Dienas ziņas

Simtgadīgo liepu rindu tomēr nesaglabā

Dienas ziņas

“Konservatīvo” priekšgalā – partijas ministri

Dienvidkurzemes novadā konstatē bakteriālo iedegu

Bakteriālā iedega konstatēta augļu kokiem piemājas dārzā Nīcas pagastā

Bakteriālā iedega konstatēta augļu kokiem piemājas dārzā Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, liecina Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Ceļvedis augu slimību un kaitēkļu atpazīšanā

Rakstu lasīt šeit

 

Buferzona saistībā ar konstatēto bakteriālo iedegu noteikta trīs kilometru rādiusā ap attiecīgo piemājas saimniecību.

Ja bakteriālā iedega ir ieperinājusies, gada laikā tā var pilnībā izpostīt augļu dārzus. Lapas izskatās kā apdegušas vai nosalušas. Ziedi un augļi vīst, kļūst tumši, bet nenokrīt. Bakteriālā iedega sākas dzinumu galos, un pēc tam apņem zarus un stumbru.

VAAD Zemgales reģiona nodaļas vadītāja Aija Čonka Latvijas Televīzijai sacīja: "Tieši uz jaunajiem zariem tas izpaužas. Lapas nebirst. Pie stipras infekcijas var būt starp zara dzīvo un nedzīvo daļu oranža.. valnītis, sabiezinājums. Tās ir tādas tipiskas pazīmes. Un tā brūnā zara galā ir maziņš āķītis, tāda jautājuma zīme. Ja tādu redz, tad gan inspektoram jāzvana nekavējoties..."

Infekcija izplatās strauji. Vienīgais veids, kā apkarot bakteriālo iedegu, ir augu sadedzināt. Ministru kabineta noteikumi paredz kompensāciju cietušo dārzu īpašniekiem par iznīcinātajiem kokiem.

VAAD Sandra Zandere skaidroja: "Citreiz sezonas laikā ir gadījumi, ka veseli koki ir pilnīgi nokaltuši. Tāpēc ļoti svarīgi identificēt maksimāli ātri, lai varētu inficētos kokus iznīcināt un nebūtu risks pārnēsāt no viena auga uz citu."

Nekādā gadījumā nevajadzētu pašiem sākt iznīcināt kokus – var gadīties arī tā, ka sērgas nav, jo simptomi ir līdzīgi arī citām slimībām. Saimniekam var šķist, ka ir bakteriālā iedega, bet, pārbaudot laboratorijā, var izrādīties – puve. Aizdomu gadījumā jāsazinās ar dienesta inspektoriem, kuri paņems paraugus analīzēm. Tās ir bez maksas.

Jūlijā baktērija atrasta divos piemājas dārzos. "Inspektori iezīmē iznīcināmos kokus.. Tas nenozīmē, ka pilnīgi visi koki saimniecībā netiks iznīcināti. Tiek noteikts perēkļa statuss un vismaz nākamos 2 gadus inspektors dodas pārbaudīt regulāri," skaidroja Zandere.

Lai ierobežotu slimības izplatību, trīs kilometru rādiusā no perēkļa nosaka arī buferzonu, kur inspektori uzmana augu stāvokli.

VAAD jūlija vidū ziņoja, ka visā Latvijas teritorijā sācis intensīvas pārbaudes bakteriālās iedegas saimniekaugu augšanas vietās, tostarp iepriekšējo gadu perēkļu buferzonās. Pārbaudes notiek stādaudzētavās, augļu dārzos, piemājas saimniecībās un citviet.

Pastiprinātas pārbaudes Kurzemē notiks Saldus novada Blīdenes pagastā, Ventspils novada Puzes pagastā, Dienvidkurzemes novada Nīcas un Otaņķu pagastos, kā arī Saldus novada Zvārdes un Novadnieku pagastos, Latgalē – Augšdaugavas novada Demenes, Pilskalnes, Sventes un Nīcgales pagastos, Rēzeknes novada Pušas pagastā, Pierīgā – Ogres novada Mazozolu un Birzgales pagastos,  savukārt Zemgalē – Jēkabpils novada Saukas pagastā, Bauskas novada Gailīšu pagastā, Dobeles novada Krimūnu pagastā, Jelgavas novada Elejas, Sesavas un Svētes pagastos, kā arī Bauskas novada Viesturu pagastā.

2021. gadā bakteriālā iedega Latvijā tika konstatēta 31 vietā. VAAD inspektori pērn veica kopumā 2446 pārbaudes, noņemot 525 paraugus. Organisma klātbūtne tika apstiprināta 7% no kopējā paraugu skaita jeb 36 paraugos.

Tostarp otro gadu pēc kārtas slimība tika konstatēta četros perēkļos Dienvidkurzemes un Jelgavas novadā, bet vairums gadījumu bija saistīti ar iepriekš atklāto perēkļu buferzonām – Dienvidkurzemes Nīcas pagastā tika konstatēti deviņi jauni perēkļi, Saldus novadā – trīs, Bauskas novadā – divi, Jelgavas novadā – divi un Ogres novadā – viens jauns perēklis.

Lai ierobežotu bīstamās augu slimības tālāku izplatību, buferzonā – teritorijā trīs kilometru rādiusā ap vietu, kur konstatēta bakteriālā iedega –, aizliegts pārvietot bišu stropus bakteriālās iedegas saimniekaugu ziedēšanas periodā un vismaz divas nedēļas pēc augu ziedēšanas beigām. VAAD inspektori turpmākos divus gadus šajās teritorijās pastiprināti pārbaudīs augus.

UZZIŅAI:

Bakteriālā iedega ir ļoti bīstama augļu koku slimība, kas var izpostīt līdz 80% no augļu dārza stādījuma. Inficēties var ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādži, klintenes, cidonijas, krūmcidonijas, korintes. 

Tipiskas slimības pazīmes ir brūnas līdz melnas krāsas sačokurojušās lapas, kuras turas klāt zariem, bet izskatās kā apdegušas. Ziedi un augļi vīst, sačokurojas, kļūst tumši, bet nenokrīt un turas pie auga. Bakteriālā iedega sākas no ziedu vai zaru galiem, no tiem baktērija migrē uz lielākiem zariem un izplatās tālāk uz stumbru. Jaunie zaru dzinumi brūnē, kļūst nekrotiski, zaru gali bieži izliecas āķa formā. Lielāku zaru bojātā miza uzpūšas un plaisā.

Aizdomu gadījumā par iespējami inficētiem augiem VAAD lūdz informēt tuvāko dienesta reģionālo nodaļu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt