Vidēji smagas Covid-19 slimības gadījumā sekas var pielīdzināt pat insulta sekām un paredzams, ka būtiski pieaugs demenču risks pārslimojušajiem pacientiem, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" skaidroja ārsts psihiatrs, profesors, medicīnas doktors, ambulatorā centra "Veldre" vadītājs Māris Taube.
Autora ziņas
Ja cilvēkam nesokas attiecību meklējumos, jāapzinās, ka tas nav galvenais mērķis un dzīve ir jābauda, Latvijas Radio 1 podkāstā "Vai tas ir normāli?" sacīja psihoterapeite Maija Kārkliņa. Podkāstā viesojās kāda sieviete, kura jūtas nepārliecināta par sevi, veidojot jaunas attiecības. Psihoterapeite Kārkliņa uzklausīja podkāsta viešņu un sniedz savu redzējumu, kā rīkoties gadījumos, kad cilvēks apšauba savas spējas.
Statistika liecina, ka vismaz puse no reģistrētajām attiecībām dažādu iemeslu dēļ beidz pastāvēt vidēji pēc 13,3 gadiem. Iemeslus, kādēļ ne vienmēr izdodas atrast piemērotāko partneri, Latvijas Radio 1 raidījumā “Vai tas ir normāli?” apzināja ģimenes psihoterapeite Aina Poiša un ārste psihoterapeite Maija Kārkliņa.
Mobings darba vietā, pieaugušo pasaulē, var izpausties ļoti daudzos un reizēm grūti pamanāmos veidos – sākot no publiskas izsmiešanas līdz nepaveicamam darba apjomam, Latvijas Radio 1 raidījumā “Vai tas ir normāli” skaidroja psiholoģe, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Marija Ābeltiņa.
Ja cilvēkam ir zems pašvērtējums un nav laba saikne pašam ar sevi, to mēģina kompensēt, piemēram, salīdzinot sevi ar citiem, atdarinot kādu, tādā veidā zaudējot savu identitāti un jūtoties kā "viltotais zaķis", Latvijas Radio 1 raidījumā “Vai tas ir normāli?” skaidroja psihoterapeite Benita Griškeviča.
Strādājot no mājām, daudziem ir grūti nodalīt darbu no privātās dzīves. Atbildot uz jautājumu, vai robežas novilkšanai šādos apstākļos pēc pieciem vakarā drīkst izslēgt telefonu, psiholoģe, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas psihoterapeite, supervizore Marija Ābeltiņa Latvijas Radio 1 raidījumā “Vai tas ir normāli” norādīja, ka mēraukla ir prieks. Ja cilvēks jūtas trauksmains, nevis priecīgs, un nemitīgi vēlas pārbaudīt telefonu, tad to labāk slēgt ārā pēc darba laika beigām.
Kristiānas Lapiņas pamata nodarbošanās ir saistīta ar psiholoģiju un socioloģiju. Viņa daudz laika pavadu, strādājot ar studentiem – biežāk ar topošajiem psihologiem dažādās Latvijas augstskolās. Pati saka, ka ir kaut kur pa ceļam uz doktora grādu socioloģijā un pašlaik studē arī psihoterapiju. Daudz raksta. Vēl viena nozīmīga viņas dzīves daļa ir radio. Kristiāna ir arī Latvijas Radio raidījuma "Kā labāk dzīvot" vadītāja. Radio ir vēl viena nozīmīga viņas dzīves daļa, kas ietver atbilžu meklēšanu. Laikam visur un vienmēr. Viņai ir dota jau otrā* iespēja "Latvijas dienasgrāmatā" fiksēt savas dienas gaitas. Viņa apraksta savas pārdomas par agresiju, brīvību un gluži laisku gulšņāšanu pludmalē.