Turpinoties žoga izbūvei uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, joprojām notiek mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas robežu. Pagaidām no nepieciešamajiem 173 kilometriem (km) ir izbūvēti 63,7 kilometri žoga, turklāt izbūve ir gausāka nekā kaimiņvalstīs Lietuvā un Polijā. Jau nepilnus divus gadus Latvijas austrumu pierobežā – Ludzas un Krāslavas, Augšdaugavas novadā, kā arī Daugavpilī – ir izsludināta ārkārtējā situācija.
Autora ziņas
Kopš šī gada sākuma spēkā stājies jaunais Pašvaldību likums, kurā kā viens no sabiedrības iesaistes veicināšanas pasākumiem iekļauta iedzīvotāju padomju veidošana. Par to radusies lielāka interese gan pašiem iedzīvotājiem, gan arī pašvaldībām. Latvijas pieredze ar iedzīvotāju padomēm kopumā ir maza. Tomēr šobrīd vairākas pašvaldības sākušas domāt, kā veidot ciešāku dialogu un sadarbību ar iedzīvotājiem savā novadā, kas pēc teritoriālās reformas kļuvuši krietni lielāki.
Janvārī, izveidojoties lielai vižņu masai Daugavā, kas aizsprostoja upi no Pļaviņām līdz pat Jēkabpilij, pilsētu pārņēma plūdi, kādi nebija pieredzēti vairākus gadu desmitus. Jēkabpils novadā tika izsludināts sarkanais brīdinājums. Iedzīvotāji tika aicināti nekavējoties evakuēties no plūdu apdraudētajām teritorijām. Tāpat sāka arī brukt dambis, kas pilsētu aizsargā no plūdiem. Plūdu ierobežošanas un dambja stiprināšanas darbi noritēja diennakts režīmā teju divas nedēļas. Dambi izdevās nosargāt, un vēlāk kritās arī ūdens līmenis.
Pagājis gads, kopš spēkā stājušās izmaiņas likumā, kas paredz, ka sods var draudēt ne tikai par nelegālās televīzijas izplatīšanu, bet arī par izmantošanu. Tāpat kopš Latvijā aizliegti Krievijas propagandas TV kanāli, policija pastiprināti strādā nelegālās televīzijas apkarošanas jomā. Bet vai kaimiņvalsts medijus joprojām labprāt skatās pierobežas iedzīvotāji, kuriem arī bez speciālām iekārtām ir pieejama gan Krievijas, gan Baltkrievijas televīzija un arī radio?
Daugavpils pilsētas pašvaldības Tūrisma attīstības un informācijas aģentūra rosinājusi veikt izmaiņas aģentūras nolikumā, kas pēc būtības paredz likvidēt Daugavpils cietokšņa pārvaldnieka un viņa vietnieka amatus. Plānotās izmaiņas raidījušas lielu rezonansi pilsētā. Iedzīvotāji un sabiedriskās organizācijas ir satraukušies, jo uzskata, ka plānotās izmaiņas negatīvi ietekmēs Daugavpilij tik nozīmīgā tūrisma un vēsturiskā objekta attīstību un saglabāšanu. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde cietokšņa potenciāla nenovērtēšanu sauc par "pilnīgu neprātu".
To, vai zušu masveida bojāeja Rāznas ezerā var atkārtoties, paredzēt nevar, norādījuši eksperti. Pērn septembrī Rāznas ezera krastā masveidīgi izskaloja beigtas zivis, kas pamatā bija zuši. Savākt beigtās zivis talkā Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP) bija devušies gan vietējie iedzīvotāji, gan makšķernieki, gan arī pašvaldība. Kopumā savākti aptuveni 560 kilogrami beigtu zivju, kas tika nodotas tālākai utilizācijai. DAP secināja – zivis Rāznas ezerā gāja bojā vairāku faktoru izraisītas novājinātas imunitātes dēļ.
Valsts policija veikusi procesuālās darbības Daugavpils Universitātē aizdomās par iespējamu krāpšanos ar Eiropas Savienības (ES) Sociālā fonda līdzekļiem 600 000 eiro apmērā. Lietā, iespējams, figurē rektores vietnieks attīstības jautājumos, neoficiāli zināms Latvijas Radio. Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) Daugavpils Universitātes padomei pieprasa nekavējoties sniegt paskaidrojumus.
Daugavpils nav atteikusies no idejas veidot industriālo parku bijušās lidostas teritorijā Locikos. Tāpat arī nav atmesta ideja par lidostas izveidi. Šobrīd Daugavpils pašvaldībā izstrādā projekta tehnisko dokumentāciju. Savukārt Augšdaugavas novadā, kura teritorijā atrodas bijušais lidlauks, notiek piebraucamo ceļu izbūves projektēšana.
Norvēģu apģērba šūšanas uzņēmums plāno paplašināt ražotni Balvu novadā. Šobrīd uzņēmumā strādā 26 cilvēki, līdz gada beigām paredzēts izveidot līdz 100 jaunas darba vietas. Uzņēmums iestājies Latgales Speciālajā ekonomiskajā zonā (SEZ) un plāno investēt teju 1,8 miljonus eiro dažāda veida vīriešu un sieviešu apģērbu ražošanā.
Šis ir pēdējais mācību gads, kad bērni ar pedagogiem bērnudārzos, kā arī 1., 4. un 7. klasēs vēl drīkst izglītības programmu apgūt bilingvāli, proti, latviešu un krievu valodā. Bet jau pēc diviem gadiem visos izglītības posmos mācības varēs notikt tikai valsts valodā. Pēc valodas zināšanu pārbaudēm secināts, ka daudziem pedagogiem ir problēmas ar latviešu valodas zināšanām. Piemēram, Daugavpilī pedagogu latviešu valodas vājās zināšanas un nevēlēšanās mācīties bieži vien ir attieksmes jautājums.
Māksla, kas provocē, šokē un neatbilst tradicionālajam pieņēmumam par skaistā baudījumu, mēdz izsaukt asu kritiku un nosodījumu arī no tās sabiedrības daļas, kas citkārt par mākslu nemaz neinteresējas, kā nesen pierādīja gadījums ar cenzūru Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā. Jo tālāk no galvaspilsētas, jo konservatīvāka un uz tradīcijām balstīta ir cilvēku attieksme pret mākslu, pauž kultūras jomas pārstāvji, uzsverot, cik nozīmīgs ir skaidrojošais darbs.
Sākoties jaunajam mācību gadam, visiem ukraiņu bērniem Latvijā no pirmsskolas līdz vidusskolai izglītība jāapgūst tikai valsts valodā, to nosaka Saeimas pieņemtie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā. Šobrīd Latvijas skolās mācās teju 4400 ukraiņu skolēnu, no kuriem 1200 pirmsskolas izglītības iestādēs. Un līdz šim lielas izmaiņas skolēnu skaita ziņā nav novērotas, atzīst Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Rēzeknes novadā Lūznavas muižā 16. oktobrī plkst. 17.00 notiks sarunu cikla “Literārās sarunas Lūznavas muižā” šī gada rudens sezonas pirmā satikšanās, kurā būs iespēja vairāk iepazīt tekstilmākslinieci un literāti Anneli Slišāni. Sarunā piedalīties varēs gan muižā klātienē, gan tiešraidē muižas mājaslapā.
Rāznas ezerā, kur augusta vidū tika izskalotas beigtas zivis, pēdējās dienās novērota masveida zivju bojāeja. Rēzeknes novada Kaunatas apvienības pārvaldes darbinieki beigtās zivis novākuši. Darbi vēl turpinās, un tajos iesaistījušies arī vietējie zvejnieki un biedrību dalībnieki, vēstīja Latvijas Radio.
Pērn, kad Latvijā iedzīvotāji izraudzījās jauno novadu domju deputātus, vēlēšanu aktivitāte bija viszemākā pašvaldību vēlēšanās kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Balsot devās vien 34% balsstiesīgo. Tik zema aktivitāte novērota tikai Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kad 2014. gadā nobalsoja pāri par 30% balsstiesīgo, bet 2019. gadā tuvu pie 34%.
Par godu biedrības "Dr.Klauns" 10. jubilejai Daugavpils Centrālajā Parkā pie Daugavpils Ledus halles sāksies dakteru Klaunu labdarības velomaratons, pastāstīja biedrības vadītāja Marianna Milovska. Dakteris Klauns Jānis Taukulis dodas divu tūkstošu kilometru garā velomaratonā – viens pats apceļojot visu Latviju.
Sestdien, 20.augustā, no plkst. 15 Krāslavas novada Andrupenes pagasta Zundos pašu būvētajā koka pilī desmit gadu jubileju svin Latgales vēstures aktīvistu un rekonstruktoru biedrība “Kroma kolna bruoliste”.
Šodien noslēdzās Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki, kur šogad īpaša uzmanība misē tika veltīta kara skartajai Ukrainai. Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā, pulcējot ticīgos un valsts galvenās amatpersonas, notika svētku galvenā Svētā mise. Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot ticīgos, sacīja, ka mūsdienīgas baznīcas pienākums ir būt klātesošai sabiedrības dzīves norisēs.