Rīta Panorāma

Krievijas pilsoņi turpina bēgt no mobilizācijas

Rīta Panorāma

Trīspadsmitais skatuves un audiovizuālās mākslas festivāls “Patriarha rudens”

Dabas muzejā divas dienas sēņu izstāde un ģimenes diena

Pēc sēņu «dumpja» Dabas muzejā izstādītas vairāk nekā 100 sēņu sugas – arī jaunatklāta sviestbeka

Ilgi gaidītā un pat atceltā Latvijas Dabas muzeja sēņu izstāde divās dienās izrādīs 135 sēņu sugas. Turklāt pat tādā sēņu trūkuma gadā, kāds bijis šoruden, izdevies atklāt arī jaunu sēņu sugu, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" pastāstīja mikoloģe Inita Dāniele. 

"Sēnēm patīk siltums un mitrums, bet ne tik liels karstums, kāds šogad bija augusta beigās, tāpēc viņas mazliet sadumpojās. Ja jūlijā ir karsts, to vēl var piedot, bet pēdējā augusta dienā vēl 30 grādi – nē, tas ir par traku," skaidroja Dāniele.

Speciāliste atzīst, ka nav tik slikti, kā bija domāts, tomēr sēņu trūkuma dēļ izstāde ilgs vien divas dienas. Šogad piedzīvots arī kāds priecīgs notikums – atklāta jauna sēņu suga. "Izrādās, Latvijā jaunas sēņu sugas var meklēt arī sociālajos tīklos. Redzēju, ka sociālo tīklu grupā ''Sēņu medniekiem'' ielikta beka, par kuru es skaidri zinu, ka Latvijā tāda nav sastopama," vēstīja Dāniele. "Sazinājos ar atradēju un uzzināju, ka tā tiešām atrasta Latvijā.

Tā ir Latvijā jauna suga, ko nosaucām par dobkātu sviestbeku, jo griezumā kātiņš ir dobs, un šī sēne aug zem lapeglēm. Tā kā lapegles ir svešzemju suga, arī šī sēne ir svešzemniece."

Jaunas sugas var atrast jebkurš, tāpēc savus atradumus var droši nest uz muzeju arī izstādes laikā. "Mums šobrīd ir ļoti švaki ar apšu bekām, un mums nav zaļās mušmires."

Interesanti, ka sēnes var izmantot arī dzijas krāsošanai, un ar sēnēm krāsotie raibie adījumu paraudziņi arī aplūkojami Dabas muzeja izstādē.

Sēnes mežā vēl ir un būs, kamēr nesāksies salnas. Lietus un sēņu augšanai labvēlīgi apstākļi šogad ir ļoti lokāli. Tāpēc gadās, ka aizbrauc uz vienu mežu un neko neatrod, bet pārsimt metru tālāk, citā mežā sēņu tik daudz, ka ar izkapti var pļaut.

"Ja kāds domā, ka pazīst baraviku, vajag aizbraukt uz kādu mikologu zinātnieku pasākumu, uzzināsiet, ka baravikas nav tik viena, bet vairākas sugas," pastāstīja Dabas muzeja mikoloģe Diāna Meiere. "Atbrauksiet atpakaļ jau ar šaubām, vai pazīstat baravikas. Un arī sugu ziņā Latvijā nebūt viss ir atklāts. Jo mikologu mums nav tik daudz. Izpētes metodes paliek aizvien smalkākas un pamatīgākas. Tur, kur kādreiz likās viena suga, izrādās, ir varbūt vairākas. Tā mums nāk klāt sugas.”

Piemēram, dzīslkāta beku pirmo reizi atrada pirms vairākiem gadiem piejūras mežos. Bet tagad tā bieži sastopama arī tālu no piekrastes. Vai svešzemju sugu izplatīšanās var apdraudēt vietējo un tradicionālo sēņu eksistenci, kā tas notiek  invazīvo augu un dzīvnieku gadījumā?

"Ar sēnēm to ir grūti novērtēt. Jo mēs redzam tikai sēņu augļķermeņus," skaidroja Meiere. "Bet to, kas notiek zemē – vai jauno ienākušo sēņu micēlijs izskauž citas sēnes vai konkurē ar citām, to ir grūti novērtēt. Spriežot pēc tā, ka dzīslkāta beka ir tik savairojusies, es domāju, ka tas tomēr ir noticis uz kādu [citu] sugu rēķina.” 

Cilvēku interese par to, kas aug mežā, palielinās. Un ne tikai par ēdamajām sēnēm. Dabas muzejā sēņu izstādes notiek jau 70 gadus. Taču pašas pirmās sēņu parādes Latvijā notikušas jau pirms vairāk nekā 100 gadiem – 1918. gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti