“Izdegt var jebkurš un jebkurā profesijā, arī mājsaimniece,” uzsvēra psihoterapijas speciāliste Agnese Orupe. Lai gan izdegšanas sindromu ierasti vairāk attiecina uz tā saucamo palīdzošo profesiju pārstāvjiem, piemēram, ārstiem vai sociālajiem darbiniekiem, skolotājiem, stresa adaptācijas spēja ir atkarīga no cilvēku uztveres un attieksmes, ne tikai no ārējās vides, norādīja psihologs Dombrovskis.
“Ir pētījumi, ka, diemžēl, izdegšanas sindroms skar ar vien jaunākus cilvēkus,” sacīja psihologs un minēja tam vairākus iemeslus – kustīguma un sociālo kontaktu trūkums, pašreizējā dzīve virtuālajā pasaulē, lielā slodze skolēniem.
“Tehnoloģijas nodrošina ļoti daudz mums šodien, bet neviena telefona saruna mums neaizstās to, ka mēs satiekam cilvēku dzīvē,” secināja Dombrovskis.
Trīs izdegšanas pazīmes
Orupe savukārt norādīja, ka lielākā problēma ar izdegšanas sindromu ir tā, ka tas notiek pakāpeniski un cilvēki paši nepamana brīdi, kad situācija kļūst bīstama. Lai gan izdegšana katram cilvēkam var izpausties dažādi, speciāliste norādīja trīs galvenās iezīmes, ko var novērot:
“Pirmkārt, emocionāls vai fizisks spēku izsīkums. Otrkārt, parādās ciniskums, negatīva attieksme. Trešais, ko parasti cilvēki novēro, – zūd efektivitāte.
Sākumā tā sajūta rada lielu iekšējo spriedzi, varbūt pat vainas izjūtu – kāpēc es nestrādāju tik labi kā iepriekš?
Pēc tam mēs pamanām, ka sāk pieaugt kļūdu skaits, efektivitāte sāk zust.”
Speciālisti uzsvēra – ja ir aizdomas par izdegšanu vai novērojami emocionāli un fiziski simptomi, kas nopietni sāk traucēt ikdienas dzīvi, nepieciešams rast iespēju aiziet pie profesionāļa un saņemt palīdzību.
Kvalitatīvs miegs, uzturs un kustība
Ir arī vienkārši paņēmieni, kā pašam sevi pasargāt no izdegšanas. Orupe norādīja uz diviem pamatprincipiem, kas jāievēro. Pirmkārt, raugoties no veselīga dzīvesveida perspektīvas, cilvēkam nepieciešams kvalitatīvs miegs, uzturs un kustības svaigā gaisā.
“No otras, psihiskās veselības perspektīvas raugoties, mums ir vajadzīga kvalitatīva atpūta. Kvalitatīva atpūta var nozīmēt noskatīties filmu, bet tā noteikti nenozīmē bezgalīgu seriālu skatīšanos vai sēdēšanu “Instagram”. Tur ietilpst laiks vienatnē, laiks kopā ar dabu – mēs ļoti atjaunojamies, kad esam dabā. Mums ir vajadzīgi mūsu draugi un mūsu sociālais loks. Mums vajadzīgas arī rotaļas – aktivitātes, ko mēs darām vienkārši prieka pēc,” skaidroja speciāliste.
Dombrovskis ieteica arī dažādus iztēles vingrinājumus un pozitīvu atmiņu atdzīvināšanu. Viņaprāt, ir svarīgi arī apzināties, ka visām problēmām ir risinājums un krīze nevar būt bezgalīga.
