No 8. līdz 14. augustam Rēzeknes novada Rogovkā notiks latgaliešu valodas un kultūras vasaras kursi “Vosoruošona – 2021”. Tajos aicināti piedalīties skolotāji no visas Latvijas, kas skolās māca vai tuvākajā laikā plāno mācīt latgaliešu rakstu valodu, kā arī pedagoģijas studenti.
Autora ziņas
Pēdējos desmit gados Latvijā iedzīvotāju skaits samazinājies par 177 tūkstošiem, liecina tautas skaitīšanas dati. Aptuveni tāds ir iedzīvotāju skaits trīs lielajās pilsētās kopā – Daugavpilī, Liepājā un Rēzeknē. Iedzīvotāju skaita samazinājums vērojams visos reģionos, tomēr vislielākais samazinājums bijis Latgalē. To smagi izjūt Aglonas novadā. Tā kā uzlabojums nav plānots, svarīgs ir valsts un pašvaldību atbalsts iedzīvotājiem.
Ir palikušas trīs nedēļas līdz pašvaldību vēlēšanām. Šīs vēlēšanas ir pavisam citādākas nekā iepriekšējās – vēlam deputātus jau jaunajos novados. Apvienotās pašvaldības uzsāks darbu pēc pašvaldību pirmās sēdes 1. jūlijā. Taču, lai sagatavotos apvienošanās procesam, pašvaldībās tiek izstrādāti plānošanas dokumenti, lai saprastu, kā strādās jaunie novadi. Šim plānam ir arī valsts mērķdotācija. Vienam projektam pieejamais finansējums paredzēts 18 750 eiro.
Ņemot vērā Ministru kabineta sēdē pieņemto lēmumu, šodien, 4. maijā, plānotais Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 31. gadadienai veltītais Nacionālo bruņoto spēku tehnikas brauciens, kas šogad bija plānots Daugavpilī, nenotiks. Tomēr vairāki plānotie svētku pasākumi norisināsies, tostarp virs Daugavpils pilsētas lidojumam labvēlīgos laikapstākļos notiks Latvijas un sabiedroto Gaisa spēku un Valsts robežsardzes gaisa kuģu pārlidojums, sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Preiļos iedzīvotājiem arvien aktuālāks kļūst jautājums par Preiļu pilsētas centra labiekārtošanu un padomju laikā būvētās Preiļu autoostas izskatu un izvietojumu. Lai tālāk virzītu abu publisko teritoriju pārbūves un labiekārtošanas būvprojektu izstrādi, visi interesenti aicināti izteikt savu viedokli un priekšlikumus.
Latvijas reģionos iedzīvotāji visaktīvāk pret Covid-19 vakcinējas Vidzemē, kur izlietoto devu apjoms pret reģiona iedzīvotāju kopējo skaitu ir 11%. Vidēji Latvijā šis rādītājs ir 9,3%. Pēdējā vietā ierindojas Latgale ar 4,5%. Kādēļ Latgalē vakcinēšanās notiek visgausāk, un vai ir risinājumi, lai aktivitāte būtiski pieaugtu?
Pērn uzsāktie Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas attīstības darbi, kas izmaksā ap 5 miljoniem eiro, atpaliek no grafika, tie ir ievilkušies. Bet ielas, kur rit pieslēgumu ierīkošanas darbi, pavasara šķīdoņa laikā pārvērtušās par neizbrienamām peļķu un dubļu lāmām. Par darbu izpildi atbildīgajam uzņēmumam ir piemērotas soda sankcijas, taču iedzīvotāju labsajūtu tas nevairo.
Attālināto mācību laikā aktuāls kļuvis jautājums par to, kā nodrošināt skolēniem ēdināšanu. Latgales pašvaldībās skolēnu ēdināšana attālināto mācību laikā ļoti atšķiras. Katrai pašvaldībai ir sava pieeja, proti, kāds piegādā pārtikas pakas, citi – pārtikas kuponus vai atbalsta kartes, vēl citās pašvaldībās tiek pārskaitīta nauda.
Rēzeknes slimnīca pēc Covid-19 uzliesmojuma personāla vidū turpina sniegt neatliekamos un plānveida pakalpojumus. Slimnīcā klāstīja, ka tās darbaspēka resurss pašlaik ir pietiekams, lai nodrošinātu visu pakalpojumu sniegšanu iepriekšējā apjomā. Taču virsstundu apmaksa slimnīcai radīs papildu izdevumus, tāpēc plānots lūgt valsts atbalstu.
Solidarizējoties ar Baltkrievijas tautas brīvības un demokrātijas centieniem, šodien sācies gājiens gar Baltkrievijas robežu. No Baltkrievijas, Krievijas un Latvijas robežu satikšanās punkta, Zilupes novadā, Pasienes pagasta Meikšānos pēc plkst.19.00 akcijas dalībnieki dosies apmēram 70 kilometrus garā pārgājienā līdz Piedrujai, kur svētdien plkst.12.00 norisināsies solidaritātes akcijas atklāšanas pasākums.
Šodien Aglonā norisinājās Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku galvenā svētā mise, uz kuru bija iespēja pulcēties līdz trim tūkstošiem dalībnieku ar speciālām ieejas kartēm. Šogad svētki Aglonā norisinājās, ievērojot valstī noteiktos epidemioloģiskas drošības pasākumus. Kārtības nodrošināšanā šajās dienās iesaistījās policija, zemessargi, karavīri.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pirmdien, 3. augustā, nosūtīja krimināllietas materiālus Latgales tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret piecām Preiļu novada domes amatpersonām par dokumentu viltošanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Vienai no iepriekšminētajām amatpersonām KNAB papildus inkriminē arī nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, kā arī šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgās ieroču glabāšanas atļaujas, informēja KNAB.
Pašvaldības AS "Daugavpils siltumtīkli" panākusi vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA), ka atmaksās katlu mājas izbūvei atvēlēto 1,1 miljonu eiro avansu. Šāda vienošanās panākta, lai mazinātu risku zaudēt kopējo 5,3 miljonu finansējumu lieljaudas katlumājas izbūvei Daugavpilī. Riska iemesls ir CFLA aizdomas par iespējamo interešu konfliktu Daugavpils katlumājas iekārtu iepirkumu procedūrā. Sarunas par šo lietu starp abām iesaistītajām pusēm vēl turpinās, un „Daugavpils siltumtīkli", kas īsteno 14 miljonus vērto būvi, cer, ka tomēr izdosies pierādīt konflikta neesamību.
Kopš 2017. gada Veselības ministrija īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu, kura ietvaros mediķiem ir iespēja pieteikties kompensācijai par darbu reģionos. Projekta mērķis ir piesaistīt reģioniem jaunus ārstniecības speciālistus. Šobrīd programmas ietvaros vairāk nekā 600 mediķu izvēlējušies darbu ārpus galvaspilsētas. Trešā daļa strādā Latgalē, tiesa, medicīnas speciālisti izvēlas reģionālos centrus, piemēram, Daugavpili vai Jēkabpili.
Kopš marta reģionālās koncertzāles Rēzeknē, Cēsīs, Liepājā un Ventspilī nonākušas smagā finansiālā situācijā. Lai varētu turpināt darbu, koncertzāles lūgušas valsts atbalstu aptuveni 700 tūkstošu eiro apmērā. Šonedēļ Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) pārdalījis papildu finansējumu – 400 tūkstošus eiro reģionālajām koncertzālēm un Marka Rotko mākslas centram. Tiesa, šie līdzekļi nav no kultūras nozarei kopumā piešķirtajiem 32 miljoniem eiro, kas paredzēti Covid-19 radīto seku mazināšanai.