Tāpat IZM piedāvā likumā definēt konsorcija un vienotas augstskolas padomes jēdzienus, kā arī dot iespēju iekļaut augstskolas padomē studējošos kā novērotājus, ja to paredz institūcijas Satversme.
IZM norādīja, ka Augstskolu likuma grozījumi iezīmē pirmo soli augstskolu reformā, apstiprinot augstskolu padomju veidošanu un paredzot 3 gadu pārejas periodu, kurā augstskolām būs iespēja izveidot attīstības stratēģiju un konkretizēt specializāciju.
Grozījumu pieņemšana neesot saistīta ar esošo augstskolu statusa zaudēšanu vai pārskatīšanu, bet ir viens no soļiem, realizējot augstskolu pārvaldības reformu un stiprinot augstākās izglītības specializāciju.
Likums paredz, ka zinātnes universitātēm būs jāveido augstskolu padomes, kas būs atbildīgas par augstskolas stratēģisko, administratīvo, saimniecisko un finanšu vadību, jāīsteno starptautiski atzīta zinātne vismaz trīs nozaru grupās, jābūt izcilībai vismaz trīs studiju virzienos gan bakalaura, gan maģistra, gan doktorantūras studijās. Turklāt doktorantūras līmeņa studijām jābūt tikai jomās, kas atzītas kā starptautiska līmeņa prasībām atbilstošas.
Vismaz 65% akadēmiskā personāla jābūt zinātnes doktora grādam. Tāpat plānots, ka zinātnes universitātēs jābūt ne mazāk kā 4000 studējošo.
Viens no kritērijiem – ne mazāk kā 4000 studējošo universitātēs – jau pirms gada un arī tagad raisīja asas diskusijas, pārmetot ministrijai, ka mehāniski radītu kritēriju dēļ tiek panākta statusa zaudēšana universitātēm Daugavpilī un Liepājā.
Plašas diskusijas ir sociālajos tīklos, medijos, portālā "manabalss.lv" nedēļas laikā ir savākti vairāk nekā 10 000 parakstu par universitāšu saglābšanu Latvijas reģionos. Par to runā augstskolu rektori un akadēmiskais personāls, politiķi.
Reģionālās universitātes cerēja, ka kritērijs – 4000 studējošo – tiks izņemts no likuma Saeimas trešajā lasījumā.
Latvijā darbojas sešas universitātes. Atbilstoši jaunajām prasībām pašlaik universitātes statusa saņemšanai šobrīd atbilstu četras: Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Lauksaimniecības universitāte.
KONTEKSTS:
Valdība 2020. gada maijā atbalstīja Augstskolu likuma grozījumu projektu, ar kuru paredzēts mainīt augstskolu iekšējo pārvaldību. IZM uzskata, ka reforma veicinās izcilību un caurskatāmību augstākās izglītības jomā. Rektoru padome, vairākas augstskolu organizācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmija iebilst pret grozījumiem un uzskata tos par sasteigtiem.
Pašlaik grozījumi tiek skatīti Saeimā.
Pamatojot reformas nepieciešamību, norādīts uz to, ka Latvijā uz diviem miljoniem iedzīvotāju ir 52 augstskolas, kuras spēj pabeigt tikai 48% no studēt sākušajiem. Vēl politiķus neapmierina augstskolu starptautiskā konkurētspēja un izglītības programmu kvalitāte.
