Covid-19 krīzes laikā reģionālās koncertzāles nonāca sarežģītā finansiālajā situācijā. Kultūras pasākumi tika atcelti vai pārcelti, tagad tie notiek ar ierobežotu apmeklētāju skaitu. Koncertzālēm nācies arī atlaist darbiniekus, jo dīkstāves pabalsti pašvaldību kapitālsabiedrībām nepienācās. Koncertzāles vairākkārt vērsušās valdībā ar lūgumu sniegt finansiālu atbalstu.
Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) radis iespēju no iekšējiem resursiem pārdalīt 400 tūkstošus eiro kā papildu finansējumu visām reģionālajām koncertzālēm un Marka Rotko mākslas centram.
Valsts kultūrkapitāla fonda pārstāve Jana Vērdiņa Latvijas Radio pastāstīja: “Ir piešķirts papildu finansējums visiem reģionālās nozīmes attīstības centriem Latvijas reģionos. No iekšējiem VKKF līdzekļiem, t.i. trešā konkursa finansējuma visām nozarēm, bet fonda padome ir vienojusies, ka šajā gadījumā būtiskāks ir finansējums visām koncertzālēm un Rotko centram, un samazinājusi sadalāmos līdzekļus regulārajā projektu konkursā. Rotko centram piešķirti 50 tūkstoši, koncertzālei “Gors” 100 tūkstoši, Kurzemes filharmonijai 90 tūkstoši, tāpat arī “Lielajam dzintaram” 90 tūkstoši, un 70 tūkstoši eiro piešķirti Vidzemes koncertzālei.”
Piešķirtie līdzekļi ļaus nodrošināt daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamību reģionos, skaidroja Latgales vēstniecības “Gors” vadītāja Diāna Zirniņa.
“Šos simt tūkstošus eiro mēs varam attiecināt tikai un vienīgi uz tiem pasākumiem, kas ir paredzēti no Valsts kultūrkapitāla fonda.
Mēs neesam plānojuši šos līdzekļus novirzīt uz mūsu ikdienas izdevumu segšanu, bet tās ir izmaksas, kas tieši saistītas ar kāda koncerta, teātra izrādes vai izstādes norisi.
Tas nozīmē, ka honorāra izmaksas, mārketinga izmaksas un tehniskās izmaksas tiks vairāk segtas no Kultūrkapitāla fonda līdzekļiem,” uzsvēra Zirniņa.
Kopējie zaudējumi “Goram” uz augusta sākumu varētu būt ap 180 tūkstošiem eiro. Kopumā koncertzāle par 60% samazinājusi darbinieku skaitu, kas iesaistīti pasākumu organizēšanā.
“Ja mums būtu pieejami dīkstāves pabalsti, mēs katru mēnesi varētu izvairīties no 30 tūkstošiem eiro zaudējumiem,” atzīmēja Zirniņa.
Arī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” daudzi darbinieki atrodas bezalgas atvaļinājumā, daļa ir atlaisti, dažiem samazināta darba slodze. Kopējie zaudējumi līdz gada beigām varētu būt ap 250 tūkstošiem eiro. Liepājas koncertzāles vadītājs Timurs Tomsons norādīja, ka VKKF piešķirtie līdzekļi ir sava veida glābiņš šajā situācijā.
Tomsons stāstīja: “Protams, nav viss finansējums, kas ir nepieciešams mūsu koncertzālei, bet tas arī ir nopietns ieguldījums. Šajā projektu konkursā mēs varējām pretendēt uz iespēju 15% no kopējā VKKF piešķirtā finansējuma novirzīt administratīvajiem izdevumiem, tas ir tas, ko mēs neesam saņēmuši ne dīkstāves, ne kādā citā formā. Vēl neliela daļa aizies uz tehniskajiem izdevumiem, jo līdz ar to, ka mums vairs nav pilnas komandas, lai realizētu koncertus, nāksies daudzus darbiniekus ņemt uz uzņēmuma līgumiem.”
Timurs Tomsons arī piebilda, ka zaudējumi vēl var palielināties, jo šobrīd nav zināms, vai rudenī varēs notikt pašu organizētie pasākumi, uz kuriem jau ir izpārdotas pilnas skatītāju zāles.
KONTEKSTS:
Pārdalot Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) budžeta līdzekļus, fonda padome par 400 000 eiro palielinājusi finansējumu reģionālo koncertzāļu un citu kultūras iestāžu darbības atbalstam.
Reģionālo koncertzāļu struktūras un finansējuma modeļi atšķiras, bet visām budžetu veido pašvaldības finansējums, ieņēmumi no biļetēm, nomas līgumiem un citas saimnieciskās darbības, kā arī Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma “Daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšana nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centros Latvijas reģionos”.
Reģionālās koncertzāles Covid-19 krīze skāra īpaši smagi, nācās atlaist daļu darbinieku, jo dīkstāves pabalsti pašvaldību kapitālsabiedrībām nepienācās.
Koncertzāles valstij prasījušas 700 000 eiro, lai varētu turpināt darbu.
