Rēzeknes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Diāna Selecka stāstīja par jauno robežzīmju vizuālo identitāti, kura galvenais mākslinieciskais elements ir mākslinieces Dainas Salmiņas pirms vairākiem gadiem izstrādātais novada logo.
"Vecās robežzīmes bija morāli novecojušas. Tās atradās uz betona stabiem vairāk nekā 30 gadus un izskatījās ļoti neglīti.
Rēzeknes novadam ir gan savs ģerbonis, gan savs logotips. 2016. gadā sākās intensīvs darbs pie Rēzeknes novada logotipa. Logotipu veido Saules zīmes un datora mātes plates atmiņas bloka stilizācijas apvienojums," stāstīja Diāna Selecka.
Raksts sastāv no punktiem un līnijām, un tas ir kā stilizēts ornaments no novada kartes – grafiskas uzartu lauku, upju un ceļu tīklu līnijas, ko ieskauj apdzīvotas vietas. Robežzīmju projektu, kas izstrādāts pēc Rēzeknes novada identitātes grāmatas vadlīnijām, izgatavoja uzņēmums "Metālprojekts.
"Šo divdimensionālo ideju, ko izstrādāja Rēzeknes māksliniece, mēs vienkārši pārvērtām trīsdimensionālajā objektā. Un tā ideja bija tāda, ka rakstu, kas ticis veidots, ņemot vērā gan latviešu tautas motīvus un tādu laikmetīgu pienesumu, mēs arī vēlējāmies iekļaut Rēzeknes novada robežzīmē. Mēs izvēlējāmies divus materiālus - cementa plāksnes un nerūsējošu tēraudu, lai viens materiāls ir tāds raupjāks un otrs - laikmetīgāks, saistīts ar tehnoloģijām. Līdzīgi kā mākslinieces izvēlētā mātes plate, kā viens no šīs te identitātes vadmotīviem. Lāzerējām rakstus nerūsējošā tēraudā un vēl viena ideja kāpēc mēs izvēlējāmies nerūsējošo tēraudu ir, lai uzstādītās zīmes mainītos līdzi laikam. Nerūsējošais slīpētais tērauds daļēji atspoguļo arī apkārtni. Tas nozīmē, ka vasarā, kad apkārt zaļo koki robežzīmei būs cita nokrāsa, kā, piemēram, sniegotā ziemā," skaidroja arhitekts Didzis Jaunzems.
Pēc pirmo robežzīmju uzstādīšanas atklājies, ka, lai arī pati robežzīme ir oriģināla, tā pārāk iekļaujas apkārtējā vidē, un, kā atklāja Jaunzems, pašlaik projektētājs kopā ar pašvaldību strādā pie tā, kā šos objektus padarītu vairāk pamanāmus jebkurā gadalaikā.
To, ka jaunās robežzīmes grūti pamanāmas jo īpaši vēlākā dienas stundā, norādīja arī autobraucēji.
"Šobrīd šīs zīmes jau ir uzstādītas, bet vēl tiek testēts šis konkrētais pagrieziens pret ceļu un krāsu salikums aizmugurējām cementa plāksnēm. Tas vēl ir sava veida procesā. Šobrīd ir doma, zīmes frēzētās daļas varbūt krāsot atstarojošā krāsā, lai zīme būtu labāk redzama arī diennakts tumšajā laikā. Zīmes stiprinātas uz skrūvpāļiem, lai arī nākotnē, kad tiks uzstādīta cita robežzīme, to būtu ērti ievietot."
Pašlaik ir uzstādītas trīs jaunās robežzīmes. Pēc pašvaldību teritoriālās reformas, kad Rēzeknes novada teritorija paplašināsies, plānots uzstādīt vēl trīs zīmes.
"Šobrīd zīmes ir uzstādītas uz lielajām šosejām: uz šosejas A13, Rušenicā un Vonogovā – tas ir Kārsavas un Daugavpils pusē un uz šosejas A12 - Ludzas virzienā, Stolbovkā. Kad būs noslēgusies administratīvi teritoriālā reforma, tad zīmes tiks uzstādītas vēl trijās vietās – Rīgas virzienā: uz šosejas A12 Preiļu virzienā un Balvu virzienā," sacīja Selecka.
Jauno robežzīmju izgatavošana un uzstādīšana, kā arī veco zīmju demontāža Rēzeknes novada pašvaldībai izmaksās nepilnus 42 000 eiro.
Mainoties Latvijas novadu robežām, pēc teritoriālās reformas, robežzīmju pārvietošanas jautājums kļūs aktuāls arī citām pašvaldībām, piemēram, pašreizējiem Ilūkstes un Daugavpils novadiem, kas tiks apvienoti vienā novadā ar jaunu nosaukumu – Augšdaugavas novads.
