļiem, kas šajās nedēļās gatavo pieteikumus VKKF mērķprogrammas "Programmas "Latvijas skolas soma" satura radīšana" projektu konkursam. Pārlieciniet komisiju, ka jūsu piedāvājums ir vajadzīgs, kvalitatīvs, auditorijai atbilstošs, un jūs to tādu saglabāsiet, vienlaikus adaptējot vai personalizējot sniegumu atbilstoši katrai grupai un situācijai; tātad pamatīgi apdomāts, rūpīgi izveidots un apburoši izstrādāts. Gluži tāpat, uzsākot jaunas tēmas apguvi, ieejot jaunā klasē, gatavojoties pieredzēt kultūras notikumu vai iekopt dārzā jaunu puķu dobi, domā gudrs, profesionāls skolotājs.
Taču visā lielajā meduspodā ir arī pa karotei darvas. Ja skolas direktors, jautāts par valsts radīto iespēju jēgpilnu un racionālu izmantošanu, raksturo savas skolas politiku kultūras pieredzes gūšanai ar formulu "ja skolotājiem ir laiks, tad kaut kas notiek, ja nav – nenotiek", tad skaidrs, ka jāturpina pamatot kultūras lielo nozīmi indivīda un sabiedrības dzīvē un attīstībā, jāapkopo labās pieredzes, vārdu sakot – jācenšas palīdzēt tiem bērniem un jauniešiem, kuru skolotājiem "nav laika" padarīt mācību stundas interesantākas un mūsdienīgākas.
Par Latviju jau turpmāk rūpēsies viņi, šodienas skolēni, tāpēc skolas laikā tā jāiepazīst, un kā gan to paveikt bez kultūras un mākslas klātbūtnes!
Tad nu ķeramies pie darba un veram vaļā janvāra norišu izlasi. Tur ir vesels klāsts aizraujošu jaunumu visām vecumgrupām. Teātra izrāde, kurā piedalās dejotāji, palīdz sasaistīt ķermeniskās izpausmes ar emociju pasauli, paverot skatu un deju kā spēcīgu, mūsdienīgu māksliniecisko valodu. Tā ir cilvēka pašizpausmes, komunikācijas un pasaules izziņas forma, kurā ritmiskas, strukturētas vai improvizētas ķermeņa kustības noteiktā laika un telpas rāmī mūzikas pavadījumā vai bez tā, bieži vien ļauj izteikties trāpīgāk nekā ierastajā verbālajā komunikācijā.
Izmēģiniet Istabas teātra jauniestudējumu "Gaiši zilais punkts", bet varbūt izvēlieties kādu citu dejas norisi. Starp citu, ļoti priecājamies, ka aizvien vairāk skolēnu no visas Latvijas skatās baleta iestudējumus mūsu brīnišķīgajā Baltajā namā. "Riekstkoža" sezona tūdaļ būs noslēgusies (kas netraucē plānot, kuru klašu skolēniem šī pieredze būs nākamajā gadu mijā), taču ir cita lieliska ziņa – uz skatuves atgriežas viens no visu laiku populārākajiem Latvijas Nacionālās operas un baleta iestudējumiem "Putnu opera", lai ar Jāņa Lūsēna melodijām un Māras Zālītes vārdiem atkal apliecinātu draudzības un mūzikas spēku.
Valmieras Drāmas teātris piedāvā stāstu par izcilo latviešu sportistu Jāni Daliņu, rosinot domāt, cik smags visos laikos bijis un ir sportista darbs. Salieciet šīs izrādes vēstījumu kopā ar sportistiem veltītajās Latvijas filmās iekļautajām domām; aiciniet skolēnus pārbaudīt nesenās intervijās, radio vai televīzijas sižetos paustos sportistu viedokļus un sabiedrības attieksmi pret uzvarām un zaudējumiem. Lūk, tā arī ir Latvijas iepazīšana: kādi mēs esam, ko darām paši un ko prasām no citiem.
Beidzot esam sagaidījuši VSIA "Rīgas cirks" izrādi par klimata pārmaiņām "Pienene". Arī tajā apvienota grīdas un gaisa akrobātika, deja un mūzika, rosinot apdomāt nākotnes vīzijas un iespējamo rīcību, ko varam veikt, lai nepieļautu planētas bojāeju. Līdz ar to šo izrādi iespējams tālāk analizēt teju vai visās mācību satura jomās. Nekavējieties ar biļešu iegādi – gribētāju ir daudz!
Par mūziku runājot, es allaž (arī šoreiz) ar kāru aci lasu Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" jaunos piedāvājumus. Vēl varat paspēt uz VSIA "Liepājas Simfoniskais orķestris" koncertprogrammu "Dzīvnieku karnevāls". Savukārt Rīgā brīnišķīgu pieredzi sniegs koncerts "Skolas muzikālie noslēpumi", ko piedāvā jau programmas "Latvijas skolas soma" piecu gadu izvērtējuma konferencē iepazītais orķestris "Rīga". Piebildīšu, ka abi koncerti notiek skaistās, iepazīšanas vērtās kultūrvietās – nosacīti nesen būvētajā koncertzālē Liepājā un VEF kultūras pilī Rīgā. Arhitektūra, vēsturiskais un apkārtējās vides konteksts, funkcionalitāte, vides pieejamība – tās ir tikai no iespējamajām tālākās pētniecības un sarunu takām.
Vizuālajā mākslā savdabīgi sasaucas izstāde "Biruta Delle. Gleznot katru dienu" un izstāde ""Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai" Jāzeps Grosvalds. 1891–1920". Divas nozīmīgas personības par mākslu kā darbu, kas jādara. Jādara regulāri, godprātīgi, ar aizrautību. Abos gadījumos vērts pievērst uzmanību mākslinieku dzīves un radošās darbības sociālajam kontekstam, lai tālāk risinātu jēgpilnu sarunu gan par šiem māksliniekiem piemītošām īpašībām, gan to, kādas rakstura iezīmes ir nepieciešamas ikvienam mūsdienu cilvēkam.
Izstādes, filmas, kultūras mantojuma piemēri – tik daudz kas vēl ir janvāra izlasē! Izvēli veikt nebūs viegli, taču tas ir to vērts. Izmantojot kopīgi gūtu kultūras pieredzi, jūsu sarunas ar skolēniem kļūs vērtīgākas, attiecības atklātākas un patiesākas un, galu galā, mācību stundas būs vēl "pamatīgāk apdomātas, vēl rūpīgāk izveidotas un vēl apburošāk izstrādātas" – kā īsti mākslas darbi.
Lai veicas!
"Latvijas skolas somas" kultūras norišu piedāvājuma izlase janvārim
LASI PAR:
- Mūziku
- Teātri
- Cirku
- Vizuālo mākslu
- Kino
- Dizainu
- Materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu
- Literatūru un grāmatniecību
Mūzika
Koncerts "Dzīvnieku karnevāls"
Kas? "Liepājas Simfoniskais orķestris"
Kad? 2024. gada 1. februārī Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars"; klātienes norise
Kam? 1.–4. klase
Koncertā mūzikas valodā tiks stāstīts par karnevālu. Vispirms Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Reiņa Lapas vadībā atskaņos franču komponista Kamila Sensānsa "Dzīvnieku karnevāls", kurā dzīvnieki sarunājas, spēlējas, draudzējas un strīdas. Simfoniskā orķestra skanējumā atdzīvosies fantāziju raisoša pasaule, ļaujot izzināt, kas ir karnevāls.
Koncerts turpināsies ar vienu no Roberta Šūmaņa slavenākajiem darbiem "Karnevāls". Tas radies, iedvesmojoties no karnevāla, kas notika viņa dzimtajā pilsētā Cvikavā, Vācijā. Skaņdarbā kā tēlus komponists iekļāvis arī dažus no saviem draugiem un pats sevi. Koncertā skanēs fragmenti no šī skaņdarba, un katrs no tiem stāstīs par kādu tēlu vai notikumu, kas saistīts ar karnevālu.
Koncerts "Skolas muzikālie noslēpumi"
Kas? Orķestris "Rīga"
Kad? 2024. gada 31. janvārī VEF Kultūras pilī; klātienes norise
Kam? 1.–4. klase
Koncerta laikā dziedātājs Daumants Kalniņš atklās, cik cieša saistība mūzikai ir ar skolēnu ikdienu un to, cik muzikāli var būt priekšmeti mums apkārt. Savukārt Rīgas cirka skolas pasniedzējs Dmitrijs Pudovs atklās tēmu objektu manipulācija. Līdzās orķestra spēlei koncertā skanēs dažādi solo instrumenti un dziesmas.
Skolēni iepazīsies gan ar tādu komponistu kā Antonio Vivaldi, Ludviga van Bēthovena un Modesta Musorgska muzikālajiem darbiem, gan ar mūsdienīgākiem opusiem – Tomasa Dosa mūzikā, Līroja Andersona "Smilšpapīru balets" orķestra perkusionistu solo izpildījumā, gan ar atpazīstamo Džona Viljamsa mūziku kinofilmai "Harijs Poters".
Teātris
Izrāde "Gaiši zilais punkts"
Kas? "Istabas teātris" (biedrība "Pusstāvs")
Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika un pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Emocionālo pasauli ikviens no mums izjūt ķermeniski. Mums trīc kājas no uztraukuma, mēs piesarkstam no dusmām vai kauna, mēs svīstam, savelkam plaukstas dūrēs un smaidām. Izrāde caur kustību runā ar jauniešiem par emocijām, jo katram pusaudzim un viņa izjūtām un emocijām ir vieta uz šīs pasaules. Izrādē trīs dejotāji iejūtas dažādās emocijās un savstarpēji tās izspēlē ar kustības, mūzikas, scenogrāfijas un gaismas māksliniecisku risinājumu palīdzību.
"Gaiši zilais punkts" ir nosaukums fotogrāfijai, ko 1990. gada 14. februārī uzņēma NASA kosmosa kuģis Voyager 1, kad tas devās ārpus Saules sistēmas. Zemeslode šajā attēlā ir mazs, gaiši zils punkts. Līdzīgi, kā mūsu galaktikā, kur elementārdaļiņa Higsa bozons var visu iznīcināt, bet vienlaikus viss no tā sastāv, jaunības maksimālisma posms ir vienlīdz pilns ārkārtīgi jaudīgas enerģijas un tikpat dramatiska sabrukuma. Tādēļ izrādes veidotāji un skolēni meklē atbildes uz jautājumu: kas vieno jauniešu emocionālo pasauli ar Lielo sprādzienu un procesiem pēc tā?
Izrāde "Sapņu ķērāji"
Kas? Dirty Deal Teatro
Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika; klātienes norise
Kam? 1.–4. klase
Sapņu ķērāju klubiņš uzņem jaunus biedrus! Kopā ar Elīzu, Jurģi un Annu skolēni varēs papildināt sapņu grāmatu ar saviem labajiem un arī ne tik jaukajiem sapņiem. Lai iemācītos no sliktā sapņa laicīgi pamosties, kopā ar sapņu klubiņa biedriem vajadzēs pārvarēt dažādus pārbaudījumus, kā arī palīdzēt citiem.
Visi jaunuzņemtie sapņu klubiņa biedri dosies kopīgā piedzīvojumā, lai atbalstītu senākos biedrus. Elīzai palīdzēs atbrīvoties no vientulības bailēm, Jurģim no bailēm nebūt pirmajam, savukārt Annai no satraukuma par neiederēšanās.
Tomēr "Sapņu ķērāju" klubiņa biedriem vajadzēs uzņemties vissvarīgāko misiju – papildināt sapņu grāmatu ar miegā piedzīvoto. Tikai daloties vienam ar otru, var iemācīties nebaidīties un saprast sapņus. "Nākot uz izrādi," izrādes veidotāji aicina, "paņem līdzi kādu no saviem sapņiem".
Izrāde "Daliņš"
Kas? "Valmieras drāmas teātris"
Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika; klātienes norise
Kam? 7.–12. klase
Trīsdesmitajos gados katrs skolas puika mēģināja atdarināt "Daliņa soli", bet pieaugušie griezās tik populārajā Jāņa Āres fokstrotā "Ak, kaut man Daliņa kājas būtu". Viens no visu laiku izcilākajiem latviešu vieglatlētiem, soļotājs Jānis Daliņš (1904–1978) lika pasaulei iemācīties latviešu karoga sarkanbaltsarkanās krāsas.
Izrāde būs stāsts par to, kā vienam zemniekam izdevās "aizsoļot" līdz sudraba medaļai 1932. gada olimpiskajās spēlēs Losandželosā un kļūt par pirmo Eiropas čempionu soļošanā 1934. gadā Turīnā.
"Kad sāku strādāt Valmieras teātrī kā režisors, atceros, ka ik pa laikam dzirdēju par Jāni Daliņu. Valmierā ir stadions, kas nosaukts viņa vārdā, ir piemineklis, sienas gleznojums un arī iela. Šķita, ka aiz šī cilvēka ir interesants stāsts, kā viņš no zemnieka kļuva par vienu no izcilākajiem sportistiem Latvijas vēsturē. Izrāde būs soļojums cauri gan karstajām Losandželosas ielām 1932. gadā, gan cauri Jāņa Daliņa dzīvei," izrādes tapšanas impulsus atklāj režisors Toms Treinis.
Koncertizrāde "Es arī te, kas man jādara"
Kas? "Valmieras drāmas teātris"
Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika; klātienes norise
Kam? 8.–12. klase
Pieci jaunieši izveidojuši muzikālu apvienību, kurā jūtas droši. Dziesmā taču neskaitās, tāpēc var pateikt, kā patiesībā ir. Klāt ir pirmais koncerts, kurš draud nenotikt. Kādam sākas panikas lēkme un liekas, ka mirs. Kādam gribas uzpīpēt vai iedzert, vai velnsvienzinko. Kāds satraukumā nevar beigt sist bungas. Kāds aizmirsis piezvanīt mammai. Kādam nav naudas un ļoti gribas ēst. Izpeldēs visi vai neviens. Kā var atbalstīt citus, kad pašam visvairāk nepieciešams balsts? Izrāde mēģinās atklāt, kā dzīvot bišķiņ vieglāk. Izrāde tapusi Valmieras vasaras teātra festivāla ietvaros.
Cirks
Izrāde par klimata pārmaiņām "Pienene"
Kas? "Rīgas cirks"
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Gluži kā pienenei, kas spēj izdzīvot un izplatīt savas pūku sēklas, neskatoties uz skarbiem apstākļiem, arī cilvēcei ir iespēja apvienoties un cīnīties par savas planētas dzīvi.
"Pienene" ir pusaudžiem un jauniešiem adresēta laikmetīgā cirka izrāde par krustcelēm, kurās šobrīd atrodas cilvēce. Kādu ceļu mēs iesim klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzes situācijā, kas izveidojusies industriālās attīstības, netālredzības un alkatības rezultātā? Kāda būs mūsu nākotne? Kādu jūs vēlaties to redzēt? Šie jautājumi caurvij iestudējumu, un, apvienojot grīdas un gaisa akrobātiku, deju un mūziku, "Pienene" rosina apdomāt nākotnes vīzijas un iespējamo rīcību, ko varam veikt, lai nepieļautu planētas bojāeju.
Klaunādes izrāde "Pačamamo"
Kas? "Rīgas cirks"
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–9. klase
Savā koferī nesdams trikus, mūziku, kā arī dažādas noderīgas un nenoderīgas lietas, klauns Cronopio ierodas jaunā (vai varbūt sen pazīstamā?) vietā. Cronopio uzbur komisku un sirsnīgu ne pārāk veikla ceļotāja tēlu un humora valodā runā par lielām un mazām pazīstamām tēmām.
"Pačamama" Dienvidamerikas pirmiedzīvotāju – kečvu (inku) – mitoloģijā ir dieviete, kuras vārdu varētu tulkot kā Māte Zeme vai Māte Pasaule. Pačamamai arī mūsdienās tiek veltīti Andu civilizācijas rituāli – gan kečvu pēctečiem nozīmīgi, gan uz tūristiem orientēti. Kādas ir mūsu attiecības ar Māti Zemi? Vai ceļojot un uz īsāku vai garāku laiku piestājot dažādās valstīs, šīs attiecības mainās?
Vizuālā māksla
Jāzepam Grosvaldam veltīta retrospekcija "Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslā"
Kas? Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma līdz 2024. gada 30. martam; klātienes norise
Kam? 7.–12. klase
Jāzeps Grosvalds (1891–1920) bija ļoti daudzpusīga, izcili talantīga personība, par kuru iespējams sacīt, ka būtībā visas viņa darbības uzskatāmas par mākslas faktu – ne tikai paši mākslas darbi, bet arī vēstules, dienasgrāmatas, krāšņi pašdarināti žurnāli, pat modernais ģērbšanās stils.
Pagrieziena punkts Jāzepa Grosvalda dzīvē, kas lika nobriest gan kā personībai, gan kā māksliniekam, bija Pirmā pasaules kara sākums, kad viņš vairs nevarēja atgriezties Parīzē un iepazinās ar citiem jaunajiem latviešu māksliniekiem. Grosvaldam, kurš augstu vērtēja kolēģu tehniskās spējas un plašās mākslas vēstures zināšanas un kuram pašam savukārt bija iespēja tos izglītot par jaunākajām tendencēm mākslā, bija lemts kļūt par klasiskā modernisma ievadītāju latviešu mākslā, satuvinoties ar saviem vienaudžiem un izveidojot pulciņu "Zaļā puķe". Vienlaikus viņš šajā brīdī sāka izteikti sevi apzināties kā latviešu tautas pārstāvi, pievērsās nacionāli svarīgām tēmām, kas veidoja pamatu drīz pēc tam neatkarību ieguvušās jaunās Latvijas valsts modernajai mākslai.
Izstāde ietver aptuveni 400 Jāzepa Grosvalda mākslas darbu no Latvijas un Zviedrijas muzeju krājumiem un privātkolekcijām, tai skaitā vairāk nekā 150 darbu no Vermlandes muzeja Kārlstadē, Zviedrijā.
Nodarbība "Modernista pašportrets"
Kas? Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma līdz 2024. gada 30. martam; klātienes norise
Kam? 1.–6. klase
Nodarbībā izstādē ""Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai" Jāzeps Grosvalds. 1891–1920" skolēni izzinās modernisma virzienu Latvijas mākslā, iepazīstot izstādes ekspozīciju un veicot tematisku radošo uzdevumu.
Nodarbības pirmajā daļā skolēni iepazīst izstādi gida pavadībā, pētot J. Grosvalda daiļradei raksturīgus mākslinieciskās izpausmes līdzekļus. Uzmanība tiek pievērsta mākslinieka iecienītajiem radošajiem paņēmieniem – formu stilizācijai un ģeometrizācijai. Paralēli skolēni izzina, kāpēc J. Grosvalds ir izmantojis tieši sev tik raksturīgo krāsu gammu.
Nodarbības otrajā daļā skolēni rada savu modernista pašportretu, iedvesmojoties no izstādē skatītajiem J. Grosvalda darbiem.
Nodarbība "Personības darbnīca"
Kas? Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma līdz 2024. gada 30. martam; klātienes norise
Kam? 7.–12. klase
Nodarbībā izstādē ""Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai" Jāzeps Grosvalds. 1891–1920" skolēni iepazīst modernisma virzienu Latvijas mākslā, tuvāk skatot mākslinieka J. Grosvalda personību un daiļradi.
Nodarbības pirmajā daļā skolēni skata izstādi gida pavadībā. Tās laikā papildus uzmanība tiek pievērsta sociālajam kontekstam, kas raksturīgs mākslinieka J. Grosvalda dzīves gājumam. Iepazīstot J. Grosvalda personības dažādās šķautnes, skolēni reflektē par māksliniekam piemītošajām īpašībām un spriež, kādas rakstura iezīmes ir nepieciešamas mūsdienu cilvēkam.
Nodarbības otrajā daļā skolēni dalās pieredzē par izstādē aplūkoto un veic radošo darbu, izmantojot J. Grosvaldam raksturīgos mākslinieciskās izteiksmes elementus – ģeometrizāciju un vienkāršotu toņu izvēli.
Izstāde "Biruta Delle. Gleznot katru dienu"
Kas? Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma no 27. janvāra līdz 11. aprīlim; klātienes norise
Kam? 8.–12. klase
Biruta Delle (1944) ir augstu novērtēta un izstāžu apmeklētāju mīlēta latviešu māksliniece, kura glezno jau vairāk nekā sešdesmit gadu.
Padomju laikā Delle dzīvo it kā divās paralēlās pasaulēs: gan oficiālajā izstāžu apritē, gan ideālistiskā savstarpējas pašpalīdzības vidē, kur satiekas dažādi autsaideri, bet fokusā nešaubīgi ir viņas māksla. Arī viņas daiļrade ietver divus virzienus: fanātiskas dabas, āra studijas, īpaši pievēršoties saules gaismas un ēnas laukumu attiecībām, un vērienīgas daudzfigūru kompozīcijas, kurās parādās spilgta iztēle. Mākslas pētnieki gleznotājas darbos saskata sirreālisma elementus, tomēr ar šo virzienu viņu saista vairāk automātiskās skicēšanas prakse nekā stila formālās pazīmes.
Biruta Delle ir publiski stāstījusi par personiskās dzīves sarežģījumiem: depresijas epizodēm, medikamentu lietošanu, psihiskiem traucējumiem un konfliktu vistuvāko cilvēku lokā, kas 1993. gadā rezultējās letāli. Tāpat par grūto krīzes pārvarēšanas ceļu, kurā mākslinieci glābj meditācija, sarunas ar mācītāju un – darbs. "Šīs sarunas uz mani iedarbojās kā zvērests: gleznot katru dienu."
Izstādē "Gleznot katru dienu" eksponētas Birutas Delles labi pazīstamās, bieži reproducētās figuratīvas kompozīcijas un ainavas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, mākslas centra Zuzeum un privātām kolekcijām.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centra nodarbības
"Laikmetīgās mākslas skola"
Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kopā ar laikmetīgās mākslas jomā aktīvi strādājošiem māksliniekiem izveidojis tematisko darbnīcu ciklu laikmetīgās mākslas iepazīšanai par sociāli aktuālām tēmām. Mākslinieki piedāvā skolēniem kopā piedzīvot laikmetīgās mākslas tapšanu, izmantojot daudzveidīgu tehniku un aptverot plašu tēmu loku.
Laikmetīgās mākslas skola: Krāsu fizika un poētika
Kas? Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 10.–12. klase
Nodarbība veidota kā pētnieciskā darbnīca, kurā skolēni mākslinieka Andra Kaļiņina pavadībā gūst ieskatu laikmetīgajā mākslā, kā arī iesaistās krāsas un gaismas fizikālajos eksperimentos.
Nodarbības pirmajā daļā A. Kaļiņins iepazīstina ar savu radošo darbību, sniedzot priekšstatu par savu darbu estētiku, kura lielā mērā saistīta ar fizikālu parādību – krāsu. Krāsu fizikālo īpašību izpratne veicina pasaules un tās robežu apzināšanos un kritisko domāšanu.
Nodarbības otrajā daļā skolēni kopīgi ar mākslinieku veic divus eksperimentus. Viens no eksperimentiem ir populārā krāsu apļa veidošana, fiziski jaucot visas trīs pamatkrāsas kopā, tādā veidā iegūstot tumšu krāsas toni. Šo pašu eksperimentu skolēni atkārtos ar prožektoriem un gaismu filtriem, iegūstot pretēju rezultātu – gaišu krāsas toni.
Noslēgumā mākslinieks aicina skolēnus iesaistīties diskusijā – pārrunāt šo divu fizikālo procesu atšķirības un apspriest iegūtos rezultātus, kuri sākotnēji var šķist pretrunīgi.
Laikmetīgās mākslas skola: Apzinātība un es
Kas? Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–4. klase
Nodarbība ar mākslinieci Luīzi Rukšāni apvieno izglītojošu un radošu laikmetīgās mākslas iepazīšanu – izzinot mākslinieces un citu Latvijas mākslinieku darbus un līdzdarbojoties ar mākslinieci jaunu mākslas darbu tapšanā.
Pirmajā nodarbības daļā L. Rukšāne skolēnus iepazīstina ar savu māksliniecisko darbību un daiļradi, kā arī apzinātības praksi, kuru viņa izmanto, lai noskaņotos radošajam darbam. Kopā ar mākslinieci skolēni tiek aicināti ieraudzīt, sasmaržot, saklausīt un sajust, kā arī pamanīt un novērot savas domas, šādā veidā sagatavojoties radošajai izpausmei.
Nodarbības otrajā daļā māksliniece iepazīstina skolēnus ar vairākiem laikmetīgās mākslas portretiem, kas attēlo cilvēku netradicionālā formā. Turpinājumā skolēni veido katrs sava apzinātā "es" pašportretu, izmantojot tikai vienu sevis izvēlētu krāsu. Šis process ļauj skolēniem labāk ievērot mākslas darba nianses, kas citādi pazūd dažādu krāsu košajā pārpilnībā.
Laikmetīgās mākslas skola: Tēlniecība – veids kā domāt un strādāt
Kas? Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Mākslinieka Oto Holgera Ozoliņa vadītajā nodarbībā skolēni gūs ieskatu laikmetīgajā mākslā un skulpturālajā domāšanā, kā arī papildinās praktiskās iemaņas, kā ikdienā pieejamus materiālus pielietot mākslas darbu radīšanā.
Ievadā O. H. Ozoliņš skolēnus iepazīstinās ar savu pieredzi radošo impulsu noķeršanā un sava radošā procesa tehnisko pusi. Skolēni iepazīsies ar tēlniecības materiāliem un instrumentiem, tajā skaitā savām rokām, izmantojot uzskates materiālus no anatomijas mācību grāmatas.
Nodarbības praktiskajā daļā skolēni tiks aicināti izveidot savu pirkstu atlējumus ģipsī, tādā veidā sniedzot izpratni par formveides procesu. Tas ļaus skolēniem izprast nodarbības pirmajā daļā dzirdēto, tam piešķirot padziļinātāku dimensiju. Šajā procesā rokas no tēlniecības instrumenta kļūs par tēlniecības objektu.
Laikmetīgās mākslas skola: Skatuves balss
Kas? Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Režisore un komponiste Elīza Dombrovska nodarbībā piedāvā skolēniem iepazīties ar laikmetīgo mākslu un laikmetīgā teātra veidošanas principiem, kā arī izzināt skaņas performances veidošanas pamatus, izmantojot savu balsi kā māksliniecisko izteiksmes līdzekli.
Nodarbības pirmajā daļā E. Dombrovska skolēnus iepazīstinās ar savu māksliniecisko praksi, akcentējot to, kā viņa izmanto skaņu, veidojot teātra izrādes. Veicot dažādus klausīšanās vingrinājumus, skolēni pievērš uzmanību savai dzirdei – ieklausoties gan savā, gan citu balsīs.
Nodarbības otrajā daļā skolēni aicināti ierakstīt jeb ar audio tehniku fiksēt savu viedokli par kādu sev sociāli aktuālu tematu un to atskaņot citiem, tādejādi veidojot kopīgu skaņas vēstījumu, kas nodarbības noslēgumā E. Dombrovskas pavadībā tiek pārvērsts kopradītā performancē.
Santas Frances personālizstāde "Esmu redzams šajā attēlā, un man tas nepatīk"
Kas? ISSP galerija
Kad? Saskaņā ar darba laiku līdz 2024. gada 7. martam; klātienes norise
Kam? 10.–12. klase
Izstāde ir grāmatas "WunderKombināts II. Latvijas mākslas gadagrāmata 2023" publicētās vizuālās esejas izvērsums telpā. Apspēlējot cilvēka nebeidzamo vēlmi pēc kontroles pār savu likteni, iekšējā miera meklējumiem un izmisīgiem mēģinājumiem izbēgt no eksistenciālām šausmām, māksliniece izveidojusi vizuālu stāstu, kas vēsta par konfliktu starp dažādiem domāšanas veidiem – maģisko un katastrofālo, kā vizuālu un konceptuālu atsauci izmantojot japāņu Ikebana un Kintsugi tehnikas.
Izstāde "Imanta Lancmaņa māksla gadu gaitā"
Kas? Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs
Kad? Saskaņā ar darba laiku līdz 2024. gada 11. februārim; klātienes norise
Kam? 8.–12. klase
Mākslinieks Imants Lancmanis ir Rundāles pils ilggadējs direktors (1976–2018), Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (1994), Eiropas gada cilvēks Latvijā (2021), mākslas un arhitektūras pieminekļu restaurēšanas speciālists un iniciators, vairāku grāmatu autors un sabiedriskais darbinieks, mākslas vēsturnieks un izcils muzejnieks.
Madonas muzejā izstādē apskatāmi darbi no gleznotāja pirmsākumiem, kā arī paši jaunākie darbi – izstāde tiks papildināta ar četriem iepriekš nekur neizstādītiem darbiem. Mākslinieka darbos redzēsim vairākus ciklus – no ikdienas ainām un klusajām dabām līdz pat klasiskiem Eiropas glezniecības vēstures žanriem un figuratīvām kompozīcijām.
"Apmeklētājiem būs iespēja apskatīt ne tikai skaistus puķu pušķus un ainavas, bet arī manas pārdomas par mūžības tēmām. Iešana cauri 81 gadam, kas līdz šim ir bijis lemts, ir bijusi kā avantūra, ceļojums laikā un telpā. Ja rakstu grāmatu, es iztēlojos visu, kas ir bijis tajā vidē, bet, kad uzgleznoju, tad padaru šo darbu ticamu arī sev. Tāpēc detaļu pārbagātība. Es būtībā dzemdēju jaunu realitāti, kurā pats varu ieiet un par to priecāties. Skatos un brīnos – vai, es taču tajā pilnīgi varu iekāpt iekšā! Kā man tas viss patīk! Es gleznoju lietas, kas mani aizrauj un saista," tā intervijās saka Imants Lancmanis.
Izstādē iekļauti Imanta Lancmaņa darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Rundāles pils muzeja un Bauskas muzeja krājuma, Latvijas Mākslas akadēmijas, Latvijas Mākslinieku savienības, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Zuzānu kolekcijas un citām privātkolekcijām.
Ulda Brieža fotoizstāde "Brīvam būt"
Kas? Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars"
Kad? Saskaņā ar darba laiku līdz 2024. gada 13. martam; klātienes norise
Kam? 8.–12. klase
Fotogrāfa Ulda Brieža latviešu kultūras personību portreti ir tapuši kā sava laika zīmju, notikumu un gara fotopieraksti. Tiem ir dokumentāls un vienlaikus pārlaicīgs raksturs. To varoņu sejas notvertas neparedzamos brīžos, ļaujot skatītājam sastapties ar radošuma būtību – to iekšējās brīvības sajūtu, kas, neraugoties uz laika ārējo rāmējumu, ir nepārtrauktā sasaistē ar avotu un patiesību.
Izstāde atspoguļo Latvijas kultūras autoritātes visdažādākajos dzīves mirkļos laika posmā no 1966. līdz 2010. gadam. Izstāde koncertzālē papildināta ar nozīmīgiem kultūras cilvēkiem no Liepājas, apkopojot vairāk nekā 80 fotogrāfijas. Izstādē skatāmi Imanta Ziedoņa, Raimonda Paula, Mirdzas Martinsones, Katrīnes Pasternakas, Mārtiņa Brauna, Ulda Stabulnieka, Ērika Hānberga, Egona Līva, Haralda Sīmaņa un citu personību portreti. Tie iemieso sajūtu par Latviju, kas mājo mūsu katra zemapziņā, nodota no paaudzes paaudzē, bet kuru ik pa mirklim pazaudējam ikdienišķumā. Un par kuras trauslumu mums skarbi un tieši atgādina realitāte.
Uldis Briedis pats par laika nogriezni, kurā dzīvo viņa varoņi – laikabiedri un draugi, saka: "Tas bija kā starta šāviens cilvēku brīvībai." Neierobežotai, absolūtai, kurā visas iespējas ir klātesošas. Tāds brīvības kulminācijas brīdis iespējams tikai mirkļos, kad sakrīt abi apstākļi – iekšējā brīvība ir sinhronitātē un sinerģijā ar ārējo.
Kino
Filma "Pastkarte no Romas"
Kas? Filmu studija "Riverbed"
Kad? Latvijas kinoteātros un pēc pieprasījuma skolās pie filmu izplatītājiem; gan klātienes, gan digitāla norise
Kam? 9.–12. klase
Filma ir aizkustinošs divu pastnieku senioru mīlestības stāsts. Lai laimētu ceļojumu uz Romu, Alvīne un Ernests ķeras pie viltīgas shēmas ar loterijas kuponiem, taču viņu ieceri aizēno Alvīnes strauji progresējošā Alcheimera slimība.
Alvīnes lomas atveidotāja Indra Burkovska piebilst: "Elzas Gaujas filmas stāsts ir atgādinājums par to, kāda vērtība ir mūsu dzīvība un kāds skaistums ir dzīve, kur var piepildīt savus sapņus. Ir tikai ļoti jāgrib. Mēs neviens nezinām savu likteni, bet es ticu, ka filma liks ticēt mīlestībai. Filmas uzņemšanas laiks bija ļoti interesants un neaizmirstams, filmēšanas grupa – burvīga. Filmējoties pasta ainās, atcerējos savu skolas laiku Kuldīgā, jo mamma ilgus gadus bija pastniece un es gāju viņai palīgā. Tagad, kad ir moderno sakaru laiks, grūti iedomāties, kā tolaik gaidīja pastnieku."
Filma "Vietām gaidāms stiprs lietus"
Kas? Filmu studija "Red Dot Media"
Kad? Latvijas kinoteātros un pēc pieprasījuma skolās pie filmu izplatītājiem; gan klātienes, gan digitāla norise
Kam? 8.–12. klase
Iemīlējies pāris Sabīne un Reinis spiesti strauji uzsākt kopdzīvi. Ātri vien jaunie mīlnieki sāk patiesi iepazīt viens otra atšķirīgos sapņus un vēlmes. Sabīnei kaisle kļūst par vientulību, līdz sasniedz dusmu robežu, uz kuras izvēlēties mainīt savu rīcību. Jaunās sievietes emocijas un iztēle liek realitātei sarauties un lietus gāzēm viņu nelaist laukā no dzīvokļa. Jaunais pāris nonāk uz saspīlētas robežas – izvēlēties, vai tiešām ir gatavi būt kopā.
Daudzsēriju mākslas filma "Pansija pilī"
Kas? Filmu studija "Mistrus Media"
Kad? Latvijas kinoteātros un pēc pieprasījuma skolās pie filmu izplatītājiem; gan klātienes, gan digitāla norise
Kam? 8.–12. klase
Daudzsēriju filma par vienas vasaras notikumiem kādā Rīgas inteliģentu ģimenē, kam negaidīti piešķirta nomaļa muiža ar visiem tās neparastajiem iemītniekiem un kam nākas izlemt, ko ar nolaisto īpašumu iesākt. Aizraujoši un komiski notikumi astoņās sērijās, kurās topošais rakstnieks Anšlavs Eglītis kopā ar brāli Vidvudu, tēvu Viktoru un viņa dzīvesbiedri Hildu Vīku sāk muižas atjaunošanas darbus, vienlaikus tajā atverot pansiju, kas kļūst par apkārtnes iedzīvotāju, pagātnes rēgu, pilsētas viesu un latviešu inteliģences attiecību krustpunktu un vienas vasaras skatuvi 20. gadsimta 20. gadu Latvijai.
Filma "Janvāris"
Kas? Filmu studija "Mistrus Media"
Kad? Latvijas kinoteātros un pēc pieprasījuma skolās pie filmu izplatītājiem; gan klātienes, gan digitāla norise
Kam? 6.–12. klase
1991. gada janvāris. Pēc skolas beigšanas Jazis nevar izlemt, kā dzīvot tālāk, viņam draud iesaukšana Padomju armijā. Pirmās nopietnās attiecības, 90. gadu sākuma bohēma, paaudzes protests. Latvijā tikmēr turpinās cīņa par valsts neatkarību, padomju milicijas speciālo uzdevumu vienības OMON draud apstādināt baltiešu brīvības cīņu, Rīgā sāk būvēt barikādes. Filmas jaunie varoņi ir tālu no jebkādas politiskās dzīves, taču apstākļi viņiem liek nonākt notikumu epicentrā un izdarīt izvēli.
Romas Starptautiskajā filmu festivālā filma "Janvāris" uzvarēja konkursa galvenajā kategorijā "Progresīvais kino", filmas režisors Viesturs Kairišs tika atzīts par labāko režisoru, savukārt filmas galvenās lomas atveidotājs Kārlis Arnolds Avots izcīnījis labākā aktiera darba balvu.
Dizains
Izstāde "Melns, balts, sarkans"
Kas? Modes muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Izstāde tapusi sadarbībā ar Aleksandra Vasiļjeva fondu un piedāvās ieskatu trīs visu laiku ietekmīgāko krāsu uztverē un vēsturē, skatītu caur modes prizmu. Eksponāti aptver laikposmu no 19. gadsimta līdz pat mūsdienām.
Izteiksmīgie tērpi un aksesuāri no Aleksandra Vasiļjeva fonda kolekcijas un Modes muzeja krājuma ilustrē trīs "eksistenciālo" krāsu iespaidīgās izpausmes modē: no ampīra laikmeta muslīna kleitām līdz pat mūsdienām, no mazās, melnās kleitiņas līdz modes šedevriem. Skolēniem būs iespēja novērtēt ne vien izcilu šuvēju un izšuvēju veikumu 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma tērpos, bet arī 20. un 21. gadsimta modes dizaineru idejas. Izstādē būs apskatāmi izcilu dizaineru – Vivjenas Vestvudas, Džona Galjāno, Tjerī Muglera, Karla Lāgerfelda, Džanfranko Ferre, Iseja Mijakes un citu – radītie tērpi trīs ikoniskākajās modes krāsās: melnā, baltā un sarkanā.
Izstāde "Satiekas Rīga un Tallina. Apgleznots porcelāns. 20. gs. 60. un 70. gadi"
Kas? Rīgas Porcelāna muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma līdz 2024. gada 11. februārim; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Izstāde ir veltīta savdabīgai parādībai porcelāna mākslas un rūpniecības vēsturē – Rīgas porcelāna produkcijai, kas tika rotāta Igaunijā. Rīgas porcelāns Latvijā ir labi zināms un populārs, taču mazāk zināma ir 20. gadsimta otrās puses vēstures lappuse par apgleznojumiem, kas uz Rīgas porcelāna ir tapuši Igaunijā, Mākslas produktu ražošanas kombināta (KFK – Kunstifondi kunstitoodete kombinaadid) Porcelāna apgleznošanas darbnīcā.
Izstādes uzmanības centrā ir divas desmitgades – 60. un 70. gadu dizains. Lai arī Igaunijas darbnīcas dekorējumus var atrast gan uz 20. gadsimta 40. gadu formām, gan arī uz 80. gadu produkcijas.
Rīgas porcelāna rotāšanai tika attīstīta dekola tehnoloģija, kas ļāva veikt dekorēšanu ātri, lielos apjomos un ar vienmērīgu izpildījuma kvalitāti. Savukārt darbnīcas princips Igaunijā ļāva attīstīt mākslinieku individuālo rokrakstu, veidot rotājumu gleznieciskāku un mākslinieciski augstvērtīgāku. Lai arī skaidrs, ka Porcelāna apgleznošanas darbnīcas uzdevums bija radīt rotājumus produkcijai, kas paredzēta plašam patēriņam, – dekori tika atkārtoti un tos izpildīja gan autori paši, gan mākslinieki-izpildītāji saskaņā ar autoru radītiem paraugiem, taču tieši cilvēciskais mērogs un strādāšanas princips ir noteicis atšķirīgo, tikai Igaunijai raksturīgo estētiku.
Izstāde "Stopkadrs operā"
Kas? Teātra nams "Jūras vārti"
Kad? Pēc pieprasījuma līdz 2024. gada 8. martam; klātienes norise
Kam? 8.–12. klase
Izstādē redzami kostīmu mākslinieces Kristīnes Jurjānes un video mākslinieces Inetas Sipunovas darbi ārpus Latvijas tapušo operu iestudējumiem Zalcburgā, Milānā, Vīnē, kuru koncepta autors un režisors ir Alvis Hermanis. Izstādē eksponētas Inetas Sipunovas videoprojekcijas, kā arī Kristīnes Jurjānes tērpu skices un oriģināli no Alvja Hermaņa režisētajām teātra izrādēm un operām.
Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs un direktors Alvis Hermanis 2012. gadā atzīts par vienu no 10 ietekmīgākajām desmitgades Eiropas teātra personībām. Saņēmis desmitiem prestižu balvu.
Kostīmu māksliniece Kristīne Jurjāne studējusi Holandē un Latvijas Mākslas akadēmijā. Veidojusi kostīmus vairākiem desmitiem izrāžu, tai skaitā J. Lūsēna / M. Zālītes "Leļļu opera" (2008) un "Putnu opera" (2000), Ž. Bizē "Karmena" (2007), A. Maskata baletiem "Bīstamie sakari" (2006) un "3X" (2001), Aspazijas "Sidraba šķidrauts", "Latviešu stāsti" (2004), kostīmus un scenogrāfiju N. Gogoļa "Revidents". Saņēmusi Teātra savienības balvu nominācijā Gada labākais kostīmu mākslinieks (2002).
Materiālais un nemateriālais kultūras mantojums
Muzejpedagoģiskā nodarbība "Muzeobuss"
Kas? 1991. gada barikāžu muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Skolēni iepazīst un izzina 1991. gada barikāžu notikumus, tajos iesaistītās personas un to nozīmi Latvijas vēsturē, aplūkojot un iekāpjot "Ikarus" autobusā, kurā ierīkota 1991. gada barikāžu muzeja mobilā ekspozīcija.
Nodarbības laikā, kas norisinās muzeobusā ievietotajā izstādē, kas sastāv no vizuālajiem uzskates materiāliem – fotoattēliem un videomateriāliem –, skolēni izzina Latvijas vēstures notikumus 20. gadsimtā, iepazīstoties ar kontekstu, kas noveda pie barikāžu nepieciešamības.
Plašāk par 1991. gada barikāžu muzeja norisēm: www.barikades.lv
Muzejpedagoģiskā nodarbība "17. gadsimta sadzīve un vēsturiskie deju soļi Hoijeres muzejā"
Kas? Liepājas 17.–19. gadsimta interjera muzejs. Hoijeres kundzes viesu nams
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Nodarbības mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar 17. gadsimta interjeru un sadzīves priekšmetiem, pievēršot uzmanību podiņu krāsnīm, manteļskurstenim un sienu gleznojumiem, kā arī radīt priekšstatu par Latvijas kultūras mantojuma daudzveidību.
Iepazīstoties ar ekspozīciju, skolēniem iespējams iztēloties, kā cilvēki dzīvoja tālajā 17. gadsimtā un kādi bija nepieciešamākie tā laika sadzīves un interjera priekšmeti. Stāstījuma laikā skolēniem tiek atklāta šī nama iemītnieku ikdiena, kā arī nodarbes svētku brīžos, piemēram, dejas.
Nodarbības noslēgumā dalībnieki aicināti izdejot 17. gadsimtam raksturīgos sadzīves deju soļus. Nodarbībā ieplānotās 17. gadsimta dejas katrā sanākšanā tika dejotas Eiropā un Kurzemes hercogistē. Tā laika deju popularitāte skaidrojama ar to demokrātiskumu un vienkāršajiem deju soļiem.
Muzejpedagoģiskā nodarbība Āraišu ezerpilī "Reiz ezeri lidojuši pa gaisu…""
Kas? Āraišu ezerpils arheoloģiskais parks
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–4. klase
Āraišu ezerpili atklāja, pateicoties latviešu folklorai un – jo īpaši – teikām par lidojušajiem ezeriem. Šīs teikas iedvesmoja pirmo Latvijas zemūdens arheologu un vēsturnieku Jāni Apalu, kurš atklāja, ka Latvijā ir desmit ezeru, kuros ir nogrimušas ezerpilis. Nodarbība sniegs atbildes uz jautājumu: kādas bija šīs teikas un kuri ir tie ezeri?
Nodarbības laikā skolēni varēs noklausīties teikas ar dažādiem sižetiem par lidojošajiem ezeriem Vidzemē, kuros tika atklātas ezerpilis. Pēc teiku noklausīšanās skolēni kopīgi dodas uz ezerpils saliņu, iepazīst to un uz tās izvietotās celtnes. Nodarbība balstās izziņas procesā, kurā skolēni aicināti aktīvi līdzdarboties un sadarboties savā starpā.
Literatūra un grāmatniecība
Izstāde "Teksts mūs neinteresē"
Kas? Latvijas Nacionālā bibliotēka
Kad? Saskaņā ar darba laiku līdz 2025. gada 30. augustam; klātienes norise
Kam? 7.–12. klase
Grāmata vienmēr ir bijusi kas vairāk par tekstu. Izstāde pievēršas tās materialitātei un formas noturībai cauri gadsimtiem, aplūkojot 15. un 16. gadsimtā nostiprinātos tipografikas, maketēšanas un teksta lasāmības pamatprincipus, kas saglabājuši savu nozīmi arī mūsdienās.
Izstādē skatāmi Rīgas pirmā iespiedēja Nikolausa Mollīna (ap 1550/1555–1625) un viņa skolotāja, ievērojamā Eiropas tipogrāfa Kristofa Plantēna (ap 1520–1589) darbi no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma. Tie iepazīstina ar 16. gadsimta grāmatu iespiešanas tradīciju, atklāj Mollīna saikni ar Rietumeiropas grāmatniecību, kā arī uzsver zināšanu pārneses nozīmi. Izstādes vēsturiskā daļa apvienota ar ieskatu mūsdienu izaicinājumos – 21. gadsimtā poligrāfijas nozare turpina attīstīties līdz ar jaunajām tehnoloģijām, digitalizāciju un mainīgajām lasītāju vēlmēm.
No Gūtenberga preses revolūcijas līdz pat Apple Macintosh ieviestām pārmaiņām izstādes scenogrāfija veidota, iedvesmojoties no 20. gadsimta 80. gadu videospēlēm, tās apmeklētāju ievedot īpašā spēļu pasaulē, kurā interaktīvā veidā ar animācijas, instalāciju un video palīdzību atklājas grāmatu uzbūves principi.
Izstādē apskatāms arī grāmatu dizainera Alekseja Muraško autordarbs, kas veidots kā grafisks eksperiments, izdevumā iekļaujot atsauces uz vairāku gadsimtu grāmatu dizaina un maketēšanas tendencēm.
Plašāk par programmu "Latvijas skolas soma" un pilns kultūras norišu saraksts atrodams latvijasskolassoma.lv.
Publikācija tapusi sadarbībā ar programmu "Latvijas skolas soma".
