Šogad pirmais septembris atver priekškaru kultūrizglītības programmas "Latvijas skolas soma" piecu gadu dzimšanas dienas svinībām. Pirms pieciem gadiem skolotāji sāka pētīt, kas tas tāds par jaunu projektu, kur dod naudu teātra izrāžu, koncertu, muzeju un izstāžu apmeklējumam. Ā, un uz kino arī var iet? Un kā var pieteikties?
Pieteikties nevajadzēja, jo "Latvijas skolas soma" pēc definīcijas attiecās un joprojām attiecas uz visām skolām un visiem skolēniem. Atliek vien izvēlēties no plašā kultūras piedāvājumu klāsta, turklāt tām jābūt gudrām, jēgpilnām un pamatotām, taču arī drosmīgām izvēlēm, kas neapšaubāmi ietver arī priecīgas un iedvesmojošas kultūras pieredzes.
Skolas gada sākums atgādina, ka patiesībā mēs katrs esam skolotājs, jo būt skolotājam – tas nav tikai darbs, kurā kaut kas jāiemāca un pareizi jāaizpilda kaudze papīru. Tā ir dzīves pozīcija, kurā ne vien ar teiktā saturu, bet arī ar skatienu, sejas izteiksmi un balss intonāciju katru dienu tiek ietekmēts daudzu cilvēku pašvērtējums, izaugsme, izpratne par sabiedrību un tās vērtībām. Skolotāju tā darbības dziļākajā būtībā neaizstās nekādas tehnoloģijas, gluži pretēji – cilvēciskā saskarsme kļūst par aizvien ekskluzīvāku pakalpojumu visās jomās.
Skolotājs – tas, kurš ar lielo sākumburtu, nevis uzdod iemācīties, bet palīdz atrast zinātgribu, mudina un māca atrast informāciju un pārvērst to zināšanās, izpratnē un tad drosmē mēģināt un vēlmē darīt.
Līdzīgi ir arī ar kultūras mācīšanos mājās un ģimenē: vecāku nejauši izteikta piezīme par fonā skanošo mūziku vai ziņu sižetu, grāmatu lasīšana vai nelasīšana, iešana muzejam garām vai iekšā – tas viss veido bērna attieksmi un kultūras pieredzi, kas jo koši uzzied pusaudža gados, paliekot uzticīgiem "frī kartupeļiem vai makaroniem ar sieru", atsakoties pagaršot ko citu vai veicot savas pārsteidzošas izvēles. Te nu skola var nākt talkā, delikātā veidā izmantojot savu "tas ir mācību uzdevums" statusu un labsirdīgi "iemānot" stūrgalvi jaunās pieredzēs un jaunās teritorijās. Bieži vien jāsāk ar stereotipu graušanu – par to, ka teātris ir garlaicīgs, tādu mūziku neviens neklausās, muzejā nav nekā interesanta utt. Gudri piedāvājot pirmās vai jaunas kultūras pieredzes, iespējams pārsteigt, aizraut, un tad jau arī būs vēlme uzzināt ko vairāk un dzirdēt, redzēt, piedalīties vēl un vēl.
Ja nu kādam ir bažas par to, vai programmā iekļautais kultūras piedāvājums nav didaktisks un nemāca vecus tikumus, atbilde ir skaidra: kultūras norises sociāli pieņemamā veidā atklāj sabiedrībā esošās sāpēs, uztraukumus un sarežģījumus un tādējādi sniedz iespēju skatītājam un klausītājam domāt, vērtēt, izdarīt savas izvēles.
Atgriežoties pie košā kultūras piedāvājumu klāsta, arī šajā sezonā vai mācību gadā programma "Latvijas skolas soma" turpinās būt jūsu ceļvedis un sarunu biedrs, palīdzot skolēniem sadraudzēties ar savas valsts kultūru. Arī no formālās puses situācija izskatās cerīgi – finansējums piešķirts, arī nākamajam gadam pieprasīts, top aizvien jaunas kultūras norises. Nu čakli jāstrādā, lai apliecinātu, ka bērnu un jauniešu kultūras pieredzes veidošanā ieguldītais finansējums ir izdevīgs darījums veselas, radošas, aktīvas nācijas veidošanā.
Vēl viena dāvana, ko mēs esam sagādājuši savā svētku reizē, ir jauna programmas mājaslapa, kas ikvienam sniegs bagātīgu informāciju un atvieglos kultūras norišu izvēli. Pievērsiet uzmanību mājaslapā izmantotajam norišu sadalījumam desmit kultūras nozarēs, lai pārliecinātos, ka jūsu bērni vai skolēni iegūst daudzveidīgu pieredzi un zināšanas par Latvijas kultūru, un lai pamanītu, cik daudzas no tām sadarbojas un izmanto kopīgas zināšanas un prasmes.
Pieredziet un izbaudiet lielisko Latvijas kultūru! Dariet to kopā ar bērniem, jauniešiem, skolēniem! Gūstiet emocionālu pieredzi, vēlmi diskutēt, uzzināt vairāk, radīt jaunus risinājumus visdažādākajās jomās!
Lai ikvienam prieks un vēlme mācīties dzīvi – klasē, treniņā, izstāžu un teātra zālē, datora un telefona ekrānā, citam no cita un visiem kopā!
Laimīgu jauno skolas gadu!
"Latvijas skolas somas" kultūras norišu piedāvājuma izlase septembrim
LASI PAR:
- Mūziku
- Teātri
- Cirku
- Vizuālo mākslu
- Kino
- Dizainu
- Materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu
- Literatūru un grāmatniecību
- Bezmaksas resursiem
Mūzika
Koncerts "Apburtā princese"
Kas? Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars"
Kad? 3. oktobrī Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars"; klātienes norise
Kam? 1.–4. klase
Ne viena vien bērnu iemīļota pasaka ieguvusi jaunas krāsas, no pasaku grāmatas nokļūstot kādā citā mākslas žanrā. Tieši tā noticis ar pasaku meistara Šarla Perro pasaku par princesi, kura aizmieg simt gadus ilgā miegā, līdz to atmodina skaistais princis, laužot ļaunās burves lāstu.
Izcilais skaņradis Pēteris Čaikovskis jau pirms daudziem gadiem radījis baletu "Apburtā princese", kurā gan pašai princesei Aurorai, Ceriņu fejai, princim Dezirē un vēl daudziem citiem Šarla Perro pasakas varoņiem skaistā komponista mūzika un baleta mākslas valdzinājums ļāvis uzrunāt arvien jaunas un jaunas paaudzes.
Muzikālajā uzvedumā līdzās Pētera Čaikovska mūzikai skanēs arī viņa iemīļotā komponista Volfganga Amadeja Mocarta, kā arī Džuzepes Verdi un Gaetāno Doniceti mūzika.
Liepājas Simfoniskā orķestra Latvijas tūre
Kas? Liepājas Simfoniskais orķestris
Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika (21. septembrī Jelgavas Kultūras namā, 22. septembrī Auces pilsētas kultūras namā, 29. septembrī Limbažu Kultūras namā, 30. septembrī Madonas pilsētas kultūras namā, 1. oktobrī Daugavpils Vienības namā); klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Liepājas Simfoniskais orķestris ar tā māksliniecisko vadītāju Gunti Kuzmu un klarnetisti Annu Gāgani savas Latvijas koncerttūres programmā iekļāvis trīs Vīnes klasiķu skaņdarbus: skanēs Volfganga Amadeja Mocarta Koncerts klarnetei un orķestrim, Ludviga van Bēthovena Trešā simfonija un Jozefa Haidna Uvertīra Re mažorā.
Mocarta Klarnetes koncerts rakstīts viņa draugam Antonam Štadleram, kurš savulaik bija talantīgākais klarnetists Vīnē. Klarnetes koncertā apvienotas maigi liriskas pasāžas ar prasīgu virtuozitāti, un tas tiek uzskatīts par pirmo nozīmīgo skaņdarbu, kas rakstīts šim salīdzinoši jaunajam instrumentam, ko izgudroja 18. gadsimta sākumā.
Bēthovena Trešā simfonija ir viens no viņa slavenākajiem skaņdarbiem. Tajā komponists atļāvies pārkāpt žanra robežas, iezīmējot pāreju starp klasicisma un romantisma laikmetu. Bēthovena Trešā jeb "Heroiskā" simfonija sākotnēji veltīta Napoleonam, vēlāk – cilvēka varonīgumam vispār.
Haidna Uvertīra Re mažorā sastāv no vienas daļas ātrā tempā. Mūzika ir dzīvespriecīga un enerģiska, un tā atspoguļo Haidna formas veidošanas un izteiksmīguma meistarību.
Teātris
"Latvijas skolas soma" izlases Latvijas teātra digitālajā katalogā izrades.lv
Ar 2023. gada septembri programma "Latvijas skolas soma" uzsāk sadarbību ar Latvijas teātra digitālo katalogu Izrades.lv, piedāvājot īpaši bērniem un jauniešiem domātu teātra iestudējumu izlases. Tajās iespējams iepazīties ar iestudējumu aprakstiem, aktieriem, radošo komandu, kritiķu recenzijām un skatītāju atsauksmēm.
Programmā izmantojami visi izrades.lv katalogā iekļautie, teātru repertuārā esoši iestudējumi, ja pedagogs uzskata tos par savu skolēnu vecumposmam un pieredzei atbilstošiem un mācību procesā aktuāliem. Tomēr, lai atvieglotu izvēles procesu, programmas komanda piedāvā profesionālā teātra iestudējumu izlases, kas līdzīgi kā prožektori izgaismo kādu skatuves vietu vai personāžu un palīdz ieraudzīt daļu no programmas "Latvijas skolas soma" plašā skatuves mākslas piedāvājuma.
Pirmajā izlasē piedāvājam ieskatīties to iestudējumu klāstā, kas pirmizrādi piedzīvojuši aizvadītā mācību gada izskaņā, tajā iekļautas arī izrādes, kuru pirmizrādes gaidāmas tuvākajā laikā.
Izlase pieejama šeit.
Šobrīd Izrades.lv norisinās arī gadskārtējās teātra balvu pasniegšanas ceremonijas "Spēlmaņu nakts" skatītāju balsojums. Aicinām skolotājus, skolēnus un viņu ģimenes iejusties teātra kritiķu lomā, ielūkoties katalogā un pēc izrāžu noskatīšanās pievienot savu vērtējumu un atsauksmes, kas noderēs arī citiem izrāžu izvēlē.
Izrāde "Manas domas grib ar mani parunāt"
Kas? Valmieras Drāmas teātris
Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika; klātienes norise
Kam? 1.–4. klase
Valmieras teātra jauniestudējums, kura radošajā komandā apvienojušies igauņu teātra mākslas profesionāļi un Valmieras teātra aktieri. Izrāde no dažādiem bērna skatu punktiem izspēlē un meklē atbildes uz dzīves lielajiem jautājumiem, kas ir draudzība, bēdas, prieks, vientulība, mīlestība u. c.
Iestudējums pirmizrādi piedzīvojis 2023. gada Valmieras vasaras teātra festivālā.
Muzikāla izrāde "Robins Huds"
Kas? Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris
Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī iestudēts daudzkārt apspēlētais stāsts par cēlo laupītāju Robinu Hudu. Saskaņā ar leģendu, darbība notiek viduslaiku valstībā, kas pazīstama ar saviem biezajiem mežiem, pacietīgajiem iedzīvotājiem un augstajiem nodokļiem.
Izrāde ir visiem tiem, kuri sapņo par izbēgšanu no garlaicīgām mūsdienām uz bruņinieku divkauju, pārgalvīga riska un pārdrošu piedzīvojumu laikmetu, un to spēlē gandrīz visa teātra aktieru trupa kopā ar vairākiem Latvijas Kultūras akadēmijas 3. aktieru kursa studentiem jeb vēl topošajiem skatuves māksliniekiem.
Iestudējuma režisore ir Dace Pūce, kura savā komandā aicinājusi arī Zani Dombrovsku (komponiste), Ievu Kauliņu (scenogrāfe), Ievu Veitu (kostīmu māksliniece), Antonu Freimanu (horeogrāfs), Mārtiņu Feldmani (gaismu mākslinieks), Viktoru Keino (video mākslinieks) un Jeļenu Sigovu (dziesmu tekstu autore).
Izrāde "Spēlēju, dancoju"
Kas? Latvijas Nacionālais teātris
Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika no 2023. gada 14. septembra; klātienes norise
Kam? 8.–12. klase
Kāds ir mākslinieka uzdevums? Izklaidēt? Paust savu pilsonisko nostāju? Protestēt pret pasaules netaisnībām? Iestāties par vājākajiem? Sniegt reliģisku pārdzīvojumu vai propagandēt ideoloģiskās pārliecības? Un, ja jā – tad kuras? Savas vai mākslas darba finansētāju? Kurā brīdī ziedojums kļūst par kukuli, sponsors par cenzoru, bet krogus dzērājs par varoni?
Kamēr kāds vientuļš mākslinieks naivi tic savām spējām mainīt notikumu gaitu ar paša radītas dziesmas palīdzību, alkatības pārņemtajā velnu rijā jau sen viss ir izlemts viņa vietā. Tomēr jebkurai visatļautībai reiz pienāk gals.
Izrāde "Leopoldštate"
Kas? Dailes teātris
Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika no 2023. gada 15. septembra; klātienes norise
Kam? 9.–12. klase
"Leopoldštate" stāsta par dzimtas izdzīvošanu cauri 20. gadsimta lielākajām cilvēces katastrofām. Luga nosaukta Vīnes ebreju kvartāla vārdā. 1899. gada nogalē pie apvāršņa ir jauns laikmets un uz svētku vakariņām ir sapulcējusies liela ebreju intelektuāļu ģimene, kura dzīvo Austroungārijas jeb "lupatu deķa" impērijā. Valstī, kur sadzīvo slāvi, vācieši, ungāri un ebreji, pastāv trausls līdzsvars – vismaz tik ilgi, kamēr cilvēkos pastāv cilvēcība. Bet jaunais laikmets draud lietu kārtību mainīt. Izrāde seko līdzi ģimenes gaitām līdz 1955. gadam, kad no kuplās saimes dzīvi paliek tikai trīs.
"Leopoldštate" drosmīgi aplūko, ko nozīmē būt citādam – svešiniekam starp svešiniekiem ne tikai paša, bet arī citu acīs. Tā uzdod jautājumus par vēsturi – kā saglabāt savas saknes, kā nosargāt savu pašapziņu, kā izdzīvot mazai tautai, kad pasaule ir sajukusi prātā?
Izrāde ar žonglēšanas, dejas, objektu teātra elementiem "Kur kamoliņš ripo?"
Kas? Biedrība "Teātris azotē"
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–9. klase
Izrāde ir veidota pēc lucu pasakas "Saimniekmeita un bārene zemzemē" motīviem, taču radošās komandas interpretācijā līdztekus oriģinālajam pasakas tekstam ļoti svarīgs nozīmes nesējs ir kustība žonglēšanas, dejas un objektu teātra formā. Šī iemesla dēļ pasaka ir universāla un tajā ir nozīmes slāņi, ko ļoti labi uztver gan mazs bērns, gan pusaudzis un pieaugušais.
Šodien Ludzas igauņu jeb lucu kopiena vairs nepastāv, un tikai pirms padsmit gadiem ir miris pēdējais šīs valodas lietotājs, taču vairāku gadsimtu garumā Ludzas pusē dzīvoja vairāki tūkstoši lucu – runāja savā valodā, ģērbās citādi nekā vietējie un dziedāja citas dziesmas. Iestudējumā lucu pasaka tiek stāstīta ļoti tuvu oriģināltekstam, skan arī dziesmas un atsevišķi vārdi lucu valodā, tomēr tā noteikti nav pagātnes restaurācija – ar dejas, ritma, objektu teātra un žonglēšanas starpniecību ir mēģināts izstāstīt arī mūsdienās aktuālu stāstu par to, cik grūts ir ceļš uz pieaugšanu un saprašanos. Arī ģimenē.
Izrāde "Kur pazuda valsts"
Kas? Dailes teātris
Kam? Pēc iepriekš izsludināta grafika; klātienes norise
Kam? 9.–12. klase
Latvijas okupācija un Latvijas valstsvīru šaubīgā rīcība 1940. gada jūnijā ir viena no mūsu vēstures tumšākajām lappusēm. Tās centrā valsts pašpasludinātais vadonis Kārlis Ulmanis. Viņa personība turpina izraisīt interesi, skepsi un apbrīnu. Bet kā bija patiesībā? Vai Latvija varēja saglabāt brīvību arī vistumšākajā vēstures brīdī, ja Ulmanis būtu rīkojies citādi?
Izrādi iedvesmojuši divi Dailes teātra uzvedumi – "Gūsteknis pilī" (2011) un "Četras dienas jūnijā" (1989), īpaši leģendārā Ulda Vazdika atveidotais Ulmanis Atmodas laika iestudējumā, kas notika tagadējā Rīgas pilī, pēdējā prezidenta Ulmaņa darba kabinetā.
Izrāde "Vaļa dziesma"
Kas? Latvijas Leļļu teātris
Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika un pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 6.–12. klase
Izrāde pusaudžiem, kas veidota kā muzikāls ceļojums uz pagājušā gadsimta 90. gadiem, stāstot par jauniešu izjūtām un pārdzīvojumiem un rosinot domāt par savu dzīvi.
Trīs nozīmīgākās vasaras manā dzīvē. Kasetes, cukurmaizes, slepens pasaules glābšanas plāns, noziegums un viņa – pārdzīvojumi, kas satricināja manu pasauli. Vajadzēja paiet ilgam laikam, lai saprastu, cik lielu iespaidu tie uz mani patiesībā ir atstājuši. Vajadzēja paiet ilgam laikam, lai saprastu, ka es sākos tikai no brīža, kad radās Vendels, no brīža, kad man bija 12 gadi. Pirms tam manis it kā nemaz nebija. Pats to neapzinādamies, vienmēr esmu gatavojies šim koncertam. Taču "Vaļa dziesma" nav tikai viendziesmas albums par visu līdz šim. Tas ir... es pat īsti nevaru pateikt, kas tas ir. Par to, kāpēc vaļi dzied, pat zinātnieki vēl nav spējuši vienoties: vai vaļi tā mēģina pievilināt partneri, ar ko pāroties? Kilometriem tālu paziņot, ka ir iemīlējušies? Varbūt vienkārši cenšas sev pievērst uzmanību, mākslinieciski izpausties, sazināties?
Varbūt vaļi dzied, jo nespēj nedziedāt.
Izrāde nominēta "Spēlmaņu nakts" 2022./2023. kategorijā "Gada izrāde bērniem un/vai jauniešiem".
Izrāde "Dzīvs"
Kas? "Istabas teātris" sadarbībā ar Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–4. klase
Zeme joprojām ir vienīgā zināmā planēta Visumā, uz kuras ir sastopama dzīvība. Tā ir mājas arī diviem jauniem cilvēkiem, kuri satiekas, lai kopā ar skatītājiem izveidotu kādu dzīvu organismu. Apvienojot muzeja krājumā esošos eksponātus, teātra mākslinieciskās izpausmes līdzekļus un dramaturģiju, skatītājiem tiek piedāvāta iespēja doties izpētes piedzīvojumā un atklāt dažādas pārsteidzošas spējas, kas piemīt it visam dzīvajam.
Izrādē tiek aktualizēta dzīvības kā vienota veseluma nozīmība un trauslums, kas sasaucas ar 1.–4. klašu dabaszinību programmas saturu. "Istabas teātra" komandai rezidējot Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā un izzinot muzeja krājuma kolekcijas, pamatekspozīciju un iztēli rosinošus eksponātu stāstus, ir radīts notikums, kas mazus un lielus skatītājus aicinās domāt par dzīvību gan cilvēkā, gan koka lapā un putnā.
Nodarbība tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "Programmas "Latvijas skolas soma" satura radīšanu" atbalstu.
Izrāde "Hamoka komūna"
Kas? "Istabas teātris"
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–4. klase
Būt pie dabas un iet pārgājienos ir forši. Tomēr cilvēks ir diezgan bezpalīdzīgs un neaizsargāts radījums, tāpēc, lai izdzīvotu skarbajos apstākļos, viņam vajadzīgas visādas mantas.
Mēs esam pieraduši skatīties uz lietām kā uz pašsaprotamiem ikdienas sabiedrotajiem, bet vai mums izdotos mierīgi līdzpastāvēt, ja lietas spētu pateikt, ko patiesībā domā par mums? Hamoka komūnā visi sadzīvo mierā un harmonijā, taču reizēm viss nav tik skaisti, kā izskatās sociālo tīklu bildēs. Izrāde piedāvās iespēju ieskatīties komūnas iekšējā dzīvē, uzzināt par viņu pārdzīvojumiem, romantiskajiem centieniem, nākotnes plāniem un ilgām.
NB! Izrāde tiek izrādīta ārtelpā, un tās izrādīšanai ir nepieciešami divi koki, starp kuriem var novilkt hamoku.
Cirks
Cirka izrāde "Alise Brīnumzemē"
Kas? SIA "International Show Production"
Kad? 2023. gada 23. septembrī VEF Kultūras pilī; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Vēsture mums rāda, ka cirks parasti apvieno dažādu valstu un dažādu tautību māksliniekus. Iluzionisti Dace un Enriko Pecolli nes Latvijas vārdu pasaulē. Izrādes tapšanā piedalījušies izcili Latvijas mākslinieki, t. sk. oriģinālus tērpus radījusi Elita Patmalniece, izrādes veidošanā iesaistījusies deju grupas "Buras" horeogrāfe Dace Jonele, Latvijas Nacionālā teātra butafori un galdnieki, Dailes teātra kostīmu šuvēji un parūku meistari, skatuves apavu meistari no Rīgas apavu uzņēmuma "Elegants". Arī visas skatuves dekorācijas radītas Latvijā, apvienojoties Latvijas talantīgākajiem māksliniekiem un sava amata meistariem.
Izrādē redzami piena dūmu paklāji un galvu reibinoši priekšnesumi, specefekti, 3D projekcijas un iluzionisma māksla, piemēram, Alises auguma izmēra pārvērtībās vai Cepurnieka trikos. Skatītāji dosies piedzīvojumos Maģiskajā dārzā un Karalienes pilī, vēros gaisa akrobātiskos šovus un citus "Alises Brīnumzemes" cienīgus brīnumus. Visu vizuālo videomākslas materiālu ir izstrādājuši iluzionisti Pecolli. Izrādes mērķis ir izcelt brīnišķīgo un mūžam aktuālo darbu "Alise Brīnumzemē", kā arī nodemonstrēt, ka Latvijā ir iespējams radīt pasaulē pieprasītu cirka izrādi.
Vizuālā māksla
Izstāde "Tikai neraudi! Feministiskie skatījumi Latvijas mākslā 1965–2023"
Kas? Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma līdz 2023. gada 15. oktobrim; klātienes norise
Kam? 9.–12. klase
Pasaules muzejos un izstāžu zālēs pēdējā desmitgadē daudz vairāk nekā jebkad agrāk tiek pievērsta uzmanība sievietēm māksliniecēm. Ideja par sieviešu neesamību iepriekšējo gadsimtu mākslas vēsturē un nepieciešamība pārvērtēt uzrakstīto un kanonizēto mākslas vēsturi izskanēja 1972. gadā amerikāņu mākslas kritiķes Lindas Nohlinas (Linda Nochlin) rakstā "Kāpēc nav bijis izcilu mākslinieču?" ("Why Have There Been No Great Women Artists?"). Feminisms uzdrošinājās uzsākt kritiskas attiecības ar mūsdienu mākslas pasauli un mākslas vēsturi, kas, marginalizējot sievietes, bija radījusi "vīriešu – ģēniju" mākslas kultu.
Latvijas mākslā, īpaši pēdējās desmitgadēs, tapuši darbi, kuri kritiski interpretē stereotipus par sievietes vietu un lomu sabiedrībā. Savukārt agrākos gados drīzāk jārunā par sava veida latentu feminismu vai "feminismu bez feministēm", kad, pievēršoties sieviešu dzīves attēlojumam, mākslinieces to nekonceptualizēja kā plašu un sociāli apspriežamu problemātiku.
Izstāde rāda Latvijas mākslu feministiskā interpretācijā, izmanto dzimtes diskursu un iekļaujas sociālā aktīvisma straumē, piedāvājot pašām sievietēm runāt par sevi. Projekta nosaukums ietver aizliegumu paust emocijas un līdz ar to arī viedokli. Tas atgādina un ironizē par padomju okupācijas periodā kultivēto varonīgās padomju sievietes tēlu, kura tiek galā ar jebkurām grūtībām nekurnot. Stiprās sievietes stigma un aplamais padomju sieviešu lepnums par spēju dzīvot smagos apstākļos ir bremzējis kritisku attieksmi pret problēmām un sociālas cīņas garu, un šis psiholoģiskais mantojums ir jūtams vēl šodien.
Izstāde "R² Rūsiņš Rozīte"
Kas? Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma līdz 2024. gada 7. janvārim; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Maksimālais minimālists, R² – tā Rūsiņš Rozīte (1943–1978) pats sevi definēja. Mākslinieka radošā daudzpusība bija fenomenāla – grafika, glezniecība, grāmatu ilustrācijas, scenogrāfija. Rūsiņš domāja un strādāja ātri, bija klāt akadēmijas ballēs, teātra izrādēs un pasākumos. Notikumu intensitāte un plašais draugu loks bija sava veida nepieciešamība izzināt dažādās dzīves sfēras, un šajā pašradītajā norišu virpulī Rūsiņš parādījās un pazuda kā vējš.
Mākslā Rūsiņš Rozīte ienāca viegli: izglītības sākums, kā daudziem, Jaņa Rozentāla Mākslas skolā pie pasniedzēja Edgara Iltnera, Mākslas akadēmijā stājās Glezniecības nodaļā, bet nokļuva pie grafiķiem, tomēr glezniecību uzskatīja par prioritāru. Rūsiņa aizrautība nereti nokaitināja profesoru Artūru Apini, jo oforta platēs viņš neakadēmiski dziļi iegrieza zīmējumu un tādu plati otrreiz vairs nevarēja izmantot. Jau studiju laikā izveidojās Rozītes skaidrais, lakoniskais rokraksts ar koncentrēti ekspresīvu, simbolisku vēstījumu. Mākslā sev raksturīgo impulsivitāti Rūsiņš nobremzēja, maksimāli precīzi realizēja savas idejas, jo "jāgrib ir neiespējamais, lai sasniegtu iespējamo".
Izstādē eksponēti darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības, Zuzānu kolekcijas un vairākām privātkolekcijām.
Aktīva izstāde skolēniem "Zaļš un vēl zaļāks"
Kas? Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma līdz 2024. gada 19. novembrim; klātienes norise
Kam? 1.–3. klase
Izstāde bērniem pieejamā un draudzīgā valodā stāsta par svarīgo pasaules izzināšanā – cilvēka un dabas līdzās pastāvēšanu. Mākslas ekspozīcija rosina apbrīnot dabas bagātību, novērtēt tās spēku un harmoniju. Centrālā uzmanība veltīta atbildības izjūtai, skarot dabas resursu un daudzveidības saglabāšanas, ekoloģijas un ilgtspējas jautājumus.
Mākslas ekspozīcija iekļauj glezniecības un grafikas darbus no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas, kas aptver vairāku gadu desmitu periodu, akcentējot dabas procesu mainību un pastāvību, kā arī motīvu, radošo tehniku un krāsu paletes variācijas. Krāsaina, stāstoša un saudzējama ainava iemūžināta latviešu vecmeistaru – Jaņa Rozentāla, Johana Valtera, Ludolfa Liberta, Konrāda Ubāna, Jāņa Tīdemaņa – gleznās, pagājušā gadsimta vidus un otrās puses mākslinieku – Eduarda Kalniņa, Jāzepa Pīgožņa, Borisa Bērziņa – veikumā. Mūsdienīgu redzējumu sniedz noslēpumainība Ērikas Gulbes un aktualitāte Andra Eglīša radītajos darbos.
Kino
Filma "Mana brīvība"
Kas? Studija "Tasse Film"
Kad? Pēc pieprasījuma no 2023. gada 29. septembra Latvijas kinoteātros un pie filmu izplatītājiem skolās; klātienes norise
Kam? 8.–12. klase
Filma ir balstīta uz vēsturiskiem notikumiem, kas vēsta par pagājušā gadsimta 80. gadu beigām Latvijā, kad gaisā jaušamas pārmaiņu vēsmas. Galvenās varones prototips ir viena no Atmodas laika spožākajām zvaigznēm – žurnāliste un politiķe Ita Kozakeviča, filmā Alīcija. Brīvdomīgā, sabiedriski aktīvā un harismātiskā poļu izcelsmes trīsdesmitgadniece Alīcija tikko laimīgi apprecējusies ar Ilgvaru, divdesmit gadus vecāku, konservatīvu matemātikas profesoru. Ignorējot vīra bažas, Alīcija, tuvu draugu un līdzgaitnieku mudināta, aktīvi iesaistās Tautas frontes darbībā un kandidē uz Augstākās Padomes deputāta amatu. Taču sasniegumi nes līdzi arī sarežģījumus – Alīcija saņem anonīmu vēstuli un nonāk skarbas izvēles priekšā, kam uzticēties.
Dizains
Muzeja "Cepures pasaule" pastāvīgās ekspozīcijas iepazīšana
Kas? Muzejs "Cepures pasaule"
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Muzeja apmeklējums ir kā simbolisks ceļojums apkārt pasaulei, kas sākas Latvijā, aplūkojot galvassegas, kas izkārtotas muzeja četrās zālēs. Kolekcijā ir simtiem dažādu galvassegu, kas pārstāv daudzu esošo, kā arī aizejošo un izzūdošo etnosu kultūru. Ekspozīcijā ir aplūkojamas dažādu pasaules tautu galvassegas, kas pamatoti tiek uzskatītas par etnogrāfiska kostīma pašu svarīgāko sastāvdaļu. Katrs eksponāts demonstrē tā pārstāvētās tautas tradīcijas un kultūru.
Latvijā ne tikai katrā novadā, bet pat katrā pilsētā un pagastā ir savs tradicionālais tērps, krāsu salikumi un izšuvumi. Ja vīriešu un sieviešu tērpi ir diezgan līdzīgi, tad meiteņu vainagi diezgan krasi atšķiras – gan to izmēri, gan krāsa, gan rotājumi. Muzejā var aplūkot Latvijas rietumu novadiem raksturīgas cepures, kas ir veidotas no atlasa zīda auduma ar kokvilnas oderi, Vidzemes meiteņu galvas rotas, ko veido savītas vilnas lentes, Latgales vainagus, tieva vilnas auduma stīpas ar dzeltenu metāla apdari, ko senatnē valkāja latviešu jaunietes Zemgalē.
Muzejā var aplūkot senus apzeltītus kroņus, kas rotāti ar dārgakmeņiem, maģiskas afrikāņu ķiveres maskas un iespaidīgus Āzijas šamaņu kroņus, un vēl daudz dažādu citu veidu un stilu galvassegu. Muzejs īpaši lepojas ar pašiem senākajiem eksponātiem, kas saglabājušies no 17. gadsimta – čuvašu hušpu, kas rotāta ar 200 sudraba monētām, un ģermāņu kņazistes kavalērista bruņucepuri.
Izstāde "Vainagošanās"
Kas? Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
Kad? Līdz 2023. gada 20. decembrim; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Izstādes uzmanības centrā ir viena no krāšņākajām Latvijas sievietes apģērba sastāvdaļām – vainags. Plašākā šo priekšmetu kolekcija glabājas tieši Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, pateicoties izvērstajiem arheoloģiskajiem pētījumiem un mērķtiecīgam etnogrāfisko ekspedīciju darbam 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta 20.–40. gados.
Izstādē vainags pirmoreiz tiek rādīts kā atsevišķs fenomens, apzināti nošķirot to no apģērba, lai visu uzmanību pievērstu tikai šim dziļi simboliskajam priekšmetam. Kopumā izstādē apskatāmi aptuveni 170 oriģinālu vainagu vai to fragmenti un vairākas rekonstrukcijas, aptverot laika posmu no pašiem senākajiem atradumiem.
Lai rosinātu skatītājus aizdomāties par vainaga būtības izpausmēm un izceltu tā dažādās simboliskās un metaforiskās nozīmes, izstādi papildina virkne radošu jaundarbu, kas tapuši sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējiem un studentiem.
Radoša nodarbība "Pieskarties stiklam"
Kas? Līvānu stikla un amatniecības centrs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Stikla ražošana Līvānos aizsākās 1887. gadā. Bija izpētīts, ka šeit ir labvēlīgi ekonomiskie, ražošanas un izejvielu ieguves nosacījumi stikla ražošanai – kvarca smiltis Grīvas mežā, dolomīts Dubnas upē un Rīgas–Orlas dzelzceļa tuvums. Stikla ražošanas tradīcijas ar nelieliem pārtraukumiem Līvānos turpinājās 100 gadu līdz pat 2008. gadam.
Nodarbības laikā skolēni iepazīsies ar stikla izstrādājumu vēsturi Līvānos, ar stikla izgatavošanas tehnoloģiju, stikla pūtēja amatu, kā arī stikla dizaina aktualitātēm. Izzinot stiklu kā materiālu, skolēni, atbilstoši vecumposmam veidos savu stikla dizaina priekšmetu, izjūtot radīšanas procesu un izprotot stikla izturību un trauslumu.
Nodarbība tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "Programmas "Latvijas skolas soma" satura radīšanu" atbalstu.
Materiālais un nemateriālais kultūras mantojums
Izstāde "Nacionālā svētnīca"
Kas? Latvijas Okupācijas muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma līdz 2023. gada 22. decembrim; klātienes norise
Kam? 9.–12. klase
Muzeja krājumā, kas veidojies kopš muzeja dibināšanas 1993. gada 1. jūlijā, ir vairāk par 70 000 priekšmetu – unikālu tautas atmiņas dārgumu, liecību par Latvijas likteni un tautas piedzīvoto 20. gadsimtā. Izstādes kodols ir muzeja krājuma priekšmeti ar Latvijas Republikas himnas vārdiem, karoga krāsām, ģerboni un latviešu nacionālajiem simboliem. Priekšmeti izgatavoti Padomju Savienības okupācijas gados ieslodzījumā cietumā un nometnēs, pārvietoto personu nometnēs Vācijā un vēlāk trimdā.
Izstādē aplūkojami arī 20 Latvijas sarkanbaltsarkanie karogi, katrs ar savu stāstu – vairāki no karogiem ir paņemti līdzi 1944. gadā, atstājot Latviju un dodoties bēgļu gaitās, vēlāk rūpīgi saglabāti ASV un Kanādā, daži no karogiem slēpti Latvijā padomju okupācijas gados.
Muzejpedagoģiskā nodarbība izstādē "Satversme 100+"
Kas? Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Izstāde "Satversme 100+" iepazīstina ar Latvijas konstitūcijas tapšanas vēsturi, vēsturiskajām izmaiņām, ko tā ieviesa, un aicina domāt, diskutēt un novērtēt pamatlikumā paustās idejas un vērtības arī mūsdienās.
Nodarbības laikā skolēni uzzina galvenos Satversmes pamatprincipus, salīdzinot Satversmes ietvertās normas un tiesības ar dažādu sabiedrības grupu iespējām pagātnē – Livonijas, Kurzemes–Zemgales hercogistes un Krievijas impērijas laikā. Izprotot Satversmes ieviestās pārmaiņas un vēsturisko nozīmi, ar scenogrāfiski izveidotas vides un multimediju palīdzību nodarbībā iepazīstina ar Satversmes autoriem un likuma tapšanu, kā arī Satversmes likteni vēstures griezumā: pēc 1934. gada 15. maija, Latvijas neatkarības zaudēšanas un neatkarības atjaunošanas. Skolēni pētīs dažādus vēstures avotus, ar uzdevumu palīdzību iejutīsies dažādu laikmetu sabiedrībās.
Nodarbības noslēgumā skolēni apgūst Satversmes piedāvātās un garantētās pilsoniskās līdzdalības iemaņas, pie interaktīva "balsošanas galda" piedaloties nobalsošanā par kādu svarīgu jautājumu un pamatojot savu izvēli.
Izstāde par Rīgas parkiem "No Arkādijas līdz Marsam"
Kas? Latvijas Nacionālā bibliotēka
Kad? Pēc pieprasījuma līdz 2023. gada 17. novembrim; klātienes norise
Kam? 8.–12. klase
Izstādes centrā ir unikālā Rīgas dārzu un parku tresta kolekcija, kas ietver Georga Kūfalta (1853–1938), Andreja Zeidaka (1874–1964) un citu parku autoru oriģinālos plānojumus.
Izstādē eksponētā Rīgas parku plānu kolekcija (1880–1967) rāda dažādus laikus – izcilais dārznieks un pilsētplānotājs Georgs Kūfalts, kas mīlēja ainavu parka skatu perspektīvas un lirisko atmosfēru, bet daiļdārznieks Andrejs Zeidaks parkos projektēja taisnus celiņus steidzīgajiem pilsētniekiem un ieviesa bērnu laukumus. Padomju periodā tika cildināti vienkārši skvēri un tipveida dzīvojamo rajonu apzaļumošana. Izstāde interpretē pilsētas parkus un zaļo zonu kā kultūras sastāvdaļu, kas prasa rūpes un vienlaicīgi pauž katras paaudzes pasaules redzējumu.
Izstādē ietverti arī materiāli, kas akcentē protestu klātbūtni parkos – 1905. gada dārznieku streika vēstule no Valsts Vēstures arhīva, fotogrāfa Ulda Brieža fotogrāfijas no protesta mītiņa Arkādijas parkā pret metro būvniecību, Reiņa Hofmaņa foto par Lucavsalu, Vērmanes parka soliņš, kas nesankcionēti ticis pārkrāsots gan praida, gan Latvijas karoga krāsās. Cauri laikiem parādīts arī Uzvaras parks, sākot ar Georga Kūfalta zīmēto parka plānojumu 1908. gadā, līdz pat Uzvaras pieminekļa jeb okupeļa demontāžas brīdim, ko video darbā fiksējis fotogrāfs Andrejs Strokins.
Muzejpedagoģiskā nodarbība "Lielie kapi Rīgā – sakrālā mantojuma pērle un Latvijas nācijas pašnoteikšanās idejas aizsācēju nekropole"
Kas? Juris Millers, SIA "Global Technology group"
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Nodarbība veidota kā izzinoša pastaiga pa Latvijas vēsturē unikālo kapsētu – Rīgas Lielajiem kapiem, kuras laikā dalībnieki iepazīst Lielo kapu tapšanas, attīstības, iznīcināšanas un atdzimšanas vēsturi, apmeklē Latvijas nacionālās pašnoteikšanās idejas veicinātāju kapa vietas (Andrejs Pumpurs, Krišjānis Barons, Krišjānis Valdemārs, Rīgas Latviešu biedrības dibinātāji u. c.), apmeklē Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru, Ozolu dzimtas, kapu (filmas "Rīgas sargi" galveno varoņu prototipi), aplūko kapu tēlniecības nozīmīgākos pieminekļus, iegūst jaunu informāciju par baltvācu kopienas vēsturi Latvijā utt.
Pastaigu vada Dr. philol. Juris Millers, kurš 2023. gadā, atzīmējot Lielo kapu dibināšanas 250. gadadienu, publicēja zinātnisko monogrāfiju "Lielie kapi Rīgā".
Izzinošā pastaiga ir starpdisciplināra aktivitāte, kas papildinās vēstures, literatūras, mūzikas un mākslas nodarbību programmu.
Multimediāla ekspozīcija "Izdīgt kā zālei caur asfaltu"
Kas? SIA "Liepaja Music"
Kad? Pēc iepriekš izsludināta grafika; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Multimediālā ekspozīcija rada priekšstatu un sekmē izpratnes veidošanos par dzīvi un radošumu padomju laikos Latvijā. Ekspozīcijas tematiskā līnija veidota trīs daļās: propaganda, kas kā pāļu dzinējs blieza ļaudīm smadzenēs komunistisko ideoloģiju un slavēja padomju iekārtu kā vislabāko sistēmu pasaulē; plaisas, kas simbolizē reālās dzīves neatbilstību propagandai; caur asfaltu – kā izpaudās centieni saglabāt savu radošo domu unikalitāti ideālu un ticības sagrūšanas laikā.
Ekspozīcija veidota mūsdienīgā formātā, kurā apvienojas video un audiālās projekcijas ar autentiskiem rekvizītiem (ciparnīcas telefons, kura klausuli paceļot skan imitēta čekas pārstāvja runa radošai personībai, radio aparāts ar staciju meklēšanas viļņu skaņām, televizors, kas parāda programmu neesamību, armijā iesaukta jaunieša atmiņu albums u. c.), plakāts ar Vizmas Belševicas dzejoli, kuru izlasīt var, tikai izmantojot klāt pievienoto filtru, interaktīvs fotostūrītis, kur uz sejas projicējas zīmīgi elementi, kas simbolizē nebrīvību tam, ko redz, dzird, runā.
Literatūra un grāmatniecība
Latvijas Kultūras kanona puzle "Stāstu stāsts" ar rakstnieci Luīzi Pastori
Kas? SIA "MIZOTI"
Kad? Pēc pieprasījuma no 2023. gada 9. oktobra; klātienes norise
Kam? 1.–4. klase
"Stāstu stāsts" ir 20 abpusēji ilustrētas, savstarpēji savienojamas puzles kartītes, kas ļauj radīt sava piedzīvojumu stāsta neskaitāmas versijas. Tas ir rotaļīgs un mūsdienīgs veids, kā ne tikai uzsākt sarunu par Latvijas Kultūras kanonā iekļautajām un ar tām cieši saistītām vērtībām, bet arī brīvi ar tām rīkoties: ievietot citā kontekstā, ar bērna acīm radot jaunas interpretācijas.
Ilustrētās puzles uzdevums, strādājot grupās vai individuāli, ir radīt savu stāsta versiju, pēc tam to skaļi izstāstot un spējot pierakstīt. Puzles lineārais formāts ļauj iepazīt un labāk izprast stāsta veidošanas struktūru. Nodarbībā skolēni izmantos vairākus formātus, piemēram, orientēšanās spēli ar teksta lasītprasmes elementiem.
Bezmaksas resursi
Kultūras maršruts "Noķer Ziedoni! Ceļojums pa dzejnieka Imanta Ziedoņa bērnības un jaunības dienu takām Jūrmalā un Tukuma novadā"
Kas? Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība un Tukumu novada pašvaldība
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Atzīmējot dzejnieka Imanta Ziedoņa 90 gadu jubileju, Jūrmalas, Tukuma, Lapmežciema, Ragaciema un Engures kultūras jomas darbinieki ir izveidojuši kultūras maršrutu "Noķer Ziedoni!", kas ļauj interaktīvā veidā iepazīt dzejnieka dzīves gājumu, personību un daiļradi.
Apļveida maršrutā iekļauti 17 pieturas punkti, tā kopējais garums ir 111 kilometri. Maršrutu var sadalīt arī četros posmos: Lapmežciema, Engures, Tukuma un Jūrmalas posms.
Jauniegūto informāciju palīdz sistematizēt 17 jautājumi – pa vienam par katru no pieturas punktiem, kas veidoti kā krustvārdu mīkla. Atbildes atrodamas katrā maršruta pieturas punktā, viedtālrunī noskenējot QR kodu un noklausoties atbilstošo audioierakstu. Maršruta informācija ar audioierakstiem ir pieejama jebkurā diennakts laikā.
Maršruts ar audiogidu ir pieejams šeit.
Maršruta karte un krustvārdu mīkla ir pieejama šeit un šeit.
Plašāk par programmu "Latvijas skolas soma" un pilns kultūras norišu saraksts atrodams programmas mājaslapā.
Publikācija tapusi sadarbībā ar programmu "Latvijas skolas soma".
