Veselības psiholoģijā tiek aplūkoti gan fizioloģiskie, gan psiholoģiskie, gan sociālie cilvēka uzvedību ietekmējošie faktori, jo bieži vien cilvēkam ir grūti mainīt ieradumus vairāku šo faktoru dēļ, Latvijas Radio raidījumā “Vai tas ir normāli” skaidroja klīniskā psiholoģe, psiholoģijas doktore Inese Elsiņa un psiholoģe Zane Gulbe.
Autora ziņas
Nelabvēlīgu darba vidi, kas agrāk vai vēlāk novedīs līdz izdegšanai, iespējams atpazīt laikus. Uz to norāda neadekvāta slodze, kontroles neesamība pār savu darbu un laika plānošanu, negatīvas vai pat emocionāli vardarbīgas attiecības ar kolēģiem un pozitīvas atgriezeniskās saites neesamība, Latvijas Radio raidījumā “Vai tas ir normāli” vērtēja klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste, supervizore Marija Ābeltiņa.
Stress palīdz sagatavoties eksāmeniem, jo liek koncentrēties un uzlabo domāšanu, bet pie nosacījuma, ka tas nav pārmērīgs. Lai noturētu stresa līmeni optimālu, jāizveido plāns, kas nodrošina labu miegu, ikdienas fiziskās aktivitātes un pilnvērtīgu uzturu, Latvijas Radio raidījumā “Vai tas ir normāli?” ieteica klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Kristīne Dūdiņa.
Iemesli vēlmei kaut ko mainīt savā izskatā ar ķirurģijas palīdzību var būt ļoti dažādi. Ir gadījumi, kad tas ir 20 gadus pārdomāts un lolots lēmums, taču ir reizes, kad cilvēkam jāatsaka un jāmēģina ieteikt doties pie cita speciālista, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" stāstīja ārste, plastikas ķirurģe Marta Rudakovska.
Dienas laikā veselam pieaugušam cilvēkam pieļaujams gulēt līdz pusstundai, un tikai tad, ja tas ļoti nepieciešams, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" norādīja ārste psihiatre, medicīnas doktore Natālija Bērziņa, skaidrojot, ka īpaši nav ieteicams gulēt vairākas stundas dienas laikā, jo tas var ietekmēt miegu, kā arī pēc pamošanās var rasties smaguma sajūta galvā un ķermenī.
Šobrīd cilvēki bieži izjūt tādas emocijas kā dusmas, naidu un bezspēcību. Lai spētu palīdzēt citiem, ar šīm emocijām jāprot tikt galā, no tām atbrīvojoties ar fizisku aktivitāšu vai runāšanas palīdzību, Latvijas Radio raidījumā “Vai tas ir normāli?” ieteica ārsts psihoterapeits Ernests Pūliņš-Cinis.
Jo sarežģītākas emocionālās attiecības ar otru cilvēku, jo spēcīgāka ir vajadzība pēc mīlestības, kas bieži noved pie krāpšanas. Kamēr sievietes sānsoli uztver kā pāridarījumu pārim, ģimenei un bērniem, vīrieši biežāk tiek aizskarti personīgi, Latvijas Radio raidījumā “Vai tas ir normāli?” vērtēja ģimenes psihoterapeite Aina Poiša.
Miegs ir liela daļa no mūsu dzīves, bet arī ļoti konkrēta smadzeņu funkcija, norādīja Bērziņa. Miegs ir nepieciešams ne tikai tādēļ, lai atpūstos, bet arī, lai nodrošinātu līdzsvarotu psihisko funkcionēšanu, Latvijas Radio raidījumā “Vai tas ir normāli?” ieteica ārste psihiatre, medicīnas doktore Natālija Bērziņa.
Karš Ukrainā praktiski ikvienā izsauc stresa un apdraudējuma izjūtas, taču tās var būt dažādas, piemēram, trauksme, nemiers, naids, skumjas, apātija. Svarīgi šīs izjūtas apzināties un saprast, ka tā ir normāla reakcija, Latvijas Radio raidījumā “Vai tas ir normāli?” ieteica klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Marina Brice. Vienlaikus katram ieteicams padomāt, kā stresu līdzsvarot.
Nevarētu teikt, ka cilvēku uzvedība ir ļoti prognozējama, taču sociopāta rīcību, zinot konkrēto patoloģiju, kaut kādā mērā ir iespējams prognozēt, Latvijas Radio raidījumā “Vai tas ir normāli?” analizēja psihiatrs, ārsts psihoterapeits Artūrs Utināns. Piemēram, ja cilvēks ir sociopāts, iespējams paredzēt, ka viņu nevarēs iežēlināt.
Bailes šobrīd ir pārņēmušas daudzus, tāpēc it īpaši svarīgi atcerēties, ka baidīties ir normāli, Latvijas Radio raidījumā “Vai tas ir normāli?” uzsvēra ārste psihoterapeite Maija Kārkliņa. Noteikti vajadzētu ierobežot laiku, kas tiek pavadīts informācijas vidē, piemēram, lasot ziņas, un turpināt ikdienu, kā ierasts, ieteica psiholoģe, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Ieva Melne.
Vecāku izdarīts spiediens izvēlēties konkrētu karjeras ceļu un nevēlēšanās uzklausīt citas iespējas bērnam var radīt iekšējos pārdzīvojumus, kas nereti saistās ar psihiskās veselības traucējumiem, Latvijas Radio raidījumā “Vai tas ir normāli?” stāstīja psiholoģe, supervizore, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Marija Ābeltiņa.
Cilvēkam, kurš neatpazīst un netiek galā ar savām emocijām, var attīstīties psihosomatiskās saslimšanas, Latvijas Radio raidījumā “Vai tas ir normāli?” norādīja ārsts psihoterapeits Ernests Pūliņš-Cinis. Savukārt augstu emocionālo inteliģenci raksturo gan emociju apzināšanās, gan robežu noteikšana, gan empātijas spēja, skaidroja lektore, psihodrāmas psihoterapijas speciāliste un supervizore Jolanta Baltiņa.
Pieredze nāk no paaudzes paaudzē, un cilvēki rīkojas, izejot no tā, ko konkrētajā situācijā darīja vecāki un vecvecāki, Latvijas Radio raidījumā “Vai tas ir normāli?” pauda ārsts psihiatrs Gunārs Trimda. Psihiatrs norādīja, ka, lai kaut ko mainītu, nepieciešams veidot jaunas pieredzes ar speciālista palīdzību.
Jebkura emocija var būt motīvs noziegumam, Latvijas Radio raidījumā “Vai tas ir normāli?” norādīja Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents, psihiatrs, psihoterapeits Artūrs Utināns. Tāpat izvēli pārkāpt likumu ietekmē arī sociālie faktori un pat konkrēti gēni.
Bērnībā veidotās sociālās saites un pieredze veido to, kāds cilvēks būs pieaugušā vecumā, Latvijas Radio raidījumā “Vai tas ir normāli?” norādīja psiholoģe, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Ieva Melne. Turklāt svarīgs ir nevis draugu skaits, bet attiecību kvalitāte – veidojot attiecības, piemēram, virtuālajā vidē, tās nebūs tik pilnvērtīgas.
Nauda cilvēkam vajadzīga tik daudz, lai spētu apmierināt pamatvajadzības un sniegtu drošības sajūtu, taču tās apjoms nebūs tas, kas padarīs cilvēku laimīgu, Latvijas Radio raidījumā “Vai tas ir normāli?” norādīja psiholoģe Ineta Lazdāne. Savukārt pasākumu un raidījumu vadītāja Baiba Sipeniece-Gavare dalījās pieredzē, ka īstā cilvēka attiecību un rakstura pārbaude esot slava, nevis nauda.
Lai gan ierasti izdegšanas sindroms tiek saistīts ar darba jomu un vairāk skar, piemēram, ārstus vai sociālos darbiniekus, izdegt var jebkurš un jebkurā profesijā, Latvijas Radio raidījumā “Vai tas ir normāli?” uzsvēra kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Agnese Orupe. Turklāt izdegšanas sindroms skar ar vien jaunākus cilvēkus, norādīja psihologs, hipnoterapijas speciālists Aivis Dombrovskis.
Ar psihodrāmas terapijas palīdzību iespējams risināt visdažādākās emocionālās problēmas, konfliktus, attiecību sarežģījumus un arī fiziskas sāpes, kurām nav saprotamu iemeslu, Latvijas Radio raidījumā “Vai tas ir normāli?” skaidroja klīniskā psiholoģe, psihodrāmas terapijas speciāliste Gundega Kozlova. Savukārt ar drāmas terapiju iespējams palīdzēt arī cilvēkiem ar psihosomatiskiem traucējumiem vai psihiatriskām diagnozēm, atklāja drāmas terapeite un aktrise Anna Šteina.
Attālinātais darbs ir uz palikšanu, tāpēc darba devējiem vajadzētu investēt tajā, lai darbinieki jūtas labi un ērti, arī strādājot no mājām, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.