Rīgas centrāltirgū mencas tirgo vien daži pārdevēji. Tās zvejotas Barenca jūrā vai Atlantijas ūdeņos. Vietējās Baltijas mencas te redzētas vien agrā pavasarī un ļoti maz. Kopš 2019. gada šai sugai Eiropas Savienībā ir noteikta nulles nozvejas kvota. Baltijas mencu ir aizliegts zvejot. Zvejnieki mencu drīkst paturēt vien kā piezvejas zivi, ja tā iemaldījusies tīklos.
"Mūsdienās tas ir viens no tādiem vēsturiski zemākajiem krājuma punktiem. Ja salīdzinām nārsta bara biomasu, kas svarīgs rādītājs, tad tas ir zemākais līmenis kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem, kas šobrīd ir vērojams. Krājums ir ļoti slikts, un neizskatās, ka tuvākajā nākotnē varētu uzlaboties," norāda BIOR Jūras nodaļas vadītājs Ivars Putnis.
Iemesli tam ir vairāki. Pirmkārt, pārzveja. Jau 2000. gadu sākumā zinātnieki rekomendēja nozveju būtiski samazināt. Atsevišķos gados pat apturēt, taču mencu krājumus turpināja izsmelt. Arī jūras vides stāvoklis ir būtiski pasliktinājies, kas ietekmē nārsta un barošanās vietas. Kā norāda pētnieki, Baltijas mencas kļuvušas vājas un to augšana samazinājusies. Tagad, lai menca sasniegtu galdā liekamus apmērus, jāpaiet vairākiem gadiem.
"Problēma, ka mencas aug ļoti lēni. Mencas ir sākušas nārstot mazākā vecumā. Ja kādreiz nārstot sāka, sasniedzot 40 cm, tad mūsdienas mencas jau liela daļa nārsto garumā ap 20 cm. Tas lielā mēra ietekmē to, ka mātītes ir mazas, ikriņi ir mazi. Ikriņi iegrimst dziļākos ūdens slāņos, kur vides apstākļi nav labvēlīgi. Un tā mirstība ir paaugstināta," skaidro Putnis.
Pusaugu mencas un kāpuriņi pārtiek no zooplanktona un vēžveidīgajiem, kas mīt dziļākos slāņos un uz grunts. Taču tur trūkst skābekļa un bieži vien tā nav vispār. Savukārt pieaugušām mencām nav labu vietu, kur baroties ar reņģēm un brētliņām.
"Mūsdienās liela problēma ir tā, ka mencas pamatā uzturas Baltijas jūras dienvidu daļā, Bornholmas salas rajonā. Savukārt reņģes un brētliņas vairāk izplatītas uz ziemeļu rajoniem. Līdz ar to tas plēsējs un upuris nepārsedzas," stāsta Putnis.
Šādas izmaiņas jūras ekosistēmā notiek klimata pārmaiņu un cilvēka izraisītās eitrofikācijas dēļ. Baltijas jūra ir viena no piesārņotākajām pasaulē. Tā ir daļēji noslēgta jūra, kur pietiekamā apjomā nenotiek ūdens pieplūde no Ziemeļjūras.
"Paiet 30-40 gadi, līdz notiek pilna ūdens apmaiņa. Stāvokli Baltijas jūrā lielā mērā ietekmē lauksaimniecības sektors," uzsver Pasaules Dabas fonda eksperte Elza Štrausa.
Kā norāda Pasaules Dabas fonda pārstāve, Baltijas mencas vēl būtu iespējams glābt, ja lēmumu pieņēmēji rīkotos drosmīgāk un stingrāk, lemjot par ilgtermiņa risinājumiem vides aizsardzības jomās.
"Mums ir jādomā, kā mēs pārvaldām ūdens resursus un kā mēs to ietekmējam uz sauszemes. Tā ir tāda cīņa ar sekām. Mēs aktīvi nestrādājam ar to, lai mazinātu mūsu sākotnējo ietekmi.. barības vielu noplūdes, lai būtu videi draudzīgākas prakses uz sauszemes un lai arī mazinātu zvejas spiedienu, ieklausītos zinātniekos un klausītos pašos zvejniekos," skaidro Štrausa.
Meklējot veidus, kā uzlabot mencu stāvokli, Upsalas Universitātes zinātnieki Zviedrijā sākuši ielaist miljoniem mencu kāpuru tiem labvēlīgākos jūras rajonos. Pilotprojekta izmaksas ir apmēram pieci miljoni eiro. Pētnieki pagaidām neņemas prognozēt, cik veiksmīgs tas būs. Mencas noķer, audzē nebrīvē, ikrus inkubē un apmēram vienu milimetru sīkos mazuļus izlaiž jūrā ar cerību, ka daļa izdzīvos un palielinās mencu populāciju.
