Svarīga arī noteikta darba laika ievērošana un interesēšanās par darbinieku emocionālo stāvokli, uzsvēra psihoterapeite Laura Valaine.
Pēc attālinātā darba formāta ienākšanas ikdienā darba vide nekad vairs nebūs tāda, kāda tā bija iepriekš, norādīja Vanadziņš.
“Darba devējiem mājiens ir ļoti skaidrs – ja jums ir darbinieki, kuri var attālināti strādāt, tad tā nav tāda kā pārejoša problēma, tā būs arī nākotnē,” viņš uzsvēra.
"Tas nozīmē, ja pusotru gadu esat veiksmīgi nodzīvojuši ar ķeblīti pie virtuves galda, šis ir tas laiks, kad vajag iekārtot darba vietu un vienoties ar darba devēju, kurš, ko un kā apmaksā. Daļai darba devēju šis darbinieks aizies, nāks nākamais vietā, bet jūsu muguru neviens nenomainīs," ieteica Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītāja, Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja Linda Matisāne.
Darba devējam būtu jāņem vērā, ka neinteresēšanās par darbinieku darba apstākļiem mājās vai nepalīdzēšana ar aprīkojuma sagādāšanu ļoti bieži noved pie darbinieku sūdzībām par sāpēm, redzes problēmām, trauksmi, miega traucējumiem un citām problēmām, kas ietekmē darba kvalitāti, norādīja Vanadziņš.
“Gan nodarbinātajam, gan darba devējam būtu jāsaprot, ka, ja mēs gribam kvalitatīvu darbu, tad nedēļu varbūt to var darīt virtuvē uz beņķīša, bet ne tad, ja mēs runājam par gadu. Ja mēs gribam rezultātu, mums ir jāiegulda tajā, lai cilvēks justos labi,” uzsvēra eksperts.
Viņš arī norādīja, ka lielākoties darba vides iekārtošanai mājās darba devējam nav jāiegulda lieli līdzekļi.
Svarīgi ir noskaidrot, kas konkrēti darbiniekam nepieciešams, jāizmanto individuāla pieeja, un bieži risinājumi ir visai vienkārši.
"Nestrādās situācija, kad darba devējs izdomās, ka es nopirkšu visiem austiņas, jo daļai austiņas nav nepieciešamas. Viņiem ir ļoti labas austiņas savējās. Arī tad darba devēja līdzekļi būs bezjēdzīgi iztērēti," skaidroja Matisāne.
Tāpat, lai uzlabotu attālinātā darba kvalitāti, svarīga arī darbinieku emocionālā labsajūta. Psihoterapeite Valaine skaidroja, ka starp viņas pacientiem ir gan tādi, kuriem attālinātais darbs patīk, gan tādi, kuriem rodas nopietnas emocionālas grūtības, kas ietekmē ne tikai personīgo dzīvi, bet arī darba kvalitāti.
“Svarīgi darba devējam izzināt, kuram palīdz šis attālinātais režīms un kuram nepalīdz. To ir vērts ņemt vērā pie darbu sadales vai apdomāt risinājumus, kādā citā veidā palīdzēt,” stāstīja psihoterapeite.
Tāpat noteicošu lomu spēlē arī tas, vai, strādājot mājās, tiek ievērots darba laiks. “Vai darbā ir iekšējā ētika par to, ka strādājam no deviņiem līdz pieciem un pēc tam nesūtam e-pastus, neatbildam uz tiem. Ir vadītāji, kas deviņos vakarā sūta ziņas saviem darbiniekiem un no rīta astoņos pārmet, kāpēc jūs vēl neesat sagatavojušies,” skaidroja Valaine.
Vienlaikus eksperti mudināja darbiniekus neiegrimt tikai darba devēju vainošanā, bet pašiem būt aktīviem un jautāt pēc palīdzības, kad tas nepieciešams.
