Pēc katra mācību semestra programmas "Latvijas skolas soma" komanda apkopo informāciju par to, kādas kultūras norises bijušas vispieprasītākās, vai katram no skolēniem bijusi iespēja pieredzēt vismaz vienu izrādi, koncertu, filmu vai citu kultūras izpausmi, cik efektīvi skolās izmantots valsts piešķirtais finansējums.
Vienlaikus emocionāli daudz trāpīgāk programmas ietekmi parāda publikācijas sociālajos tīklos, skolu mājaslapās un citos plašsaziņas līdzekļos, jo tur atklājas skolēnu viedokļi un prieka vai pārdomu pilnās sejas izteiksmes fotogrāfijās. Ar gandarījumu vērojams, ka publikāciju kļūst aizvien vairāk, un par tām priecājas arī programmā iesaistītie mākslinieki, mūziķi un citi radošie profesionāļi. Ir svarīgi saņemt vairāk par aplausiem; argumentēts vai prieka pārpilns paldies ir tā degviela, kas darbina māksliniekus un kā tik ļoti pietrūka pandēmijas radīto ierobežojumu laikā.
Vasara ir lielisks laiks, lai vecāki turpinātu kultūras iepazīšanu kopā ar bērniem.
Iniciatori un ceļveži var būt arī viņi – ja pajautāsiet, vai mācību gada laikā skolēni pieredzējuši kaut ko tādu, ko gribētu ieteikt vecākiem.
Ai, kā tas izmaina sarunas dinamiku! Taču esiet gatavi nopietni uzklausīt un ieteikumus ņemt vērā; ja tā, tad, iespējams, nokļūsiet muzejā, kurā sen vai vispār neesat bijuši, vai uzzināsiet par izrādēm, mūziķiem vai jauna veida kultūras norisēm, kas jums līdz šim nebija zināmas. Iespējams arī, ka atradīsiet saskarsmes punktus – "jā, es arī skolas gados biju aizrāvusies ar Ojāra Vācieša dzeju" vai atšķirīgas pieredzes – "mums gan par Veidenbaumu mācīja pavisam citādāk".
Lai iepazītu kultūru, var arī brīnišķīgi spēlēties. Kopā ar jaunākajiem bērniem var pagatavot kartītes ar dažādu kultūras nozaru nosaukumiem, kas var kalpot kā kārtis, – izvelkam, ko šodien pētīsim, kur dosimies nedēļas nogalē vai atvaļinājumā utt. Ja mūzika, teātris, deja, cirks, literatūra, vizuālā māksla un kino liksies pazīstami, tad arhitektūra, dizains, (materiālais un nemateriālais) kultūras mantojums un grāmatniecība var būt mazāk pazīstamas kultūras nozares. Te nu labs brīdis paraudzīties apkārt dzīvoklī un uz ielas – tepat vien jau ir gan dizains, gan arhitektūra, gan daudz kas cits – jāpadara vien acis redzīgākas.
Izzinošs process ir jau kartīšu gatavošana, piemeklējot atbilstošus attēlus un nostiprinot izpratni par to, ka kultūra ir mums visapkārt. Savukārt kopīgi pieredzēto var apkopot "Ģimenes kultūras dienasgrāmatā", ierakstot, aprakstot, ilustrējot kultūras notikumu skaistā piezīmju burtnīcā, veidojot scrapbook tipa piemiņas albumu vai izmantojot digitālās iespējas, kur visas iespējas izpausties pusaudžiem un gandrīz-pieaugušajiem. Svarīgākais jau tas, lai atceramies paši un ierādām bērniem, cik daudz skaistu mirkļu, interesantu zināšanu, ierosmju sarunām un pārdomām sniedz mums apkārt esošās kultūras pieredzēšana.
Ar šo kultūras piedāvājumu izlasi vēlamies atgādināt mums pašiem, pieaugušajiem, ka vasaras atpūta nav tikai dīka vaļošanās.
Jebkura vecuma cilvēka vēlme izzināt, uzzināt, izmēģināt un darīt netiek izslēgta līdz ar liecības vai diploma saņemšanu vai oficiālo darba stundu beigšanos. Ir labi un pareizi jebkad domāt par darbu, ja šīs domas pie mums atnāk; arī lasīt, doties uz kultūras norisēm un plānot rudenī darāmo, izzināt dzīvi un sevi, raugoties pasaules daudzveidīgajos atspulgos. No tāda aspekta programmas "Latvijas skolas soma" komanda veidojusi šo īso ieskatu bagātīgajā vasaras kultūras dzīvē – lai tur būtu kaut kas, ko izpētīt brīvlaikā, piemēram, Rīgas Fotogrāfijas biennāles programmā notiekošā izstāde "Ekrāna ēra III: Klusā daba", uz kuru jāpaspēj līdz 12. jūnijam; kaut kas, ko mierīgi izbaudīt, lai rudenī atgrieztos kopā ar skolēniem, piemēram, izstāde "Purvītis" Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā; kaut kas, ko ieplānot aicināšanai uz skolu vai skatīšanai attālināti, piemēram, teātra apvienības "Kvadrifrons" digitālā izrāde "TAG: Tu attapsies gandarīts", kurā tik eleganti parāda dzīves uzdoto jautājumu pareizo atbilžu zinātājus, kuri veikli samulsina klausītāju, toties lieliski prot sevi pārdot.
Tas viss kopā izklausās pēc darbīgas vasaras, kurā ņipri augs jauna pieredze, jaunas emocijas, jaunas zināšanas, kas noderēs ne tikai skolas, bet vēl vairāk dzīves uzdevumus risinot.
Mūsdienu pasaulē noderīgi atcerēties Londonas Universitātes Izglītības institūta profesora Pītera Mosa domu par eksperimentālismu kā kaut kā jauna radīšanu, vai nu tā būtu jauna doma, zināšanas, pakalpojums vai taustāms produkts. Tam nepieciešama vēlme atklāt, radīt, domāt atšķirīgi, iztēloties un izmēģināt jaunus ceļus ideju īstenošanai; iet ārpus esošā, nebūt saistītam ar esošo, pazīstamo, iepriekšnoteikto, normām. Viņaprāt, eksperimentālisms ir dzīves un attiecību veids ar atvērtiem risinājumiem (izvairoties no noslēgtības), ar atvērtu prātu (paverot iespējas negaidītajam) un ar atvērtu sirdi (atzīstot un novērtējot atšķirības). Tādai atmosfērai vajadzētu valdīt skolā, un tieši kultūras pieredze var palīdzēt sadūšoties un, kā bērni saka, "darīt tā, kā mēs vēl nezinām". Lai skaista, darbīga un prieka pilna vasara, izzinot, atklājot, radot un baudot kultūru un dzīvi!
Kultūras norišu piedāvājuma izlase jūnijam
Lasi par:
Teātris
Izrāde "Kalendārs mani sauc"
Kas? Valmieras Drāmas teātris
Kad? Pēc teātra repertuāra; klātienes norise
Kam? 9.–12. klase
Oskars zina no galvas kalendāru un katru dienu iet staigāties, jo tas viņam nāk par labu. Oskaram ir mamma, mīlestība un draugi, un par to visu viņš raksta savā dienasgrāmatā. Oskars objektīvo zināšanu trūkumu aizstāj ar subjektīvu skatījumu – tā saka mācītājs Arvīds. Oskars patīk bērniem un dulliem pensionāriem. Oskars nepieder īstenībai. Oskaram nepatīk runāt. Oskars ir izlēmis uztaisīt izrādi ar saviem draugiem par skumjām, kas piemeklē cilvēkus, kad prieks ir izrādījies vienkārši tukša tehnika. Taču, lai uztaisītu labu teātra izrādi, Oskaram ir jāsaņem drosme un visiem jāpastāsta par sevi. Tur tas suns aprakts.
Andra Kalnozola spožā un dzīvi apliecinošā debijas romāna "Kalendārs mani sauc" galvenais raksturs Oskars, iespējams, nekad neticētu, ka par viņu reiz taps teātra izrāde. Un tomēr viņš ir tieši tāds varonis, kāds šodien visiem nepieciešams – ar baltu dvēseli, oriģinālu skatījumu uz lietu kārtību un gaišu sirdi.
Pantomīmas klasiskā žanra izrāde "Kinomānija"
Kas? Rīgas pantomīma, Ziemeļrīgas kultūras apvienība
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Kino ir vieta, kur mēdz ierasties viss sabiedrības zieds, un izrādes galvenais varonis paralēli tam, ka mācās sadzīvot ar citiem līdzcilvēkiem, nokļūst kino pasaulē – vietā, kur katrs sevi redz kā galveno varoni. Kinoteātrī sastopas kino cienītāji, pārītis, kurš paspējis sastrīdēties, pensionēts skolotājs, divi mīlnieki, tāpat klasiskie filmas kavētāji, trokšņotāji un arī tipāžs, kurš seansa laikā iemieg. Viss piedzīvotais izrādās fantāziju pasaule, kura beidzas līdz ar seansa beigām.
Izrāde notiek bez vārdiem nenopietnā pantomīmas žanrā ar mūziku no dažādām, jau par ikoniskām kļuvušām ārzemju kinofilmām un animācijas filmām, kā arī vairākām Latvijas filmām – "Klāvs, Mārtiņa dēls", "Nepabeigtās vakariņas", "Melnā vēža spīlēs", "Emīla nedarbi" un "Tauriņdeja".
Izrāde "Tu mani nesaproti"
Kas? "Dirty Deal Teatro"
Kad? Pēc teātra repertuāra un pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 8.–12. klase
Jebkurš pusaudzis reiz saviem vecākiem ir teicis: "Tu mani nesaproti," un no tā brīža sācis savu ceļu pretim pieaugšanai. Bet pieauguši cilvēki, spītīgi turoties pie "tu mani nesaproti", atgādina bērnus pieaugušu cilvēku ķermenī.
Radošajai komandai, cenšoties reanimēt bērnības pārdzīvojumus, iesākas pārpratumu radīta virkne, kas draud izgāzt visu izrādi. Pieci it kā pieauguši cilvēki sāk uzvesties kā spuraini pusaudži – nedzirdot un neredzot viens otru, bet spītīgi cenšoties visiem likt sevī ieklausīties.
Izrāde "TAG: Tu attapsies gandarīts"
Kas? Teātra apvienība "Kvadrifrons"
Kad? Pēc pieprasījuma; digitāla norise
Kam? 7.–12. klase
"TAG" ir tiešsaistes izrāde pusaudžu auditorijai, kuras centrā ir viens melīgs lektors un Latvijas pusaudžu iesūtīti materiāli. Pēteris Vainags ir korporatīvais un individuālais konsultants un supervīzors, self-made speciālists un divu ultra maratonu dalībnieks, kas savas dienas vada, mācot citiem, kā uzlabot savas dzīves kvalitāti. Kā attapties gandarītiem? Kas notiek tad, kad vienā no viņa lekcijām ielaužas nelūgti viesi? Vai viņš spēs turpināt? Vai varbūt pasaule beidzot uzzinās patiesību?
Deja
Laikmetīgās dejas izrāde "Ceļos"
Kas? "Dirty Deal Teatro"
Kad? Pēc teātra repertuāra un pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 10.–12. klase
Izrādē "Ceļos" laikmetīgās dejas apvienība "SIXTH" deformē mītu par Orfeju – tā vietā, lai atskatītos un zaudētu mīļoto, šoreiz Orfejs dosies līdz galam. Apkopojot mēģinājumos gūto pieredzi un pārdzīvojumus, mākslinieki veido izrādi par bailēm un spēju tās pārvarēt. "Ceļos" horeogrāfijā svarīga ir virzība, kas simboliski ataino Orfeja mēroto ceļu. Horeogrāfe Emanuēla Košina kopā ar režisoru Klāvu Kristapu Košinu, atspoguļojot Orfeja iekšējo cīņu, vēlas saprast, kas notiek starp sākuma un galu punktu.
Vizuālā māksla
Izstāde "Purvītis"
Kas? Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma no 28. maija līdz 9. oktobrim; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Nacionālās ainavu glezniecības izveidotājs un vērienīgākais modernizētājs Vilhelms Purvītis (1872–1945) ir atzīts par vienu no galvenajām personībām Latvijas 20. gadsimta pirmās puses vizuālajā mākslā. Eiropeiskā latviešu klasiķa vārds Latvijas mākslas vēsturē un sabiedrības priekšstatos ir kļuvis par vienu no nacionālās identitātes simboliem. Gleznotāja radīto dzimtās ziemeļnieciskās dabas koptēlu, tāpat kā klasiski komponēto Latvijas ideālo ainavu gadalaiku mijā, mēdz uztvert kā nacionālās ainavas kanonu.
Izcilajam latviešu ainavistam veltītā jubilejas retrospekcija aptver dažādu daiļrades periodu darbu izlasi no vairākām muzeju un privātajām kolekcijām.
Rīgas Fotogrāfijas biennāles centrālais notikums – izstāde "Ekrāna ēra III: Klusā daba"
Kas? Rīgas Fotogrāfijas biennāle
Kad? Līdz 12. jūnijam; klātienes norise
Kam? 5.–12. klase
Izstāde "Ekrāna ēra III: Klusā daba" turpina 2018. gadā uzsākto ciklu, kas uzdod eksistenciāli urdošus jautājumus, vērojot, kā tehnoloģijas palēnām maina mūsdienu cilvēkus. Cik cieši cilvēciskā apziņa jau saplūdusi ar aizvien izpalīdzīgākajiem un ērtākajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem? Vai mēs esam tie paši cilvēki, kas bijām bez viedtālruņiem un viedpulksteņiem, ar kuriem tik viegli var pārraudzīt pasauli? Kā ir mainījusies mūsu attieksme pret šķietami mūžīgām lietām un gadsimtiem briedinātām ētiskām vērtībām? Kas paliks lieciniekos pēc mūsu laika? Izstādes darbi rosina padomāt šajā virzienā, lūkojoties caur mākslas vēsturē aprobēto koordinātu sistēmu, proti, izmantojot tradicionālo žanrisko dalījumu: portrets, ainava un klusā daba. Jaunajā laikmetā – ekrāna ērā – tie pārvērtušies līdz nepazīšanai.
Kino
Skaties jaunākās pašmāju filmas kopā ar klasi
Kas? Kinoteātris "Splendid Palace"
Kad? Pēc pieprasījuma; gan klātienes, gan digitāla norise
Kam? 1.–12. klase
Kinoteātris "Splendid Palace" piedāvā rūpīgi atlasītu Latvijas jaunākā kino izlasi, kas audiovizuāli un laikmetīgi uzrunās bērnus un jauniešus. Izveidotā kino izlase sniegs priekšstatu par filmu žanriem un veidiem, iepazīstinās ne tikai ar Latvijas kino režisoriem un aktieriem, bet ļaus izjust arī filmas mūzikas, montāžas, kostīmu mākslas nozīmi filmās. Starp jaunākajām Latvijas filmām šobrīd pieejamas "Gads pirms kara", "Uzticības persona", "Tikmēr Lucavsalā", "Ūdens garša", "Gads no malas", "No Ghetto līdz olimpiskajam zeltam".
Dizains
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja jaunās pastāvīgās ekspozīcijas
Ekspozīcija "Klasiskās vērtība"
Kas? Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; gan klātienes, gan digitāla norise
Kam? 1.–12. klase
Ekspozīcijā "Klasiskās vērtības", kura vēstī par laiku no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta 60. gadiem, turpmāk varēs doties kopā ar audiogidu, iepazīstot Latvijas ievērojamākos meistarus, piemēram, Jūliju Madernieku, Ansi Cīruli un daudzus citus un viņu daiļradi. Tekstus latviešu valodā ierunājis Jaunā Rīgas teātra aktieris Ģirts Krūmiņš, krievu valodā – Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris Anatolijs Fečins, angļu valodā – Miks Koljērs. Jāatzīmē, ka pirmo reizi Latvijas muzeju vēsturē ceļvedis ļauj izzināt dizaina vēsturi arī vieglajā valodā. Audio pastaigā muzejā ir nepieciešams savs mobilais tālrunis un austiņas, taču tikpat labi šos stāstus var klausīties no mājām vai jebkuras citas vietas, kur nodrošināts interneta pieslēgums. Audiogids bez maksas pieejams LNMM / DMDM profilā lietotnē "SoundCloud". Izstādītie muzeja krājuma priekšmeti un arhīvu materiāli sniedz ieskatu dizaina daudzveidībā, liecina par saskarsmes punktiem unikālajā un rūpnieciskajā dizainā, uzsver radošās domas un tradīciju pēctecību.
Ekspozīcija "Dizaina process"
Kas? Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
"Dizaina process" jeb stāsts par dizainu no 20. gadsimta 60. gadiem līdz mūsdienām ir izveidots 3. stāva ekspozīcijā kā eksperimentāla studija, kurā ikviens varēs pētīt un līdzdarboties. Latvijas dizaina vēsturi šeit palīdz izgaismot epizodes piecās vienlīdz nozīmīgās tematiskās "stacijās" – "Daba. Vide. Cilvēks", "Modernā pilsēta", "Publiskā telpa", "Forma un materiāls", "Atvērtās robežas". Katru informatīvo bloku papildina izcilākie mākslas darbi. Īpaša uzmanība tiek veltīta trīs leģendāriem Latvijas dizaineriem un māksliniekiem – Valdim Celmam, Jānim Borgam un Arturam Riņķim.
Ekspozīcija "Rīgas audums. Laikmeta raksti"
Kas? Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
2009. gadā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs saņēma dāvinājumu – vairākus apjomīgus brūna auduma vākos iesietus albumus, kuru lappusēm pielīmēti nelieli audumu fragmenti. Tie ir tekstilfabrikā "Rīgas audums" ražoto zīda audumu paraugi, kurus atdzīvina virtuālās realitātes ekspozīcija "Rīgas audums. Laikmeta raksti". Projekts, kas tapis sadarbībā ar tehnoloģiju uzņēmumu "Vividly", pirmo reizi tika parādīts 2021. gadā Polijā, Bjalistokā, gūstot lielu atzinību. Ikvienam muzeja apmeklētājam tagad tiek piedāvāta brīnišķīga iespēja pāršķirt audumus, aplūkot katru tuvāk un ieskatīties tekstilmākslas aizkulisēs.
Muzeji un arhīvi
Latvijas Okupācijas muzeja jaunās pamatekspozīcijas iepazīšana
Kas? Latvijas Okupācijas muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 7.–12. klase
Pēc vairākus gadus ilgušās rekonstrukcijas Latvijas Okupācijas muzeja atjaunotajā ēkā Rīgā, Latviešu strēlnieku laukumā 1, šā gada 30. maijā notika jaunās ekspozīcijas svinīgā atklāšana. Laika gaitā nav mainījies ekspozīcijas mērķis, bet klāt nākušas jaunas vēstures atziņas un eksponējami materiāli, kā arī radušās jaunas iespējas to pasniegt mūsdienīgos veidos. Ekspozīcijas dizaina pamatā ir muzeja ēkas autora Gunāra Birkerta tumsas un gaismas metafora. Tā veidota kā režģots tumsas labirints starp gaišajiem neatkarības posmiem. Okupācijas varu noziegumi te parādīti gan skaidrojošā, gan emocionāli uzrunājošā veidā ar daudzām laikmeta liecībām, eksponātiem un likteņstāstiem.
Pasta un informācijas muzeja pastāvīgās ekspozīcijas iepazīšana
Kas? Pasta un informācijas muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; gan klātienes, gan digitāla norise
Kam? 1.–12. klase
Muzejs piedāvā iepazīt komunikācijas veidu attīstību un cilvēku radošumu komunikācijas veidu izveidē no pudeļu, baložu un bišu pasta līdz bungu telegrāfam un Aglonas "velteņu" pastam. Ekspozīciju zālē redzami gan pasta rati un zirga pase, gan zviedru laika pasta soma un Ulmaņlaiku pasta vagona fragments ar tā laika laikrakstiem, gan padomju laika pasta nodaļa, transports un telefoni no dažādiem citiem laika posmiem.
Muzejā ir apskatāma plaša pastmarku kolekcija, kas atspoguļo Latvijas teritorijas vēsturi no 1857. gada, kad Latvija bija Krievijas impērijas sastāvā un Krievija izdeva pirmo pastmarku, kas tika lietota arī Latvijas teritorijā, līdz pat 2020. gadam. Muzejs piedāvā arī stāstu par vienu no garākajiem cariskās Krievijas pasta traktiem Sanktpēterburga–Varšava, tā attīstību, vēsturi un nozīmi informācijas izplatīšanā.
Izstāde "Nezināmais Barons"
Kas? Krišjāņa Barona muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma; klātienes norise
Kam? 7.–12. klase
Caur četrām dažādām tēmām, četriem pētniekiem un četrām Baronu dzimtas pārstāvju roku līnijām izstāde vēsta par Dainu tēva Krišjāņa Barona mazāk zināmiem dzīves faktiem, rosina atrast to, kas līdz šim ir bijis palaists garām, nenovērtēts, nezināms. Piemēram, kā Barons pelnīja iztiku ģimnāzista gados un kādām pilsētām brauca cauri ceļā no Uderevkas uz Maskavu. Pateicoties Tartu Universitātes muzejam, izstādē beidzot var ieraudzīt tieši to karceri, kurā students Barons piecas reizes ir izcietis sodu!
Izstādes vēstījums aptver četrus tematiskos lokus, kam doti simboliski nosaukumi – "Skolas", "Gara gaisma", "Ceļi" un "Darbi". Nozīmīga vieta izstādē veltīta arī Krišjāņa Barona dzīves pētniekiem Arturam Baumanim, Romānam Pussaram, Saulcerītei Viesei un Kārlim Arājam, kuru ieguldījums ir kļuvis par pamatu tālākajiem pētījumiem un atklājumiem.
Izstāde "Krājuma glabāti stāsti: Rīgas Strādnieku teātris (1926–1934)"
Kas? Rakstniecības un mūzikas muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma līdz 14. oktobrim; klātienes norise
Kam? 10.–12. klase
Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums glabā liecības – izrāžu fotogrāfijas, dekorāciju maketus un skices, manuskriptus, dokumentus, atmiņu pierakstus, piemiņas priekšmetus par reiz bijušu teātri. Tie atjauno priekšstatu, kāds ir bijis Rīgas Strādnieku teātris, kas izauga no Tautas augstskolas, arodbiedrību un strādnieku klubu jauniešu drāmas kursiem un tika veidots pēc Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas iniciatīvas. Saturu un stilu noteica "kreisi" noskaņotie intelektuāļi, rakstnieki, mākslinieki un teātra profesionāļi – režisori Jurijs Jurovskis (īstajā vārdā Georgijs Saruhanovs 1894–1959), Jānis Zariņš (1893–1979), Olga Bormane (dzimusi Groskaufmane, 1893–1968) un citi. Strādnieku teātra skatuve kļuva par radošu laboratoriju. Politisks pēc ieceres un modernistisks pēc formas, tas izcēlās pārējo teātru vidū ar laikmetīgu repertuāru un novatorisku vizualitāti.
Jūrmalas muzejam – 60. Izstāde "Jūrmala. Muzejs. Sešdesmitie"
Kas? Jūrmalas muzejs
Kad? Pēc pieprasījuma līdz 3. jūlijam; klātienes norise
Kam? 1.–12. klase
Atzīmējot 60 gadu jubileju, Jūrmalas muzejs ir pievērsies 20. gadsimta 60. gadiem, kas ir muzeja un Jūrmalas valstspilsētas sākotne. Sešdesmitie gadi pasaulē raksturoti kā pretrunīgs, lielu pārmaiņu un revolūciju, cerību un optimisma laiks, saukti arī par vētrainajiem, stilīgajiem un leģendārajiem sešdesmitajiem. Jūrmalā tie bieži dēvēti par Arnolda Deglava (1894–1969) laiku, novērtējot Deglava personību un darbību Jūrmalas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāja amatā no 1961. līdz 1969. gadam.
Izstāde "Jūrmala. Muzejs. Sešdesmitie" ir muzeja velte visiem jūrmalniekiem un Jūrmalas viesiem, sagaidot vasaru un jauno kūrorta sezonu. Sešdesmito gadu gaisotni veido fotoattēli un priekšmeti no muzeja krājuma, kā arī 1964. un 1968. gada dokumentālo filmu fragmenti no Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva.
Ieteikums kultūras pieredzei vasarā
Valmieras vasaras teātra festivāla norises
Kas? Valmieras vasaras teātra festivāls
Kad? 4.–7. augusts
Kam? Visi interesenti
Valmieras vasaras teātra festivāls šogad vēršas plašumā – tas notiks četras dienas no 4. līdz 7. augustam, kā arī vairāki festivāla darbi piedzīvos viesizrādes ārpus Valmieras. Galvenā šī gada festivāla tēma ir brīvdomība. Kopumā skatītājiem tiks piedāvāti 9 iestudējumi, no kuriem seši būs jaundarbi, sākot ar izrādēm bērniem un beidzot ar laikmetīgās mākslas, operas un kustību iestudējumiem, bet trīs – iepriekšējo gadu skatītāju iecienītas un arī "Spēlmaņu nakts" balvas ieguvušas izrādes.
Plašāk par programmu “Latvijas skolas soma” un pilns kultūras norišu saraksts atrodams programmas mājaslapā.
Publikācija tapusi sadarbībā ar programmu "Latvijas skolas soma".
