Kamēr mātēm narcistiskās īpašības izpaužas kā manipulācija ar bērnu jūtām, tēvi bieži caur bērniem īsteno savus sapņus vai vēlmes. Narcistiskam tēvam vajag "zelta bērnu", kas nodarbojas ar sportu vai mūziku, neatkarīgi no tā, ko grib pats bērns, bet bērnam ir svarīgi izdabāt stiprā un varenā tēva vēlmēm, citādi viņš nejūtas pietiekami labs un vaino sevi, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" vērtēja ārsts psihoterapeits Andris Veselovskis.
Autora ziņas
Obsesīvi kompulsīvu traucējumu pamatā ir trauksme, ko rada dažādu risku pārspīlējums zemapziņā. Trauksmes laikā rodas dažādas uzmācīgas domas, no kurām cilvēks nespēj atbrīvoties, līdz ar to sāk veikt dažādas atkārtotas darbības, lai mazinātu iekšējo diskomfortu. Obsesīvi kompulsīvie traucējumi var novest pie cilvēka izolēšanās no ārpasaules un depresijas, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" skaidroja ārsts psihiatrs, psihoterapeits, medicīnas doktors Artūrs Utināns.
Pēctraumatiskā stresa traucējumi (PTST) ir atbildes reakcija uz traumējošu situāciju, kas cilvēkam izraisījusi sevišķi augstu apdraudējuma sajūtu, baiļu un bezpalīdzības sajūtas. Traucējumi var attīstīties ne tikai notikuma upurim, bet arī lieciniekiem, psihologiem, mediķiem un pat žurnālistiem, un to simptomi var izpausties ne tikai mēnesi pēc tam, bet pat vēl gadu vai divus vēlāk, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" skaidroja klīniskā psiholoģe, supervizore Marina Brice.
Uzvedības traucējumi, kas saistīti ar ēšanu, tādi kā anoreksija, bulīmija, kompulsīva pārēšanās, joprojām ir ļoti izplatīti. Diemžēl ne visi cilvēki ir gatavi vērsties pēc palīdzības sabiedrībā esošās stigmas dēļ, tāpēc ēšanas traucējumus svarīgi prast atpazīt un iesaistīties tuviniekiem un draugiem, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" vērtēja Ēšanas traucējumu resursu centra un biedrības "Būt brīvai" vadītāja, ēšanas traucējumu mentors un sertificēts koučs Anna Balode.
Lai gan pašnāvības mēģinājumus biežāk izdara sievietes, dzīvību sev lielākoties atņem vīrieši. Sievietes ir gatavākas reaģēt emocionālāk, izteikt kliedzienu pēc palīdzības, kamēr vīrieši to nedara, un viss beidzas ar smagu, sagatavotu lēmumu, ko turklāt bieži ietekmē alkohols, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" vērtēja medicīnas doktors, psihiatrs, Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents Māris Taube.
Būdami bērni, mēs spēlējamies. Spēlēšanās mums palīdz izaugt un iemācīties daudzas svarīgas lietas. Savukārt spēlēšanās pieaugušo vecumā ir iespēja izzināt, noskaidrot, izpētīt, pārveidot, attīstīt savu personību un attiecības, kā arī komunikācijas prasmes ar apkārtējiem, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" vērtēja psihologs, psihodrāmas terapeits Edgars Caics.
Var būt tādas situācijas, kad bērniem izaugot, nav vēlmes regulāri tikties ar vecākiem. Nav iemesla sevi šaustīt, jo bieži tas skaidrojams ar to, ka viens no vecākiem ir narcistisks, tāds, kas uztraucas par sevi un savām vēlmēm, nerodot īstu mīlestību pret bērniem, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" vērtēja ārsts psihoterapeits Andris Veselovskis.
Ik pa laikam parādās jauni gadījumi, kad cilvēki tiek apkrāpti, jo ir noticējuši citu cilvēku solījumiem internetā. Bieži vien cilvēki uzticas krāpniekiem tāpēc, ka ļoti vēlas veidot attiecības un mazināt vientulību, viņiem ir vēlme būt piederīgiem kādam, vēlme mazināt iekšējo trauksmi, kas var novest pat pie iemīlēšanās, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" vērtēja klīniskā psiholoģe Ieva Melne.
Latvijas sabiedrībā šobrīd līdz ar sociālajām platformām naida runa jeb nievājoša, diskreditējoša valoda, kas vērsta kā uzbrukums pret konkrētu cilvēku vai cilvēku grupu, uzņem apgriezienus, un tas ir ļoti bīstami, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" vērtēja psiholoģijas doktore, klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite, Rīgas Stradiņa universitātes lektore Diāna Zande un psiholoģijas doktore, klīniskā psiholoģe, supervizore, kognitīvi biheiviorālā terapeite Marija Ābeltiņa.
Stigma ap psihiatriju pastāv joprojām, tostarp medicīnas speciālistu vidū, un bieži vien aizspriedumi pacientam traucē meklēt palīdzību un saslimšanu ārstēt, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" vērtēja medicīnas doktore, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatre Liene Sīle un bērnu kardiologs, Jauno Ārstu asociācijas valdes loceklis Pauls Sīlis.
Bieži vien jaunu gadu vai kādu posmu dzīvē mēs uzsākam ar apņemšanos – veselīgāk ēst, vairāk sportot, rūpēties par sevi vai citiem, bet tikpat bieži gadās, ka apņemšanās izplēn. Par iemeslu tam kalpo gan attaisnojumi, gan gribasspēka trūkums, gan prokrastinācija un trauksme, bet tāpat arī dažādi ārējie faktori, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" vērtēja psihoorganiskās analīzes psihoterapijas speciāliste Ulrika Plotniece.
Dažās ticībās piemīt lielummānija un pašpārliecinātība par savu taisnību, kas šobrīd veicina homofobiskus uzbrukumus, kas ir neloģiski, jo, lai arī kādu statusu piešķirtu netradicionālajām ģimenēm, tradicionālās apdraudētas netiek, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" vērtēja ārsts psihiatrs, psihoterapeits, medicīnas doktors, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns.
Tas, kas pirms 20 gadiem tika uzskatīts par pornogrāfiju, šobrīd ir sastopams popkultūrā. Mūsdienās pornogrāfiskie materiāli principā ir vardarbība, kas ļoti negatīvi ietekmē sabiedrību, bet it sevišķi jauniešus, kas iegūst nepareizu priekšstatu par seksuālām attiecībām, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" vērtēja centra "Marta" vadītāja Iluta Lāce un centra "Dardedze" valdes locekle Laila Balode.
Traumējoša vai sāpīga pieredze un emocijas, kas ar to saistās, var ilgt ne tikai viena cilvēka mūža garumā, bet tikt nodotas nākamajām paaudzēm. Tas ir mīts, ka laiks dziedē – lai justos labi, ir jāstrādā ar savām emocijām, tās jāpieņem un jāizprot, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" vērtēja psiholoģe, sistēmisko risinājumu konsultante Gunta Jākobsone.
Filmu, grāmatu un videospēļu antivaroņu romantizēšana un identificēšanās ar tiem ir normāla un tipiska pusaudžu uzvedība. Pusaudži tā nostājas pozīcijā pret vecāku iedibināto kārtību, meklējot savu vietu pasaulē, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" vērtēja sociālais un organizāciju psihologs Reinis Lazda.
Emocionālā vardarbība, lai gan neredzama, ir īsta. Ne vienmēr upurim to uzreiz iespējams pamanīt, bet emocionālā vardarbība atstāj smagas sekas uz turpmāko dzīvi. Tās galvenie kritēriji ir, ja komunikācijā pazūd cieņa, ja otrs cilvēks cenšas panākt varu un kontroli, liek izjust kaunu, apšaubīt savas domas, mainīt uzvedību, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" skaidroja krīžu un konsultāciju centra "Skalbes" direktors Raivo Vilcāns.
Bērni neapzināti mācās dzīvi no saviem vecākiem, tāpēc vecākiem ir ne tikai jāmāca bērniem spēja savaldīties un atpazīt savas emocijas, bet arī jārāda piemērs ar savu uzvedību, tostarp arī sociālajos tīklos, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" vērtēja klīniskā psiholoģe, psiholoģijas doktore, supervizore Marija Ābeltiņa un centra "Dardedze" valdes locekle Laila Balode.
Visbiežāk pirmajās attiecību grūtībās cilvēki sāk domāt par šķiršanos, taču grūtības ir normāla un izaicinoša situācija, tajās pāris pārtop par komandu, kurā reizēm individuālās vēlmes jānoliek malā, lai veidotos sadarbība, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" vērtēja ģimenes psihoterapeite Aina Poiša.
Darba intervijās uztraukums ir dabisks, jo cilvēki tiek vērtēti un salīdzināti ar citiem, taču tam, kā tajā veiksies, ir saistība ar cilvēka pašvērtējumu un prasmi sevi prezentēt, ko ir iespējams trenēt un uzlabot, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" norādīja kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste, eksperte ar pieredzi personālvadības jautājumos Agnese Orupe.
Bipolāri afektīvie traucējumi ir psihisko traucējumu veids, kad cilvēka garastāvoklis svārstās starp smagu depresiju līdz māniju periodiem, kad ir liela enerģija un vēlme "gāzt kalnus", Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" skaidroja psihiatrs, ārsts psihoterapeits Gunārs Trimda. Viņš norādīja, ka bipolāro traucējumu pacienti ļoti cieš, tāpēc viņiem ir nepieciešams tuvinieku atbalsts un pieņemšana.
Cilvēkiem svarīgi ir pieņemt, ka kļūdīšanās ir dzīves sastāvdaļa un visu kontrolēt nav iespējams, citādi var nākties palaist garām daudz iespēju, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" uzsvēra kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste, Rīgas Stradiņa universitātes docente Ieva Salmane-Kuļikovska.
Galvenā robežstāvokļa personības iezīme ir emocionāla nestabilitāte, kas var izpausties impulsīvā, arī paškaitnieciskā uzvedībā. Lai gan no malas robežstāvokļa personību diagnosticēt ir salīdzinoši vienkārši, cilvēks pats to visbiežāk nespēj pamanīt vai atzīt, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" skaidroja medicīnas doktors, ārsts psihiatrs, psihoterapeits Artūrs Utināns.
Agresīva braukšana ne vienmēr nozīmē, ka šoferis ir saniknots vai agresīvs. Agresīva braukšana ir jebkurš ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums, ja tajā ir saskatāms kāds no trīs aspektiem – bīstamība, šofera egoisms un emocionalitāte. Vienlaikus agresīvi šoferi bieži nespēj to atzīt, uzskatot, ka brauc aktīvi un dinamiski, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" skaidroja satiksmes psiholoģe Zinaida Brauna.
Cilvēkam ar grūtībām funkcionēt jāpalīdz mazināt konkrēto simptomu izpausmes, nevis jācenšas viņu ielikt kādas slimības, piemēram, depresijas kategorijā. Proti, depresijas gadījumā esošās kategorijas nenosedz visus iespējamos gadījumus, tāpat tai dažādi ir gan cēloņi, gan simptomi, gan ietekme uz cilvēka dzīvi, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" skaidroja klīniskais psihologs Edmunds Vanags.
No bioloģiskā skatu punkta raugoties, pieņemts, ka dzimumi ir divi – sieviešu un vīriešu, taču raugoties uz to, ko tas īsti nozīmē cilvēkiem, rodas dažādas situācijas, dažādi varianti dzimtēm. Sieviešu vai vīriešu dzimumi nozīmē to, ar kādiem dzimumorgāniem un dzimuma pazīmēm piedzimis cilvēks, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" skaidroja klīniskais, veselības un konsultatīvais psihologs Artūrs Zaremba. Savukārt dzimte ir cilvēka pozīcija sabiedrībā, tostarp tas, kā cilvēks, neatkarīgi no bioloģiskajām pazīmēm, sevi identificē.
Partnerattiecību jautājumi ir dominējošā problēma, kuras dēļ pacienti vēršas pie terapeitiem un meklē palīdzību, Latvijas Radio raidījumā “Vai tas ir normāli” skaidroja klīniskā psiholoģe, psihoterapeite, supervizore Inese Putniece. Kamēr cilvēki neredz arī savu atbildību atkarīgās un kontrolējošās attiecībās, kāpšana uz viena un tā paša grābekļa nebeidzas.
Lai cilvēks veiksmīgi iecerētās pārmaiņas dzīvē varētu īstenot ilgākā laika periodā, nepieciešams atrast patiesu iekšējo motivāciju. Tāpat bieži vien lielais mērķis jāsadala mazākos, lai iecerētais nešķistu pārāk nesasniedzams, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" norādīja veselīga dzīvesveida treneris Aksels Cīrulis un klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Ieva Melne.
Svētkus sabiedrībā ierasts svinēt ģimenes, draugu vai paziņu lokā, taču tikpat labi to var darīt arī vienatnē. Cilvēki izvēlas nepiedalīties publiskos svētkos dažādu iemeslu dēļ, un tas ir pilnīgi normāli, Latvijas Radio raidījumā “Vai tas ir normāli” vērtēja rezidents psihoterapijā un psihosomatiskajā medicīnā, veselības centrā „Vivendi”, Dāvis Liepa.
Saprotams, ka vecākiem arī pieaugušie bērni vienmēr būs savi bērni, taču tāpēc pret viņiem nedrīkst tā izturēties. Ar pieaugušiem bērniem jāmācās runāt līdzvērtīgi, pieņemt viņu izvēles, respektēt robežas. Ja tas neizdodas dabiskā ceļā, šie jautājumi jārisina, īpaši runājot, Latvijas Radio raidījumā “Vai tas ir normāli?” ieteica ģimenes psihoterapeite Aina Poiša.
Veselības psiholoģijā tiek aplūkoti gan fizioloģiskie, gan psiholoģiskie, gan sociālie cilvēka uzvedību ietekmējošie faktori, jo bieži vien cilvēkam ir grūti mainīt ieradumus vairāku šo faktoru dēļ, Latvijas Radio raidījumā “Vai tas ir normāli” skaidroja klīniskā psiholoģe, psiholoģijas doktore Inese Elsiņa un psiholoģe Zane Gulbe.