Vai tas ir normāli?

Drosme: vai to var iemācīties un vai tās var arī būt par daudz?

Vai tas ir normāli?

Atvairīt pašnāvnieciskas domas var palīdzēt klātbūšana, izpratne un atbalsts

Sociālas saites un draudzība nepieciešamas pilnvērtīgai dzīvei. Varbūt bez tām var iztikt?

Kāpēc ir svarīgi draudzēties jau no bērnības

Bērnībā veidotās sociālās saites un pieredze veido to, kāds cilvēks būs pieaugušā vecumā, Latvijas Radio raidījumā “Vai tas ir normāli?” norādīja psiholoģe, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Ieva Melne. Turklāt svarīgs ir nevis draugu skaits, bet attiecību kvalitāte – veidojot attiecības, piemēram, virtuālajā vidē, tās nebūs tik pilnvērtīgas. 

Vislabākais, kas draudzībā var notikt, ir būt sadzirdētam un saprastam, jo tad veidojas piederības sajūta, kas ir sociālās identitātes atslēga, norādīja Melne. Viņa uzsvēra, ka sociālās saites svarīgi veidot pēc iespējas agrāk. 

“Jau pašā bērnībā ir ļoti svarīgi, ka bērni veido sociālās saites, ka viņiem ir attiecības ar citiem bērniem,” psiholoģe uzsvēra. Lielākajai daļai pieaugušo bērnībā ir bijuši klases biedri, draugi no pagalma vai radinieki līdzīgā vecumā, kas ir ļoti svarīgi. 

“Šāda veida attiecības palīdz bērnam gan emocionāli attīstīties, gan vispār izprast, kā veidojas komunikācija, un papildus mācīties arī uzvedību – kas ir piemēroti, kas nav piemēroti, un kādas ir sekas šīm uzvedībām,” viņa skaidroja.

 “Savukārt draudzībā mēs gūstam pieredzi, gan pozitīvu, gan negatīvu. Šī pieredze veido to, kādi cilvēki mēs esam nākotnē, pieaugušā vecumā. ”

Tas, cik daudz draudzīgu attiecību cilvēkam veidojas, nav noteicošais cilvēka dzīves kvalitātē vai laimes sajūtā. Psiholoģe norādīja, ka cilvēki var būt atvērtāki vai noslēgtāki, turklāt ne vienmēr daudzas draudzības patiešām ir kvalitatīvas. 

“Ne vienmēr tas, cik daudz mums to draugu ir, parāda to, ka šīs draudzības ir ļoti kvalitatīvas. Ir cilvēki, kam ir vajadzīgi desmit draugi, un visi ir ļoti labi, izpalīdzīgi un tuvi cilvēki. Ir cilvēki, kuriem pietiek ar vienu vai diviem draugiem, un viņi ir pilnībā apmierināti un tikpat laimīgi kā tie, kuriem ir desmit draugi,” stāstīja Melne. 

“Nevar spriest – jo vairāk draugu, jo laimīgāks es esmu. Katram pašam jāveic izvēle, kā un ar cik cilvēkiem es vēlos veidot attiecības,” viņa piebilda. 

Psiholoģe uzsvēra, ka ne vienmēr visas draudzības izdodas izveidot tā, kā būtu pareizi. Kvalitatīvu draudzību veido vairāki faktori. “Attiecībās noteikti svarīgs ir biežums, cik bieži satiekam šo cilvēku, pieejamība, vai mēs varam paļauties uz šo cilvēku, vai mēs reaģējam uz viņu, vai mums ir ieinteresētība un arī paredzamība. Tas viss veido drošības izjūtu,” Melne skaidroja. 

“Ja tas viss izpaužas draudzībā, tad cilvēki bieži vien arī no bērnības uzsākto draudzību turpina līdz pat vecumdienām,” viņa piebilda. 

Lai arī mūsdienās arvien aktuālāka kļūst saziņa, izmantojot dažādus sociālos tīklus, psiholoģe norādīja, ka draudzība, kas veidota, sazinoties tikai attālināti, nebūs pilnvērtīga. 

“Veidojot draudzību virtuālajā vidē, mēs jau neiepazīstam to otru cilvēku kārtīgi. Mēs varam viens otram iepatikties arī virtuālajā vidē, bet tai pašā laikā mēs šo cilvēku līdz galam neiepazīstam, jo mums jau patīk sajust klātesamību.

Draudzība dzīvē palīdz atklāt daudz ko vairāk vienam par otru un pašiem sevi.

Tieši draugi palīdz veidot to, kas mēs esam,” stāstīja Melne.

 

"Vai tas ir normāli?"

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt