Sadaļas Sadaļas

Pašvaldības pirms vēlēšanām piesardzīgas par iespējamām izmaiņām pēc novadu reformas

Ir palikušas trīs nedēļas līdz pašvaldību vēlēšanām. Šīs vēlēšanas ir pavisam citādākas nekā iepriekšējās – vēlam deputātus jau jaunajos novados. Apvienotās pašvaldības uzsāks darbu pēc pašvaldību pirmās sēdes 1. jūlijā. Taču, lai sagatavotos apvienošanās procesam, pašvaldībās tiek izstrādāti plānošanas dokumenti, lai saprastu, kā strādās jaunie novadi. Šim plānam ir arī valsts mērķdotācija. Vienam projektam pieejamais finansējums paredzēts 18 750 eiro.

Taču, kas mainīsies pēc Administratīvi teritoriālās reformas,  kuras rezultātā jāpanāk, ka mazinās esošā plaisa starp laukiem un pilsētām? Kādas izmaiņas plāno pašvaldības Latgales pusē, lai dzīvotu saimnieciskāk, un ko par novadu apvienošanu domā iedzīvotāji?

Novadus apvienojot, cilvēki baidās, ka darbavietu skaits var vēl vairāk samazināties

"Ja būtu darbs, būtu labi, un ja sakārtotu ceļus un satiksmi jāsakārto, sabiedriskā transporta pakalpojumiem jābūt pieejamiem." "Tas ir darbs – cilvēkiem ir vajadzīgs darbs, kaut kāda attīstība, kaut kādas fabrikas, lai cilvēku labā kaut ko izdara!" 

Domājot par dzīvi pēc vēlēšanām jaunajos novados, pierobežas mazpilsētā Kārsavā uzrunātie iedzīvotāji atzīst, ka galvenā problēma ir darbavietas.  Īpaši tie, kuri strādā pašvaldībā, baidās, ka pēc novadu reformas darbavietu skaits var vēl vairāk samazināties.

Jautāti, ko gaida pēc pašvaldību vēlēšanām, Kārsavā dzīvojošie atzina: "Jā, pagaidām ļoti daudz nezināmā, es ceru, ka tas nesīs kaut kādu labumu, bet pagaidām nav skaidrs, ko no tā visa var sagaidīt. Par ko ir lielākās bažas? Par darbavietām, jo esošajā pašvaldībā ir darbavietas, kā būs tālāk, grūti pateikt, ir satraukums, kā būs nākotnē." "Vienīgais, kas mani satrauc, ka apvienojot mēs varam ekonomēt, un es redzu aiz tā visa bezdarbu daudziem – grāmatvedībā un tā tālāk, tajā pašā kultūras jomā jau nāk ar tādiem, ka var apvienot kultūras nama vadītāju visā Ludzas novadā un pietiks, jo tur jau nav ko darīt. Daudzi paliks bez darba, un kur tad mēs ejam?"

Kārsava ar Ciblas un Zilupes novadu būs kopā ar Ludzu, veidojot Ludzas novadu. Ludza kļūs par novada centru. Un tas satrauc cilvēkus, kuri nedzīvo centrā, domājot ne vien par darbavietām pašvaldībā, bet arī par finansējuma sadali. 

"Gribētos, lai lielais centrs neaizmirstu arī pārējās pilsētas, kā Kārsavu, Zilupi, lai būtu godīgs naudas līdzekļu sadalījums un nebūtu tā, ka attīstās tikai lielais centrs un lai mēs nepaliktu kā pabērni," saka kāds vietējais iedzīvotājs.

Ir iedzīvotāji, kuri cer, ka pēc novadu apvienošanas varēs dzīvot labāk, jo tāds tomēr ir apvienošanas mērķis. "Darbavietas varbūt uzradīsies, varbūt iespēju būs vairāk. Es jau tagad braucu no cita novada strādāt. Es esmu no Baltinavas novada, tur mums nav darbavietu, ir jāmeklē kaut kādas citas iespējas. Kārsavā es varu dabūt darbu. Viss var sliktāk notikt, bet cerēsim uz to labāko."

Latgales pašvaldības piesardzīgas, plānojot jauno novadu administratīvo struktūru

Vai pēc Administratīvi teritoriālās reformas novadiem būs nepieciešams tikpat daudz pašvaldības darbinieku, piemēram, izglītības, sociālās, kultūras, būvvaldes, grāmatvedības, juridiskās daļas jomā, vai, ja šobrīd, piemēram, katrā novadā ir savs sabiedrisko attiecību speciālists, vai apvienojoties viņiem visiem būs darbs, vai tomēr speciālistu skaits saruks? Kas notiks ar pašvaldības iestādēm – kultūras namiem, pagastu ēkām, novados esošajām kapitālsabiedrībām, vai tās tiks apvienotas? Kā dzīve ritēs pēc 1. jūlija? 

Šobrīd vairākos Latgalē uzrunātajos novados jaunveidojamo novadu administratīvās struktūras tiek plānotas piesardzīgi. Pagaidām krasas pārmaiņas neparedzot.

Piemēram, jaunveidojamā Ludzas novadā iedzīvotāju skaits būs nedaudz vairāk kā 22 000. Līdzšinējo 48 deputātu vietā jaunajā Ludzas novadā būs 15 deputātu vietas, uz kurām pretendē 80 kandidāti no pieciem sarakstiem. 

Kā pēc pašreizējiem plāniem varētu izskatīties pārvaldība, skaidro Ludzas novada domes izpilddirektors Sergejs Jakovļevs: "Mēs bāzējamies uz to, ka mums ir trīs pilsētas – Ludza, Kārsava, Zilupe. Ciblā paliks pagasta pārvalde. Un arī pārējos pagastos paliks pagastu pārvaldes, protams, Ciblā strādās arī klientu apkalpošanas centrs. Kopumā nekas nemainās, bet mēs bāzēsimies uz pilsētām. Kā lielāka izpildvaras pārstāvniecība varētu būt vai nu pārvaldes vadītāji, vai izpilddirektora vietnieki, kas darbosies Kārsavā, Zilupē un Ludzā. Un viņiem klāt būs atbildības sfēras, arī pagasti apkārt pilsētām." 

Arī attiecībā uz pagastu pārvalžu skaitu Ludzas novads pagaidām neko neplāno mainīt. "Laika gaitā, protams, viss var mainīties, bet pagaidām mēs neplānojam ne apvienot pagastus, ne likvidēt," saka Jakovļevs.

Konkrēta redzējuma nav arī par kapitāluzņēmumu darbību. Ludzas novada domes izpilddirektors norāda, ka pašvaldībām vēl ir dots laiks izvērtēt to darbību un lemt par kādām izmaiņām. 

Līdzīgi šobrīd ir arī jaunveidojamajā Balvu novadā, kurš veidosies apvienojot Baltinavas, Rugāju un Viļakas novadus, ar kopējo iedzīvotāju skaitu pēc pagājušā gada datiem – nedaudz pāri 19 000. Līdzšinējo 48 esošo novadu deputātu vietā būs jāievēl 15. Vēlēšanās startē 150 deputātu kandidāti no 9 sarakstiem.

To, kā varētu izskatīties Balvu novada administratīvā struktūra pēc novadu reformas, iezīmē Balvu novada domes izpilddirektore Gunta Raibekaze: "Protams, administrācija paliks šeit pat Balvu pilsētā, bet tiks veidoti lielāki pakalpojumu centri Viļakas pilsētas pārvaldē, Rugāju pagasta pārvaldē un Baltinavas pagasta pārvaldē. Tur, kur bijuši novadu centri, tajos paliks pakalpojumu centri, kuros tiks piedāvāts lielāks pašvaldības sniegto pakalpojumu grozs salīdzinājumā ar pārējām pagastu pārvaldēm.”

Arī Balvu novadā šobrīd nav plānota esošo pagastu pārvalžu samazināšana vai apvienošana. 

“Ja mēs gribam, lai lauku teritorija nepaliek tukša, tad ir jādomā par iespēju iedzīvotājiem saņemt dažādus pakalpojumus –  konsultācijas, iespēju veikt norēķinus, saņemt cita veida palīdzību, un tas ir jānodrošina pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Un arī jaunajā struktūrā mēs esam plānojuši visas šīs pagastu pārvaldes atstāt. (..) Esam pārskatījuši visas funkcijas, visas iestādes un nevienu iestādi ne likvidēt, ne slēgt negatavojamies," norāda Raibekaze.

Rēzeknes novadā savukārt, apvienojot arī Viļānu, Varakļānu novadus, kopējais iedzīvotāju skaits pēc pagājušā gada datiem, ir 32 500 iedzīvotāju. 41 esošo novadu deputātu vietā, iedzīvotājiem būs jāievēl 19. No sešiem sarakstiem uz deputātu vietām pretendē 132 kandidāti. 

Rēzeknes novadā situācija atšķiras šobrīd arī ar to, ka Varakļānu novads vēl gaida Satversmes tiesas lēmumu, jo apstrīdējis pievienošanos Rēzeknes novadam. Tomēr līdz tiesas spriedumam administratīvā struktūra novadam tiek izstrādāta kopā ar Rēzeknes novadu. 

Rēzeknes novadā jau divus gadus darbojas pagastu apvienības, un jaunā novada administratīvā struktūra izskatīsies līdzīgi, skaidro Rēzeknes novada domes izpilddirektors Jānis Troška. "Darba grupā mēs esam lēmuši, ka Viļāni un Varakļāni pēc 1. jūlija pārtop par apvienībām. Sanāks jau četras esošās Rēzeknes novada pašvaldības apvienības un divas apvienības klāt. Abām pašvaldībām, kas pārtaps par iestādi, tiks saglabāti pilnībā visi pakalpojumi, kurus šobrīd sniedz.

Neko nav plānots samazināt vai likvidēt, jo jautājums par kādas struktūras lietderību būs jaunās domes kompetencē. Bet viss pakalpojumu klāsts, kas bijis līdz šim, tiek atstāts šo apvienību ietvaros."

Visās trijās aptaujātajās pašvaldībās, to pārstāvji uz jautājumu: "Vai šobrīd tiek domāts par kādu iestāžu reorganizēšanu un darbinieku samazināšanu?" atbild līdzīgi, ka šobrīd neko netiek plānots samazināt, piebilstot, ka par to lems jaunā domes vadība.

Pašvaldībām rīcības brīvība pašām lemt, kā darbosies jaunie novadu modeļi; VARAM striktus norādījumus nedod

Izstrādājot jaunveidojamā novada pašvaldības administratīvās struktūras projektus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nav strikti noteikusi, kā pašvaldībām turpmāk jāstrādā, saka VARAM valsts sekretāra vietniece Ilze Oša. 

"Pašvaldībām ir atstāta liela rīcības brīvība, ministrija šeit nav devusi konkrētus norādījumus, ka būtu kāds optimāls skaits vai nu ar iestādēm vai kapitālsabiedrībām, kuras vajadzētu obligāti paturēt, vai kritērijus pie kuriem obligāti vajadzētu lemt par kādas struktūras, iestādes vai kapitālsabiedrības likvidāciju. Tādu ļoti precīzu priekšrakstu nav. Attiecībā uz kapitālsabiedrībām eksistē vadlīnijas, kas ir saistītas ar konkurences jautājumu izvērtēšanu un pašvaldības dalību katrā sabiedrībā," skaidro Oša.

Šobrīd ministrija arī virza grozījumus likumā, kas paredz veidot vienu pārvaldi vairākiem pagastiem. 

"Šobrīd likums paredz, ka katrā pagastā jābūt pagasta pārvaldei. Mēs pašlaik virzām grozījumu likumā par pašvaldībām, kas pēc pašvaldību pašu aicinājuma paredzēs, ka pagasta pārvalde varēs būt viena vairākiem pagastiem vai arī viena pārvalde vienai, piemēram, pilsētu, pagastu apvienībai, bet tas nemaina pienākumu nodrošināt katrā pagastā, katrā teritoriālajā vienībā tos pakalpojumus, kas pieejami arī līdz šim. Tas nozīmē, ka tie varētu būt pakalpojumu punkti katrā pagastā. Ministrija arī virza informatīvo dokumentu, kas nosaka, ka katrā pagastā būtu klientu apkalpošanas centrs, lai katrs iedzīvotājs varētu pieteikt savas vajadzības un arī saņemt atbalstu," atzīmē VARAM pārstāve.

Jaunie novadu administratīvās struktūras projekti jāizstrādā līdz 1. jūnijam. Ja runā par pašvaldību darbiniekiem, tie pēc 1. jūlija turpina darbu līdz nākamajiem lēmumiem. 

Šobrīd ir skaidrs vien tas, ka pēc Administratīvi teritoriālās reformas samazinās novados deputātu skaits. Par pārējo šobrīd runā piesardzīgi, piebilstot, ka ir jāskatās un viss var mainīties jau pēc pašvaldību vēlēšanām, kad izstrādātie apvienošanas dokumenti vairs var nebūs aktuāli, jo nāks jauna vadība un tai jau būs cits redzējums. 

To, ka šobrīd pašvaldībās strādājošajiem darbiniekiem un deputātiem, kas izstrādā jaunās administratīvās struktūras projektus, ir grūti lemt par krasām pārmaiņām vai štatu samazināšanu, apstiprina arī domnīcas "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka: "Tādam kopējam redzējumam būtu labi, ka tāds top. Bet tam, kā funkcionēs pašvaldības tālāk, droši vien īstais laiks to būs izlemt tad, kad būs ievēlētas jaunās domes, jo daudzi no jautājumi būs politiski jāizlemj, un šobrīd pašām pašvaldību pārvaldēm ir grūti izlemt daudzus tādus sensitīvus jautājumus, piemēram, vai samazināt štata vienības vai nesamazināt, un tas viņus pašus lielā mērā skar. Savukārt šobrīd politiķiem arī ir grūti šo lēmumu pieņemt, jo viņi ir pirmsvēlēšanu kampaņu gaisotnē un viņiem noteikti negribas pieņemt kādu nepopulāru lēmumu, kas samazinās viņu vēlēšanu izredzes."

Tāpēc iedzīvotājiem, ejot uz pašvaldību vēlēšanām un vēlot jau jauno novadu deputātus, skaidrība, kā noritēs darbs pašvaldībā būs vien tad, kad jaunā dome sāks strādāt.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt