Stress ir absolūti normāla dzīves sastāvdaļa. Tā ir mūsu organisma atbildes reakcija uz dažādiem stresoriem jeb kairinājumiem, skaidroja Brice: “Stress ir aizsardzības reakcija, kas, saredzot kādu apdraudējumu, pielāgo mūs, lai mēs izdzīvotu. Mums izdalās attiecīgie hormoni, izjūtam spriedzi, uzbudinājumu, ir fizioloģiskas pazīmes, kad paātrināti sitas sirds, elpošana mainās, un tas viss gatavo mūsu organismu, lai mēs bēgtu no tā apdraudējuma vai cīnītos.”
Mūsdienās stresa izjūtas izraisa ne tikai tiešs dzīvības apdraudējums, bet arī tas, ko mēs redzam un dzirdam par notikumiem citviet, kaut gan tas neskar mūs tiešā veidā.
“Šobrīd tas, kas notiek Ukrainā, tas ir ārpus ikdienas cilvēciskās pieredzes, un mēs visi ar to saskaramies – daži cilvēki tieši, bet daži pastarpināti caur informāciju, ko saņemam,” norādīja Brice.
“Tas, kas notiek šobrīd, tā informācija par notikumiem Ukrainā, – tie vairs nav stresori, tā ir tāda psiholoģiska trauma mums visiem, tas ir kaut kas pārāks un apdraudējuma sajūtu izraisošs praktiski jebkuram cilvēkam,” viņa piebilda.
Šobrīd svarīgi ir apzināties savas izjūtas un racionāli izvērtēt, kā ar to tikt galā, ieteica psiholoģe: “Jāsāk ar to, ka jāatzīst, ka šīs stresa reakcijas ir dabiskas. Tas, ko mēs šobrīd piedzīvojam, ir normālas reakcijas uz nenormāliem apstākļiem.”
Viņa skaidroja, ka stresa situācijā cilvēki var izjust gan izteiktu trauksmi un nemieru, gan dusmas, naidu un aizkaitinājumu, gan nomāktību un skumjas. Kādam, atrodoties ilgstošā stresa stāvoklī, var iestāties apātija un bezspēks.
“Mums visiem jādomā par to, kā to nedaudz līdzsvarot, kā mazināt. Jāpieslēdz racionālā daļa, jāpadomā. Racionālā daļa var palīdzēt mums paskatīties un novērtēt, ko mēs reāli varam darīt,” norādīja Brice.
Viņa atzina, ka katra cilvēka situācija un izjūtas ir individuālas, taču ieteica pašiem meklēt iespējas, kā palīdzēt sev, kā atgriezt sajūtu pār kontroli dzīvē.
“Jādara kaut kas, ko spējam kontrolēt, un tas, pirmkārt, būtu mūsu dienas režīms.
Pavisam elementāras lietas, kas šobrīd liekas mazsvarīgas, ir ārkārtīgi svarīgas, kad ir karš, un tā ir viena no galvenajām lietām, kā atjaunot sajūtu, ka esmu dzīvs un spēju aizvien kaut ko kontrolēt, varu parūpēties par sevi,” psiholoģe ieteica.
Tāpat viņa ieteica meklēt darbības, kas aizpilda dienu, piemēram, iesaistīties un palīdzēt cietušajiem vai fokusēties uz darbu, ikdienas uzdevumiem. Tāpat svarīgi ikdienā ņemt pauzes no informatīvās telpas, lai dotos dabā.
"Vai tas ir normāli?"
