7. augustā plkst. 13.00 Krustpils Vissvētākās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā un plkst. 17.00 Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē notiks festivāla „Latgales ērģeļu dienas” noslēdzošie koncerti.
Autora ziņas
Daugavpilī sestdien, 30. jūlijā, no plkst. 12 līdz 23 norisināsies jau tradicionālais festivāls "Gostūs Latgolā", kas jau otro gadu pēc kārtas pulcēs Latgales iedzīvotājus un viesus Vienības laukumā.
Kopumā Latgalē interese par mazdārziņu ierīkošanu uz pašvaldību zemēm samazinās. Tas ir aktuālāk vecākās paaudzes cilvēkiem, savukārt jaunākajai paaudzei, ja ir vēlme, ko pašiem izaudzēt, tad viņi meklē iespējas iegādāties laukos māju vai piepilsētā vasarnīcu.
Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienu Rēzeknē tradicionāli atzīmēs aktīvā un sportiskā gaisotnē, rīkojot ikgadējo velobraucienu.
Šajā mācību gadā Latgales skolām bija iespēja pieteikties pilotprojektam, kas ļauj nodrošināt mācību stundas latgaliešu rakstu valodas apguvē. Ideja nav jauna, jo arī līdz šim vairākās Latgales skolās ieviestas fakultatīvas novadmācības stundas, kurās tika mācīta arī latgaliešu valoda. Tiesa, tas bija atkarīgs no pašu skolu iniciatīvas, kā arī pašvaldības atsaucības un iespējām finansēt šādas nodarbības. Kopumā pilotprojekta laikā latgaliešu rakstu valodu apgūst 17 skolās vairāk nekā 200 skolēnu. Ludzas pilsētas vidusskola ir viena no tām.
Vairākās Latgales pašvaldībās šogad palielinājušies pabalsti par jaundzimušajiem. To apmēru nosaka katras vietvaras finansiālā rocība un arī politiskā griba. Tiesa, ļoti atšķirīgi ir arī nosacījumi, lai varētu saņemt šādu pabalstu. Ir situācijas, kad katrs no vecākiem ir deklarējuši savu dzīvesvietu citā pašvaldībā, un tad nākas izvēlēties – kur pabalstu saņemt, tomēr dažkārt, mainot dzīvesvietu un mainot savu deklarēto adresi, vecākiem pēc bērniņa pieteikšanās nav iespējas pretendēt uz jaundzimušā pabalstu nevienā no pašvaldībām.
Līdz 25. aprīlim Latgales vēstniecībā "Gors" apskatāma mākslinieces Kristīnes Kutepovas gleznu izstāde "Cita realitāte". Gleznās citās realitātēs ir vībotņu tējas ceremonija, trejdekšņa gaisma, teātra izrādē sajustais, pēdējo gadu pasaulē valdošā noskaņa, gleznas dzimšanas brīdis, sakāmvārdi un daudz kas cits slāņu slāņiem pāri klāts. Gadalaiku mija, notikumu mija, stilu sajaukumi.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā cilvēki visā Latvijā, tostarp Latgalē, dažādos veidos izsaka savu atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem – pulcējas mītiņos, organizē atbalsta akcijas, vāc ziedojumus, pošas uz robežu, lai varētu nogādāt patvēruma meklētājus Latvijā, kā arī gatavojas uzņemt bēgļus savās mājās.
Ukraiņu diaspora Latgalē ir satraukta par notiekošo savā dzimtenē. “Trūkst informācijas par notiekošo Ukrainā, sāp sirds, un smagi pārdzīvojam notiekošo,” tā situāciju Ukrainā raksturoja Latgalē dzīvojošie ukraiņi un arī latvieši, kuriem ir ģimenes saites ar Ukrainu, kā arī tie, kuriem ir vienkārši cilvēciska līdzjūtība un vēlme palīdzēt.
2009. gadā centienos ekonomiskajā krīzē atbalstīt bez darba palikušos izveidoja tā dēvēto „simtlatnieku” programmu, kas šādu apzīmējumu ieguva mēneša samaksas – simt latu – dēļ. Programma pāris gadus darbojās un bija ļoti pieprasīta. 2012. gadā bezdarbniekiem sāka piedāvāt analogu programmu – “Algoti pagaidu sabiedriskie darbi”. Tā pastāv joprojām, un vairāk nekā puse pagaidu darba vietu tiek veidotas Latgalē.
Ludzas novada tūrisma centrs, uzsākot 2022. gada tūrisma sezonu, novada iedzīvotājiem un viesiem piedāvā jaunumu – audiogidu.
Rēzeknes domes ārkārtas sēdē tika pieņemts valstpilsētas budžets 2022. gadam. Šī gada ieņēmumi Rēzeknē plānoti 43,7 miljonu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 54,8 miljoni eiro. Opozīcijas deputāti sēdē nepiedalījās.
Preiļu novada domē izveidota darba grupa Saunas pagasta Salas pamatskolas turpmākās darbības un pastāvēšanas izvērtēšanai. Kopumā skolā mācās 60 skolēni, tai skaitā 16 pirmsskolas grupas bērni. 37 bērni ir no Smelteru ciemata un tuvākās apkaimes. Skolas darbinieki, vecāki un vietējie iedzīvotāji nobažījušies par to, ka skola varētu tikt slēgta, jo tā nav tikai izglītības iestāde, bet arī vietējais kultūras, attīstības un sociālais centrs.
Līdz ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), kas uz ugunsgrēku un citu notikumu izsaukumiem, sūta profesionālus ugunsdzēsējus glābējus, Latvijā pastāv arī brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustība. Brīvprātīgie ugunsdzēsēji ir gatavi palīdzēt VUGD. Jo īpaši palīdzība ir nepieciešama tādās reizēs, kad brīvprātīgie ugunsdzēsēji var ātrāk nokļūt negadījuma vietā, piemēram, lauku teritorijās. Tiesa, brīvprātīgo ugunsdzēsēju nav palicis daudz. Latgalē to ir vismazāk.
Pirmdienas pusdienā valsts austrumu daļā apledojuma veidošanās apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem. Lai uzlabotu braukšanas apstākļu, uz ceļiem strādā 35 VAS “Latvijas Autoceļu uzturētājs” (LAU) ziemas dienesta tehnikas vienības, informēja VAS “Latvijas valsts ceļi” (LVC). Arī uz galvaspilsētas ielām veidojas apledojums, kas apgrūtina gan gājēju kustību, gan autovadītājus, informēja Rīgas domē.
Pirmdien, 27. decembrī, ārkārtas domes sēdē Daugavpils valstspilsētas deputāti lēma par vietējās nozīmes enerģētiskās krīzes izsludināšanu Daugavpilī. Tāpat pieņemts lēmums par pašvaldības enerģētiskās krīzes centra izveidošanu, vēstīja Latvijas Radio. Augstās dabasgāzes cenas dēļ Daugavpilī prognozē, ka nākamgad apkures tarifs pilsētā varētu paaugstināties trīs reizes.
Rīgas pašvaldība nolēmusi sodīt uzņēmumu "Clean R", kas atbild par pašvaldības ietvju ziemas uzturēšanu, piemērojot līgumsodu 900 eiro par dienu, informēja Rīgas domē, norādot – ja darbu izpildes kvalitāte tuvākajās dienās saglabāsies neapmierinoša, Rīgas pašvaldība plāno operatīvi lauzt līgumu, kas pašreiz spēkā līdz decembra beigām. Savukārt Rēzeknē jau nolemts līgumu lauzt.
Ceturtdien, 25. novembrī, ap pusdienlaiku notikusi avārija Križu dūņu laukos Naujenes pagasta Kašatņikos Augšdaugavas novadā. Vaļņa nobrukuma rezultātā no dūņu laukiem vidē noplūdušas ar lietus ūdeņiem sajauktas dūņas. Provizoriski vidē nonākušas 14 000 tonnas dūņu.
Pēdējo astoņu gadu statistika liecina, ka Latvijā ik gadu no ārzemēm atgriezušies vidēji 5,5 tūkstoši cilvēku. Piemēram, 2018. gadā starp reemigrantiem bija vērojams salīdzinoši augsts bērnu līdz 14 gadiem īpatsvars. Bieži ģimenes ar pirmsskolas un skolas vecuma bērniem izvēlas atgriezties, lai bērni mācītos Latvijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.
Lai mazinātu rindas uz vakcinēšanos Rēzeknē, 2. novembrī darbu uzsācis jauns vakcinācijas punkts, kurā strādās divas mediķu brigādes. Rēzeknē būs arī vakcinācijas autobuss, kā arī reģionos norit izbraukuma vakcinācija.
Daugavpilī saistībā ar elektrības cenu kāpumu neizslēdz iespēju paaugstināt braukšanas maksu tramvajos.
Pēc vairāk kā pusgada ilga pārtraukuma, Augšdaugavas novada pašvaldība ir vienojusies ar “Daugavpils autobusu parku” par Ilūkstes autoostas darbības atsākšanu. Šī gada sākumā tika slēgtas Dagdas un Ilūkstes autoostas. Tam par iemeslu gan Covid-19 sakarā ieviestie ierobežojumi, gan arī valsts finansējuma pārtraukšana šo autoostu uzturēšanai, piešķirot tām zemāko – 4. kategoriju.
Vajadzētu ļaut slimnīcām pašām menedžēt plānveida pacientu pieņemšanu, nevis centrāli pārtraukt plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, uzskata Daugavpils slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs.
Ne visiem Latvijas iedzīvotājiem ir nodrošināta ģimenes ārstu pieejamība – daudzos pagastos nav nedz feldšerpunktu, nedz ģimenes ārstu pieņemšanas vietu. Dažkārt attālums, kas iedzīvotājiem jāmēro, lai nokļūtu pie ģimenes ārsta, pārsniedz 20 kilometrus.
Glābējiem, steidzoties uz izsaukumu, notikuma vietā jānokļūst pēc iespējas ātrāk. Taču, ja izsaukums ir uz daudzdzīvokļu mājām, nokļūšana mēdz būt sarežģīta. Daudzdzīvokļu māju iekšpagalmi, kas veidoti vēl padomju laikos, nav piemēroti visu iedzīvotāju automašīnu izvietošanai. Tāpēc vakaros lielākoties daudzdzīvokļu māju pagalmi tiek pārpildīti, liekot automašīnas cieši vienu pie otras un vietās, kur tas nemaz nav atļauts, tā radot sarežģījumus operatīvo dienestu, īpaši ugunsdzēsēju darbā.
Sestdien Rēzeknes un Varakļānu novados norisinājās pašvaldību vēlēšanas. To rezultāti ir apstiprināti, un politiķi jau sākuši sarunas par koalīciju veidošanu. Kā uz turpmāko Varakļānu un Rēzeknes novada darbību raugās ievēlētie deputāti?
Divās iepriekšējās balsošanas dienās Varakļānu novada domes vēlēšanās piedalījušies 269 jeb 10,57 procenti vēlētāju, bet Rēzeknes novada domes vēlēšanās – 1056 jeb 4,23 procenti no balsstiesīgajiem, informēja Centrālās vēlēšanu komisija (CVK).
Preiļu novada Raiņa muzejā "Jasmuižā" 9. septembrī vidusskolēniem notiks Dzejas dienu radošās darbnīcas „Raiņa dzeja latgaliski”. Darbnīcās būs iespēja iepazīt Jāni Pliekšānu un viņa jaunības literāro devumu, kas kopā ar Valentīnu Lukaševiču tiks atdzejots latgaliski. Sestdien, 11. septembrī, svinama dižgara 156. dzimšanas diena.
Festivāls "LNSO vasarnīca 2021" šovasar mājvietu sev radis Latgales vēstniecībā "Gors" no 20. līdz 22. augustam. Festivāla īpašie viesi būs maestro Raimonds Pauls, dziedātājs Intars Busulis, ģitārists Matīss Čudars, pianists Luks Geņušs, Latvijas Radio bigbends un džeza apvienība "Dream Teller". Piektdien festivāls tiks atklāts ar jauniestudējumu "Pasaka par mūzikas instrumentiem".
Varakļānos pirmdien tiks prezentēts Latgales kongresa jaunais satura koncepts un nākotnes plāni. Tāpat tiks pārrunāts, ko izdevies izdarīt pēdējo četru gadu laikā, stiprinot latgaliskās vērtības Latvijas kultūras un izglītības telpā.
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai (RTA) no valsts budžeta piešķirti vairāk nekā 530 tūkstoši eiro Inženieru fakultātes ēkas remontdarbiem. Jaunbūvētajai ēkai, kas ekspluatācijā nodota vien pirms septiņiem gadiem, konstatēti būtiski būvniecības defekti. Lai arī pašlaik turpinās tiesu darbi ar ēkas būvniecības uzņēmumu, jau tagad nepieciešams fasādes un jumta remonts, ko arī plāno veikt par valdības piešķirtajiem līdzekļiem.
Pirmizrādi piedzīvojusi Rēzeknes teātra muzikāli dokumentālā izrāde “Mans kaimiņš ebrejs”. Līdz 16. jūlijam, tā būs skatāma Rēzeknes Zaļās sinagogas kvartālā – tā norisinās desmit dažādās lokācijās pilsētvidē.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
