Meirānu kanāla atjaunošana paglābs no plūdiem teritoriju 1000 ha platībā

Noslēgušies valsts nozīmes ūdensnotekas ''Meirānu kanāls'' atjaunošanas darbi vairāk nekā 12 kilometru garumā. Veiktie būvdarbi palīdzēs samazināt plūdu apdraudējumu Ošupes, Barkavas, Murmastienes, Varakļānu un Dekšāres pagastā. Kanāls attīrīts no piesērējumiem, kas galvenokārt radušies pirms trim gadiem spēcīgo plūdu laikā. Kopējās darbu izmaksas ir 1,26 miljoni eiro.

Meirānu kanāla atjaunošana paglābs no plūdiem teritoriju 1000 ha platībāIveta Čigāne

"Mēs atrodamies Kalnagala slūžās, hidromezglā. Tas ir tāds krustpunkts jeb sateces punkts, kur satek vairāki kanāli. Pirmkārt, Meirānu kanāls, kurš plūst tepat garām,” izrādot atjaunotās hidrobūves, kas ieskauj Lubāna ezeru un regulē ūdens noteci no tā, stāsta valsts uzņēmuma “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" Latgales reģiona meliorācijas nodaļas vadītājs Staņislavs Šķesters. "Tad seko Lubāna ezera iztekas kanāls, kas ietek Meirānu kanālā, tālāk ir Īdeņas kanāls, kas ietek Meirānu kanālā, un Zvidzienes kanāls, kas tāpat ietek Meirānu kanālā. Tā ka te tāds vesels komplekss, hidromezgls, kur mēs regulējam ūdens plūsmas un radām iespēju ūdeni caur Meirānu kanālu novadīt tieši Aiviekstē."

Meirānu kanāls būvēts laika posmā no 1956. līdz 1962. gadam, un vairāk nekā 55 gadu ilgajā kanāla ekspluatācijas laikā nebija veikti būtiski tā atjaunošanas pasākumi.

Pirms trīs gadiem Latgalē lielo lietavu izraisītie plūdi, kad tika izskalots Lubāna ezera Ziemeļu dambis, Meirānu kanālā radīja lielus sanesumus, un to bija nepieciešams atjaunot. Darbi uzsākti 2018. gadā.

"Tika veikti kanāla 12, 86 kilometru atjaunošanas darbi. Viss kanāla garums ir 24 kilometri, bet darbi notika posmā no Barkavas līdz Salenieku tiltam un līdz Malmutei. Kanāls tika attīrīts no piesērējumiem, no 2017. gada plūdu sanesumiem, kas radās, kad bija plūdi Latgalē, un arī no sanesumiem, kas radās, kad Kalnagala slūžās bija avārija. Mēs atjaunojām un nostiprinājām nogāzes un pašu dambi, izveidojām veselīgu dambja klātni un radījām iespēju brīvi pārvietoties gan tūristiem, gan atpūtniekiem, gan mums pašiem, veicot objektu apkalpošanu. Savienojām šo teritoriju ar labiem, neteiksim – ceļiem, bet dambju uzklājumiem, kas ļauj šo teritoriju izmantot lietderīgi,” turpina Šķesters.

Lai saglabātu Lubāna ezera ekosistēmu, purvu, tika uzlabota piekļuve Lubāna mitrāja teritorijai. “Latvijas Valsts mežu” Ziemeļlatgales reģiona mežkopības vadītājs Viktors Reblis uzskata Meirānu kanāla pārbūvi par vēl vienu efektīvu līdzekli ne tikai plūdu novēršanā, bet arī dabas aizsardzībā.

“Mums bija uzdots izstrādāt preventīvo pasākumu plānu ugunsdzēsībā Lubāna mitrājam – dabas aizsardzības teritorijā. Tam agrāk nebija pievērsta uzmanība. Lielais ugunsgrēks Stiklu purvā Ventspils pusē parādīja, ka ugunsdrošībai šajās vietās ir jāpievērš daudz lielāka uzmanība, jāsakārto piebraucamie ceļi, ūdens ņemšanas vietas. Mums paveicās, ka tieši šajā laikā Zemkopības ministrijas nekustamo īpašumu Meliorācijas daļa uzsāka Meirānu kanāla atjaunošanu. Izbraucām pa dambi gan Meirānu kanālu, ceļš bija grūti izbraucams vairāku kilometru garumā. Pa šo brauktuvi, ja tai pusē – Salenieku vai Garanču purvā – no dzērveņu lasītājiem izceltos ugunsgrēks, būtu jābrauc visiem ugunsdzēsējiem un glābējiem,” klāsta Viktors Reblis.

Reblis atklāj, ka sadarbībā ar ''Valsts nekustamajiem īpašumiem'' ir salabots ne tikai ceļš, bet arī izbūvēta ūdens ņemšanas vieta meža ugunsdzēsības vajadzībām.

Meirānu kanāls ir nozīmīga Lubānas zemienes pretplūdu būve, un pēc pārbūves tā turpmāk pasargās no applūšanas Ošupes, Barkavas, Murmastienes, Varakļānu un Dekšāres pagasta gandrīz 1000 hektāru lielu plūdu riska teritoriju un samazinās plūdu draudus šajās pašvaldībās. Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs pārliecināts, ka pēdējos gados veiktā hidrobūvju pārbūve un sakārtošana novērsīs Lubāna ezera izraisītos plūdus arī Nagļu un Gaigalavas pagastā.

“Tās teritorijas, kas ir ap ezeru, šobrīd var kvalitatīvi izmantot gan lauksaimniecībai, gan mežsaimniecībai. Ja agrāk ar noteiktu periodiskumu runājām par plūdiem, par to, ka tiek appludinātas milzīgas platības ap ezeru, tostarp arī Lubāna pilsēta, tad tagad mēs esam no tā pasargāti," saka Reblis.

Pēdējo sešu gadu laikā VSIA ''Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi'' Latvijā īsteno vērienīgus darbus valstij piederošu hidrotehnisko būvju atjaunošanā un pārbūvē, kā arī valsts nozīmes ūdensnoteku atjaunošanā, ieguldot finansējumu 43 miljonu eiro apmērā. Meirānu kanāls atjaunots pusotra gada laikā, un kopējās darbu izmaksas ir 1,26 miljoni eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti