«Latvijas skolas soma»: Kultūras institūcijas un norises kļūst aizvien tuvākas skolēniem

Pierimstošās Covid-19 pandēmijas un Eiropā uzliesmojušā kara apstākļos kultūra turpinājusi saglabāt nozīmīgu lomu cilvēku dzīvē, sniedzot mierinājumu un iedvesmojot cīņai, rosinot domāt, mudinot paust savu pārliecību un neaizmirst par citu vajadzībām. Valsts finansētā programma "Latvijas skolas soma" turpinājusi nodrošināt skolēniem regulāru satikšanos ar kultūru, savukārt kultūras nozares pārstāvji ar gandarījumu atzīst, ka aizvadītajā mācību gadā tieši skolēni veidojuši nozīmīgu daļu auditorijas, tā palīdzot īstenot radošus sapņus un sasniegt nozīmīgus mērķus.

Programmā "Latvijas skolas soma" skolēni turpina iepazīt daudzveidīgas, profesionāli veidotas kultūras norises, ko piedāvā valsts un pašvaldību, kā arī neatkarīgās kultūras institūcijas un radošie profesionāļi. Caur desmit kultūras nozarēm – mūziku, teātri, deju, cirku, vizuālo mākslu, kino, arhitektūru, dizainu, materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu, literatūru un grāmatniecību – ar dažādiem mākslinieciskās izpausmes līdzekļiem tiek atklāti bērniem un jauniešiem aktuāli jautājumi.

"Ilglaicīgs valsts atbalsts kultūrizglītības programmai, kas regulāri sasniedz vairāk nekā 200 tūkstošus skolēnu, mudinājis kultūras nozares profesionāļus pārskatīt savu līdzšinējo darbību un apzināties, ka šeit paveras nozīmīga niša profesionālajai darbībai un jaunu, radošu ideju iedzīvināšanai. Ļoti spilgti tas izpaudās pandēmijas laikā, kad aktivizējās digitālo norišu veidošana.

Tālāk vēlamies redzēt, ka sabiedrībā turpina pieaugt bērnu un jauniešu kā kultūras notikumu auditorijas vērtība un prestižs,

ka kultūras profesionāļu starpā risinās nopietnas sarunas par skolēniem veidotu norišu kvalitātes kritērijiem, ka skolās notiekošās kultūras norises iegūst savu nomināciju nacionālo balvu konkursos," stāsta programmas "Latvijas skolas soma" vadītāja Aija Tūna.

Jūtamas izmaiņas notikušas izpratnē par skatuves mākslu un tās pieejamību. Programmas darbības sākumā 2018./2019. mācību gada. 2. semestrī, reflektējot par izrādi "Putni", kāds no Rīgas 41. vidusskolas skolēniem teica: "Es vēl nesaprotu, kā maz aktieru var uztaisīt tik interesantu teātri," un tā jutās daudzi. Četros gados izpratne par augstas kvalitātes profesionāli veidotu, bet vienlaikus kompaktu mobilu izrādi vai koncertu ievērojami pieaugusi gan skolēniem un skolotājiem, gan pašiem šīs jomas profesionāļiem.

""Latvijas skolas soma" piedāvā iespēju gan skolēniem, gan teātra profesionāļiem satikties skolās. Izbraukuma izrādes ir īpaši demokrātisks veids, kā profesionālai teātra mākslai nonākt pie skolēna neatkarīgi no skolas lieluma vai attāluma līdz lielām pilsētām. Būtiski atcerēties, ka tas, ka izrāde notiek skolā, nemazina tās kvalitāti un profesionālo līmeni. Mēs, Istabas teātris, veidojam īpašas izrādes tieši skolām, un nemaz citur tās notikt nevarētu. Mūsu mērķis ir nokļūt katrā Latvijas skolā, jo tās ir mūsu teātra skatuves," tā Istabas teātra radošais direktors, režisors Jānis Znotiņš, piebilstot, ka tagad, sastopoties ar kolēģiem no Ziemeļeiropas starptautiskos nozares pasākumos, iespējams risināt profesionālu sarunu uz kopīgas izpratnes bāzes.

Foto no "Istabas teātra" izrādes “Klusētāji”

Mūzikas nozare aizvadītajā semestrī ar lielu sparu atgriezās klātienē, un mūziķiem un skolēniem atkal bija iespēja satikties gan koncertzālēs, gan skolās. Līdzīgi kā teātra nozares kolēģi, arī mūzikas profesionāļi ir kļuvuši mobilāki un, dodoties uz skolām, ir apzinājušies skolēnus kā cienījamu un interesantu auditoriju, pretī saņemot sirsnīgu un atsaucīgu reakciju, kas apstiprina, ka kultūras norišu veidotāji un skolēni kļūst viens otram saprotamāki.

Mūziķis Mikus Abaroniņš, koncertējot skolās visā Latvijā, jūt profesionālu gandarījumu: "Šajā mācību pusgadā īstenojām līdz šim apjomīgāko tūri programmas "Latvijas skolas soma" ietvaros; apceļota ļoti liela Latvijas daļa no Zilupes līdz Rojai un atpakaļ. Nobraukti padsmit tūkstoši kilometru ar auto un sastapti fantastiski jaunieši visā Latvijā. Viesojāmies gan lielās skolās, kur vidēji koncertu apmeklēja ap 150–200 jauniešu, gan radām iespēju koncertēt skolās, kur klausītāju zālē bija vien 70 skolēnu vai dažreiz mazāk. Man jau sen ir bijis kluss sapnis nodziedāt 100 koncertus ar vienu koncertprogrammu, un šogad tas izdevās. Klausītājs no tā ir tikai ieguvējs, jo, veicot korekcijas tūres ietvaros, mūsu priekšnesums ar katru brīdi kļūst arvien labāks, lai spētu pielāgoties tik dažādajiem bērniem un jauniešiem visā Latvijā."

Analizējot datus, kas apkopoti par programmas "Latvijas skolas soma" rezultātiem 2021./2022. mācību gada pirmajā semestrī, kad spēkā bija stingri Covid-19 pandēmijas radīti ierobežojumi, redzams, ka kopumā visās izglītības iestādēs (pašvaldību, privātajās un profesionālās izglītības iestādēs) vismaz vienu kultūras norisi semestra laikā ar programmas finansējumu pieredzējuši 226 778 bērni un jaunieši, kas ir 89% no visiem skolēniem. Kopumā apmeklētas 6 164 kultūras norises, no kurām 2 497 jeb 41% notika klātienē, bet 3 663 jeb 59% digitāli tiešsaistē vai ierakstu veidā. Statistika par nu jau aizvadītā mācību gada otro semestri tiks apkopota no izglītības iestāžu dibinātāju atskaitēm, kuru iesniegšana noslēgsies jūlija vidū.

Kopš 2018. gada rudens kultūrizglītības programma "Latvijas skolas soma" skolēniem nodrošina valsts apmaksātu iespēju regulāri iepazīt Latvijas kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes, saistot tās ar mācību saturu. Programmu "Latvijas skolas soma" administrē Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt