Ārpus Rīgas

Latgalē atkritumu apsaimniekošana nes peļņu

Ārpus Rīgas

Pēc divu gadu pārtraukuma aktualizē jautājumu par latgalieša kartes ieviešanu

Gados vecākajiem lauku ārstiem grūtības ar e-veselības sistēmas apgūšanu

Gados vecākajiem lauku ārstiem grūtības ar e-veselības sistēmas apgūšanu

E-recepšu vai darba nespējas lapu izrakstīšana, elektroniskās ārsta konsultācijas, līdz ar to samazinot pacienta patērēto laiku, lai apmeklētu ģimenes ārstu – tie ir tikai daži no ieguvumiem, ko e-veselības ieviešana sola pacientiem. Informāciju tehnoloģiju laikmetā tas arī būtu saprotami. Bet… Piemēram, Vidzemes reģionā ģimenes ārstu vidējais vecums ir 58 gadi, tātad liela daļa ārstu ir jau pensijas vecumā vai ļoti tuvu tam. Šajos gados sākt strādāt e-vidē, protams, cilvēkus baida, tādēļ ir ārsti, kuri jau izteikuši vēlmi atstāt savu praksi.

''Tagad mēs gaidām to pieslēgšanos, tas arī nenotiek mirklī, tagad nu tā, mēs tūlīt ievadīsim parolīti,'' - darbu secību stāsta Smiltenes ģimenes ārsts Juris Ezeriņš. Viņš savu daktera praksi atstāja septembrī, bet tagad, esot pelnītā atpūtā, nu jāapgūst jauns amats – jākļūst par datorspeciālistu, lai varētu šajā ziņā palīdzēt savai dzīvesbiedrei, ģimenes ārstei Lilitai Ezeriņai:

''Konsultants. Tā iznāk. Viegli tas nav, es domāju - ja nav tāds gadījums, kā mūsu ģimenē, kad viens kaut ko saprot vairāk, tad ir grūti tiešām, es domāju.''

Abi dakteri ir jau cienījamos gados, bet, kā atzīst Lilita Ezeriņa, labprāt darbu turpinātu, bet bažas, kā izdosies darboties e-veselības programmās, ir gan:

''Teikšu godīgi, ļoti maz kas man ir skaidrs, jo ar datoru es esmu uz jūs, pat ļoti izteikti esmu uz jūs; man vīrs palīdz, ko es nezinu. Nu mulsina tas, ka es vēl skaidri nezinu, kā notiks tie kontakti starp ārstiem, visiem izmeklējumiem, es saprotu, ka sūtīs tos izmeklējumus mums un tas viss notiks datorā; tas arī man nav līdz galam skaidrs, kā tur ir domāts. Tā kā es teikšu, ka es esmu pesimistiski noskaņota, kā es ar to datoru varēšu strādāt.''

Savukārt Valkas ģimenes ārsts Māris Nātra atzīst, ka ar datoru nav uz jūs, un uzsver, ka nav pret jaunajām tehnoloģijām un to ienākšanu arī ģimenes ārsta darbā. Taču dažas lietas arī viņu baida turpmākajā:

''Datorprasmes izrakstīt e-recepti, darba nespējas lapu - to var apgūt vienas dienas laikā, tas nav pilnīgi sarežģīti. Bet kas apkalpos manu datoru, manas datorprogrammas? Kur man būs tas informāciju tehnoloģiju speciālists Valkā!? Valkā labu informāciju tehnoloģiju speciālistu ir grūti atrast.

Ja man ir problēmas ar datoru, man ir vajadzīgs momentā, es nevaru atlikt e-receptes vai e-darba nespējas lapas izrakstīšanu uz rītdienu vai parītdienu, kad es sameklēšu kādu cilvēku, kas atnāks un man palīdzēs. Valkā tā ir milzīgi liela problēma.''

Līdzīgas bažas par to, kur rast palīdzību, ir arī Smiltenes dakteriem, bet gan Valka, gan Smiltene ir pilsētas – tad kā šīs situācijas, kurās vajadzēs datorspeciālistu palīdzību, varēs risināt laukos?

''Tur nav tā, kā mums pilsētā, kur mēs varam pieslēgties, jo bieži vien saka, ka viņiem elektrība pārtrūkst, kad ir kādi dabas negadījumi,'' skaidro Lilita Ezeriņa.

''Tādās kuluāru sarunās ar saviem kolēģiem, kas jau ir pensijas gados, viņi ir pateikuši - mēs ar 1.decembri aiziesim,” saka Māris Nātra..

Nacionālā veselības dienesta Vidzemes nodaļas vadītāja Sigita Alhimoviča apstiprina - jā, viss, kas saistīts ar datoriem un to apgūšanu būs pašu ārstu ziņā:

''Pašiem viņiem, protams, būs viss jāgādā, pašiem jākārto šis dators, internets, kas, protams, būs vajadzīgs, lai e-veselība darbotos, šī lieta visa paliek viņu ziņā.''

Taujāta par to, vai ir pamats bažām, ka būs ārsti, kas reizē ar e-veselības ieviešanu, pametīs savas prakses, Sigita Alhimoviča atzīst - daudz tādu gadījumu nebūs, bet būs:

''Pensijas vecumā mums šobrīd ir 48 ģimenes ārsti, kas ir 29 procenti, tas ir padaudz. Tīri par e-veselību runājot, jā, e-veselība būs ar 1.decembri, nu no pāris ģimenes ārstiem ir mutiski izskanējis, ka ja būs šī e-veselība, ka viņi varētu beigt savu darbību, jo ir pensijas vecumā.''

Šobrīd Vidzemē bez ārsta ir jau deviņas ģimenes ārstu prakses – pa divām Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Valmierā un viena Rankas pagastā. Smiltenes ģimenes ārste Lilita Ezeriņa gan domā - varbūt tomēr situācijā, ja ārstu trūkst, varēja rast kompromisu:

''Kāpēc nevarētu tie dakteri, kas grib strādāt, kā ir strādājuši, kāpēc nevarētu palikt tā? Viens strādā pilnīgi iekšā e-veselībā, otrs daļēji - man liekas, varētu būt kāds dalīts variants.''

Protams, ir jau arī mācības e-veselības programmu apgūšanā, bet viens ir datorzinības apgūt skolas laikā, otrs, ja gadu skaits ir tuvu vai pat pāri gadiem 60.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti