Panorāma

VDD: Lindermanam maksā Krievijā reģistrēti nodibinājumi

Panorāma

Ukrainai un Moldovai piešķirs ES kandidātvalsts statusu

Gruzija arī grib būt Eiropas valstu saimē

Gruzija brīdina – atstājot valsti ārpus ES, tās nākotne var būt apdraudēta

Eiropas Komisija pagājušajā nedēļā ieteica Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu Gruzijai vēl nedot, to darīt tikai pēc tam, kad būs izpildījusi noteiktus kritērijus. Tbilisi tikšot rekomendēta "Eiropas perspektīva". Taču Gruzijā ar to nav mierā. Tā baidās, ka paliks viena pret vienu ar Krieviju.                              

Pēc tam, kad Eiropas Komisija paziņoja, ka atšķirībā no Ukrainas un Moldovas, Gruzijai vēl neieteiks piešķirt Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu, Tbilisi ielas šonedēļ piedzīvoja vienu no plašākajiem mītiņiem pēdējā laikā. Pilsoniskie aktīvisti, dažādu opozīcijas partiju pārstāvji, augstskolu studenti – desmitiem tūkstošu cilvēku – pulcējās pie parlamenta, paužot savu vēlmi pievienoties Eiropas valstu saimei.

"Šī ir svarīga diena. Jo, neraugoties uz mūsu politiskajiem uzskatiem, mēs esam vienoti kopējam mērķim. Es domāju, ka šis ir vēl viens solis ceļā uz panākumiem, un mēs ticam, ka tas mums nesīs labāku nākotni," sacīja mītiņa dalībnieks Saba Meupišvili.

Eiropas Komisija iepriekš norādīja, ka uz kandidātvalsts statusu Gruzija varētu pretendēt tikai tad, kad būs veikusi virkni reformu. Demonstranti kritizēja valdību un aicināja pieņemt lēmumus, kas tuvinātu Gruziju Eiropas demokrātiskajām vērtībām.

Partijas "Pilsoņiem" līderis Aleksandre Elisašvili uzsvēra: "Sabiedrībai, kā arī opozīcijai, jau ir ļoti konkrēta darba kārtība. Ir jāizpilda 12 ieteikumi, lai spertu soli ceļā uz Eiropu. Mums ir noteikta ļoti konkrēta darba kārtība. Tas ir darbs, kas ir jāizdara. Galvenais ir panākt, lai valdība sper soļus saistībā ar šiem 12 ieteikumiem, lai iegūtu kandidātvalsts statusu, un tad redzēsim."

Pēc plašās demonstrācijas Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili vērsās ar uzrunām pie Eiropas valstu līderiem ar lūgumu atbalstīt Gruziju un pateicās tiem, kuri atbalstu jau izteikuši. Uzrunājot Francijas prezidentu Emanuēlu Makronu, viņa uzsvēra: "70 garus padomju okupācijas gadus Gruzija bija nošķirta no Eiropas. Tomēr tā nekad nav pārstājusi atrast šo ceļu, virzīties ceļā uz demokrātiju un Eiropu. Mēs ceram, ka Francija būs Gruzijas pusē, lai nākamajā Eiropas Padomē tiktu pieņemts vēsturiskais lēmums."

Vēršoties pie Vācijas prezidenta Franka Valtera Šteinmeiera, Gruzijas līdere atgādināja: "No savas vēstures Vācija zina, ka sienas nedrīkst atdalīt eiropiešus vienu no otra. Mēs šodien paļaujamies uz jums kā vienu no Gruzijas vecākajiem partneriem un draugiem, lai palīdzētu Gruzijai tās Eiropas ceļā un tās ļoti izšķirošajā brīdī."

Gruzīni brīdina – atstājot Gruziju ārpus Eiropas valstu saimes, tās nākotne var būt apdraudēta.

"Mūsu Eiropas ceļš ir vienlīdz svarīgs visām Gruzijas paaudzēm," norādīja politoloģe Khatuna Lagazidze. "Mūsu lielākais lūgums ir nepamest Gruziju aci pret aci ar Krieviju. Mēs aicinām Eiropas valstis nepieļaut to pašu kļūdu ko NATO samita laikā 2008. gadā, kad Gruzija un Ukraina nevarēja iegūt Rīcības plānu dalībai NATO. Tas tieši vai netieši noveda pie kara, ko Krievija sāka Gruzijā 2008. gadā, un pēc tam arī pret Ukrainu 2014. un 2022. gadā."

Kā liecina aptaujas, ko veikušas starptautiskas organizācijas, Gruzijas virzību uz Eiropu atbalsta ap 80 % iedzīvotāju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt