Esejai seko Aijas Tūnas komentārs un notikumu izlase, kurā iekļauta neliela daļa no programmā "Latvijas skolas soma" pieejamām ar vizuālo mākslu saistītajām kultūras norisēm.
Vizuālizpratne skolai un dzīvei
2022. gadā notikušajā izglītības konferencē ar skaisto un zīmīgo nosaukumu "Mākslai ir nozīme" katram mākslas veidam tika piešķirta sava krāsa. Vizuālajai mākslai – zaļā. Tā ir dzīvības krāsa. Tā tas bija jau senajiem ēģiptiešiem, kuriem zaļais dabā bija retums. Arī šodien mēs gribam būt zaļi un gribam, lai nākotne ir zaļa. Bet Latvijā jau viss ir zaļš – mums ir salātzaļš, zāles zaļš, egļu zaļš, sūnu zaļš un daudz, daudz citu zaļo. Mums patīk arī svešie zaļie – olīvzaļie, vīnogu zaļie un smaragdzaļie. Vizuālajā mākslā runājam par silti zaļiem, vēsi zaļiem, dzeltenzaļiem, kobaltzaļiem un vēl tūkstoti citu – ļoti niansētiem, elegantiem, atturīgiem, pārdrošiem un žilbinošiem. Tāpat kā zaļie, arī māksla ir visur. Bet, lai to ieraudzītu, tiek lietotas visas pārējās krāsas jeb visi citi mākslas veidi, tā kopā veidojot krāšņu buķeti.
Ja kā piemēru izvēlos literatūru, tas ir Annas Brigaderes tēlojums "Maija svētdiena" (lasāms šeit un pieejams audio formātā šeit), kurā rakstniece ataino Anneles pārdomas par dvēseli (Latviešu klasiķi skolai 8/9. 1930. 24. lpp.). Šis darbs apliecina, cik krāšņus tēlus var uzburt ar vārdiem. Uzgleznot dvēseli vai svētdienu būtu daudz grūtāk. Īpaši jau dvēseli, taču mākslinieki dažādos laikos uz to tiekušies.
Kā piemēru var minēt 17. gadsimta mākslinieka veikumu, veidojot ilustrācijas Jana Amosa Komenska (lat. Iohannes Amos Comenius) darbam "Orbis sensualium pictus" (Juteklisko gleznu pasaule), kas pazīstama kā pirmā bērnu bilžu grāmata.
Mūsdienās pasaulē daudz kas mainījies, arī tekstu lasīšanas prasme ir cita. Dzīvojot vizuālo tēlu digitālās plūsmas laikmetā, vizuālo zīmju un attēlu izpratnes nozīme ir krietni pieaugusi; var teikt, ka tā ir tāda pati kā 20. gadsimta sākuma tekstu lasīšanas prasme. Līdz ar to rodas jautājums,
vai vizuālo tēlu lasīšana un vizuālā kultūra kopumā būtu jāmāca tāpat kā lasīšana un rakstīšana?
Turklāt būtiski atcerēties, ka vizuālo tēlu lasīšanā nav jāuztraucas par svešvalodas prasmi, jo attēli ir gandrīz universāla valoda. Tomēr savs nosacījums te ir – lai nolasītu vizuālo tēlu valodā sniegto vēstījumu, lai tā darbotos, ir jābūt zināšanām, piemēram, par zīmēm un simboliem, par krāsu uztveres īpatnībām, par redzīgumu kopumā. Jābūt ļoti vērīgiem, lai pamanītu nianses. Turklāt jāņem vērā, ka vizuālizpratni nav iespējams iegūt tikai praktiskā darbībā. Skolēna spēja fotografēt un publicēt attēlus internetā automātiski neveido prasmi kritiski strādāt ar vizuālo materiālu, izprast tā jēgu un tālāk veidot savu apzinātu un mērķtiecīgu vēstījumu, kas saistīts ar mācību procesu vai personīgu komunikāciju.
Kas ir vizuālizpratne un kā to veicināt?
Visplašākajā nozīmē tā ir kompetence (lietpratība), kurā ar prasmi un vēlmi sniegt un saņemt vēstījumu apvienojas zināšanas par attēlu uztveri, par attēlu izveides principiem un par lietošanas paņēmieniem un atbildību. Tā ir arī prasme atbildīgi, mērķtiecīgi un profesionāli izgatavot/radīt un lietot attēlus. Tā ir prasme interpretēt un novērtēt acu priekšā esošo, izmantojot gan tradicionālos, gan digitālos medijus tādā veidā, kas sekmē domāšanu, lēmumu pieņemšanu, komunikāciju un mācīšanos kopumā.
Vizuālizpratne ietver dažādu vizuālu tēlu lasīšanu – arī kartes, diagrammas, tabulas, grafikus utt., līdz ar to skar visas dzīves jomas, jo pat ziņās datu uzskatāmībai tiek izmantotas vizuālas metodes.
Sadarbībā ar Eiropas Vizuālizpratnes tīklu Eiropas Savienības finansēts konsorcijs jau 2016. gadā ir izstrādājis Eiropas Vizuālizpratnes vadlīniju prototipu (Common European Framework of Reference for Visual Literacy; fragments atrodams šeit), kas tiek piedāvāts kā iespējamais modelis, kurā iekļautas, sistematizētas un strukturētas kompetences, kas saistītas ar tēliem, priekšmetiem un vizuālajām zīmēm.
Mācību procesā būtu jānodrošina līdzsvars starp tekstuālās un vizuālās lasītprasmes apguvi.
Patiesībā vizuālizpratne būtu jāapgūst pirmā, lasītprasme otrā un rakstpratība trešā.
Skaidri apzināmies, ka vēl darāms liels darbs, lai sasniegtu vizuālās inteliģences līmeni.
Kā attīstīt vizuālizpratni?
Skolā par to tradicionāli ir atbildīga vizuālā māksla, jo tās saturs ir attēlu uztvere, lietošana un izgatavošana. Vienlaikus mūsdienās attēli tiek lietoti visās mācību satura jomās – vēsturē, kultūras studijās, svešvalodās, dabaszinībās utt. Taču mērķis ir atšķirīgs – reizēm attēli ir kā dekorācija (lai jautrāk vai "skaistāk"), reizēm kā priekšstatu veidotājs (portreti vēsturē), vēl citu reizi laikmeta raksturojumam vai informācijas strukturēšanai. Skolēniem jānodrošina iespēja pārdomāti strādāt ar vizuālu saturu tā, lai viņi iemācītos redzēt, interpretēt, analizēt, vērtēt un lietot attēlus mērķtiecīgā un ētiskā veidā.
Mūsdienu pasaulē skolēniem ir jāmāk izmantot un komentēt attēlus savos mācību darbos, kā arī radīt attēlus, kas spēj efektīvi skaidrot viņu idejas un darbības. Turklāt tas nepieciešams dažādās dzīves situācijās visas dzīves laikā. Vizuālizpratne nepieciešama, lai cilvēks spētu atpazīt (izšķirt) un interpretēt vizuālu darbību, objektus un simbolus, dabiskus vai radītus, ar kuriem iespējams sastapties apkārtējā vidē.
1911. gadā izcilais ASV žurnālists (daži viņu raksturo kā 21. gadsimta žurnālistikas ģēniju) Arturs Brisbeins (Arthur Brisbane) aicināja kolēģus beidzot pievērsties attēliem. Pētot viņa biogrāfiju, nonācu līdz žurnālam "Time", kuram pat vāku dizains ir leģendāru stāstu apvīta sērijveida māksla (ar žurnāla vāku dizainiem iespējams iepazīties šeit). 2022. gada martā tas bija veltīts Ukrainai un Volodimira Zelenska teiktajam: "Dzīvība uzvarēs nāvi tāpat kā gaisma – tumsu!"
Nu jau visi zinām, kāds izskatās Ukrainas karogs. Bet vai zinām, ka šis klasiskais toņu salikums ir bijusi vērtība arī Marka Rotko daiļradē. 1954. gada darbs 2015. gadā tika kārtējo reizi pārdots – šoreiz par 46,5 miljoniem dolāru un aizceļoja uz Āzijas kontinentu. Vai šodien šī cena būtu cita? Asociāciju dēļ? Vai sagaidām kādas jaunas interpretācijas, kas tieši šim darbam "Bez nosaukuma" ir tik viegli veidojamas? Te sastopamies ar attēlu nozīmēm, kuras veido vairs ne to autori, bet institūcijas, notikumi, konteksti, interpretācijas, pati sabiedrība.
Vizuālizpratne kā kritiskās domāšanas forma
Vēsture mums rāda, ka vizuālā māksla ir bijusi labs un derīgs instruments dažādu mērķu sasniegšanai ne tikai valdošās politiskās varas rokās, bet arī lai pretotos politiskiem, estētiskiem un kultūras ieradumiem un lai māksla būtu pieejama ikvienam. Labs piemērs ir Mākslas stacijā "Dubulti" notikusī izstāde "Māksla=patvērums", ko sadarbībā ar Ingu Šteimani veidojis Šveices mākslinieks, konceptuālists Tomass Hiršhorns (Thomas Hirschhorn).
Esmu pārliecināta, ka vizuālizpratne ir būtiska visās cilvēka darbības jomās. Tā sākas ar redzēšanu un tad kļūst par pētīšanu, stāstīšanu, vērtēšanu un atkal jaunu radīšanu. Visām šīm darbībām nepieciešama vizuāla lietpratība. Bet kā to iemācīties?
Sākam ar izpēti, iegūstot iespējami pilnīgu izpratni par konkrētu notikumu, parādību izpausmes veidu vai situāciju. Tālāk salīdzinām gūtos iespaidus un datus ar jau esošo pieredzi. Tikai tad var ķerties pie izteiksmes līdzekļu analīzes. Skolas situācijā tie būtu salīdzinošie uzdevumi, salīdzinot dažādu laikmetu, dažādu autoru, dažādu mākslas veidu izpausmes vai viena laikmeta, viena stila, viena autora, viena sižeta, viena notikuma, vienas personas attēlojumu, simbolus, literāros, sociālos un vēsturiskos kontekstus, materiālu, izteiksmes līdzekļu, paņēmienu izmantojumu. Der jebkas, kas paredz lēnu, rūpīgu, detalizētu izpētes procesu un refleksiju par ieraudzīto. Apliecinājums sasniegtajam izpratnes līmenim var būt mērķtiecīga attēlu izgatavošana (foto attēla vai manuāli zīmēta, līmēta, gleznota, veidota), kas kļūst par personīgās pieredzes procesā veidotu kultūras kapitālu.
Un tomēr viss sākas ar cilvēka un mākslas darba satikšanos un, kā teicis Aristotelis, Platons, Sv. Augustīns un droši vien arī Vilhelms Purvītis – galvenais ir skaistums! Un mūsu acis ir tās, kas to spēj redzēt, un mūsu dvēselē tas saglabājas.
Programmas "Latvijas skolas soma" vadītājas Aijas Tūnas komentārs
Programma "Latvijas skolas soma" sniedz iespēju skolēniem iepazīt Latvijas mākslas un kultūras norises visā plašajā spektrā – mūzikā, teātrī, dejā, cirkā, vizuālajā mākslā, kino, arhitektūrā, dizainā, kultūras mantojumā, literatūrā un grāmatniecībā. Dažas no šīm jomām gan skolotājiem, gan skolēniem ir tuvākas un pazīstamākas, citas neko daudz neizsaka vai nav gadījies ar tām tā īsti sastapties un iepazīties. Šīs tematiskās izlases palīdz akcentēt kultūras daudzveidību un padarīt saprotamāku tās dažādo nozaru specifiku bērnu un jauniešu auditorijām, kā arī vēl vienā veidā sniegs atbalstu skolotājiem.
Šīs izlases mērķis ir pievērst jūsu – un jūsu skolēnu – uzmanību tam, cik daudzveidīga ir vizuālā māksla.
Esmu samērā pārliecināta, ka arī tos, kuri uzskata, ka viņiem ar mākslu nav nekā kopīga, kāda no vizuālās mākslas formām kādā dzīves situācijā tomēr ir piesaistījusi un uzrunā visdažādākajos veidos.
Atliek vien iemest aci piedāvājumā, lai savilktu paralēles ar savām interesēm un pieredzi. Klasifikācija var atšķirties, bet tas tikai akcentē esošo daudzveidību. Piemēram, Kultūras ministrijas tīmekļvietnē teikts, ka vizuālās mākslas nozarē ietilpst glezniecība, tēlniecība, grafika, fotogrāfija, instalācijas, elektroniskā māksla (video un skaņu māksla, multimediālie risinājumi), performances un mākslas zinātne. Citur atradīsiet izdalītu ielu mākslu vai kādu citu mākslinieciskās izpausmes veidu. Bieži vien mākslas darbs veidots starpdisciplinārā veidā, jo iecerētā vēstījuma izteikšanai ar viena veida mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem ir par maz. Nākas savam vārdu krājumam un pieredzei pie vizuālās mākslas pievienot arī vizuāli plastiskās vai audiovizuālās mediju mākslas apakšnozares. Tā gluži organiski dzīves holistiskums prasās atpakaļ vizuālās mākslas darbā.
Programmas "Latvijas skolas soma" katalogā, gluži tāpat kā publiskajā telpā pieejamajā informācijā, vizuālās mākslas piedāvājumu klāsts ir bagātīgs un kārdinošs.
Lai palīdzētu tajā orientēties, šoreiz izlasi kārtojām, domājot par diviem aspektiem: skolēnu vecumu un izpausmju daudzveidību.
Izlase sākas ar ieteikumiem sākumskolas skolēniem, taču liela daļa no šīm norisēm noder arī nākamajos vecumposmos vai rada jaunas idejas, ko darīt pašiem. Kaut vai Jūlija Madernieka un Jūlija Straumes daiļrade ir izcils iedvesmas avots arī pusaudžu un jauniešu radošajām izpausmēm. Galu galā laba kultūras norise – labs saturs un labs izpildījums – uzrunā ikvienu, radot iespēju katram salāgot gūto pieredzi ar savu jau esošo dzīves krājumu.
Šis darbs sākas un beidzas ar nepieciešamību domāt par saturu – vēstījumu, ko es vēlos pateikt vai kādu diskusiju ierosināt. Izlasē atradīsiet norises, kuras palīdz gan aplūkot un izprast mākslas darbus, gan uzzināt, kā tos restaurē, norises lielākās un mazākās galerijās un muzejos, Rīgā un citviet Latvijā un vēl daudz ko citu. Pievērsiet uzmanību tam, ka arī kultūras norisēs mēs mudinām nevis atņemt un aizliegt mobilo telefonu, bet padarīt to par rīku izziņas procesam un audiovizuālā kultūras satura veidošanai.
Lasiet paši un mudiniet skolēnus lasīt recenzijas un esejas par mūsdienu mākslu.
Lieliska vieta aktualitāšu uzzināšanai un lielāku jautājumu izzināšanai ir tīmekļa vietne "Arterritory", pa kuru labprāt dzīvojas arī skolas vecuma jaunieši. Tālāk jāizdomā, kā šo interesi nevardarbīgi ievirzīt mācību saturam atbilstošā gultnē.
Daži piemēri. Labs aizsākums diskusijai par mākslas darbā ietvertā vēstījuma uztveršanu jums, skolotāji, var noderēt Ērika Apaļā eseja "Mākslas darb, ko tu man saki?". Vai izstāžu pavadošie teksti un mākslinieku komentāri ierobežo skatītāja interpretāciju vai, gluži pretēji, palīdz ieraudzīt atšķirīgu skata punktu vai atrast domubiedru. Tāpat autors uzskata, ka priekšzināšanas ir noderīgas mākslas darba nozīmes veidošanā, jo
"iepriekš apgūtās zināšanas skatītājam ļauj tuvoties mākslinieka pasaules redzējumam, taču, lai kā censtos, skatītāja interpretācija nekad pilnībā nevar saplūst ar mākslinieka vēstījumu".
Šī atziņa var labi noderēt arī literatūras stundās.
Vēl viens vērtīgs resurss augsta līmeņa un vienlaikus drosmīgu, netradicionālu mākslas darbu iepazīšanai ir Purvīša balvas – prestižākās vizuālās mākslas balvas Latvijā tīmekļvietne. Purvīša balva tiek pasniegta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm un kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām. Tas pats attiecas uz jauno mākslinieku darbu izvērtēšanu. Par "BDO jauno mākslinieku balvu" rūpējas BDO Latvia sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju (LMA), "Kim?" laikmetīgās mākslas centru un eksperimentālā mākslas telpu "Pilot". Šīs iniciatīvas mērķis ir atbalstīt jaunos māksliniekus pēc LMA maģistra studiju absolvēšanas kādā no vizuālās, vizuāli plastiskās vai audiovizuālās mediju mākslas nodaļu apakšnozarēm, lai sekmētu mākslinieka atpazīstamību un profesionālo karjeras attīstību pēc studiju noslēguma. Ja tā padomā, arī ekonomikas stundā var diskutēt, kāpēc Latvijā nav nacionālas nozīmes balvas un mākslinieka snieguma izvērtēšana joprojām ir privāta iniciatīva, kas atkarīga no mecenātiem.
Ko savos darbos rādīja mūsu vecmeistari? Kam pievēršas mūsdienu mākslinieki? Ko par to domājat jūs? Kāda ir skolēnu pieredze?
Aiciniet viņus diskutēt arī par satura un formas attiecībām vizuālajā mākslā un jo īpaši mudiniet pamanīt mākslu savā dzīves telpā. Lai redzīgas acis, atvērts prāts un jūtīga sirds šajā ceļā!
Vizuālās mākslas nozares piedāvājums programmā "Latvijas skolas soma"
Ceļojošā laikmetīgās mākslas izstāde "Māksla uz riteņiem"
Kas? Mākslas centrs "Noass"
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise no 2024. gada 1. maija
Kam? 1.–12. klase
Mākslas centrs "NOASS" (LV) kopā ar mākslas studiju "Fargefabrikken" (NO) radījuši ceļojošu laikmetīgās mākslas izstādi bērniem un jauniešiem. Izstāde, kas izvietota divos mikroautobusos, apceļo Latvijas reģionus. Tā viesojas skolās, piedāvājot interaktīvu izstādi, radošo darbnīcu un iepazīšanos ar tehnoloģiju izmantošanu mākslā. Izstāde iepazīstina ar radošo dažādību, aicinot skolēnus iesaistīties arī tad, ja tā ir pirmā sastapšanās ar laikmetīgo mākslu. Bērnu un jauniešu iedrošināšanai tiek izmantota dialogā balstīta mākslas mediācija un vizuālā domāšana, ieklausoties skolēnu pieredzē un aicinot izteikties.
Izstādes idejas pamatā ietvertās rindas "Pa–pa–pa. Parādi man pasauli" pauž vizuālajai valodai piemītošo ritmu un rotaļīgumu, kā arī mākslinieku radošo spēju atklāt pasauli no dažādiem skatpunktiem, bet perspektīvas maiņa izstādē atklājas no dažādām laikmetīgās mākslas formām un digitālajām tehnoloģijām, priekšplānā izvirzot iztēli, atvērtību dažādībai pasaulē un radošo domāšanu.
Muzejpedagoģiskā nodarbība "Jūlija Madernieka un Jūlija Straumes
mantojums: ornaments un stilizācija"
Kas? Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma
Kam? 1.–4. klase
Nodarbība notiek Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja Oranžērijā un iepazīstina ar novadnieku Jūlija Madernieka un Jūlija Straumes darbiem un viņu daiļradē iedvesmotiem jaundarbiem. Nodarbības laikā skolēni pēta un uzzina par ornamentiem, simboliem un elementiem mākslas darbos, pierāda simetriju un asimetriju dotajos darbos, kā arī rada savu dabas objekta stilizāciju, izmantojot algoritmiskas komandas, informāciju nodos klases biedram.
Radošā nodarbība "Grafikas darbnīca"
Kas? Latvijas Nacionālā bibliotēka
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Grafikas darbnīcas mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar iespiedpreses darbības principiem un augstspieduma tehniku.
Skolēni iepazīstas ar iespiedpreses vēsturi, tās darbības principiem un augstspieduma tehniku. Pamatskolas un vidusskolas skolēni veido savu mākslas darbu augstspieduma tehnikā – zīmē skici, izgatavo augstspieduma iespiedformu jeb klišeju, kuru darbnīcas beigās nodrukā. Sākumskolas skolēni darbnīcas praktiskajā daļā veido pastkarti ar jau iepriekš sagatavotām iespiedformām (zīmogiem), pievēršot uzmanību nospieduma kvalitātei un krāsu izvēlei, kā arī mācās veidot kompozīciju nelielā laukumā. Darbnīcā izmantotie materiāli tiek izvēlēti atkarībā no skolēnu vecuma un darbnīcas ilguma.
Norise veidota Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) pastāvīgās ekspozīcijas "Grāmata Latvijā" izglītojošās programmas "Virtakas klase" ietvaros.
Muzejpedagoģiskā nodarbība "Iepazīsti Jani Rozentālu!"
Kas? J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Janis Rozentāls ir viens no latviešu nacionālās glezniecības skolas pamatlicējiem 19./20. gadsimta mijā. Mākslinieks, kura radošais veikums ir ietverts arī Latvijas kultūras kanona sarakstā, pieder pie sava laikmeta ietekmīgākajām personībām Latvijas kultūrā, sabiedriskajā un mākslas dzīvē. Savas dzīves gaitas sācis Saldus pusē, kalēja ģimenē.
Ar Saldu Janim Rozentālam saistās bērnības atmiņas, skaistā daba, te gleznots slavenais diplomdarbs, šeit viņš pēc mākslas akadēmijas beigšanas bija nolēmis dzīvot un radīt. Jaņa Rozentāla celtajā darbnīcā tagad aplūkojami mākslinieka oriģināldarbi, iekārtota ekspozīcija un iespēja noskatīties filmu par viņa dzīvi un daiļradi (16 min.) latviešu un angļu valodā. Muzejs aicina iepazīties ar Jani Rozentālu, izvēloties kādu no trīs tēmām: "Portrets", "Ainava" vai "Rozentāla putnu dārzs".
Digitālās mākslas darbnīca
Kas? Ventspils Digitālais centrs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Darbnīcā skolēni papildinās savas zināšanas par Latvijas mākslas norisēm, izzinās gan Latvijas mākslas vēsturisko mantojumu, gan gūs ieskatu laikmetīgajā mākslā. Nodarbībā tiks akcentēti laikmetīgās mākslas, tai skaitā digitālās mākslas, aspekti, nodrošinot izpratni par mūsdienu mākslas specifiskajiem izpausmes veidiem.
Skolēni praktiski iepazīs, kā modernās tehnoloģijas kalpo mākslas darba radīšanas procesā, kādas daudzveidīgas iespējas tās sniedz formas, satura izveidē un interpretācijā. Skolēni varēs izvēlēties darboties kādā no četrām tēmām: "Latvijas daba / kultūrvide mākslā", "Latvijas vēsture mākslā", "Mans novads mākslā", "Latvijas cilvēki mākslā".
Nodarbībā mākslas un dizaina speciālista vadībā atbilstoši skolēnu vecumposmam notiks iepazīšanās ar konkrētās jomas mākslas darbiem digitālajās versijās, analizējot to vēstījumu. Skolēniem tiks sniegta iespēja iepazīties ar dažādām mākslas jomām: tēlotāja mākslu, arhitektūru, mūziku u. c. Pēc tam skolēni, darbojoties ar mūsdienu tehnoloģijām, paši veidos daudzveidīgus digitālus mākslas darbus.
Muzejpedagoģiskā nodarbība "Mazais skulptūru mežs"
Kas? Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–9. klase (līdzīga norise pieejama 10.–12. klašu grupas skolēniem – "Lielais skulptūru mežs")
Plašāk: www.lnmm.lv
Interaktīvā nodarbība bērniem apvieno izglītojošu pastaigu ekspozīcijā un radošu nodarbību, iepazīstot kultūras un mākslas vēsturi ar antīkās un renesanses tēlniecības darbu palīdzību.
Nodarbības pirmajā daļā dosimies aizraujošā pastaigā cauri "Skulptūru mežam", iepazīstoties ar antīkajiem un renesanses laika iemītniekiem, meklējot to līdziniekus mūsdienu pasaulē. Savukārt otrajā nodarbības daļā paši iejutīsimies tēlnieku lomā, iedvesmojoties no ekspozīcijā redzētā, veidojot līdzi ņemamu skulptūriņu, kameju vai magnētu no pašcietējošā māla.
Nodarbība "Veiksme vai prasme? Kā uzņemt labu attēlu"
Kas? Biedrība "ISSP"
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 5.–9. klase
Vai pastāv perfekts attēls? Kas ir nepieciešams, lai attēls būtu labs? Nodarbībā skolēni tiek iepazīstināti ar kompozīcijas tehnikām, kas tiek izmantotas jebkādu attēlu veidošanā.
Aplūkojot Ivara Grāvleja darbu "Noderīgi padomi fotogrāfiem" (2016), skolēni atraktīvā veidā izzinās fotografēšanas "likumus" un domās par priekšnosacījumiem veiksmīgam attēlam. Iepazīstoties arī ar Edvarda Burtinska un Ansela Adamsa darbiem, skolēniem tiks parādītas dažādas kompozīcijas tehnikas, kas tiek izmantotas, lai panāktu mākslinieciski pievilcīgus un sabiedrībā atzītus attēlus. Tiks aplūkoti tādi jēdzieni kā gaisma, laiks, ekspozīcija, asums, asuma dziļums, zelta griezums u.c.
Izstāde "Kuzņecovs — tuvplāni. Latvijas dekoratīvais porcelāns"
Kas? Mākslas centrs "Zuzeum" un Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs
Kad? Izstādes darba laikā; klātienes norise līdz 2024. gada 14. janvārim
Kam? 5.–12. klase
Izstādē muzeja Reprezentācijas zālē eksponētas Kuzņecova fabrikā Latvijā starpkaru laikā radītas dekoratīvas vāzes un šķīvji no Zuzānu kolekcijas, kas kā unikāli priekšmeti tapuši reprezentatīvam dāvanām un kā pasūtījuma darbi atsevišķiem notikumiem, gan arī kā plašāk pieejami dekoratīvi priekšmeti.
Katrai izstādei ir savā ziņā jāatrod simbioze ar tai atvēlēto telpu. Apjomīgajās "Kuzņecova porcelāna dzīrēs" Zuzeum lielajā izstāžu telpā bija jārod veids, kā mazajiem, taču spožajiem priekšmetiem aizpildīt telpu, kopējās ainas dēļ neradot iespēju tuvplānā aplūkot visus smalkos porcelāna gleznojumus. Tādēļ izstāžu sērijā "Kuzņecovs – tuvplāni" piedāvājam iespēju tuvāk ielūkoties atsevišķos Kuzņecova porcelāna atzaros – gan vizuāli, gan tematiski.
Izstādē skolēniem iespēja aplūkot labāko no Latvijā Kuzņecova fabrikā radītā starpkaru laikā, tuvplānā izpētīt fabrikas dažādo mākslinieku un apgleznotāju rokrakstus un iepazīt dekoratīvo priekšmetu stila virzienus.
Jāzepa Grosvalda daiļradei veltīta nodarbība "Personības darbnīca"
Kas? Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Izstādē, kas veltīta latviešu modernisma aizsācējam Jāzepam Grosvaldam, nodarbības laikā skolēni iepazīst modernisma virzienu Latvijas mākslā, tuvāk skatot mākslinieka J. Grosvalda personību un daiļradi.
Nodarbības pirmajā daļā skolēni skata izstādi gida pavadībā. Tās laikā uzmanība tiek pievērsta sociālajam kontekstam, kas raksturīgs mākslinieka J. Grosvalda dzīves gājumam. Iepazīstot J. Grosvalda personības dažādās šķautnes, skolēni reflektē par māksliniekam piemītošajām īpašībām un spriež, kādas rakstura iezīmes ir nepieciešamas mūsdienu cilvēkam.
Nodarbības otrajā daļā skolēni dalās pieredzē par izstādē aplūkoto un veic radošo darbu, izmantojot J. Grosvaldam raksturīgos mākslinieciskās izteiksmes elementus – ģeometrizāciju un vienkāršotu toņu izvēli.
Izrāde "Gleznas ārpus rāmjiem"
Kas? Nodibinājums "Mūzikas un mākslas atbalsta fonds"
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Izrāde atraktīvā veidā iepazīstina jauniešus ar spilgtiem Latvijas gleznotājiem un glezniecības žanriem, izspēlējot tos dažādās teātra formās un iesaistot izrādē arī pašus jauniešus.
Piecas gleznas, pieci glezniecības žanri un sestā "glezna", kas top kopā ar skolēniem. Seši žanri. Seši mākslinieki. Biruta Baumane, Kārlis Miesnieks, Bruno Vasiļevskis, Felicita Pauļuka, Vilhelms Purvītis un varbūt… Sestais būsi tu? Trīs aktieru pavadībā gleznas atdzīvosies un izkāps no rāmjiem visdažādākajās teātra formās. Viena pārtaps baisā detektīvā, cita dzejiskā mūziklā un kāda arī klaunādē.
Izrāde atklāj mūsu iztēles neierobežotās iespējas. Kā atrast savu žanru, kurā runāt ar moderno pasauli? Galvenais ir nebaidīties meklēt.
Muzejpedagoģiskā nodarbība "Mākslas krājuma vērtības"
Kas? Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Madonas muzeja krājumā, kurā ir vairāk nekā 135 000 vienību, nozīmīgu daļu sastāda mākslas kolekcija, pārstāvot kā vietējos novada māksliniekus, māksliniekus no citām Latvijas vietām, kā arī trimdas mākslu.
Nodarbības ietvaros skolēni iepazīst muzeja mākslas krājumu, tajā esošo darbu nozīmi Madonas novada un Latvijas kontekstā. Saistībā ar skolā aplūkoto mācību vielu, skolēni padziļināti pēta konkrētu mākslas periodu vai žanru, balstoties muzeja plašajā mākslas krājumā, iepazīstot novada mākslinieku devumu, piemēram, Edvarda Grūbes, Imanta Vecozola, Aijas Ozoliņas, Jāņa Simsona u. c., kā arī trimdas mākslinieku, novadnieku darbus, kuru autori ir Erna Ķikure, Inese Birstiņa.
Ekspozīcijas izzināšana: Mākslas restaurācija muzejā
Kas? Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Ekspozīcijas izzināšana skolēnus iepazīstina ar noslēpumaino un mazāk redzamo restaurācijas darbu, kas ir neatņemama muzeja ikdienas sastāvdaļa. Norise veidota kā informatīva pastaiga cauri ēkai un ekspozīcijai, iekļaujot stāstus par restaurācijas lomu mākslas muzeja darbībā, aizraujošākos mākslas darbu atjaunošanas piemērus un ētikas apsvērumus, ar kādiem saskaras grafikas, glezniecības un tēlniecības restauratori.
Norises laikā skolēnos tiek attīstīta radošā un kritiskā domāšana, uzmanības pievēršana detaļām, veicināta izpratne par mākslas tapšanas un saglabāšanas procesiem un aktualizēta atbildības un vērtību tēma. Iekļautās tēmas — mākslas un kultūras vēsture, mākslas un vizuālās mākslas terminoloģija, personības, sabiedrība.
Izstāde "No zemes līdz mākslai" – LMA keramikas katedrai 100
Kas? Latvijas Mākslas akadēmija (LMA)
Kad? Izstādes darba laikā; klātienes norise no 2024. gada 16. februāra līdz 15. martam
Kam? 5.–12. klase
Izstāde aicina atklāt jaunu skatījumu uz eksistences un veidošanas procesiem, dzimšanu un dzīvošanu, senču un vēstures nozīmi, pārdzimšanu un katra dzīvā organisma nozīmi pirmatnējā sākuma nozīmē. Neatklātie jautājumi par pasauli, ticību, dabu, dzīvi, kosmoloģiju un laiku vienmēr ir aktuāli, to interpretēšana ļauj saprast laikmetīga mākslinieka skatījumu uz mūsdienu pasaules ritējumu jaunā gaismā.
Izstādes "No zemes līdz mākslai" mērķis ir apvienot Latvijas keramiķu talantu vienotā stāstījumā par radīšanu, kas iemieso dabas spēku ar cilvēku mijiedarbību veidošanas procesā. 1924. gadā Latvijas Mākslas akadēmijā darbību uzsāka keramikas meistardarbnīca, ar spilgtu un bagātu vēsturi tā turpina jaunrades procesus arī šodien.
Nodarbība "Kas ir laikmetīgā māksla un laikmetīgā fotogrāfija?"
Kas? Biedrība "ISSP"
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 10.–12. klase
Nodarbībā skolēni atraktīvā un radošā veidā tiek iepazīstināti ar jēdzienu "laikmetīgā māksla", īpašu uzmanību pievēršot Latvijas laikmetīgās fotogrāfijas autoriem un viņu darbiem.
Dalībnieki, piedaloties spēlē "Laikmetīgās mākslas rēbuss", tiek rosināti interpretēt attēlus, šādā veidā trenējot vizuālo lasītprasmi un konceptuālo domāšanu. Pēc spēles redzētie attēli tiek pārrunāti un skolēni tiek iepazīstināti ar to autoriem un viņu darbiem – Ivars Grāvlejs, Arnis Balčus, Andrejs Strokins, Diāna Tamane, Iveta Gabaliņa, Annemarija Gulbe, Reinis Hofmanis, Ieva Epnere u. c.
Nodarbības otrajā daļā jaunieši tiek aicināti piedalīties diskusijā par šo mākslinieku darbiem, to nozīmi Latvijas kultūrā un savu izpratni par to, kas ir laikmetīgā māksla.
Izzinoši radoša nodarbība "Atrasts kolekcijā"
Kas? Rotko muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 10.–12. klase
Pirmajā daļā skolēni kopā ar gidu iepazīsies ar Rotko muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā skatāmo krājuma izstādi, kas satur augstvērtīgus Latvijas un citzemju mākslas darbus glezniecībā, grafikā, keramikā un citos medijos. Muzeja krājuma izstāde ir vairāk nekā desmitgadīgs stāsts par mākslas simpoziju un izstāžu norisi, veiksmīgu sadarbību ar mākslas ekspertiem, galeriju īpašniekiem un izstāžu veidotājiem mākslas projektu plānošanā un īstenošanā un auglīgiem dialogiem ar atzītiem māksliniekiem, kuri veido personālizstādes Rotko muzejā.
Nodarbības turpinājumā skolēni apskatīs pastāvīgo ekspozīciju "Marks Rotko. Dzīve un māksla", pievēršot uzmanību Rotko biogrāfijai divdesmitā gadsimta vēstures un mākslas kontekstā, un baudīs Marka Rotko oriģināldarbu izlasi, kur nelielā sešu darbu ekspozīcijā Rotko zālē izsekos mākslinieka daiļrades attīstībai viņa radošā mūža garumā.
Nodarbības otrajā (praktiskajā) daļā skolēni kopā ar muzejpedagogu izveidos "zīnu" – salokāmu burtnīcu, kurā, reflektējot par redzēto un dzirdēto, radīs savu mākslas darbu kādā no vizuālās mākslas tehnikām un veiks radošus uzdevumus.
Muzejpedagoģiskā nodarbība "Kādā valodā runā kino?"
Kas? Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 10.–12. klase
Kino ar skatītāju sarunājas galvenokārt attēlu valodā. Runātajā valodā mēs stāstus veidojam no teikumiem, savukārt teikumus no vārdiem. Kino valodā kadra kompozīcija, plāns, krāsa, gaismu un ēnu attiecības, filmas darbības vide, kameras fokuss un filmēšanas leņķis ir tie rīki, kurus dažādi sakombinējot un nereti papildinot ar skaņām, trokšņiem un mūziku, rodas audiovizuāls stāsts.
Nodarbības laikā skolēni caur Latvijas kino klasikas piemēriem ("Ceplis", "Pie bagātās kundzes", "Ābols upē", "Piejūras klimats" u. c.) iepazīst un praktiski izmēģina kino valodas pamatelementus.
Muzejpedagoģiskā nodarbība "Lielais skulptūru mežs"
Kas? Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 10.–12. klase
Nodarbība jauniešiem apvieno izglītojošu un interaktīvu ekspozīcijas "Skulptūru mežs" izzināšanu, iepazīstot kultūras un mākslas vēsturi ar antīkās un renesanses tēlniecības darbu palīdzību.
Pirmajā nodarbības daļā skolēni iepazīst un izzina Senās Grieķijas, Senās Romas un renesanses tēlniecības darbu stāstus ar digitālā ceļveža palīdzību. Savukārt nodarbības otrajā daļā skolēni piedalās interaktīvā nodarbībā izglītības kuratora vadībā, kas iepazīstina ar mākslas periodiem un skulptūru vietu tajos, radoši un izzinoši aicinot paskatīties uz to, ko no "Skulptūru meža" varam ieraudzīt arī savā ikdienā.
Zīmēšanas nodarbība RSU Anatomijas muzejā "Galvaskauss"
Kas? Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 10.–12. klase
Nodarbība atklāj Anatomijas muzeja stāstu par cilvēku centieniem sevi izprast. Šī nodarbība un muzeja kolekcijas iepazīšana ir lielisks veids, kā uzsākt starpdisciplināras sarunas gan par anatomiju, gan vēsturi, gan ētiku un mākslu.
Pirmajā daļā skolēni tiek iepazīstināti ar muzeja kranioloģisko (galvaskausu) kolekciju, galvaskausa pazīmēm, kas palīdz noteikt vecumu (avotiņi, šuves, zobi u. c.), galvaskausa pazīmēm, kas palīdz noteikt dzimumu (uzacu loks, žokļa līnija u. c.), kā arī cilvēku ķermeņu dažādību. Otrajā daļā zīmēšanas nodarbībā skolēni muzeja speciālista–mākslinieka vadībā iemācās, kā uzzīmēt anatomiski precīzu galvaskausu. Izmantojot teorētiskajā daļā iegūtās zināšanas, skolēni var pielāgot savu zīmējumus, lai attēlotu dažāda vecuma vai dzimuma galvaskausus.
Artūra Virtmaņa personālizstāde "Psihopomps: iesācēja ceļvedis viņpusē"
Kas? Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Kad? Izstādes darba laikā; klātienes norise līdz 2024. gada 11. februārim
Kam? 10.–12. klase
Izstāde sniedz iespēju ieraudzīt katastrofu kā izrādi (spectacle), kur drūmais un melanholiskais saplūst ar sapņaino un ekstātisko. Telpa un vide kā mākslas objekts un performatīvs notikums ļauj skatītājam piedzīvot uzburtas apokalipses ainas kā patiesi īstas un vienlaikus izbaudīt tās estētiski kā vērotājam no malas.
Ar savu klātbūtni apmeklētājs kļūst par daļu no instalācijas. Projekts neaktualizē kādu konkrētu dabas, vides, tehnoloģisko vai sociāli politisko kataklizmu, bet drīzāk katastrofas ideju kopumā. Izstādi papildina performatīvu intervenču programma, kuru mērķis ir aktivizēt telpisko instalāciju.
Citi noderīgi resursi
Iepazīstot vizuālās mākslas nozari plašāk, aicinām ielūkoties vairākos informatīvos materiālos:
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis "Māksla Latvijā".
- Latvijas Kultūras kanona vizuālās mākslas sadaļa.
- Vizuālās mākslas nozares institūcijas Kultūras ministrijas tīmekļvietnē.
- Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sadarbībā ar muzeja patronu organizētā "Purvīša balva" – prestižākais vizuālās mākslas nozares apbalvojums Latvijā.
- Interneta portāls "Arterritory", kur uzmanības centrā ir Baltijas, Ziemeļvalstu un Austrumeiropas mākslas procesi.
- Laikmetīgās mākslas un ielu mākslas ceļvedis Rīgā.
Izzinot vizuālās mākslas daudzveidību un nozares plašās iespējas, piedāvājam dažas mazāk zināmas vietnes:
- Biedrības "Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs" digitālo izstāžu piedāvājums.
- Jēkaba Strazdiņa (1905–1958) virtuālā izstāde "Darbi un kolekcija" Cēsu izstāžu namā.
- Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļas studentu digitāla ilustrāciju izstāde, kas veltīta Andreja Upīša romānam "Zelts".
Pēdējo gadu notikumi, kad arī kultūrizglītības programmas "Latvijas skolas soma" satura piedāvājums iepazina digitālo vidi, padarījuši dažādu ekspozīciju virtuālu iepazīšanu arvien pieejamāku. Tādēļ iesakām izmēģināt – pēc klātienes vai digitālas norises iegrimt virtuālajā vidē un salīdzināt, piemēram, Ņujorkas mākslas muzeja piedāvājumu ar jauniegūtajām zināšanām par Latvijas mākslu:
- Luvras muzeja Prīzē, Francijā (Musée du Louvre) digitālais satura piedāvājums un virtuāla iepazīšana (resurss franču, angļu, spāņu un ķīniešu valodā).
- Metropoles mākslas muzeja Manhatanā, Ņujorkā, ASV (The Metropolitan Museum of Art) digitālais piedāvājums (resurss angļu valodā).
- Nacionālās galerijas Londonā, Apvienotajā Karalistē (The National Gallery) mākslas kolekcijas virtuāla izzināšana (resurss angļu valodā).
- Gugenheima muzeja Bilbao, Spānijā (Museo Guggenheim Bilbao) virtuāla iepazīšana (resurss angļu valodā ar rīku tulkošanai latviski).
- Nacionālā modernās un laikmetīgās mākslas muzeja Seulā, Korejā (국립현대미술관) virtuāla iepazīšana un digitālo kolekciju krājums (resurss angļu valodā ar rīku tulkošanai latviski).
Plašāk par programmu "Latvijas skolas soma" un pilns kultūras norišu saraksts atrodams programmas mājaslapā.
Publikācija tapusi sadarbībā ar programmu "Latvijas skolas soma".
