Panorāma

"Bayraktar" vietā – Latvijā ražoti droni

Panorāma

Sanktpēterburgā un Maskavā saņem pavēstes

Krievijas politologs: Mobilizācija neatrisinās Kremļa problēmas

Krievijas politologs Oreškins: Mobilizācija neatrisinās Kremļa problēmas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem un 2 mēnešiem.

Mobilizācija neatrisinās Kremļa problēmas Ukrainā, bet gan vēl vairāk saasinās pašas Krievijas problēmas un vairos gruzdēšanu sabiedrībā un elites grupās, kas ar laiku var izvērsties atklātā konfliktā. Tā uzskata Krievijas politologs Dmitrijs Oreškins, kurš ir pametis Krieviju un tagad dzīvo Latvijā.

"Saprotams, ka mobilizācijai bija jānotiek, militārā operācija rit slikti un Putinam nesekmīgi. Viņi patiešām domā, ka visa vaina ir nepietiekams dzīvā spēka daudzums, – ka trūkst karotāju un "lielgabalu gaļas"," spriež Oreškins.

"Manuprāt, tas tā nav. Krievijai trūkst profesionālu virsnieku, kas vada karadarbību, trūkst modernu ieroču.

Un karavīriem trūkst motivācijas, jo viņi tomēr saprot, ka ir okupanti svešā zemē. Viena lieta ir aizstāvēt savu zemi, bet pavisam cita – ja ielien svešā zemē, kur neviens nav priecīgs tevi redzēt."

"Elites grupas ap Kremli, īpaši vidējā līmeņa, ir šausmās. Jo saprot, ka ekonomika ripo lejup no kalna. Saprot, ka samilst sociālās problēmas. Saprot, ka starptautiskā izolācija un sankcijas dara savu. Un viņiem šīs problēmas jārisina," norāda Oreškins.

"Sabiedrības acīs Putins ir kā ērglis, kas tup leduskalna virsotnē, skatās tālu pāri un risina kaut kādus svarīgus stratēģiskus uzdevumus. Bet tikmēr kāds tur gubernators ir spiests meklēt jaunus rekrūšus un vienlaikus nodrošināt dzīves līmeni, stiprināt ekonomiku savā apgabalā. Viņi nezina, kā to izdarīt!

Putins sludina lozungus, bet naudu nedod. Tāpēc viņi skeptiski raugās uz to, ko dara Kremlī, bet baidās to skaļi paust. Tur krājas potenciāls slēptam konfliktam," uzskata Oreškins.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievijā tiek izsludināta daļēja mobilizācija. Kremlis plāno iesaukt dienestā līdz pat 300 000 rezervistu.

Tāpat otrdien tika paziņots, ka pašpasludinātās "Luhanskas tautas republika" un "Doneckas tautas republika" 23.-27.septembrī rīkos referendumu par reģionu iekļaušanu Krievijas sastāvā. 

Iepriekš arī izskanējis, ka Ukrainas spēku pretuzbrukumi šīm teritorijām pēc to pievienošanas Krievijai no Kremļa puses būtu uzskatāmi par tiešu uzbrukumu Krievijai, kas arī varētu tikt izmantots kā mobilizācijas iemesls vai iegansts kara pieteikumam.

Turklāt kopš septembra sākuma Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Putina pavēlēts uzbrukums Ukrainai tika sākts 2022. gada 24. februārī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti