Vispirms – ļoti ceram, ka kultūra būs ar ikvienu no jums un gan bērniem, gan vecākiem un skolotājiem jaunais mācību gads būs prieka, atklājumu un gandarījuma pilns ne vien par veiksmēm un sasniegumiem, bet arī par katru uzdrīkstēšanos mēģināt, pārvarēt izaicinājumus un meklēt jaunus risinājumus! Kultūras un mākslas notikumi palīdz dažādot pieredzes, vairo cilvēcisko viedumu, māca atšķirt svarīgo no nesvarīgā, mudina uzdot jautājumus un kopā meklēt risinājumus, lai pēc tam radītu ko jaunu un rītdienīgu, vienalga, notīs, burtos vai formulās izteiktu.
Kultūras un mākslas notikumi spēj sniegt prieku, noder atelpai, palīdz izdzīvot smagus brīžus, ļauj ieraudzīt plašāku horizontu, dziedē gan fiziski, gan garīgi, izceļ katra īpašo vērtību un saliedē kopīgu mērķu sasniegšanai. Nule notikušajā Starptautiskajā Edinburgas kultūras samitā, kurā pulcējas izcili profesionāļi, viedokļi līderi, radošie profesionāļi un ministri, pārliecinoši izskanēja doma, ka kultūra ir cilvēces kopīgā bagātība, spēks un iespēja. Kā labais piemērs kultūras pieejamības sekmēšanā un sabiedrības kultūrpratības veicināšanā izskanēja programma "Latvijas skolas soma". Priecājamies par atzinību, taču jāturpina strādāt, tai skaitā mudinot bez bažām par kvalitāti piedāvāt skolēniem mobilās un digitālās kultūras norises.
Pateicoties programmas darbībai, skolēniem un skolotājiem pamazām veidojas izpratne par to, kāda ir un kur mūsdienās sastopama kultūra un māksla.
Daļa sabiedrības joprojām turas pie domas, ka kultūra un māksla, un pavisam noteikti jau nu lielā un īstā māksla, visbiežāk dzīvo lielpilsētā un noteikti jau īpašā ēkā. Tā tas nebūt nav. Papildus tam, ko varam baudīt greznā muzejā vai teātrī ar ložām un samta aizkariem, ne mazāk cienījama māksla iziet ielās un pagalmos; par skatuvi kļūst klase, skolas zāle, pilsētas pagalms vai jebkura cita vide; par kultūrvietām pārtop bijušie industriālie objekti, rosinot runāt par dizaina un arhitektūras īpašo lomu, un citas vietas. Taču visas šīs kultūras norises nenotiek spontāni vai brīvi improvizējot. Tās ir rūpīgi plānota darba rezultāts, kas radīts ar domu un rūpēm par noteiktu auditoriju, piemēram skolēnu vecumposma ziņā, un ļauj māksliniekiem paust savu vēstījumu - to īpašo iemeslu, kura pēc šo kultūras notikumu nevarēja neradīt.
Edinburgas konferencē skaidri izskanēja arī doma, ka digitālā klātbūtne kultūras notikumos ir uz palikšanu, un arī šajā gadījumā iespējams gūt visaugstākās kvalitātes pieredzi. Arī mēs jau esam pārliecinājušies, ka pandēmija ievērojami paplašināja kultūras pieredzes ģeogrāfiju. Tas atļauj iepazīt Latvijas kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes bez atkarības no transporta izmaksām un daudzām ceļā pavadītām stundām.
Kā izvēlēties?
Izvēloties kultūras norisi, kas ir mākslinieciski augstvērtīga, uzrunā skolēnus un vienlaikus kalpo kā resurss un mācību līdzeklis pedagogam, aicinām būt vērīgiem un gudriem. Daži ieteikumi, kas izskanējuši skolotāju un skolēnu vērtējumos.
- Neiekrītiet uz "pamācošām ludziņām", aizdomīgi lētu cenu, ekskursijām bez noteikta satura un vienkārši kādas vietas "apmeklējumu". Valoda atklāj ziņā ielikto domu, tāpēc izvēlieties izzinošas nodarbības, ekspozīciju iepazīšanu, vecumgrupai atbilstošu saturu, kurā ir vēstījums, bet kas nav didaktisks. Ja viss pateikts priekšā, nav interesanti. Ja krata ar pirkstu un kaunina, viens saskumst, cits sadusmojas, vēl kāds vienkārši pievēršas kam citam. Meklējiet norises, kas rosina domāt, piedāvā aktīvu izziņas iespēju, pretrunīgu jautājumu saskatīšanu un iespējamo atbilžu meklēšanu. Neņemiet "muzeja apmeklējumu" – izvēlieties "ekspozīcijas iepazīšanu".
- Atcerieties, ka daudzas norises noder vairāku mācību satura jomu apguvei. Lieliski draudzējas, piemēram, literatūra, valoda, vēsture, ekonomika utt. Daudzas norises, piemēram, mūzika, arhitektūra, dizains, vizuālā māksla u. c. lieliski noder dabaszinātņu satura izpratnei. Viena norise tiek izmantota no dažādiem aspektiem uzskatāmi apstiprinot, ka dzīvē viss ir saistīts un, piemēram, tās skaņas, ko klausāmies un izbaudām koncertā, ir tās pašas, ko pētām dabaszinātņu bloka stundās.
- Izvairieties no norisēm, kurās skolēniem pārbauda zināšanas vai rīko sacensības; tas vismaz daļai skolēnu liks justies slikti un izkropļos priekšstatu par kultūras norisi.
- Atcerieties, ka arī skolēniem kultūras norise var patikt vai nepatikt, bet jebkurā gadījumā tā ir vērtīga kā mācību materiāls, ja jaunais cilvēks mācās pamatot un argumentēt savu vērtējumu. Tā skolēni mācās no emocionālā patīk / nepatīk nonākt līdz kognitīvai pieredzētā analīzei. Un pareizo atbilžu visbiežāk nav.
Visu iepriekš teikto es uzdrošinos rakstīt tāpēc, ka katru dienu šīs atziņas izskan skolēnu vērtējumos. Viņi novērtē kultūras ierašanos skolā, viņi saskata digitālo norišu vērtību. Lūk, ko saka daži no viņiem:
"Man šajā izrādē patika, ka bija dažādi stāsti un dažādas opcijas. Bija jautri redzēt stāstu no dažādiem viedokļiem. Man nepatika, ka varoņi strīdējās, jo bija neērti klausīties viņu strīdos." – Ikšķiles vidusskolas 5. klases skolniece par izrādi "Klusētāji – ekrānā"
"Bija interesanti vērot visu iesaistīto atšķirīgo skatupunktu. Varēju pārdomāt, ko es darītu vai mainītu šādā situācijā. Mana atziņa ir tāda, ka par cita cilvēka dzīves sabojāšanu nevajag klusēt."– Ķeipenes pamatskolas 7. klases skolniece par izrādi "Klusētāji – ekrānā"
"Mēs tagad dzīvojam citā laikā, bet Veidenbauma dzeja vienmēr būs aktuāla, jo vērtības, par kurām cīnījās dzejnieks savā laikā, aktuālas arī mūsdienās. Redzēt tik kvalitatīvu izrādi, sēžot mājās, ir ļoti patīkami, arī derīgi, jo daudz uzzināju par Veidenbaumu." – Rīgas 31. vidusskolas 8. klases skolniece par videostāstu "No Veidenbauma neaizbēgsi"
Jautājiet saviem bērniem, vai un kāda viņiem bijusi šī vismaz viena kultūras norise semestrī, ko mūsu valsts nodrošina katram skolēnam! Cik vērtīga, cik interesanta tā bijusi? Kādas domas un kādas emocijas tā raisījusi? Kā notikusi izvēle? Ko varētu uzlabot vēl šajā un ko nākamajā semestrī?
Iespēja izmantot kultūras norises nav papildu slogs, bet solis uz mūsdienīgu mācīšanos, sevis un pasaules izprašanu, orientējoties vēl vienā – kultūras valodā, kas ir visapkārt, cenšas ietekmēt mūsu lēmumus un rīcību. Palīdzēsim cits citam izmantot šo iespēju gudri un efektīvi!
Kultūras norišu piedāvājuma izlase septembrim
Lasi par:
- Mūziku
- Teātri
- Deju
- Cirku
- Dizainu
- Vizuālo mākslu
- Kino
- Materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu
- Literatūru un grāmatniecību
Mūzika
Muzikāls stāsts "Mūž(-uš)īgais lidojums"
Kas? "Lielais dzintars"
Kad? 8. oktobris; klātienes norise
Kam? 1.–9. klase
Atzīmējot Liepājas operas simtgades svētkus, koncertzālē "Lielais dzintars" savu pirmizrādi piedzīvos komponista Jēkaba Nīmaņa, režisores Māras Ķimeles, scenogrāfa Reiņa Suhanova un dramaturģes Rasas Bugavičutes-Pēces radītais jaundarbs "Mūž(-uš)īgais lidojums", kas bērniem un jauniešiem atklās aizraujošu muzikālu stāstu par mūžīgajām vērtībām, Liepāju, tās skaisto pilsētvidi un laimi dzīvot šajā vēju pilsētā jeb to, kā reiz Liepājā dzīvoja kāda muša, kura, uzzinādama, ka vidējais mušas dzīves ilgums ir vien 28 dienas, izlēma darīt visu, lai kļūtu mūžīga. Sekodama savam sapnim un kuldamās caur negaidītiem piedzīvojumiem, muša nonāca milzu "Lielajā dzintarā". Izskalots Baltijas jūras krastā, tas stalti stāv un tik pasakaini skaisti skan, medaini mirdzot saulē… Jo kas gan vēl var mūžību apsolīt, ja ne saule, jūra, mūzika un draudzība.
Koncertsaruna "Melns vai balts: emocijas un mūzika"
Kas? Lelde Zaržecka
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Koncertsarunā skolēni mācīsies ieklausīties un atpazīt emocijas, veidos izpratni par to, kā ar daudzveidīgiem mākslinieciskajiem paņēmieniem, instrumentiem un mūzikas žanriem iespējams attēlot un atraisīt cilvēkos dažādu emociju spektru.
Tāpat kā klavieru taustiņos, arī cilvēkā mājo pretējas emocijas – neviena no tām pati par sevi nav tikai melna vai balta. Mūzikas skaņās, līdzīgi kā sabiedrībā, svarīgas ir tieši savstarpējās attiecības un uzmanīga ieklausīšanās, tādēļ koncerta laikā skolēni tiks aicināti brīvi izteikt savu viedokli un asociācijas par šķietami skaidru mūzikas raksturu, salīdzināt tās un nonākt pie secinājuma, ka svarīgākā cilvēku attiecībās ir diskusija, nevis savas taisnības pierādīšana.
Koncertprogrammā iekļautas dziesmas un skaņdarbi, caur kuru klausīšanos skolēni tiks aicināti rast motivāciju sevī, lai ķermenis un prāts, tāpat kā melnie un baltie klavieru taustiņi, katru dienu būtu līdzsvarā. Tiks atskaņota kā populārā, tā arī klasiskā mūzika, piemēram, Imanta Kalniņa dziesma "Alvas zaldātiņi" tiks salīdzināta ar franču impresionista Olivjē Mesiāna "Meditāciju" mūsdienīgā aranžijā, vai Imanta Kalniņa "Dzeguzes balss" pretnostatīta Emīla Dārziņa "Melanholiskajam valsim", tādējādi koncertprogrammai piešķirot moderno "crossover" stilu.
Koncertprogramma "Skaņu virpulī"
Kas? SIA "AA Events" un SIA "MA Events"
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Koncertprogrammā "Skaņu virpulī" skolēni iepazīsies ar vairākiem klasiskās mūzikas instrumentiem (čells, kontrabass, klavieres) un to, kā tie tiek izmantoti mūsdienu populārajā mūzikā. Skolēni uzzinās, kā ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību satiekas klasiskā un modernā mūzika, kā rada popmūzikas hītus, ko dara bungu mašīna, ko var izdarīt ar sintezatoriem utt. Skolēniem tiks dota iespēja izmēģināt instrumentus, lai saprastu, kā tie darbojas un kā veidojas skaņa.
Programmā izskanēs K. Sensānsa, J. S. Baha, P. Čaikovska, "The Queen", "AC/DC", M. Džeksona un citu mākslinieku radīta mūzika, ko papildinās īpaši veidoti videomateriāli.
Teātris
Izrāde "Hamoka komūna"
Kas? "Istabas teātris" / Biedrība "Pusstāvs"
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–5. klase
Būt pie dabas un iet pārgājienos ir forši. Tomēr cilvēks ir diezgan bezpalīdzīgs un neaizsargāts radījums, tāpēc, lai izdzīvotu skarbajos apstākļos, viņam vajadzīgas visādas mantas. Mēs esam pieraduši skatīties uz lietām kā uz pašsaprotamiem ikdienas sabiedrotajiem, bet vai mums izdotos mierīgi līdzpastāvēt, ja lietas spētu pateikt, ko patiesībā domā par mums? Hamoka komūnā visi sadzīvo mierā un harmonijā, taču reizēm viss nav tik skaisti, kā izskatās sociālo tīklu bildēs. Izrāde piedāvās iespēju ieskatīties komūnas iekšējā dzīvē, uzzināt par viņu pārdzīvojumiem, romantiskajiem centieniem, nākotnes plāniem un ilgām.
Izrāde "Pinokio piedzīvojumi"
Kas? Latvijas Nacionālais teātris
Kad? Pēc teātra repertuāra; klātienes norise (pirmizrāde 21. oktobrī)
Kam? 1.–4. klase
Klasiskais stāsts par galdnieku Karlo, kas no koka pagales izgrebj Pinokio, tāpat vien – iedvesmots un iztēlē redzēdams koka pagalē cilvēka kontūras. Puika atdzīvojas un dodas pasaulē, kur ierauga, cik dzīve ir raiba. Kamēr pasaulē būs cilvēki, kas malkas šķilā spēs saskatīt dzīvu radību, tikmēr pastāvēs arī teātris, kas darbojas ar tiem pašiem instrumentiem – iztēli, sirdi un mazliet matērijas.
Izrāde "Svina garša"
Kas? Latvijas Nacionālais teātris
Kad? Pēc teātra repertuāra; klātienes norise (repertuārā atgriežas no 8. novembra)
Kam? 10.–12. klase
1940. un 1941. gadā Latvijā straujā tempā nomainās lielvalstu varas, un latviešu puisis Matīss no Torņakalna, kurš nevēlas karot ne vienā, ne otrā frontes pusē, mēģina būt malā. Protams, tas neizdodas. Nepieciešamība izdzīvot frontes aizmugurē, uzdzīve un "andelēšanās" ar kreiso preci, pirmā sastapšanās ar mīlestību, nodevību, nelietību, žēlsirdību, un svina garša mutē. Gan no nomaldījušās lodes, gan no tā, kas notiek ar Latviju.
"LATVIJA. XX gadsimts" sērijas romāns – Māra Bērziņa "Svina garša" – tūlīt pēc iznākšanas nokļuva apspriestāko grāmatu vidū un uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves. Dēku un piedzīvojumu romāns, no vienas puses, traģikomisku notikumu virkne, kas maina cilvēku dzīves, no otras puses.
Deja
Laikmetīgās dejas izrāde "Ceļos"
Kas? "Dirty Deal Teatro"
Kad? Pēc teātra repertuāra un pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 10.–12. klase
Izrādē "Ceļos" laikmetīgās dejas apvienība "SIXTH" deformē mītu par Orfeju – tā vietā, lai atskatītos un zaudētu mīļoto, šoreiz Orfejs dosies līdz galam. Apkopojot mēģinājumos gūto pieredzi un pārdzīvojumus, mākslinieki veido izrādi par bailēm un spēju tās pārvarēt. "Ceļos" horeogrāfijā svarīga ir virzība, kas simboliski ataino Orfeja mēroto ceļu. Horeogrāfe Emanuēla Košina kopā ar režisoru Klāvu Kristapu Košinu, atspoguļojot Orfeja iekšējo cīņu, vēlas saprast, kas notiek starp sākuma un galu punktu.
Cirks
Izrāde "Citroni un medus"
Kas? "Rīgas cirks"
Kad? 2. oktobris; klātienes norise
Kam? 1.–7. klase
Rīgas cirka producētā izrāde "Citroni un medus" ir aizkustinošs un brīžiem dauzonīgs stāsts par draudzību, priekiem, skumjām un ikdienišķām dzīves situācijām. Kad puisim ir labs un draudzīgs noskaņojums, tad meitenei nav. Un otrādi. Tomēr ir brīži, kad saprašanās ir iespējama – tāpat kā ir iespējams salto, dziedāšana, stāvot otram uz pleciem, un prasme veikli noķert krītošu puķupodu.
Šo amizanto un rotaļīgo stāstu koncertzālē "Lielais dzintars" mazajiem skatītājiem izdejos un izdziedās divi aizrautīgi gaisa akrobāti Grēte Grosa (Grete Gross) no Igaunijas un Juha-Mati Eskelinens (Juha-Matti Eskelinen) no Somijas. Izrādē ieraudzītos trikus, veiklību un prasmes gan bērni, gan pieaugušie būs aicināti apgūt arī paši, piedaloties īpašās meistarklasēs pēc izrādes, kuras vadīs Rīgas cirka profesionāļi.
Dizains
Izzinoša interaktīva nodarbība "Industriālā mantojuma 200 gadu vēsture Līgatnē"
Kas? "Zeit Hotel"
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Stāstnieka pavadībā skolēni iepazīstas ar Līgatnes bijušās ķiveru rūpnīcas iekštelpām un apkārtni, atklājot industriālā mantojuma pārtapšanu mūsdienīgā kultūras, mākslas un aktīvās atpūtas vietā. Stāstījumā tiek akcentēta radoša pieeja industriālā mantojuma atdzimšanā – senām ēkām, seniem sadzīves priekšmetiem, kuriem var radoši atrast jaunu pielietojumu mūsdienās. Vienlaicīgi tiek akcentēta radošuma un transformēšanas māksla, lai saudzīgi izturētos pret ekoloģiju un atbildīgi pret klimata pārmaiņām. Skolēni iekštelpās iepazīst koncertzāli, izstāžu zāli ar laikmetīgām izstādēm un citas telpas, kas atradušas savu vietu industriālā vidē.
Izzinoša nodarbība "Latvijas naudas dizains "Naudas pasaulē""
Kas? Latvijas Banka
Kad? Pēc pieprasījuma; gan klātienes, gan digitāla norise
Kam? 1.–12. klase
Nozīmīgu vietu ikviena dzīvē ieņem nauda. Tās dizains sevī ietver tēlus, simbolus, vērtības un laikmeta liecības. Latvijas Bankas ekspozīcijā "Naudas pasaule" vispilnīgāk iepazīstams Latvijas kultūras kanonā iekļautais Latvijas naudas stāsts – tas ir stāsts par valsts neatkarību un latvisko piederību, kā arī ir unikāls apritē esošs masu dizaina produkts. Naudas zīmju tapšana no idejas līdz izpildījumam izzināma interaktīvā ekspozīcijā, kas veidota saskaņā ar principu "Nāc, ieraugi, pieskaries, izpēti un apdomā!", kas ietver arī multivides prezentācijas, īsfilmas u. c.
Vizuālā māksla
Latvijas Bankas simtgades izstāde "Vērtību zīmes"
Kas? Latvijas Banka sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju
Kad? Pēc pieprasījuma no 2022. gada 8. oktobra līdz 2023. gada 15. janvārim; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Latvijas Bankas simtgadei veltītā izstāde aicina novērtēt naudu ne vien kā racionālās saimnieciskās pasaules neatņemamu sastāvdaļu, bet arī kā paliekošu kultūrvēsturisku simbolu, latviešu tautas vēstures un garīgo vērtību iemiesotāju. Leģendārā sudraba piecu latu monēta, tautā dēvēta par Mildu – Riharda Zariņa spilgts mākslinieciskais veikums – ikvienam latvietim asociējas ar valsts neatkarību, tā turēta cieņā un godā, mantota paaudzēs un aizvien ir Latvijas atpazīstamības zīme.
Izstāde ir veltīta Latvijas Bankas kolekcijas monētām, kas regulāri tiek izlaistas, sākot ar 1996. gadu. To veidošanā piedalījušies visu paaudžu un nozaru Latvijas mākslinieki, pētot, izzinot un eksperimentējot, lai radītu neparastus risinājumus, pielietojot unikālus materiālus un visjaunākās tehnoloģijas. Katra Latvijas izdotā naudas zīme top kā miniatūrs mākslas darbs, kas iekodē universālu vēstījumu šodienai un nākotnei. Latvijas Bankas kolekcijas monētas ir ieguvušas plašu starptautisku atpazīstamību un balvas konkursos, tās vienmēr atrodas pasaules numismātu uzmanības fokusā, bet galvenais – tie ir kodolīgi stāsti par mūsu vēsturi, kultūru un vērtībām.
Kino
Skaties jaunākās pašmāju filmas kinoteātros vai skolā
Kas? Latvijas kinoteātri, Latvijas Kinematogrāfistu savienība, biedrība "Kultūrpunkts"
Kad? Pēc pieprasījuma; gan klātienes, gan digitāla norise
Kam? 1.–12. klase
Šajā rudens semestrī Latvijas kinoteātros iznāks virkne jaunu pašmāju kinofilmu – "Mīlulis" (režisors Staņislavs Tokalovs), "Neona pavasaris" (režisors Matīss Kaža), "Mātes piens" (režisore Ināra Kolmane), "Janvāris" (režisors Viesturs Kairišs), "Mamma vēl smaida" (režisore Elza Gauja), "Māsas" (režisore Linda Olte), "Suflieris" (režisors Marguss Paju) u. c.
Aicinām sekot līdzi filmu iznākšanai un iepazīties ar tām kopā ar klasi Latvijas kinoteātros vai skolās.
Materiālais un nemateriālais kultūras mantojums
Muzejpedagoģiskā programma "Nyet, nyet, Soviet!"
Kas? Muzejs un pētniecības centrs "Latvieši pasaulē"
Kad? Pēc pieprasījuma; gan klātienes, gan digitāla norise
Kam? 10.–12. klase
"Nyet, nyet, Soviet!" ir aktīva nodarbība, kuras uzmanības centrā ir trimdas latviešu politiskie protesti un demonstrācijas padomju okupācijas laikā. Nodarbība balstīta gadījumu analīzē. Tajā aplūkoti Eiropas, Austrālijas un Amerikas latviešu protesta akciju piemēri Aukstā kara laikā. Nodarbībā izmantoti izstādes "NYET, NYET, SOVIET! Politiskie protesti un demonstrācijas ārpus Latvijas 1945–1991" materiāli, kā arī filmas "Valiant! Brauciens uz brīvu Latviju" fragmenti.
Nodarbības laikā skolēni mazās grupās analizē muzeja krājuma priekšmetus, fotogrāfijas un laikabiedru viedokļus, lai atrastu savas atbildes uz jautājumiem, kas ir izdevusies protesta akcija, kādos gadījumos vajadzētu un kādos nevajadzētu izvēlēties rīkot protesta akcijas, kādas robežas protestētāji nedrīkstētu pārkāpt? Savus secinājumus skolēni nodarbības noslēgumā formulē kā ieteikumus protesta akciju rīkotājiem.
Nodarbība–vadīta diskusija "Dzelzceļa stacija – laiks, telpa, vara"
Kas? Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; gan klātienes, gan digitāla norise
Kam? 10.–12. klase
Nodarbības "Dzelzceļa stacija – laiks, telpa, vara" mērķis ir, balstoties Latvijas dzelzceļa vēstures mantojuma pieredzē, jauniešu auditorijā veicināt diskusiju par toleranci, empātiju, sociālo situāciju. Diskusijas teorētisko ietvaru veido trīs raidieraksti, kuros eksperti (sociālantropoloģes, vēsturnieces) piedāvā ieraudzīt staciju gan kā publisku telpu, kur tiekas visi sabiedrības slāņi, gan kā arhitektūras pieminekli, gan arī kā propagandas instrumentu valdošās varas rokās.
Pirms nodarbības klasei jāizdara izvēle par nodarbības tēmu: "Stacija un laiks", "Stacija un telpa", "Stacija un vara". Pirms nodarbības būs jānoklausās attiecīgajai tēmai veltītais raidieraksts un pastāvīgi jāveic uzdevums, kas tiks nosūtīts skolotājam. Raidieraksti pieejami "Spotify" un "YouTube" platformās.
Muzejpedagoģiskā nodarbība "Latvijas auto, moto un velo būve"
Kas? Rīgas Motormuzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Balstoties uz muzeja ekspozīcijā atklāto informāciju, skolēni papildina zināšanas par Latvijas industriālo attīstību, sākot no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām, t. sk., par izcilajiem inženieriem Aleksandru Leitneru, Gustavu Ērenpreisu, uzņēmumiem "Russo-Balt", "Ford-Vairogs", un beidzot ar Andra Dambja veikumu, un veido izpratni par industriālā mantojuma kā daudzpusīgas vēstures nozīmi. Interesanta un maz zināma vēstures lappuse saistās ar autobūves attīstību Padomju Latvijā, īpaši ar slaveno RAF – Rīgas autobusu fabriku. Nodarbības noslēgumā skolēni prezentē savus sagatavotos stāstus par Latvijas industriālo attīstību un kopīgi apspriež padarīto.
Literatūra un grāmatniecība
Taktila nodarbība dzejas bilžu grāmatu sērijas "Bikibuks" izstādē "Bikimetrs"
Kas? Izdevniecība "Liels un mazs"
Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika; klātienes norise
Kam? 1.–4. klase
Nodarbībā dzejas bilžu grāmatu sērijas "Bikibuks" izstādē "Bikimetrs" skolēniem būs iespēja iepazīt un izpētīt "bikibuku" ilustrācijās izmantoto tehniku, materiālus un faktūras.
Izstādē eksponētajiem darbiem skolēni nevarēs pieskarties, taču nodarbības laikā dažādās materiālu faktūras varēs iepazīt un uzminēt, tos taustot un sajūtot speciāli izgatavotos maisiņos, kuros būs paslēpti materiāli, kādi izmantoti, veidojot ilustrācijas (māls, papīrs, ogle, diegi, dzija, augi, plastmasa u. c.), kā arī dažādi materiāli, kas bērniem palīdzēs atpazīt dažādus "bikibuku" tēlus (zirņi, graudi, klucīši, mīksti kažociņi, audumi u. c.). Materiāls un faktūra spēj padziļināt emocionālu pārdzīvojumu, veidot vēstījumu, kurā mijiedarbojas vizuāla un taktila uztvere.
Dzejas bilžu grāmatu sērijā "Bikibuks" izdotas 100 kabatas izmēra grāmatiņas, kur katrā iekļauts viens kāda klasiķa (Rūdolfs Blaumanis, Rainis u. c.) vai mūsdienu autora (Kārlis Vērdiņš, Inga Gaile u. c.) dzejolis. Tās ilustrējuši 98 mūsdienu mākslinieki, kuri pārstāv dažādas vizuālās mākslas jomas.
Uzdevumu spēle "Raiņa ielas cirks" ar rakstnieci Luīzi Pastori
Kas? SIA "MIZOTI"
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–4. klase
Uzdevumu spēle ar orientēšanās elementiem telpā veidota pēc rakstnieces Luīzes Pastores grāmatas "Raiņa ielas cirks" motīviem – tas ir stāsts par saprašanos vienas ielas garumā. Raiņa ielā prot draudzēties, garlaikoties, mācās atvadīties un sērot un vissvarīgākais – tur zina, kā visiem kopā radīt svētkus. Skolēni iepazīsies ar grāmatas saturu un radīs paši savas ielas "svētkus". Pēc tam draudzības pāros skolēni izspēlēs svētku radīšanas uzdevumu spēli un radīs paši savu stāsta skici. Nodarbība skolēniem veicinās rakstītprasmi, teksta izpratni, radošo domāšanu un prasmi sadarboties.
Izglītojošs stāstījums un lasījumi "Pasakas no pirmssākumiem līdz mūsdienām"
Kas? Biedrība "ZARA Media"
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Nodarbības laikā skolēni izzinās latviešu tautas un pasaules pasaku vēsturi, kā arī iedziļināsies latviešu tautas pasakas lasījumos un sarunā par pasakās ieslēpto latvietības kodu un tēliem – gļēvuļiem un varoņiem, ko tie mums māca, latviešu tautas īpašībām šodien, ņemot vērā tautas mantojumu. Skolēni ieskatīsies latviešu pasaku autoru (Kārlis Skalbe, Vilis Plūdonis, Anna Sakse, Imants Ziedonis u. c.) daiļradē, kopīgi analizēs tēlus un salīdzinās ar mūsdienu dzīves prasībām (pasaku autoru izvēle iespējama atbilstoši skolēnu vecumgrupai).
Nodarbības noslēgumā notiks saruna par pasaku rakstīšanas algoritmu un par pasaku nepieciešamību un tematiku mūsdienās. Tāpat skolēni atklās jaunus autorus, kā arī radīs kopīgu pasaku.
Muzejpedagoģiskā nodarbība "Pirmā latviešu literārā pasaka "Velniņi""
Kas? Memoriālo muzeju apvienība, Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–4. klase
Nodarbības laikā skolēni noskaidro, kā tapusi bērnu iemīļotā pasaka "Velniņi". Pasakas darbība norisinās lauku sētā, tāpēc gluži neviļus var iedomāties par Rūdolfa Blaumaņa iemīļoto lauku sētu "Braki" Ērgļu pusē. Skolēni pievēršas pasakas darbības vietai, izmantojot "Braku" sētas plānu un atceroties, kādus nedarbus mazie velniņi veica saimnieka sētā.
Pasakas varoņu gaitas noslēdzas ar to, ka vecene "aizvilka vēl labajā un kreisajā pusē, kājgalā un galvgalā daudz zīmju priekšā pret lietuvēniem, jautriem gariem un velniem", tāpēc nodarbībās noslēgumā skolēni veic radošu uzdevumu – iepazīst atsevišķas latviešu rakstu zīmes un to nozīmes, kā arī izgatavo katrs savu.
Muzejpedagoģiskā nodarbība "Kā tapa Rūdolfa Blaumaņa darbi: "Rūdolfa Blaumaņa meistarnovele "Nāves ēnā""
Kas? Memoriālo muzeju apvienība, Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 5.–9. klase
Nodarbībā skolēni pievēršas uzdevumam, kas iepazīstina ar noveles "Nāves ēnā" tapšanu. Rūdolfa Blaumaņa istaba slēpj deviņus vēstures avotus par šo darbu, piemēram, laikabiedru atmiņas par prototipiem, pirmās grāmatas vāka attēlu u. c. Visiem kopā iepazīstot avotus, skolēni tos izkārto hronoloģiskā secībā un gūst priekšstatu par to, kā rakstnieks to radījis un publicējis.
Nodarbības noslēgumā skolēni pievēršas noveles galvenajiem personāžiem – zvejniekiem. Viena daļa skolēnu kļūst par kādu no zvejniekiem, bet otra daļa, savstarpēji komunicējot, pēc izsniegtā rakstiskā materiāla mēģina atrast konkrēto zvejnieku.
Muzejpedagoģiskā nodarbība "Kā tapa Rūdolfa Blaumaņa darbi: "Purva bridējs" piemērs"
Kas? Memoriālo muzeju apvienība, Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 10.–12. klase
Skolēni gida pavadībā dodas neilgā pastaigā pa jūgendstila dzīvokli, kurā dzīvojis izcilais gleznotājs Janis Rozentāls ar ģimeni. No 1906. līdz 1908. gadam kā apakšīrnieks dzīvoklī mitis arī ievērojamais latviešu rakstnieks Rūdolfs Blaumanis. Pastaigas laikā skolēni gūst priekšstatu par to, kā norisinājusies dzīve mājoklī pirms vairāk nekā 100 gadiem. Viesojoties R. Blaumaņa istabā, skolēni aplūko rakstnieka piemiņas lietas un noklausās nelielus stāstus par rakstnieka dzīvi Rīgā. Atsvaidzinājuši zināšanas par rakstnieku, skolēni pievēršas uzdevumiem par rakstnieka dzīvi Kokneses periodā. Tieši jaunības gados gūtie iespaidi Kokneses muižā deva iedvesmu radīt divus no izcilākajiem darbiem – noveli "Purva bridējs" un lugu "Ugunī".
Nodarbības noslēgumā skolēni iepazīst R. Blaumaņa radošo procesu caur laikabiedru atmiņām. Ļaujoties iztēlei, skolēni dalās ar alternatīvo versiju, kā šis darbu radīšanas posms tiktu realizēts mūsdienās.
Plašāk par programmu "Latvijas skolas soma" un pilns kultūras norišu saraksts atrodams programmas mājaslapā.
Publikācija tapusi sadarbībā ar programmu "Latvijas skolas soma".
